Tradicionālā trasnkripcija
[kļũt] vai [kļùt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[kʎuːt] vai [kʎuːːt]
[k] – nebalsīgais troksnenis
[ļ] – skanenis
[ū] – garais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ū.
kļū- – sakne, vārda celms
-t – galotne
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
kļū-st-u |
kļū-st-am |
esmu kļuv-is esmu kļuv-us-i |
esam kļuv-uš-i esam kļuv-uš-as |
2. |
kļū-st-i |
kļū-st-at |
esi kļuv-is esi kļuv-us-i |
esat kļuv-uš-i esat kļuv-uš-as |
3. |
kļū-st |
kļū-st |
ir kļuv-is ir kļuv-us-i |
ir kļuv-uš-i ir kļuv-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
kļuv-u |
kļuv-ām |
biju kļuv-is biju kļuv-us-i |
bijām kļuv-uš-i bijām kļuv-uš-as |
2. |
kļuv-i |
kļuv-āt |
biji kļuv-is biji kļuv-us-i |
bijāt kļuv-uš-i bijāt kļuv-uš-as |
3. |
kļuv-a |
kļuv-a |
bija kļuv-is bija kļuv-us-i |
bija kļuv-uš-i bija kļuv-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
kļū-š-u |
kļū-s-im |
būšu kļuv-is būšu kļuv-us-i |
būsim kļuv-uš-i būsim kļuv-uš-as |
2. |
kļū-s-i |
kļū-s-it/kļū-s-iet
|
būsi kļuv-is būsi kļuv-us-i |
būsit/būsiet kļuv-uš-i būsit/būsiet kļuv-uš-as |
3. |
kļū-s |
kļū-s |
būs kļuv-is būs kļuv-us-i |
būs kļuv-uš-i būs kļuv-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
kļūst-ot |
esot kļuv-is esot kļuv-us-i |
esot kļuv-uš-i esot kļuv-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
kļūš-ot |
būšot kļuv-is būšot kļuv-us-i |
būšot kļuv-uš-i būšot kļuv-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
kļū-tu |
būtu kļuv-is būtu kļuv-us-i |
būtu kļuv-uš-i būtu kļuv-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-kļūst |
ir bijis jā-kļūst |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-kļūst |
bija bijis jā-kļūst |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-kļūst |
būs bijis jā-kļūst |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-kļūst |
būtu bijis jā-kļūst |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-kļūst |
esot bijis jā-kļūst |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-kļūst |
būšot bijis jā-kļūst |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
kļū-s-im! |
2. |
kļū-st-i! |
kļū-st-iet! |
3. |
lai kļū-st! |
kļūt par mākslinieku, kļūt par prezidentu, kļūt par skolotāju, kļūt par zinātnieku
kļūt gudrākam, kļūt prātīgākam, kļūt skaistākai, kļūt slaidākai, kļūt spēcīgākam, kļūt vieglākam, kļūt vingrākam
kļūt, kļūstu, kļūsti, kļūst, pag. kļuvu; intrans.
1. Veidoties (piemēram, mācoties, iegūstot kvalifikāciju).
Visi šie seši apdāvinātie iesācēji [dzejnieki] desmit gadu laikā ir kļuvuši par redaktoriem, konsultantiem .. Saulītis 12, 73.
.. seši mācību gadi, kas vajadzīgi, lai kļūtu par ārstu, nav viegli. Rīgas Balss 58, 42, 6.
// Veidoties (piemēram, pārmainoties attiecībām darbā, sadzīvē) – par cilvēkiem.
Kļūt par palīgu. Kļūt par darbabiedriem.
Par īstiem draugiem kļuvām krietni vēlāk. Talcis 4, 167.
Tai laikā slāvu draugs kļūst Pumpurs redzīgais. Sudrabkalns 1, 161.
// Veidoties (piemēram, pārmainoties nozīmīgumam, izplatībai) – par parādībām sabiedrībā.
// Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).
Kucēns kļuvis par lielu suni.
.. mazā atauga par mežu kļūs .. Paegle 1, 72.
// Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
Grāmatas meitenei kļuva par tuvākajiem draugiem. Pārplūdusī upe kļuva par nopietnu šķērsli. Tālie gājieni kļūst par apgrūtinājumu.
Habarovska kļuvusi par Tālo Austrumu galvaspilsētu, par šejienes transporta galveno mezgla punktu, par svarīgu rūpniecības centru. Vējāns 5, 215.
18. gadsimtā romance izplatās arī citās Eiropas zemēs un kļūst par visraksturīgāko pilsētas dziesmu. Vēriņa 1, 32.
2. Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) – par cilvēkiem; gūt citādu īpašību, pazīmi nekā līdz šim.
Kļūt no vērotāja par darītāju.
Sajūsma pāri plūst, Naidnieks par brāli kļūst .. Rainis I, 284.
Mēs mūžīgi kļūstam citi – gan smieklos, gan arī vaidos, Jo katra diena pārveido tēvu un dēlu saimi… J. Plotnieks 1, 55.
// Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
.. Līziņa juta, ka kļūst ķildīga un asa. Viese 2, 164.
Jo māte vairāk uztraucās, jo Helēna kļuva mierīgāka. Birze 3, 26.
.. visi kādreiz bijuši jauni, un visiem reiz jākļūst veciem. Zigmonte 6, 59.
// Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) – par parādībām sabiedrībā.
// Par dzīvniekiem, augiem.
Daudzi savvaļas augi kļuvuši par kultūraugiem. Koki kļūst kaili. Rudzi kļūst dzelteni.
.. govis kļuva miegainas un gandrīz gāzās slaucējai virsū. Sakse 2, 29.
Kūtī lopi kļūst nemierīgi. J. Kalniņš 2, 10.
// Par priekšmetiem, parādībām, norisēm.
Krēsla kļūst par tumsu. Dienas kļūst īsākas.
.. stepe .. kļūs par druvu vai dārzu, dos maizi un augļus tūkstošiem cilvēku. Talcis 4, 25.
Braukšana [ar laivu pāri upei] kļuva jo dienas, jo grūtāka un bīstamāka. Lācis 15, 87.
3. Tikt ieceltam vai ievēlētam; uzņemties (kā) pienākumus.
Kļūt par brigadieri. Kļūt par direktoru. Kļūt par tautas tiesas piesēdētāju.
.. Harijs Līdaks divdesmit gadu vecumā kļuva par zvejas refrižeratora „1257” kapteiņa vecāko palīgu. Talcis 7, 223.
Jana kļūst redakcijas kurjere .. Literatūra un Māksla 57, 51, 3.
// Izvirzīties (piemēram, ar spējām, sasniegumiem).
Kļūt par pirmrindnieku nenozīmē strādāt līdz pārpūlei, samocīt sevi. Pirmrindnieks rodas prasmē radoši savienot fizisko un garīgo slodzi, ietaupot laiku un kustības. Liesma 75, 12, 10.
// Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
Kļūt par partijas biedru. Kļūt par kooperatīva biedru.
4. palīgverba nozīmē; tikai 3. pers.; savienojumā ar dat. un apst. vai adj. Veidoties (stāvoklim, attieksmei).
Man kļuva tik priecīgi ap sirdi, it kā es būtu sastapis mīļu draugu no tālās dzimtenes. Birznieks-Upītis 6, 249.
.. viņš [saimnieks] netaisni pēla atnesto ēdienu, tā ka pat saimes ļaudīm kļuva žēl jaunās saimnieces. Sakse 2, 47.
Un reizēm it kā pirms paliem Man sevī par šauru kļūst .. Elksne 3, 21.
// savienojumā ar apst. vai adj. Veidoties (stāvoklim, piemēram, apkaimē, vidē).
Pēkšņi priekšā vienā laikā izšāva trīs gaismas raķetes. Ar troksni pārplīsa nakts. Kļuva pilnīgi gaišs. A. Grigulis 9, 112.
Krustceļā atkal kļuva kluss. Kroma 3, 70.
5. palīgverba nozīmē; savienojumā ar ciešamās kārtas pagātnes divdabi. Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; tikt.
No šīs dienas tev, māsiņa, kļūs .. maizīte nodalīta. ME II, 241.
Visas garās ilgas Kļūs piepildītas, Visas žēlās sēras Kļūs remdinātas .. Rainis I, 179.
6. novec. Nonākt; nokļūt.
Mirkļi, dienas un gadi straumēm plūst, mīla, draudzība, naids starp akmeņiem kļūst. Krūklis 6, 36.
Es, ar tevi runādama, kļuvu ļaužu valodās. ME II, 240.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
kļūt – tikt; palikt; pasadareit; pasataiseit; kļūt zaļam – tikt zaļam (zalynuotīs); kļūst skaidrs – izaskaidroj; viņam kļuva žēl (kā) – jam tyka žāļ (kuo)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
kļūt – tapt, tikt; mesties, izvērsties, palikt sar.
kļūt, mantots būt par šķērsli, traucēt; dabūt iegūt, tikt’. Tās pašas cilmes kā kļaut. Ide. *kleu– : *klū-, redukcijas pakāpē *kleū– > b. *kl’ū-, no kā *kļūti > la. kļūt. Nozīmes attīstība: no saknes *kel– nozīmes ‘liekt’ → ‘būt saliektam’ → ‘aizķerties un palikt kur’ → ‘tikt (kur)’. Tālākajā attīstībā noz. ‘tikt, tapt, veidoties’. Tas pašas cilmes ir alb. arh. kleva < *klewa(m) ‘(es) biju’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 408]
angļu – to become
baltkrievu – стаць
čigānu – jačhav
franču – devenir
grieķu – γίνομαι
igauņu – saama; muutuma
krievu – стать; становиться
latīņu – fierī
lietuviešu – tapti
poļu – zostać
somu – tulla
ukraiņu – ставати; стати
vācu – werden
zviedru – bliva
Mana, mana tā meitiņa
Ar to vara gredzentiņu!
Kļūs manā rociņā,
Es nopirkšu sudrabiņa. [LD 6321-0]
Pēc šo dienu nu mātei
Kļūs maizīte nodalīta:
Sešas dienas nedēļā,
Seši maizes gabaliņi. [LD 19293-6]
Tūdaliņ, tagadiņ
Saulīte grozās:
Te bij meitiņa,
Nu kļuva sieviņa. [LD 24737-0]
Deviņ’ gadi precējās
Bagātais tēva dēls;
Sirmi zirgi balti kļuva,
Pats tas gāja vecumā. [LD 15586-0]
Visas lūku nodariņas
Mana zirga pavadā;
Visu ļaužu peļamā
Kļuva mana līgaviņa. [LD 22033-4]
Ai, Dieviņ, nomet mieru,
Nojoz zaļu zobeniņu,
Jauni puiši veci kļuva,
Zem karoga stāvēdami. [LD 31911-0]
Klausu jaunu, klausu vecu,
Bāliņos dzīvodama;
Jaunu, vecu klausīdama,
Kļuvu ļaužu godiņā. [LD 3065-3]
Jūs, ļautiņi, neziniet,
Kā es kļuvu šai zemē:
Vējiņš pūta kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa. [LD 26027-5]
Visi viņu iemīlēja, arī es. Viņa bija tikko izplaukuse savā jaunavas daiļumā. Dzelteni brūnās matu bizes, kuras spīdēja svaigas, bija pirmās, kas puišiem patika. Tad arī seja, acis, krūtis, rokas – – –
Visa viņas gaita bija pievilcīga.
Un viņa iemīlēja to visvājāko un nabadzīgāko – mani. Tas bija manim neizprotami, neticami. Es nodrebēju aiz laimības, es izdēdēju, kļuvu bāls, es varēju dzīvot neēdis, tas viss aiz mīlestības uz viņu.
Bet es kļuvu nedrošs, tiklīdz es viņas acīs lasīju, ka tā mani uzlūkoja ar to skatu, kurš skaidri saka: „Skūpsti mani, es tevi gribu!”
Es bēgu no viņas kā vien varēdams. Bet nobēgušam manim uznāca neizturamas ilgas viņu redzēt un dzirdēt. Atkal es meklēju būt viņas tuvumā, atkal es bēgu – – – [Poruks 1984 : 247]
JĀZEPS (izklaidīgi).
Šodien gana?
Pie Zihemas; bet es pie kviešiem biju;
Tur pļāva meitenes un zēni –
JĒKABS. nakts un auksts. [Rainis 1981 : 14]
Autore K. Sergejeva.
Autore K. Sergejeva.
Mākslas filma Kļūstiet mana sievasmāte! (1977). Režisors Kārlis Mārsons.