Tradicionālā transkripcija
[kļava]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[kʎɑvɑ]
[k] – nebalsīgais troksnenis
[ļ] – skanenis
[a] – īsais patskanis
[v] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
kļav– – sakne, vārda celms
–a – galotne
diž+kļav-a
kļava – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
kļav-a |
kļav-as |
|
Ģ. |
kļav-as |
kļav-u |
|
D. |
kļav-ai |
kļav-ām |
|
A. |
kļav-u |
kļav-as |
|
I. |
ar kļav-u |
ar kļav-ām |
|
L. |
kļav-ā |
kļav-ās |
|
V. |
kļav-a! |
kļav-as! |
N. Pēteris Kļava – D. Pēterim Kļavam
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Lepnā kļava sārtojās pagalma stūrī.
2) izteicēja daļa – Manuprāt, skaistākais koks ir kļava.
3) galvenais loceklis – Sarkana kļava.
4) papildinātājs – Skolēni iestādīja 20 kļavas.
5) vietas apstāklis – Es apstājos un ilgi raudzījos kļavā.
6) apzīmētājs – Kanādā sācies kļavu sīrupa ievākšanas laiks.
kļavu cukurs, kļavas lapa, kļavu sīrups, kļavu sula
kļavas sārtojas
cukura kļava, istabas kļava, kalnu kļava, lauku kļava
parastā kļava, sarkanā kļava
kļava, s.
Koks, retāk krūms, ar staraini dalītām lapām un sīkiem dzelteniem ziediem ķekaros (pirms lapu plaukšanas).
Lasīt rudenī kļavu sārtās un dzeltenās lapas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 513]
kļava -as, s.
1. Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
Parastā kļava. Kalnu kļava. Sarkanā kļava. Istabas kļava.
Kļavas lapas rudenī ir spilgti dzeltenas un iesarkanas, tāpēc tā mūsu lapu koku mežiem, piemēram, Siguldā vai Koknesē, rudeņos piešķir īpatnēju krāšņumu. Galenieks 2, 277.
Platlapu kokiem – ozolam, liepai, kļavai, osim, vīksnai un gobai – ir lielas lapas, kas iztvaiko daudz ūdens. Švinka 1, 191.
2. dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
kļava – kļovs; kļavas koka izstrādājums – kļova kūka darīņs; kļaviņs darīņs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
kļavs – kļàus. Kļava. kļavàm ćîš skàistys lopys pa`ìk ruińiê.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 507]
Augu aizsardzībā – bālais kļavu sprīžmetis, baltā kļavu miltrasa, iedzeltenā kļavu miltrasa, kļavu galotņu kalšana, kļavu lapu melnkreves, kļavu maurērce, kļavu tinējs, kļavu vējlapas, kļavu vēzis, kļavu zobspārnis.
Botānikā un mežsaimniecībā – cukura kļava, ginnalas kļava, krastu kļava, kalnu kļava, kalnu sarkanlapu kļava, klinškalnu kļava, lauku kļava, parastā kļava, sarkanā kļava, Tatārijas kļava, vārpainā kļava.
Ķīmijā – kļavu cukurs.
Uzvārdi – Kļava; Kļaviņš, Kļaviņa; Kļavenieks, Kļaveniece; Kļavinieks, Kļaviniece; Kļavnieks, Kļavniece; Kļavinskis, Kļavinska, Kļavkalns, Kļavkalne.
Ergonīmi – Kļava, SIA; Kļavas, Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība; Kļaviņas, Smiltenes novada Blomes pagasta zemnieku saimniecība; Kļaviņi, Baltinavas novada zemnieku saimniecība; Kļava rudzos, individuālais komersants, Kļava pluss, SIA, Šultes kļavas, Upmalas pagasta zemnieku saimniecība, Zelta kļavas, Kalniešu pagasta zemnieku saimniecība.
Vietvārdi – Jaunkļaviņas, viensēta Apē; Kalna Kļavas, viensēta Jaunpiebalgā; Kļava purvs, pļava Malienā; Kļavas, viensēta Nīkrācē, Turlavā u. c.; Kļaviņas, viensēta Bunkā, Dunalkā u. c.; Kļaviņi, viensēta Liepnā, Drustos u. c.; Kļaviņkalns, kalns Vepiebalgā, Kaivē u. c.; Kļaviņu dīķis, dīķis Veselavā; Kļaviņu ezers, ezers Kurmenē; Kļaviņu mājas, viensēta Vectilžā; Kļaviņkalns, kalns Zaubē; Kļavkalni, viensēta Raiskumā, Lejasciemā u. c.; Kļavu kalns, kalns Ziemerī.
kļava, mantots vārds; lš. kliavas, klevas. Pamatā ide. *kleno– ‘kļava’ ar paralēlformu *kleOo-, no kā baltu *kleOon– (nek.) un *klịaOon– (nek). Nekatrajai dzimtei izzūdot, latviešu valodā paralēlformas kļava un apv. kļavs, arī kļeva, kļevs.
Par vārda tālāko cilmi izteikti dažādi uzskati. Iespējams, ka sakne ir ide. *kel– ‘durt’; sal. latīņu acer ‘kļava’ : ācer ‘ass, smails’. Pēc Maheka uzskatiem, vārds ir Eiropas substrāta parādība.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 408]
angļu – maple
baltkrievu – клён
čigānu – kļáva
franču – érable
grieķu – σφένδαμνος
igauņu – vaher
ivritā – מייפל
krievu – клен
latīņu – acer
lietuviešu – klevas
lībiešu – vōḑõr
poļu – klon
somu – vaahtera
ukraiņu – клен
vācu – das Ahorn
zviedru – lönn
Ja kļavas pirmās rudenī sārtojas, tad mājā būs kāzas.
Ja rudenī pie mājas kļavai sarkanas lapas, tad no šīs mājas kāda meita izies tautiņās.
Ja kļavam pie mājas sarkanas lapas, tad mājā būs ugunsgrēks.
Ja sapnī redz kļava lapas lasām, tad būs līķa drēbes jācilā.
Sešām kantēm ozols,
Kļavas lapa galā. – Nedēļa: darbdienas un svētdienas.
Es pārbraucu par jūriņu
Ar to vienu kļava lapu;
Vējiņš nesa kļava lapu,
Kļava lapa mani nesa. [LD 26027-4]
Osi cirtu, kļava lūza,
Kļava lauza ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļi cēla ienaidiņu. [LD 13738-0]
Nu ir laiks, nu rudens,
Iešu sērst bāliņos:
Nu pabira kļava lapas,
Nu tiltiņa nevajag. [26447-1]
Es ziedēju bāliņos
Kā sarkana brūklenīte;
Tautiņās nobālēju
Kā dzeltena kļava lapa. [LD 23932-11]
Mājas kungs
Vienā Aumeisteru pagasta mājā bijusi Zemes dieva kļava. Kļavu licis mācītājs nocirst. Viņš cirtējam izsolījis rubli naudā. Viens vecs Nikolaja zaldāts kļavu arī nocirtis. Bet otrā dienā zaldāts nevarējis vairs no gultas piecelties. Tas bijis palicis slims un drīz vien nomiris. [http://valoda.ailab.lv/]
Kļava jeb kļavs mītiskajā pasaulē tiek minēts reti, pavisam maz saistībā ar dievībām un gariem. To saista ar atmiņām par ziedošanu. Vairākās teikās minēts, ka agrākos laikos cilvēki ziedojuši Zemes dievam (t. i., Zemes gariem). „Vienā Aumeistaru pagastā mājā bijusi Zemes dieva kļava. Kļavu licis mācītājs nocirst. Viņš cirtējam izsolījis rubli naudā. Viens vecs Nikolaja zaldāts kļavu arī nocirtis. Bet otrā dienā zaldāts nevarējis vairs no gultas piecelties. Tas bijis palicis slims un drīz vien nomiris.” Šajā pasakā uzsvērts, ka kļava bijusi kāda Zemes gara iemiesojums, kuram ziedoja, kā arī tas, ka šī iemesla dēļ koks bija neaizskarams. Ja kāds šo koku aizskāra, tam bija jāmirst.
[Sagatavots pēc: Kursīte 1999 : 197–198]
Kļava
Klāj platas lapas kļava!
Tur zelta burtiem saule prieku raksta,
Tur ganam dusa, bitēm ziedos drava. [Rainis 1978 : 315]
Kļava
Es apstājos un raugos kļavā,
Kas atvasaras saulē sarkst.
Kā vēlā mīlestībā tavā
Es ilgi šodien raugos kļavā:
Kāds krāsu krāšņums tajā savākts
Un klusu gaidu pilns ik zars!
Tik ilgi, ilgi raugos kļavā,
Kas atvasaras saulē sarkst. [Purvs 1963 : 17]
Rudens kļava
Spēji vēji kļavu kāva, skāva.
Kļava rāvās malā, galā ļāva.
Grūstās grumbas kādreiz gludā kļavā.
Viegli smiekli sabirst, sabirzt pļavā. [Pelšs 1984 : 3]
Kļava
Nobirušas kļavas zaru svītrām
Skumjus rakstus zilgmē zīmē klusi,
Tik viena lapu zeltā dzidrā
Smaida, gaišo galvu atmetusi.
Zaļa egle saudzīgi to pieglauž,
Vējš tai, skuju sadzelts, garām šņāc.
Skaistai, līksmai būt?
– Nekas nav vieglāk,
Ja tik ļoti mīl un saudzē kāds. [Belševica 1999 : 39]
Kļavu ziedā
Kā plānu kļavas sēklu krūšu kabatā
Starp dienas gružiem tu pat nepamani
Un piemirsti, un nezini, ka līdzi
Ik solī un ik domā nēsā mani,
Ka mirkļa valgums – asara vai skūpsts –
No plānās sēklas izlauzties liks kokam,
Tik negantam, ka sirdis saplosīs
Ar sakņu dzīšanas un ziedēšanas mokām. [Belševica 1999 : 248]
●
Vārds kļava izmantots Gunara Janovska un Indras Gubiņas dzejoļu krājuma nosaukumā Paskaties kļavā (1974).
Mazais puika pilnīgi sastinga. Mute palika pusvirus, un abas acis pārsteigumā ievēlās lapā un palika tur guļot.
Zaļa, liela, kļavas lapa. Līdz šim viņš to bija redzējis tikai augstu virs savas galvas otrā sētā kā debesīs. Lai ieraudzītu un skatītu to skaisto, zaļo lapu, kas tagad viņam gulēja pie kājām, tam nācās savu galvu liekt dziļi atpakaļ un tad lūkoties augšup. Šīs jaukās, zaļās lapas likās tik augstu, kā logi beidzamajā stāvā. [..]
Un kad mazā puikas pirksti krampjaini satvēra guļošo zaļo lapu, tā ļāvās, padevās ar visu savu maigo, trauslo ķermeni pretī, un puikas mazā dvēsele pirmo reizi sajuta baudu. Tā ienāca viņā liela, pēkšņi, tverot viņam elpu un zvanot saldi ausīs. [Čaks 2007 : 146–147]
●
Ne Riekstiņos, ne tagad Valašiņās, kur ap mājām auga daždažādi koki, nebija neviena kļava. Varbūt tāpēc kļavs manā prātā bija iesakņojies tik skaists un varens. Krusttēvam bija kļava ēveļu spali. Tie bližģēja kā zīds un šķita piebārstīti brūnganiem graudiņiem. Un, kad es prasīju, kas tas par koku, tad krusttēvs lepni atbildēja:
„Tas ir, bračka brālīt, kļavs!”
Man patika vērot nedzīvus kokus tāpat kā dzīvus, un es kopš tās reizes visur raudzīju saskatīt kļavu. [Jaunsudrabiņš 2007 : 79]
Līvija Endzelīna Maize ar kļavas lapām.
Kārlis Jurjans Kļavas pie ezera (1934; zīmējums).
Spēlfilma Zvejnieka dēls (1957). Režisors Varis Krūmiņš.
20. gadsimta 30. gadi Latvijā. Vecā zvejnieka Kļavas dēls Oskars vairs negrib pakļauties ne tēva diktātam, ne veciem ieradumiem – viņš sapņo par lieliem, jauniem tīkliem, leduspagrabu un visu zvejnieku neatkarību no zivju uzpircēja Garozas. Sākumā gan Oskara plāniem neviens netic, izņemot dzīvespriecīgo dēkaini Fredi, un tieši ar viņa palīdzību Oskars uzbūvē jauno murdu, izcīnot veco zvejnieku atzinību. Filmas stāstā ir arī mīlestība un nodevība, kolorīti zvejniekciema tipāži un tautiskas ziņģes, kas vēlāk folklorizējušās.
Dziesma Caur kļavām, caur eglēm, caur bērziem. Jāņa Pētera vārdi, Ivara Vīgnera mūzika.
Dziesma Zaļā kļava. Gunāra Selgas vārdi, Gunāra Freidenfelda mūzika.
Dziesma Rudens vējā. Ingus Baušķenieka vārdi un mūzika.
Cirvja kātus parasti taisa no kļavas.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
●
Kanādas karogā redzama kļavas lapa. Karogā izmantotas divas krāsas – sarkana un balta. Uz centrālās, baltās daļas ir sarkana kļavas lapa, abās pusēs balto daļu ierāmē vertikālas sarkanas svītras. Baltā daļa divkārt platāka par sarkanajām sānu daļām. Karogs simbolizē divus okeānus, kas apskalo Kanādas krastus – Kluso okeānu un Atlantijas okeānu –, un valsti, kura atrodas starp tiem. Kļavas lapa apzīmē nācijas vienotību.
[Sagatavots pēc: http://www.ltdkarogi.eu/]
●
Kļava ir ļoti ražīga sulu devēja – viens koks var dot aptuveni 100 litru. Tas ir pavasara un dabas spēka pārpilns salds dzēriens, taču, sulas karsējot, sanāk vēl daudz saldāks sīrups (rēķina, ka no aptuveni 40 litriem sulas iznāk litrs sīrupa). Latvijā sastopamo kļavu sulā ir aptuveni 5 % cukura, kamēr liepās un bērzos tikai 2 %, bet Kanādā un ASV audzētajās īpašajās cukura kļavās dabiskā salduma ir vēl vairāk. Vairākās Kanādas pavalstīs, piemēram, Kvebekā, Austrumontario, Jaunanglijā, tāpat kā Ņujorkas un Vermontas pavalstīs ASV, kļavu sīrupa darīšana ir tradicionāla nodarbe, tāpēc tur aktīvi darbojas sīrupa gatavotāju asociācijas, kas, līdzīgi balzametiķa vai parmezāna ražotājiem, cīnās par produkta kvalitātes saglabāšanu, pazīst īstu mantu pēc krāsas un biezuma.
[Sagatavots pēc: http://www.vesels.lv/]
●
Kļavas zied agrā pavasarī, maija sākumā, pirms lapu plaukšanas. Kļavu ziedēšana ir ziedoņa iezvanīšana, jo tā apsteidz ievas. Zaļgandzelteno ziedu ķekaros ir tikpat daudz salduma kā kļavu sulā. Plato lapu koks ir nozīmīgs agrais nektāraugs. Visbiežāk savvaļas kļavas atradīsies upju krastos, gravās, morēnu pauguros. Bet vislabāk kļavas jūtas mājokļu tuvumā, auglīgās augsnēs, kur viņu kuplie, zaļiem mākoņiem līdzīgie vainagi izvēršas visā krāšņumā. Kļavu vainagi ir blīvāki un kuplāki nekā citiem kokiem.
Kļavas koksne ir smaga, cieta, balta, ar iesārtu vai viegli brūnganu nokrāsu, ar labām mehāniskajām īpašībām, līdzīga ozola koksnei. No kļavas koksnes gatavo drāztos finierus mēbeļrūpniecībā. Senāk izmantoja darbarīku kātiem, virtuves piederumiem, galdiem, mūzikas instrumentiem, riteņu spieķiem u. c. Parastā kļava jaunībā ir ļoti ātraudzīga suga. Piecdesmit sešdesmit gadu laikā sasniedz pilnu augumu. Var sasniegt arī maksimālo garumu – 30 m. Jauno kļavu viena gada dzinumi labvēlīgos apstākļos sasniedz un dažkārt arī pārsniedz metru garumā. Līdzšinējā zinātniskajā literatūrā atrodami dati, ka kļavu mūža ilgums sasniedz pat 150–200 gadus.
Padomju laiku pirmajos aizsargājamo dižkoku sarakstos kļavu nav. Tikai 1974. gadā mežkopja Staņislava Saliņa grāmatā 626 dižkoku skaitā parādās pirmās ziņas par četrām dižkļavām ar stumbra apkārtmēru no 3,5 līdz 3,7 m. Bet dižkoku meklētāji atrod aizvien jaunas resnu stumbru kļavas. 1975. gadā Atis Baiže Rīgas rajona Dalbes ciemā atrod vareno Bajāru kļavu, kurai stumbra apkārtmērs ir 4,8 m (!). 1977. gada LPSR Ministru Padomes aizsargājamo dižkoku sarakstā ir 18 kļavas, bet 1986. gadā – 3 koki. Tagad apzināto dižkļavu skaits ir vēl lielāks, bet diemžēl nav apkopots, un liela daļa šo mērījumu nav pārbaudīti.
Dižās kļavas salīdzinājumā ar ozoliem, liepām un citu sugu dižkokiem, tomēr ir diezgan liels retums, un to stumbru izmēri ne tuvu nesasniedz tādu apkārtmēru kā vecajiem ozoliem un liepām. Par valsts nozīmes dižkokiem kļavas ieskaita no tā brīža, kad stumbra apkārtmērs sasniedz 3,5 m.
Visresnākā dižā kļava atrasta 1980. gadā Trikātā, pie Rūtiņu mājām. Tās stumbra apkārtmērs cilvēka krūšu augstumā (1,3 m no zemes) 1997. gada martā bija 5,6 m. Tā ir visresnākā kļava Baltijā, un nav ziņu, ka arī citās Austrumeiropas valstīs būtu kāda platanoides ar resnāku stumbru. Rūtiņu kļavas raupjais, nelīdzenais stumbrs 3,5 m augstumā sadalās divās starās, no kurām resnākā 5,5 m augstumā savukārt vēlreiz sadalās trijos žuburos. Vidējais no tiem ir nolūzis. Koka augstums – 23 m. Vainaga projekcija – 210 m2.
Otra resnākā kļava aug Rīgā, Kuldīgas ielā 31/33. Tur kādreiz bijuši Zasas muižiņas lauki (tagad LU Botāniskā dārza teritorija). Zasulauka kļavas stumbra apkārtmērs cilvēka krūšu augstumā sasniedzis 5 m, bet 2,5 m augstumā stumbrs sadalās divās līkās starās, starp kurām izveidojusies plaisa. Koka un cilvēka drošības labad vainags ir jāsasaitē. Šī kļava ir Pārdaugavas un visas Rīgas lepnums. Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik apjomīgu kļavu. Zasulauka kļavas augstums ir 26 m, vainaga projekcija – 25 x 25 m – nosedz 430 m2 laukumu.
Rīgā aug veselas septiņas republikas nozīmes kļavas, apmēram viena sestā daļa no visām valstī zināmajām dižkļavām. Platanoides ir aristokrātiski koki.
Garuma rekordisti Ansis Opmanis atradis pavisam nesen pie pašas Rīgas robežas, Rāmavas parkā aiz vēsturiskās muižiņas ēkas. Dižā kļava ieaugusi senās Daugavas pamatkrasta nogāzē starp izcili slaidu stumbru melnalkšņiem. Lai konkurētu ar melnalkšņiem, arī Rāmavas Acer platanoides pacēlusi vainagu melnalkšņu galotņu augstumā – 30 m. Bet patiesībā kļavas garums ir vēl lielāks, jo 3,80 m resnais stumbrs par 15 grādiem sasvēries uz dienvidaustrumu pusi. Kļavas vainags vidēji kupls – 230 m2.
Tikai 3 m uz ziemeļrietumiem no šīs dižkļavas pavisam nesen augusi otra, vēl dižāka kļava. No tās atlicis tikai 4,1 m resns līks stumbenis un vēl nesazāģēta nolūzušā garā stumbra daļa. Tieši tāpēc Rāmavas kļava par 15 grādiem sasvērusies uz dienvidaustrumiem. Kļava ir tiekusies uz pretējo pusi, lai attālinātos no savas lielās māsas.
Ja paseko dižo kļavu stumbru pieauguma dinamikai, atklājas brīnumu lietas. Piemēram, visresnākās Rūtiņu kļavas stumbra apkārtmērs 1980. gada 14. septembrī bija 4,97 m, bet 1997. gada martā – jau 5,60 m. Tātad 16 veģetācijas sezonās pieaugusi par 63 cm! Vidējais augšanas ātrums – 3,94 cm gadā. No šiem skaitļiem varam izrēķināt visresnākās Baltijas valstu dižkļavas vecumu: 560 cm dalot ar augšanas ātrumu – 3,94 cm sezonā. Tā tiek iegūti 142 gadi. Maz ticams, ka vecumā ātraudzīgā kļava savā jaunībā būtu augusi lēnāk.
Vēl iespaidīgāks augšanas ātrums ir Zasulauka kļavai Rīgā. 1975. gada 15. augustā tās stumbra apkārtmērs bija 4 m, bet 1999. gada 9. martā – 5,0 m. Tātad 23 gados pieaugusi par vienu metru!
Augšanas ātrums: 100/23 = 4,35 cm gadā. Vecums – 115 gadi. Vidējās gadskārtas platums – 7 mm.
Līdzīgs augšanas ātrums redzams arī vēl citām resnajām kļavām, kurām agrāk ir izdarīti precīzi stumbra resnuma mērījumi. Pašreizējie novērojumi liecina, ka Latvijā arī visresnākās dižkļavas nav vecākas par 150 gadiem.
[Sagatavots pēc: http://www.dabasretumi.lv/]
●
Kļava ļoti labi uzņem cilvēka lieko enerģiju, mazina dusmas, naidu un citas nevajadzīgās emocijas, to vietā dodot cilvēkam līdzsvarotību, izturību, ticību sev, mieru. Kļavas enerģija ir ļoti maiga un tomēr spēcīga.
Kļava pirts dziedniecībā:
lai atbrīvotos no negatīvajām emocijām,
nervu spriedzes mazināšanai,
pret aknu un liesas sāpēm,
pret kuņģa slimībām,
relaksācijai,
brūču dziedināšanai,
iekaisuma procesu mazināšanai,
organisma enerģētiskai tīrīšanai.
[Sagatavots pēc: http://www.ziedonis.lv/]