Tradicionālā transkripcija
[kr¥kls]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[krækl̩s]
[k] – nebalsīgais troksnenis
[r] – skanenis
[¥] – īsais, platais patskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[l] – skanenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
krekl– – sakne, vārda celms
-s – galotne
krekl+veid-a
apakš+krekl-s
nakt-s+krekl-s
plet+krekl-s
tīkl-iņ+krekl-s
virs+krekl-s
krekl+veid+īg-s
krekls – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
krekl-s |
krekl-i |
|
Ģ. |
krekl-a |
krekl-u |
|
D. |
krekl-am |
krekl-iem |
|
A. |
krekl-u |
krekl-us |
|
I. |
ar krekl-u |
ar krekl-iem |
|
L. |
krekl-ā |
krekl-os |
|
V. |
krekl! |
krekl-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Katram savs krekls tuvāks.
2) izteicēja daļa – Viens no biežāk lietotajiem apģērbiem ir krekls.
3) galvenais loceklis – Skrodera skapī krājās izpildītie pasūtījumi. Bikses un svārki, krekli un vestes.
4) papildinātājs – Pēc neveiksmīgā kritiena bija jāmeklē, kas nu salāpīs krietni cietušo kreklu.
5) vietas apstāklis – Piesvīdušajā kreklā nebija nevienas sausas vietiņas.
6) veida apstāklis – Lielais Jānis arī ziemas laikā strādāja uz ielas vienā kreklā.
7) apzīmētājs – Izkritusī krekla poga paripoja zem gultas un bezcerīgi pazuda.
krekla apkaklīte, krekla aproces
flaneļa krekls, kokvilnas krekls, linu krekls, zīda krekls
balts krekls, raibs krekls, rūtains krekls, smalks krekls, vienkāršs krekls, zils krekls
izmazgāt kreklu, izšūts krekls, salāpīt kreklu, uzvilkt kreklu, valkāt kreklu
krekls, -a, v.
1. Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
Es jau norāvu svārkus un uzrotīju krekla piedurknes. Kalndruva 2, 116.
Ilga redz dēla muguru zili rūtotā kreklā, kam viņa pati vēl viņnedēļ salāpīja elkoņus ar drusku tumšākiem diegiem. Ezera 2, 217.
Ansis Dziesma .. sēdēja galda galā, sārts, smaidīgs, kreklā vien izmeties, bez svārkiem, bez kaklasaites. Zigmonte 2, 59.
// Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
Sporta krekls.
2. Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
Pagatavojot adītu veļu, kreklu sāk adīt no apakšas. Zvaigzne 52, 6, 31.
Bruņu krekls vēst. – no metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai.
Trako krekls vēst. – speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
krekls – krakli; vīriešu krekls – veirīšu krakli; kokvilnas krekls – būmeļa krakli; linu krekls – lynu krakli; balts krekls mugurā – bolti krakli mugorā; uzvilkt kreklu – apviļkt kraklus; krekla apkakle (apkakalīte) – kraklu apakle (apakleite)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
kr¥kls – kr¥klis 1. [senāk] visìm bi pašaûsti linu kr¥kli, kr¥kli bi gari. es a ¥su a garu kr¥klu radis, es îsu negribu. / agrâk bĩši ti¡ pi¡šavaîņi¡ kr¥kli, ta tak tâdus labus kr¥klus nàu dabũš. mùsu mahma jàu a ti¡m pi¡šavaîņìm pakulu kr¥klim ņêmâs.
m¥`luõs kr¥klus izmazgât – pārrunāt, noskaidrot nepatīkamus jautājumos.
nùodzîvuôtiês lĩdz kr¥klàm – nonākt trūkumā, nabadzībā.
2. lok., adv. noz. Bez virsdrēbēm (parasti bez svārkiem). mànc t¥s kr¥klã gãja pãtaruôs, grãmatu mâcîtuôs. ka jàu laũkā gãja, ta bi sv*rki [mugurā], kr¥klã negãja.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 118]
●
kr¥kli – krak`i, dsk. 1. Krekls. èļ kraklu aûä `ińińi drìebi. vàiruôk rytumu izaûä èļ kraklu i pàr godu vysu iššyva kraklûs.
bùobu krak`i – sieviešu krekls. bùobu krakłys šyva da puponài, a nu puponys dasšyva ṕìduru drìebi. bùobòm śeņuôk krakłys šyva garòm ṕìdùorḱņòm.
pùišu krak`i – vīriešu krekls. pùišu łynu krak`i smodki, kraklu garùms, ćik î vajak.
zahejì krak`i – vīriešu apakškrekls. zahejì krak`i beja beź aprućiś.
ierśejì krak`i – virskrekls. so`tajâ làikâ pùišy nosava i ìerśejùs krakłys.
2. lok., adv. noz. Bez virsdrēbēm. mùoä isskrìe înûs kraklûs, ka daga sàta.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 518]
●
pajehînûs kreḱ`eņûs – apprecēt nabadzīgu sievu. jis jàu Mońi pajiêma vînûs kreḱ`eņûs, jài ńi·kùo is pasàuļa nabìe.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 116]
●
garais kr¥kls – dāvana, ko jaunais pāris dod saprecinātājiem. tâd v¥cak si¡veš lũkeŠ joûneŠs sapr¥cinat, laî dabut garo kr¥ka. prečmãteî vaî prečt¥vah bi jâduô garo kr¥ka, ja iêpr¥cineŠ la:b meît vaî puĩs.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 216]
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras – būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Palikt vienā kreklā – zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
Līdz (pēdējam) kreklam – pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Neatstāt (kādam) ne krekla mugurā – atņemt (kādam) visu.
[Sagatavots pēc: Krievu-latviešu frazeoloģiskā vārdnīca I 1974 : 743]
Tekstilrūpniecībā – krekls ar īsām piedurknēm (T krekls), krievu krekls, miesas krekls, pārlaistais krekls, tunikveida krekls, virspleču krekls.
Sportā – adītais sporta krekls, sporta krekls, tiesneša krekls, vingrošana krekls, raušana (turēšana) aiz krekla.
Uzvārdi – Kreklis, Krekle.
Vietvārdi – Kreklis, zemniekmāja; Krekļi, zemniekmāja; Kreklu purvs; Krekllauks; Kreklmājas; Kreklpors [-uo-], purvs; Kreklupīte; Krekleni, zemniekmāja; Krekliški, zemniekmāja.
krekls; mantots vārds; lš. krẽklės, krẽkliai ‘skrandainas drēbes, skrandas’, krẽklas ‘(jumta) spāre, (apv.) krūts’, pr. kraclan ‘krūts’, kr. apv. крóквы (dsk.) ‘spāres, jumta krēsls, koki spārēm’, a.-s. hrægan, vav., v. ragen ‘pacelties, slieties’, gr. króssai (< *krokiai) ‘mūra dzeguļi, zobi’. Pamatā ide. *(s)ker- ‘griezt’. Nozīmes attīstība iespējama divējāda.
1. Atv. *krek- ‘(nocirsts) koks, kārts’, no kā verbālā noz. ‘rēgoties (izslietiem kokiem, kārtīm)’. Šādas cilmes ir la. apv. kracis ‘kārts ar šķērskokiem (labības žāvēšanai)’, kraķis ‘zārds, soliņš’. Arī b. kreklas laikam ‘saslieti, krustoti vai šķērsoti koki’, no kā ar pārn. ‘krūtis’ (lš. krẽklas) → ‘apģērba gabals, kas sedz krūtis’.
2. Atv. *krek- ‘cirst’ → ‘sist’, no kā ‘piesist aušanas procesā’ → ‘aust’, subst. *kreklas ‘audums’ → ‘krekls’.
Par nozīmju ‘cirst’ – ‘apģērbs, krekls” sakaru sal. kr. руб ‘rupjš apģērbs’, рубаха ‘krekls’, рубить ‘cirst’ (: la. robs).
Pēc cita uzskata (Becenbergers, Cupica, Endzelīns) vārds saistāms ar sav. hragil ‘uzvalks’ vai (Pētersons) ar īru crocenn ‘mugura’, vai (Gamkrelidze, Ivanovs) ar ukr. креснути ‘iesist, iecirst’.
[Sagatavots pēc: Karulis 1 1992 : 422]
angļu – shirt
baltkrievu – кашуля
čigānu – gād
franču – chemise
grieķu – πουκάμισο
igauņu – särk
krievu – рубашка
latīņu – subūcula
lībiešu – serk
lietuviešu – marškiniai
poļu – koszula
somu – paita
ukraiņu – сорочка
vācu – das Hemd
zviedru – skjorta
Angļu valodā
velēt kreklu – to dolly the shirt
izmeties kreklā – in shirt sleeves
Krievu valodā
velēt kreklu – колотить вальком рубашку
izmesties kreklā – снять пиджак
Nemet kreklu krāsnī, kamēr nav jauns mājā.
Nemet veco kreklu projām, kamēr jauns vēl nav.
Lepns bez krekla.
Rups krakls, na plyks; ar sānolom maize na bods.
Dod kreklu pēlējam.
Pats pliks, krekls azotē.
Laimīgs, kam nav krekla.
Vot ka tev ī kreklis mugura napalika.
Ar salāpītu kreklu jaunu var nopelnīt.
Jo kraklūs nanupelneji, ar kažuku jau nunupelnēsi.
Kā vienā kreklā dzīvo.
Nevar pats ne savam kreklam ticēt.
To nesaki ne savam kreklam.
Pēlējam kreklu dod, teicējam ļaunu vārdu.
Koč kraklys par sukni eisoks, a pi misys tyvoks.
Kreklis tuvāk nekā svārki.
Paša krekls katram vistuvākais.
Paša krekls vistuvāk miesai.
Krekliņš tuvāk nekā svārciņi.
Katram savs krekls pie ādas tuvāk.
Krakls tyvu pi muguras, nōve vel tyuvōk.
Krekli jāizgriež pēc pusdienas, tad tie labi pieguļ pie miesas.
Jauni krekli jāšuj jaunā mēnesī, lai tik ātri nenoplīstu.
Ja kreklu šuj vecā mēnesī, tad nejūk laukā šuves.
Krekli jāšuj vecā mēnesī, lai strādājot tie nekāpj uz augšu.
Krekli jāšuj vecā mēnesī, tad nelien ārā no biksēm.
Ja kreklus šuj tad, kad putni iet pavasarī, vai arī rudenī, tad aug utis.
Krekli jāšuj vecā mēnesī, tad tie ir mīksti, un viņos neaug blusas.
Krekls jāšuj vecā mēnesī, lai blusas neaug.
Krekli jāšuj vecā mēnesī, lai valkājot āda neniez.
Kad šuj jaunu kreklu, tad piektdienā nedrīkst to pabeigt, jo tad kukaiņi aug.
Krakli un bikses (yuzas) juošyun vacā mēnesī, lai naierst un lai nav kustūnes (utu, blusu).
Nu reita šyuts krakls kuop uz augšu.
Ja kreklu šujot diegs sasitas mezglā, tad pašūtais krekls būs laulājamais krekls.
Meitas nedrīkst vilkt mugurā jaunu kreklu, pirms tas netiek izmazgāts, jo tad tās tiek ņemtas ļaužu valodās.
Ja jaunas meitas grib gūt ballē lielu piekrišanu, tad, velkot tīro kreklu, mute jānoslauka krekla muguras apakšpusē.
Jaunu kreklu pirmo reizi mugurā velkot, vajaga pārmest krustu, lai tas būtu stiprs valkājot.
Kreklu velkot, jāmet krusts, jo tad Dievs palīdz.
Ja cilvēks velk jaunu kreklu, tad jāstāv pret ziemeļiem, tad nemetīsies utes.
Sestdien jaunu kreklu velkot, ja to uzvelk otrādi, tad būs nākamā nedēļā kādas viesības.
Ja velkot kreklu mugurā, tas apvelkas ļaunā pusē, tad dabūšot no kāda rājienu vai pat pērienu.
Ziemas svētku sestdienā kreklam vajag būt baltam, lai būtu arī vecs, bet Lieldienā jaunam, lai būtu vai zaļš.
Kad aiztiek uz ļauno pusi apmauktu kreklu, tad pie pirkstiem metas atskabargas.
Ja cita kreklam veleknī kreisā puse – tad nedrīkst apgriezt labo, citādi pirkstiem metīsies atskabargas.
Savalkātu otra kreklu nedrīkst sausu apgriezt no kreisās puses uz labo, jo tad griezējam plīst pirkstiem atskabargas. Ja šo kreklu samērc un ar vāli savelē, tad var griezt un nekas slikts nenotiek.
Meitu, kas pamet pusē mazgātu kreklu, brūtgāns atstāj.
Kad sapņos redz melnu kreklu, tad slikti klājoties; kad redz baltu kreklu, tad labi klājoties.
Ja sapnī redz sevi vai kādu citu kreklā, tad tas nozīmē pāriešanu uz jaunu vietu.
Kad kāds vīrs uzvelk sapnī sarkanu kreklu, tad tas dabū tiesas vīra amatu.
Būt’ man tāda līgaviņa,
Es neietu melnu kreklu,
Es neietu melnu kreklu,
Dubļainām kājiņām. [LD 3499-3]
Precēj’ mani precenieks,
Linu kreklu gribēdams;
Es tev došu tāšu kreklu,
Skrej ellē grabēdams. [LD 25469-1]
Brāļam gāju sievas vest,
Garu kreklu apsolīja;
Garu kreklu apsolīja,
Nu iedeva cimdu pāri. [LD 25456-1]
Solīj’ man krusta māte
Garu baltu linu kreklu;
Gara mēle solījot,
Īsi pirksti iedodot. [LD 1810-1]
Ozolam kreklu devu,
Liepiņai villainīti,
Sīkajiem kārkliņiem
Pa dzīpara galiņam. [LD 25555-1]
Pirmajam dēliņam
Slēžu kreklu šūdināju;
Jau otram, trešajam
No pakulu rubināju. [LD 3013-0]
Gāju ganu pavadīt,
Dziedāt vien gribēdama;
Gāju linu izravēt,
Linu kreklu gribēdama. [LD 727-1]
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis kalējam:
Kalējam melna miesa,
Grūta kreklu mazgāšana. [LD 9520-0]
Šuvu kreklu ganīdama,
Pie stumbura mērodama:
Man izauga tautu dēls
Stumburīša garumiņu. [LD 7386-2]
Tīšām gāju melnu kreklu,
Tīšām mutes nemazgāju:
Te nav mana arājiņa,
Kas redz daiļi staigājot. [LD 9696-12]
Velc, Saulīte, baltu kreklu,
Met melno jūriņā;
Jūras meitas izvelēs
Ar sidraba vālītēm. [LD 34028-2]
Spēlfilma Četri balti krekli (Elpojiet dziļi…) (1967). Režisors Rolands Kalniņš. Komponists Imants Kalniņš.
Pusmūža kultūras darbiniecei Anitai Sondorei piedauzīgi šķiet jaunā dzejnieka Cēzara Kalniņa dziesmu teksti, kurus izpilda jauniešu ansamblis. Viņa uzraksta sūdzību avīzei, iekustinot neapturamu cenzūras sistēmu.
Pirmā filma latviešu kinovēsturē, kas par patstāvīgu un līdzvērtīgu instrumentu uzskata filmas mūziku. Filmas liktenis izrādījās līdzīgs tās sižetam – par spīti atzinīgajam Rīgas kinostudijas vērtējumam, PSRS Valsts kinematogrāfijas komiteja aizliedza to publiski izrādīt, un tikai 1986. gada maijā filmu Četri balti krekli pirmoreiz ieraudzīja plašāka publika.
[Sagatavots pēc: http://www.filmas.lv/]
Dziesma Dziesma par četriem baltiem krekliem. Māra Čaklā vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda grupa „Menuets”.