Tradicionālā trasnkripcija

[kļũt] vai [kļùt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kʎuːt] vai [kʎuːːt]


[k] – nebalsīgais troksnenis

[ļ] – ’skanenis’.’]

[ū] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds

Ortogramma ū.



kļū-sakne, vārda celms

-t galotne






ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

kļū-st-u

kļū-st-am

esmu kļuv-is

esmu kļuv-us-i

esam kļuv-uš-i

esam kļuv-uš-as

2.

kļū-st-i

kļū-st-at

esi kļuv-is

esi kļuv-us-i

esat kļuv-uš-i

esat kļuv-uš-as

3.

kļū-st

kļū-st

ir kļuv-is

ir kļuv-us-i

ir kļuv-uš-i

ir kļuv-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

kļuv-u

kļuv-ām

biju kļuv-is

biju kļuv-us-i

bijām kļuv-uš-i

bijām kļuv-uš-as

2.

kļuv-i

kļuv-āt

biji kļuv-is

biji kļuv-us-i

bijāt kļuv-uš-i

bijāt kļuv-uš-as

3.

kļuv-a

kļuv-a

bija kļuv-is

bija kļuv-us-i

bija kļuv-uš-i

bija kļuv-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

kļū-š-u

kļū-s-im

būšu kļuv-is

būšu kļuv-us-i

būsim kļuv-uš-i

būsim kļuv-uš-as

2.

kļū-s-i

kļū-s-it/kļū-s-iet

 

būsi kļuv-is

būsi kļuv-us-i

būsit/būsiet kļuv-uš-i

būsit/būsiet kļuv-uš-as

3.

kļū-s

kļū-s

būs kļuv-is

būs kļuv-us-i

būs kļuv-uš-i

būs kļuv-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

kļūst-ot

esot kļuv-is

esot kļuv-us-i

esot kļuv-uš-i

esot kļuv-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

kļūš-ot

būšot kļuv-is

būšot kļuv-us-i

būšot kļuv-uš-i

būšot kļuv-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

kļū-tu

būtu kļuv-is

būtu kļuv-us-i

būtu kļuv-uš-i

būtu kļuv-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-kļūst

ir bijis jā-kļūst

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-kļūst

bija bijis jā-kļūst

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-kļūst

būs bijis jā-kļūst

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-kļūst

būtu bijis jā-kļūst

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-kļūst

esot bijis jā-kļūst

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-kļūst

būšot bijis jā-kļūst

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

kļū-s-im!

2.

kļū-st-i!

kļū-st-iet!

3.

lai kļū-st!


Teikumā var būt:

1) izteicējsViņa gribēja kļūt par aktrisi. Viņa kļuva.

2) izteicēja daļaAr katru dienu kļūstam pieredzējušāki.



kļūt par mākslinieku, kļūt par prezidentu, kļūt par skolotāju, kļūt par zinātnieku

 

kļūt gudrākam, kļūt prātīgākam, kļūt skaistākai, kļūt slaidākai, kļūt spēcīgākam, kļūt vieglākam, kļūt vingrākam



kļūt, kļūstu, kļūsti, kļūst, pag. kļuvu; intrans.

1. Veidoties (piemēram, mācoties, iegūstot kvalifikāciju).

Visi šie seši apdāvinātie iesācēji [dzejnieki] desmit gadu laikā ir kļuvuši par redaktoriem, konsultantiem .. Saulītis 12, 73.

.. seši mācību gadi, kas vajadzīgi, lai kļūtu par ārstu, nav viegli. Rīgas Balss 58, 42, 6.

// Veidoties (piemēram, pārmainoties attiecībām darbā, sadzīvē) – par cilvēkiem.

Kļūt par palīgu. Kļūt par darbabiedriem.

Par īstiem draugiem kļuvām krietni vēlāk. Talcis 4, 167.

Tai laikā slāvu draugs kļūst Pumpurs redzīgais. Sudrabkalns 1, 161.

// Veidoties (piemēram, pārmainoties nozīmīgumam, izplatībai) – par parādībām sabiedrībā.

// Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).

Kucēns kļuvis par lielu suni.

.. mazā atauga par mežu kļūs .. Paegle 1, 72.

// Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.

Grāmatas meitenei kļuva par tuvākajiem draugiem. Pārplūdusī upe kļuva par nopietnu šķērsli. Tālie gājieni kļūst par apgrūtinājumu.

Habarovska kļuvusi par Tālo Austrumu galvaspilsētu, par šejienes transporta galveno mezgla punktu, par svarīgu rūpniecības centru. Vējāns 5, 215.

18. gadsimtā romance izplatās arī citās Eiropas zemēs un kļūst par visraksturīgāko pilsētas dziesmu. Vēriņa 1, 32.

2. Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) – par cilvēkiem; gūt citādu īpašību, pazīmi nekā līdz šim.

Kļūt no vērotāja par darītāju.

Sajūsma pāri plūst, Naidnieks par brāli kļūst .. Rainis I, 284.

Mēs mūžīgi kļūstam citi – gan smieklos, gan arī vaidos, Jo katra diena pārveido tēvu un dēlu saimi… J. Plotnieks 1, 55.

// Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).

.. Līziņa juta, ka kļūst ķildīga un asa. Viese 2, 164.

Jo māte vairāk uztraucās, jo Helēna kļuva mierīgāka. Birze 3, 26.

.. visi kādreiz bijuši jauni, un visiem reiz jākļūst veciem. Zigmonte 6, 59.

// Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) – par parādībām sabiedrībā.

// Par dzīvniekiem, augiem.

Daudzi savvaļas augi kļuvuši par kultūraugiem. Koki kļūst kaili. Rudzi kļūst dzelteni.

.. govis kļuva miegainas un gandrīz gāzās slaucējai virsū. Sakse 2, 29.

Kūtī lopi kļūst nemierīgi. J. Kalniņš 2, 10.

// Par priekšmetiem, parādībām, norisēm.

Krēsla kļūst par tumsu. Dienas kļūst īsākas.

.. stepe .. kļūs par druvu vai dārzu, dos maizi un augļus tūkstošiem cilvēku. Talcis 4, 25.

Braukšana [ar laivu pāri upei] kļuva jo dienas, jo grūtāka un bīstamāka. Lācis 15, 87.

3. Tikt ieceltam vai ievēlētam; uzņemties (kā) pienākumus.

Kļūt par brigadieri. Kļūt par direktoru. Kļūt par tautas tiesas piesēdētāju.

.. Harijs Līdaks divdesmit gadu vecumā kļuva par zvejas refrižeratora „1257” kapteiņa vecāko palīgu. Talcis 7, 223.

Jana kļūst redakcijas kurjere .. Literatūra un Māksla 57, 51, 3.

// Izvirzīties (piemēram, ar spējām, sasniegumiem).

Kļūt par pirmrindnieku nenozīmē strādāt līdz pārpūlei, samocīt sevi. Pirmrindnieks rodas prasmē radoši savienot fizisko un garīgo slodzi, ietaupot laiku un kustības. Liesma 75, 12, 10.

// Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).

Kļūt par partijas biedru. Kļūt par kooperatīva biedru.

4. palīgverba nozīmē; tikai 3. pers.; savienojumā ar dat. un apst. vai adj. Veidoties (stāvoklim, attieksmei).

Man kļuva tik priecīgi ap sirdi, it kā es būtu sastapis mīļu draugu no tālās dzimtenes. Birznieks-Upītis 6, 249.

.. viņš [saimnieks] netaisni pēla atnesto ēdienu, tā ka pat saimes ļaudīm kļuva žēl jaunās saimnieces. Sakse 2, 47.

Un reizēm it kā pirms paliem Man sevī par šauru kļūst .. Elksne 3, 21.

// savienojumā ar apst. vai adj. Veidoties (stāvoklim, piemēram, apkaimē, vidē).

Pēkšņi priekšā vienā laikā izšāva trīs gaismas raķetes. Ar troksni pārplīsa nakts. Kļuva pilnīgi gaišs. A. Grigulis 9, 112.

Krustceļā atkal kļuva kluss. Kroma 3, 70.

5. palīgverba nozīmē; savienojumā ar ciešamās kārtas pagātnes divdabi. Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; tikt.

No šīs dienas tev, māsiņa, kļūs .. maizīte nodalīta. ME II, 241.

Visas garās ilgas Kļūs piepildītas, Visas žēlās sēras Kļūs remdinātas .. Rainis I, 179.

6. novec. Nonākt; nokļūt.

Mirkļi, dienas un gadi straumēm plūst, mīla, draudzība, naids starp akmeņiem kļūst. Krūklis 6, 36.

Es, ar tevi runādama, kļuvu ļaužu valodās. ME II, 240.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


kļūt tikt; palikt; pasadareit; pasataiseit; kļūt zaļam tikt zaļam (zalynuotīs); kļūst skaidrs izaskaidroj; viņam kļuva žēl (kā) jam tyka žāļ (kuo) 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


kļūt – tapt, tikt; mesties, izvērsties, palikt sar.


kļūt, mantots būt par šķērsli, traucēt; dabūt iegūt, tikt’. Tās pašas cilmes kā kļaut. Ide. *kleu– : *klū-, redukcijas pakāpē *kleū– > b. *kl’ū-, no kā *kļūti > la. kļūt. Nozīmes attīstība: no saknes *kelnozīmes ‘liekt’ → ‘būt saliektam’ → ‘aizķerties un palikt kur’ → ‘tikt (kur)’. Tālākajā attīstībā noz. ‘tikt, tapt, veidoties’. Tas pašas cilmes ir alb. arh. kleva < *klewa(m) ‘(es) biju’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 408]


angļu  to become

baltkrievu  стаць

čigānu – jačhav

franču  devenir

grieķu  γίνομαι

igauņu  saama; muutuma

krievu  стать; становиться

latīņu  fierī

lietuviešu  tapti

poļu  zostać

somu  tulla

ukraiņu  ставати; стати

vācu  werden

zviedru – bliva



Mana, mana tā meitiņa

Ar to vara gredzentiņu!

Kļūs manā rociņā,

Es nopirkšu sudrabiņa. [LD 6321-0]

 

Pēc šo dienu nu mātei

Kļūs maizīte nodalīta:

Sešas dienas nedēļā,

Seši maizes gabaliņi. [LD 19293-6]

 

Tūdaliņ, tagadiņ

Saulīte grozās:

Te bij meitiņa,

Nu kļuva sieviņa. [LD 24737-0]

 

Deviņ’ gadi precējās

Bagātais tēva dēls;

Sirmi zirgi balti kļuva,

Pats tas gāja vecumā. [LD 15586-0]

 

Visas lūku nodariņas

Mana zirga pavadā;

Visu ļaužu peļamā

Kļuva mana līgaviņa. [LD 22033-4]

 

Ai, Dieviņ, nomet mieru,

Nojoz zaļu zobeniņu,

Jauni puiši veci kļuva,

Zem karoga stāvēdami. [LD 31911-0]

 

Klausu jaunu, klausu vecu,

Bāliņos dzīvodama;

Jaunu, vecu klausīdama,

Kļuvu ļaužu godiņā. [LD 3065-3]

 

Jūs, ļautiņi, neziniet,

Kā es kļuvu šai zemē:

Vējiņš pūta kļava lapu,

Kļava lapa mani nesa. [LD 26027-5]



Visi viņu iemīlēja, arī es. Viņa bija tikko izplaukuse savā jaunavas daiļumā. Dzelteni brūnās matu bizes, kuras spīdēja svaigas, bija pirmās, kas puišiem patika. Tad arī seja, acis, krūtis, rokas – – –

Visa viņas gaita bija pievilcīga.

Un viņa iemīlēja to visvājāko un nabadzīgāko – mani. Tas bija manim neizprotami, neticami. Es nodrebēju aiz laimības, es izdēdēju, kļuvu bāls, es varēju dzīvot neēdis, tas viss aiz mīlestības uz viņu.

Bet es kļuvu nedrošs, tiklīdz es viņas acīs lasīju, ka tā mani uzlūkoja ar to skatu, kurš skaidri saka: „Skūpsti mani, es tevi gribu!”

Es bēgu no viņas kā vien varēdams. Bet nobēgušam manim uznāca neizturamas ilgas viņu redzēt un dzirdēt. Atkal es meklēju būt viņas tuvumā, atkal es bēgu – – – [Poruks 1984 : 247]


JĀZEPS (izklaidīgi).

Šodien gana?

Pie Zihemas; bet es pie kviešiem biju;

Tur pļāva meitenes un zēni –

JĒKABS. nakts un auksts. [Rainis 1981 : 14]




 

Autore K. Sergejeva.

 

Autore K. Sergejeva.



Mākslas filma Kļūstiet mana sievasmāte! (1977). Režisors Kārlis Mārsons.