Tradicionālā transkripcija

[krùtis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kruːtĭs]


[k] – nebalsīgais troksnenis

[r] skanenis

[ū] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ū.



krūt- sakne, vārda celms

-is galotne




krūš+augst-um-s

krūš+aut-iņ-š

krūš+bruņ-as

krūš+dob-um-s

krūt-s+gabal-s

krūt-s+gal-s

krūš+kabat-a

krūš+kaul-s

krūš+kurv-is

krūš-u+kurv-is

krūš+tēl-s

krūš-u+tēls

pakaļ+krūt-s

priekš+krūt-s

vid-us+krūt-s


krūš+tur+is

plat+krūt+ain-s

sark-an+krūt+īt-is

zil+krūt+īt-is




krūtis patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

krūt-s

krūt-is

Ģ.

krūt-s

krūš-u

D.

krūt-ij

krūt-īm

A.

krūt-i

krūt-is

I.

ar krūt-i

ar krūt-īm

L.

krūt-ī

krūt-īs

V.

krūt-s!

krūt-is!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsKonkursa uzvarētāja lepni izslietās krūtis liecināja par gandarījumu un pašapziņu.

2) izteicēja vieta ir krūtis.

3) galvenais loceklis Asas sāpes lika pēkšņi apstāties. Krūtis, sirds!

4) papildinātājs – Politiķa parādes portretā vairums vērotāju vispirms pamanīja nevis diezgan neizteiksmīgo seju, bet gan ordeņiem līdz pēdējai iespējai noklātās krūtis.

5) vietas apstāklis Pēc straujā skrējiena sirds krūtīs dauzījās kā negudra.

6) veida apstāklis Barojot zīdaini ar krūti, tiek nostiprināta bērna imūnsistēma.

7) apzīmētājs Krūšu operāciju speciālistam darba netrūka.



krūšu muskulatūra, krūšu nozīme

 

putna krūtis

 

sirds dauzās krūtīs, izgāzt krūtis, izliekt krūti, izriezt krūtis, peldēt uz krūtīm



krūts, krūts, dsk. ģen. krūšu, s.

1. parasti dsk. Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).

Krūšu kurvis – krūšu dobuma (nodalījuma) skelets.

Krūšu kauls – plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.

Krūts gabals – krūtsgabals.

Krūšu reģistrs – cilvēka balss diapazona zema josla.

Krūšu balss – balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.

Krūšu nozīmenozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.

Iecirst galvu krūtīs – strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.

Krūtis, platas un spēcīgas, cilājās vienmērīgā elpā. Fimbers 1, 373.

Seju piespiedis tēva krūtīm, viņš elso, raud .. Lācis 15, 189.

Ar ķepām un krūtīm tie [bebri] šķērsām upītei izveido nelielu valnīti, sanes uz tā zarus .. Liesma 74, 12, 30.

Viņš atjāja uz lepna meļņa. Sēdēja seglos krūtis izgāzis, pašapzinīgs. Jansons 2, 47.

// sar. Plaušas (cilvēkam).

Kaspars atviegloti pievilka krūtis ar rīta dzestro gaisu. Līvs 2, 28.

Ventnieks ievilka krūtīs dziļi elpu kā pirms tāla un grūta skrējiena. Kalndruva 5, 270.

Osis atnāca plaukām nolipis, aizputējušām acīm, krūtis līdz pašam dibenam bij putekļu pilnas. Upīts 4, 413.

// pārn. Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.

.. Visapkārt tevi ledains vairogs segs, Bet visas zemes ilgas krūtīs degs. Rainis 1, 83.

Krūtīs smeldza skaudrs, nepelnīts aizvainojums. Ezera 2, 31.

// Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem).

Krūtis kukaiņiem .. sastāv no trim posmiem: priekškrūts, viduskrūts un pakaļkrūts. Rupais 1, 7.

2. Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm). Krūts dziedzeris.

Barot bērnu ar krūti.

Krūts gals – krūtsgals.

(Ie)dot bērnam krūti sar. – (pa)ēdināt bērnu ar krūti.

Jagna stāv un smejas, un pilnīgās krūtis balti puķoto blūzi vai pušu plēš. Indrāne 6, 64.

Kad bērns kļuva nemierīgs, māte atpogāja blūzi un deva viņam krūti. Lācis 1, 374.

3. Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).

Krūšu kabata – kabata apģērba krūšu daļā.

.. mitrie mati [Kasparam] izbužināti uz visām pusēm, blūzei krūtis vaļā. Vilks 3, 141.

.. Amandus salocīja avīzi un nevērīgi ielika to krūšu kabatā. Saulītis 12, 204.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


krūts 1. kryuts; 2. (~is) par. dsk. kryuteža vsk. un dsk.; izgāzt krūtis izrīzt kryutežu; izarīzt; iet krūtis izgāzis fraz. – īt izarīzs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


krùts 1. dsk. Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim. es kritu kũtī, àisķêrâs kãja, sasitu krùtis, uzkritu uz leču [mājdzīvnieku barības galds]. li¡lmãte mâcija, kâ a dzùosu tàukìm lài krùtis ùn kãju apužas sm¡r¡. krùtis izgâzusi, ga`va gàisã, viņa tak i štrahma.

(uz)ņeht uz krùti – iedzert (alkoholiskus dzērienus). uzņêmis us krùti – ka pìedzêriês i, tas i tagad v¥lâku laĩku [pop title='izteiciens' text='abc'], agrâk tâ nerunãja. us krùti ņeht – tas i v¥lâkuôs laĩkuõs.

Krūšu dobums kopā ar tā orgāniem. vìņč jàu bi švaks a krùtìm. krùtis a sâp¡ja, ta akàl t¡jas dzêra.

2. Piena dziedzeris sievietēm. krùtĩ bi ruõze iem¥tusiês, kùo ta viņa gãja pìe spaîdîtãjìm. ¥dinât àr krùti – zīdīt bērnu. duôt krùti – barot (bērnu), dodot zīst (krūti). krùti neduôduõt b¥nàm, a [govs] pi¡nu dzixduõt. atšķixt (arī nùošķixt) nùo krùts – pārtraukt (zīdaiņa) barošanu ar krūti. nùošķixtiês nùo krùts – pārstāt uzņemt barību ar krūti. b¥c pac nùo krùc a nùošķĩriês.

3. parasti dsk. Apģērba (blūzes, krekla u. tml.) priekšējā augšdaļa. šõstadļu màn iššuva smuku: es nùopìrku puķaînu sañtu, tùo ìešuva krùtîs. visas krùtis nùokãtas a medãļìm, a paši jàu v¥ci ùn lìki. ti¡m elstinìm tãs krùtis bi sapa`t¥tas a tâdãm pa`t¡m. Cietināta, atsevišķi pieliekama priekšdaļa kreklam. e`stini bi visâdi, vàidz¡ja mazgât ùn st¡rķelêt. pa krùti sàuca un pa e`stinu.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 129–130]

 

krùšu buõmis – aužamo stāvu sastāvdaļa – veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls. tas i krùšu buõmis, ku dr¡be iêt pãri.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 196]

 

krūšu (arī kakla) priekša – apģērba piederums – atsevišķi valkājama priekšdaļa kreklam. krùšu prìekša vài kakla prìekša bi. ka tùo uzlìeci, ta viss bi sìlc.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 131–132]

 

krùtskrìuć. 1. Krūts. tamâ šyńeļa kùldâ i krìušu ìbuôš màiźi i ed kù. Krūšu dobums kopā ar tā orgāniem. grips kuô saruôva, i krita krìuîś, i navàr acapỳuś. 2. Piena dziedzeris sievietēm. krìuć vài ćičy tys pać. Mātes piens. krìuiś nàât b*rnc, kuô kùopustu pàâdu. 3. Apģērba priekšējā daļa no kakla līdz viduklim. vysa kraklàm krỳuc va`iê, pùorsadśi.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 525]

 

krûtis. krûtis platas kâ cũkbũdas duris – saka par spēcīgu, plecīgu cilvēku, kam ir ļoti platas krūtis. tas tik ix speîciks puĩs: krûts plat kâ cũgbũd du:rs. ax pi`lu krûti – sparīgi. kad ax pi`l krût m¥tas daxba, tad vax doũdz padarit.

gri¡zt krûtis (arī ragus) pretī – pretoties. kad puĩk gri¡ž krûts preti, ta viuč vaĩ noO perahs, jâmâc a vârdih
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 417; 225]

 

sixds nav krûtīs – saka, ja rīkojas ļauni cietsirdīgi. ti¡m joû sixc noO krûtis, kas loûp up sl¥pkavo ci`veks.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine II 2000 : 329]

 

kâ puķe pìe krùtƒm ‘ļoti skaists, daiļš, acīm tīkams’: b*rnis, ka sapucâc, esùot tik·pot koâ puķe pìe krùtƒm.

kâ vaxdèi lìdz krùtiņ*m iron. ‘ļoti mazs, zems, sīks, niecīgs’: màn tik toâda zoâle pļàunama – tik lìela koâ vaxdèi lìƷ krùtiņ*m. 
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 181; 262]


(Staigā) krūtis izgāzissaka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.


Pie dabas krūts hum. – brīvā dabā.


Ieskriet (arī saskrieties) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu).


Griezt krūtis (arī zobus) pretī bezbailīgi, droši pretoties.


Ar visu (arī pilnu) krūti dedzīgi, aizrautīgi.


Sirds izlec no krūtīm saka, ja ļoti strauji pukst; saka, ja ir liels uztraukums.


Sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.


Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).


Dabūt lodi krūtīs (arī pierē, ribās) sar. – tikt nošautam. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Entomoloģijāpriekškrūts, viduskrūts, pakaļkrūts.

 

Medicīnākrūts, krūšu dobums, krūts dziedzeris, krūšu kauls, krūšu kaula lūzums, iedobas krūtis jeb konkāvas krūtis, kumpas krūtis jeb konveksas krūtis.


Lauksaimniecībāvērstuves krūts.


Tekstilrūpniecībākrūšu apkārtmērs, krūšu augstums, krūšu izliekums, krūšu kaula augšpunkts, krūšu kaula viduspunkts, krūšu platums, krūšu pusapkārtmērs.


Arheoloģijākrūšu rotas.


UzvārdiKrūtainis, Krūtaine.


VietvārdiKrūte, bij. muiža, upe; Krūtes kalva, sala ezerā; Krūtes starpa, vieta mežā; Krūtsmāja; Mazkrūts, bij. muiža un pagastdaļa; Krūtskakts, pļava; Krūtskalns; Krūtaiņa lauks; Krūtaiņi, zemniekmāja; Krūtina, Salacas upes šaurums; Krūtiņkalns; Krūtnieki, zemniekmāja.


krūts; mantots vārds ir tās pašas cilmes kā kraut; skaņumijā ide. *krāu- : *krū-, no kā bijis verbs *krūt, kura atv. krūts, krūte.

Nozīmes attīstība: ‘kas sakrauts, krāvums’ (lš. apv. krEtis ‘kaudze’) → ‘izcilnis, paugurs’: la. apv. krūts ‘uzkalns’, piem., „ganīju aitas pa krūtīm (kalniņiem)” (M-E II 293). Vārds attiecināts uz auguma izcilni (sievietei) un visu attiecīgo ķermeņa daļu (parasti dsk.).

Pēc cita uzskata (Pokornijs) pamatā ide. *(s)ker- ‘griezt, liekt’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 431]


angļu  breast

baltkrievu  грудзі

čigānu  kolin

franču  sein

grieķu  μαστός

igauņu  rind

krievu  грудь

latīņu  pectus

lībiešu  rīnda

lietuviešu  krūtinė

poļu  biust

somu  rinta

ukraiņu – груди

vācu – die Brust

zviedru  bröst



Lai meitām lielas krūtis augtu, tad tām kailām jāliedējas lietū.

 

Ja cilvēkam krūts niez, tad būs kādas bēdas.

 

Kam krūšu bedrīte niez, tam būs bēdas.

 

Kad ir krūšu sāpes, tad savāra mellās kadiķa ogas – var savārīt ar visiem zariem – un dod iekšā kā tēju.

 

Pie krūšu sāpēm savāra sīpolus ar kreimu, dod iekšā un sasmērē krūtis, plaukstas un kāju apakšas.

 

Pie krūšu sāpēm saklapē brūno sukuru un pautu dzeltenumu karstā ūdenī un dod iekšā. Pirmākā zāle! Liek arī uz krūtīm mellu villu, vislabāki sviedrainu. Tāpat savāra skābu kreimu ar brūno sukuru un dod iekšā. Savāra vēl rudzu asnus ūdenī un dod iekšā. Ļoti laba zāle!

 

Kad krūtis sāp, tad vajaga uzvārīt vienu glāzi priša piena, ielikt tur vienu olu, izklapēt un dzert.

 

Kad krūšu sērga, dod iekšā stipru aveņu tēju ar ķiršu brandvīnu, pie kājām sien siltus saplucinātus siena ziedus. Ļoti laba zāle!

 

Ja kādam ir slimas krūtis, tad tam jādzer tējā savārīti zaļi cigoriņu laksti bez sukura. Var ņemt arī zaļas cigoriņu saknes, bet tās nav tik stipras kā laksti.

 

Krūšu sāpēs derot melno rutku sula.

 

Kad krūtis sāp, tad vajaga sarīvēt pusbuteles mārrutku, uzvārīt ūdeni, atdzisināt to un uzliet uz mārrutkiem. Vārījums jānoliek siltumā, lai stāv kādas pārs dienas, pēc tam tad vagaja pa glāzei dzert.

 

Pie slimām krūtīm dzer pelašķu un kumelīšu tējas.

 

Ja krūtis sāp, tad mušmires jāiebāž pudelē, jāsapūdē un virsū jāuzlej spirts; daudz nevajaga dzert, jo zāles nāvīgas.

 

Krūšu guļā bērnam vajaga dabūt novemties. Lai vemtu, iedod ar saldu sviestu savārītu medu: kad medus verd, pieliek saldu sviestu. Pie pēdiņām sien grenčumus. Kad „novemj krūtis”, tūdaļ paliek vieglāki. Kad kuslam bērniņam krūtis cieti (krūšu guļa), nokauj vistu, pārgriež tāpat neplūktai vēderu un liek izjemtās iekšas bērnam uz krūtīm, jo siltākas dabon uzlikt, jo labāki. Notin tad ar prievētu un sasedz, lai silst.

 

Krūšu guļai savāra vāverenes un dod bērnam iekšā, saldinātas ar brūno sukuru. Arī mēru puķes tam nolūkam derīgas. Arī lieli dzer krūšu kaitē vāvereņu un mēra puķu tēju, bet bez sukura.

 

Kad bērnam garais kāsus (krūšu guļa), kausē cūkas speķi, uzdur un tura uz uguni; pilienus pie tam izpilina zara caurumam (kluča skaidā) cauri un dod bērnam iekšā.


Kura meita tēvu klausa,
Pillas krūtis sudrabiņa;
Kura klausa ciema puišus,
Pillas acis asariņu.
[LD 3075-0]


Ak tu sila Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu:
Vienu malku nodzēros,
Visas krūtis nodimdēja.
[LD 33233-0]

 

Ek kur vīrs, ek tam krūtis,
Kas par kungu nebēdāj’:
Siksnes pleci, lūku krūtis,
Kaņepāju stilbenieki.
[LD 31380-0]


Spīdēj’ mana krūšu sakta,
Kā uguns dzirkstelīte;
Tautiešam acis dega,
Kā aklam vanagam.
[LD 10718-0]


Ods nokrita no ozola
Uz ozola saknītēm;
Tur ielauze krūšu kaulu,
Trīs ribiņas no sāniem.
[LD 2744-3]


Es bij’ puika, man bij vara,
Es varēju lielīties:
Ar krūtīm kalnus gāzu,
Ar rokam izārdīju.
[LD 13184-0]



Pie jūras

 

Domas šurpu, domas turpu,

Beidzot klājas jūrai pāri,

Acs uz putojošiem viļņiem

Izslāpuse raugās kāri.

 

Visu to, kur biju, gāju

Un ko redzēju, es nīstu – – –

Krūtīs dzisa mīlestība – – –

Nu pār bālām smiltīm klīstu.

 

Sirds! Kurp tevi lai es nesu,

Kur tu jautra, viegla kļūsi? –

„Kad tu atstāsi šo zemi,

Kad tu paradīzē būsi!”

 

Smagi viļņi skalo smiltis:

Smaga, smaga sirds man krūtīs;

Te, pie jūras dzelmes stāvot,

Nodrebu kā ceļa jūtīs – – – [Poruks 1984 : 24]



Kad sāk attīstīties krūtis?

Meitenēm 10–11 gadu vecumā parādās pir­mās pusaudžu perioda izmaiņas – krūšu dziedzeru attīstība, kad nedaudz paceļas krūtsgals un pieaug pigmentētais laukums ap to, pēc tam pakāpeniski palielinās krūts dziedzeris. Protams, katrai meitenei tas ir indi­viduāli – citām tas notiek ātrāk, citām nedaudz vēlāk.

Krūts dziedzera attīstība notiek vidēji no četriem līdz pieciem gadiem. Turklāt krūts augšana var noritēt asinhroni – tas nozīmē, ka vienas krūts augšana notiek ātrāk, bet otras – lēnāk, tāpēc ir periods, kad tās var izskatīties dažāda izmēra. Augšanas laikā krūtis var arī sāpēt. Jāzina, ka uzturam jābūt sabalansētam, jo, gan pieņemoties svarā, gan nepietiekama uztura dēļ krūts forma var mainīties.

 

Kāpēc krūtis ir dažāda izmēra?

Daudzām meitenēm ir liels šoks, kad viņas redz, kā attīstās un mainās viņu ķermenis. Bet neva­jag krist panikā! Lielākoties dažādais krūšu lielums ar laiku stabilizējas, jo ķermenis veidojas apmēram līdz 28 gadu vecumam.

 

Kad būtu jādodas pie ginekologa pārbaudīt krūtis?

Kad augt, arī tajā gadījumā, ja krūtīs tiek sataustīts kāds aizdomīgs veidojums vai arī tās ir īpaši sāpīgas, ja parādās izdalījumi no krūts galiem.
[Sagatavots pēc: Kupre 2005 : http://www.rigarulle.lv/]