Tradicionālā transkripcija

[kr¥sls]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kræːˀsls]


[k] – nebalsīgais troksnenis

[r] ’skanenis’.’]

[¥] – garais, platais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[l] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ē.



krēslsakne, vārda celms

-s galotne




guļa-am+krēsl-s

klub+krēsl-s

šūp-uļ+krēsl-s




krēsls patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

krēsl-s

krēsl-i

Ģ.

krēsl-a

krēsl-u

D.

krēsl-am

krēsl-iem

A.

krēsl-u

krēsl-us

I.

ar krēsl-u

ar krēsl-iem

L.

krēsl-ā

krēsl-os

V.

krēsl!

krēsl-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsSenlaicīgais krēsls izskatījās kā muzeja eksponāts.

2) izteicēja daļa – Ražīga darba priekšnoteikums bieži vien ir arī ērts krēsls darbiniekam.

3) galvenais loceklisMēbeļu veikala stūrī bija sablīvēti nelielāki izstrādājumi. Krēsli, soliņi, naktsgaldiņi…

4) papildinātājs – Galdnieku amatskolas beidzējs bija izgatavojis krēslu ar kokgriezumiem.

5) vietas apstāklisPēc pēdējā viesa aiziešanas nogurušais oficiants smagi atlaidās krēslā.

6) apzīmētājsSaliekamā krēsla atzveltnes stiprinājumam bija pazudušas skrūvītes.



krēsla atzveltne, krēsla kājas, krēsla polsterējums

 

ādas krēsls, biroja krēsls, koka krēsls, meldru krēsls, zobārsta krēsls

 

apgāzt krēslu, grozāmais krēsls, iesēsties krēslā, nokrist no krēsla, pīts krēsls, saliekamais krēsls, salūzis krēsls



krēsls, -a, v.

1. Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.

Atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.

Atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu atzveltni.

Goda krēsls krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo. Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem.

Stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.

Elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).

Bikts krēsls rel. biktskrēsls.

Māte atkrita krēslā un aizsedza vaigu ar priekšautu. Blaumanis 6, 166.

.. Vanadziņš uzrausās uz krēsla un paskatījās pa virtuves logu uz jūru .. Lācis 9, 9.

Andrejs un Milda lēni atlaidās mīkstajos krēslos, lai gan sēdēt nemaz negribējās. Jansons 2, 144.

Augšā, guļamistabā, šķīvis ar pirmajām plūmēm, pidžama, atpūtas krēsls ar diviem spilveniem. Birze 5, 216.

// pārn. Ieņemamais amats.

.. nemaz nav vajadzīgi gari gadi, lai Vilim Laukmalim krēsls, kurā viņš sēž, būtu dārgāks par taisnību un patiesību, par īstu radošu darbu. J. Kalniņš 1, 176.

Rītiņam vajadzēja no kultūras darbinieka krēsla piecelties un aiziet. Cīņa 57, 277, 2.

2. būvn. Konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes.

Uzmanību saista darba telpas, kas iekārtotas blakusnama bēniņos, saglabājot un interjerā atsedzot apdedzināto un nolakoto senatnīga jumta krēslu. Māksla 73, 1, 26.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


krēsls – krāslys; krēsla atzveltne par. dsk. – krāsla atzvalis; krēsla roku balsti – krāsla parūči; biroja krēsls – biroja krāslys; koka krēsls – kūciņs krāslys; kūka krāslys; ādas krēsls – uodiņs krāslys; uodys krāslys
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


kr¥sls 1. v¥côs laĩkuôs ne·kâdu kr¥slu nebi, besķĩši kùo acsêstiês. katràm bi gùlta, ga`dĩc, kr¥slis, šķixsc.

2. Ragavu sastāvdaļa – iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs. vêl [ragavām] kr¥sli ìekalti. ìekšpus¡ viņi pìestiprinâti a skrũv¡m pìe miêtnes. tã i bìeza dzèlze, ta vìņč nelaîž lûst. ka dabũ [ragavas] sviêdi¡nu, ta vìņč nelaîž lûst.

3. Celtņu konstruktīvā daļa, kas balsta jumtu. visãm li¡lãm ¥kãm jàu i kr¥sli. mãjas bũv¡m, šķũņu bũv¡m i kr¥slis. tas i jùmta pastiprinãjums.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 119–120]

 

kr¥sls krâsłys. 1. Krēsls. naskot i musu mos krâslu beja, vàiruôk śiêìeja is sûla vài kanapa. 2. Braucamo ratu detaļa – planka, pie kuras piestiprināta ass. roìm jira krâsłys, kùr sadzàn rùčkys, śèilavys ît da krâslàm. 3. Vērpjamā ratiņa detaļa – balsts, kurā iestiprinātas pārējās detaļas. raeņàm jira krâsłys, kas satùr vysu raeņu. 4. iron. Labi dzīves apstākļi; ieņemamais amats. ä, gorodâ, ńi·kuôc krâsłys nagàida. kuôdu krâslu jèi vàr ìjeh, ka nàu izg`èieîbys.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 519]

 

kr¥sls (ragi) kâ kr¥sli – saka par lieliem, žuburotiem (meža) dzīvnieka ragiem: tik lìeli briêža rogi koâ krâsli – šitanâdi.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 97]


krēsls – sēžamais sar.


Sēdēt augstā krēslā – būt vadošā, nozīmīgā amatā.


Iesēsties augstā (arī vadošā) krēslā – stāties vadošā, nozīmīgā amatā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Mēbeļrūpniecībākrēsls ar atzveltni, krēsls no liektās koksnes, cietais krēsls, kinoteātra krēsls, koka krēsls, mīkstais krēsls, pusmīkstais krēsls, saliekamais krēsls.


Celtniecībākrēsls, jumta krēsls, liektais krēsls, metāla krēsls, spāru krēsls.


Kuģniecībāmasta krēsls.


UzvārdiKrēsliņš, Krēsliņa.


VietvārdiKrēsla bērza renstele, purvs; Krēslu pļava; Krēslakmins; Krēsliņš, zemniekmāja; Krēsliņi, zemniekmāja; Krēsliņa pļava; Krēsliņu ceļš.


krēsls, mantots vārds; lš. kr­slas ‘krēsls, atzveltnes krēsls, atzveltnis’, pr. creslan [krēslan], ‘atzveltnes krēsls’, kr. крéсло ‘t. p.’, bulg. креслó, č. křeslo, p. krzeslo ‘krēsls’. Pamatā ide. *(s)ker- ‘griezt, liekt: atv. *ker-t- : *kr-et-. no kā verbs krēst ‘kratīt’ ar senāku paralēlo nozīmi ‘pīt’.

Vārda krēsls sākotnējā nozīme ir bijusi ‘pīts priekšmets’ → ‘pīts sēdeklis’ (Būga). Tautasdziesmas rāda, ka senie krēsli tiešām ir bijuši pīti, to rāda arī folklorā bieži sastopamie „meldru krēsli”. Uz to, ka 17. gs. vēl izjuta vārda krēsls saistību ar verba krēst nozīmi ‘kratīt’, norāda J. Langija paskaidrojums pie vārda krēsls „sēdeklis, uz kura var kādu kratīt un purināt”. Pīts laikam bija tikai sēdeklis.

Pēc cita uzskata (Trubačovs) krēsls un tam atbilstošie citu baltu valodu vārdi ir aizguvums no slāvu valodām, kur *kreslo var būt saistīts ar *krosno ‘aužamie stāvi’ un sākumā laikam apzīmējis šo stāvu četrstūra rāmi. Ar šo uzskatu nesaskan paralēlie apzīmējumi baltu valodās, to vidū la. apv. kreslis ‘noņemama atzveltne kamanās’, kreša ‘soliņš’, lš. apv. krãsė ‘krēsls’, krẽstas ‘sols’. Ar kr. *krosno, v. Rahmen ‘rāmis’ vienas cilmes gan var būt hom. krēsls ‘baļķu konstrukcija, uz kuras balstās spāres un jumts’ (ja vien apzīmējums nav darināts pēc v. Dachstuhl ‘t. p.’ parauga).

Vēl pēc cita uzskata (Mikola) slāvu valodās vārds ir aizguvums no baltiem. Tas ļoti iespējams, ievērojot vārda ierobežoto izplatību slāvu valodās.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 424]


angļu  chair

baltkrievu – стул

čigānu  krešlos

franču  chaise

grieķu – καρέκλα

igauņu  tool

krievu  стул

latīņu  sella

lietuviešu  kėdė

poļu – krzeslo

somu – tuoli

ukraiņu – стілець

vācu – der Stuhl

zviedru – stol



Uz diviem krēsliem ilgi nesēdēsi. 


Kas uz diviem krēsliem sēžas, zemē nosēžas. 


Uz diviem krēsliem sēzdamies, arvien starp abiem nosēdīsies. 


Nemeklē krēslu ar dibenu. 


Ne katrreiz uz to, kurš grib sēdēt, krēsls gaida. 


Jauns krēslis ir smuks. 


Bagāts bagātam krēslu ceļ, kas cels nabagam. 


Kam nava krēsla, tam sēd uz īkšķa. 


krēslā sēdi, tā dziesmu dziedi. 


Visi nevar vienā krēslā sēdēt. 


Kad svešniekam paceļ krēslu, tam tūliņ jāsēžas, lai vistas dēj.


Divas meitas nevar uz viena krēsla sēdēt, jo tad otra sēdētāja noņems pirmai precinieku.


Kad krēslu uz vienas kājas apkārt griež, tad, ja kāds tanī vietā uzmin kāju, tam kājā iemetas urbējs jeb ēdājs.


Ja krēsls apkrīt, tad ātri kāds steidzas.


Ja krēsls sēdot paukš, tad tas paredz, ka tur sēdēs kāds ciemiņš.


Ja sapnī sēd jaunā krēslā, tad būs jauna dzīve.


Pūce, pūce platacīte,
Pacel krēslu vanagam;
Ja tu krēslu nepacelsi,
Noplūks tavu cekuliņu.
[LD 2576-0]


Kas ganam krēslu cēla,
Kas darīja istabiņu?
Dievs darīja istabiņu.
[LD 29562-0]


Nāc, Laimiņa, ar manīm,
Kad es jāšu tautiņās;
Pacel krēslu, pasēdini,
Pašķir manas villainītes;
Pacel krēslu man, Laimiņa,
Labajā vietiņā.
[LD 17843-0]


Gaidi, gaidi, māmulīte,
Nu nāk linu plūcējiņas;
Atcel vārtus, atcel krēslu,
Visas nāca piekusušas.
[LD 28426-0]


Es pacēlu niedru krēslu:
Sēd’, arāja māmulīte!
Gan tu biji pakususe,
Man’ arāju lolodama.
[LD 23136-2]


Kas godīga mātes meita,
Godī savu arājiņu:
Paceļ krēslu, noaun kājas
Savam maizes arājam.
[LD 26767-0]


Man Laimiņa krēslu pina
No tiem sila stiebriņiem;
Nopinusi, dacēlusi
Pie godīga tēva dēla.
[LD 22986-1]


Šuv, bitīt, vaska krēslu
Zem zaļā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnu gaidīdama.
[LD 32577-0]


Es redzēju jūriņā
Zelta krēslu līgojot.
Sit, vilnīti, maliņā,
Būs manai māsiņai.
[LD 17870-1]


Jāņa bērni sanākuši,
Nav krēsliņa kur sēdēt;
Nu vēl Jānis krēslu pine
Viņa kalna galiņā.
[LD 32658-0]


Laimīt’ manim krēslu pina,
Sila meldu lasīdama;
Nopinuse, piecēluse
Skaistam tēva dēliņam.
[LD 22986-0]


Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā,
Krēsli vien istabā,
Ik pie krēsla vainadziņš.
[LD 18360-3]


Kas to teica, kas meloja,
Kas ganam krēslu dos!
Sīki ciņi, rudakmeņi,
Tie ganam krēsli bij.
[LD 29566-0]



Ģederts Eliass Sieviete zilā.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]



Latvijā lietoja dažādus krēslus. 1. Šūti kriju krēsli bieži minēti dainās, bet nav vairs sastopami. Dainās lietotie izteicieni liek domāt, ka šādi krēsli uzkrauti no vairākiem šūtiem kriju spilveniem ar kādu mīkstu (piemēram, dūnu) pildījumu. 2. Krēsli, kam par pamatu izmeklēja kādu piemērotu koka, parasti saknes, gabalu, kura dabiskais izliekums un atzarojums ļāva izveidot viengabala sēdekli ar atzveltni, papildinot to vēl ar sēdeklī iedzītām kājām. Šādi krēsli bieži sastopami Kurzemē. 3. Bluķa krēsli, izcirsti viengabalaini no kāda bluķa. Parasti bluķi izgreba un sēdekli taisīja no dēļa vai iepina. Izgrebti bluķa krēsli atrodami Latgalē. Tie sevišķi iemīļoti Skandināvijā, arī ar bagātīgiem otējumiem un griezumiem. Analoga krēsla forma sastopama lepnā bronzas ietērpā jau senā Asīrijā. 4. Atzveltņa ķeblīši ar sēdeklī iedzītām kājām un ielaistu atzveltni sastopami sevišķi Kurzemē, vietām arī Vidzemē (piemēram, Piebalgā). Latgalē šādu ķeblīšu nav. Atzveltņu ķeblīši izveidojās Rietumeiropā gotiskā laikmeta beigās. 5. Parastais krēsls vēl 19. gs. lietots Latvijā kā goda sēdeklis, ko piedāvāja sevišķi cienītiem viesiem. Sēdekli taisīja gan no dēļiem, gan arī iepina no lazdas sloksnītēm, niedrām vai salmiem. Krēslu formās un rotājumos bieži vērojamas vēsturisku stilu ietekmes.
[Sagatavots pēc: Latviešu konversācijas vārdnīca, 9. sēj., 1933 : 18019–18021]