Tradicionālā transkripcija

[ķert]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[cert] 

[ķ] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[r] – skanenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

ķer- – sakne, vārda celms

-t – galotne 

ķer-t+viel-a

ķer-t+galv+is

ķer-t+galv+ain-s

ķer-t-s

ķert – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA
  Vienkāršā tagadne Saliktā tagadne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. ķer-u ķer-am esmu ķēr-is

esmu ķēr-us-i

 esam ķēr-uš-i

esam ķēr-uš-as
2. ķer ķer-at esi ķēr-is

esi ķēr-us-i

 esat ķēr-uš-i

esat ķēr-uš-as
3. ķer ķer ir ķēr-is

ir ķēr-us-i

 ir ķēr-uš-i

ir ķēr-uš-as
  Vienkāršā pagātne Saliktā pagātne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. ķēr-u ķēr-ām biju ķēr-is

biju ķēr-us-i

 bijām ķēr-uš-i

bijām ķēr-uš-as
2. ķēr-i ķēr-āt biji ķēr-is

biji ķēr-us-i

 bijāt ķēr-uš-i

bijāt ķēr-uš-as
3. ķēr-a ķēr-a bija ķēr-is

bija ķēr-us-i

 bija ķēr-uš-i

bija ķēr-uš-as
  Vienkāršā nākotne Saliktā nākotne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. ķer-š-u ķer-s-im būšu ķēr-is

būšu ķēr-us-i

 būsim ķēr-uš-i

būsim ķēr-uš-as
2. ķer-s-i ķer-s-it/ķer-s-iet būsi ķēr-is

būsi ķēr-us-i

 būsit/būsiet

ķēr-uš-i

būsit/būsiet

ķēr-uš-as
3. ķer-s ķer-s būs ķēr-is

būs ķēr-us-i

 būs ķēr-uš-i

būs ķēr-uš-as
CIEŠAMĀ KĀRTA
  Vienkāršā tagadne Saliktā tagadne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. tieku ķer-t-s

tieku ķer-t-a

 tiekam ķer-t-i

tiekam ķer-t-as

 esmu ķer-t-s

esmu ķer-t-a

 esam ķer-t-i

esam ķer-t-as
2. tiec ķer-t-s

tiec ķer-t-a

 tiekat ķer-t-i

tiekat ķer-t-as

 esi ķer-t-s

esi ķer-t-a

 esat ķer-t-i

esat ķer-t-as
3. tiek ķer-t-s

tiek ķer-t-a

 tiek ķer-t-i

tiek ķer-t-as

 ir ķer-t-s

ir ķer-t-a

 ir ķer-t-i

ir ķer-t-as
  Vienkāršā pagātne Saliktā pagātne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. tiku ķer-t-s

tiku ķer-t-a

 tikām ķer-t-i

tikām ķer-t-as

 biju ķer-t-s

biju ķer-t-a

 bijām ķer-t-i

bijām ķer-t-as
2. tiki ķer-t-s

tiki ķer-t-a

 

 tikāt ķer-t-i

tikāt ķer-t-as

 biji ķer-t-s

biji ķer-t-a

 bijāt ķer-t-i

bijāt ķer-t-as
3. tika ķer-t-s

tika ķer-t-a

 tika ķer-t-i

tika ķer-t-as

 bija ķer-t-s

bija ķer-t-a

 bija ķer-t-i

bija ķer-t-as
  Vienkāršā nākotne Saliktā nākotne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. tikšu ķer-t-s

tikšu ķer-t-a

 tiksim ķer-t-i

tiksim ķer-t-as

 būšu ķer-t-s

būšu ķer-t-a

 būsim ķer-t-i

būsim ķer-t-as
2. tiksi ķer-t-s

tiksi ķer-t-a

 tiksit/tiksiet ķer-t-i

tiksit/tiksiet ķer-t-as

 būsi ķer-t-s

būsi ķer-t-a

 būsit/būsiet ķer-t-i

būsit/būsiet ķer-t-as
3. tiks ķer-t-s

tiks ķer-t-a

 tiks ķer-t-i

tiks ķer-t-as

 būs ķer-t-s

būs ķer-t-a

 būs ķer-t-i

būs ķer-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA
  Vienkāršā tagadne Saliktā tagadne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. ķer-ot ķer-ot esot ķēr-is

esot ķēr-us-i

 esot kēr-uš-i

esot ķēr-uš-as
2.
3.
  Vienkāršā nākotne Saliktā nākotne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. ķer-š-ot ķer-š-ot būšot ķēr-is

būšot ķēr-us-i

 

 būšot ķēr-uš-i

būšot ķēr-uš-as
2.
3.
CIEŠAMĀ KĀRTA
  Vienkāršā tagadne Saliktā tagadne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. tiekot ķer-t-s

tiekot ķer-t-a

 tiekot ķer-t-i

tiekot ķer-t-as

 esot ķer-t-s

esot

ķer-t-a

 esot ķer-t-i

esot

ķer-t-as
2.
3.
  Vienkāršā nākotne Saliktā nākotne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. tikšot ķer-t-s

tikšot ķer-t-a

 

 tikšot ķer-t-i

tikšot ķer-t-as

 

 būšot

ķer-t-s

būšot ķer-t-a

 būšot ķer-t-i

būšot ķer-t-as
2.
3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA
  Vienkāršā forma Saliktā forma
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. ķer-tu ķer-tu būtu ķēr-is

būtu ķēr-us-i

 būtu ķēr-uš-i

būtu ķēr-uš-as
2.
3.
CIEŠAMĀ KĀRTA
  Vienkāršā forma Saliktā forma
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. tiktu ķer-t-s tiktu ķer-t-a tiktu ķer-t-i

tiktu ķer-t-as

 būtu ķer-t-s

būtu ķer-t-a

 būtu ķer-t-i

būtu

ķer-t-as
2.
3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

  Vienkāršā tagadne Saliktā tagadne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. ir jā-ķer ir jā-ķer ir bijis jā-ķer ir bijis jā-ķer
2.
3.
  Vienkāršā pagātne Saliktā pagātne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. bija jā-ķer bija jā-ķer bija bijis jā-ķer bija bijis jā-ķer
2.
3.
  Vienkāršā nākotne Saliktā nākotne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. būs jā-ķer būs jā-ķer būs bijis jā-ķer būs bijis jā-ķer
2.
3.
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS
  Vienkāršā tagadne  
Persona vsk. dsk.
1. būtu jā-ķer
2.
3.
  Vienkāršā pagātne
Persona vsk. dsk.
1. būtu bijis jā-ķer
2.
3.
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS
  Vienkāršā tagadne Saliktā tagadne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. esot jā-ķer esot bijis jā-ķer
2.
3.
  Vienkāršā nākotne Saliktā nākotne
Persona vsk. dsk. vsk. dsk.
1. būšot jā-ķer būšot bijis jā-ķer
2.
3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

  Vienkāršā tagadne
Persona vsk. dsk.
1. – ķer-s-im!
2. ķer! ķer-iet!
3. lai ķer! lai ķer!

 

Teikumā var būt:

qqqq1) teikuma priekšmets – Ķert zivis bija interesanti.

qqqq2) izteicējs – Viktors ķer bumbu no liela attāluma.

qqqq3) papildinātājs – Mēs šodien nolēmām ķert taureņus. 

ķert asti, ķert atslēgas, ķert blēdi, ķert bumbu, ķert blusas, ķert ēnu, ķert izdevību, ķert kodes, ķert krabjus, ķert lapas, ķert maisu, ķert noziedzniekus, ķert skatienu, ķert sniegpārsliņas, ķert peles, ķert putnus, ķert ripu, ķert roku, ķert taksometru, ķert vērsi, ķert vēžus, ķert zagli, ķert zaķi, ķert zivis

 

 

ķert rokā

 

 

ķert ar abām rokām, ķert ar murdu, ķert ar tīklu, ķert ar vienu roku, ķert aiz astes, ķert pēc airiem

 

 

ķert atkal, ķert ciet, ķert vēlreiz

 

 

aizliegt ķert, beigt ķert, likt ķert, ļaut ķert, sākt ķert, turpināt ķert 

ķert

1. Strauji tvert, ņemt; arī strauji skart.

Ķert somu un steigties uz veikalu. 

2. Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).

Bērni skraida un ķer cits citu. 

3. Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus); medīt (par dzīvniekiem).

Ķert līdakas ar spiningu. Kaķis ķer peles. 

4. Trāpīt, skart (parasti kaitējot, sabojājot vai nonāvējot). 

Viņu ķēra trieka. Salna ķērusi ziedus.

5. sar. Gūt, dabūt, uzzināt.

Kur lai ķer naudu? 

[Sagatavots pēc: LVV 2005 : 569]

ķert

1. Strauji tvert, ņemt.

.. Osienei gribējās ķert to zāļu pudeli un triekt pret sienu .. Upīts 4, 275.

// Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).

Suns izbadējies ķēra kaulu.

// Kost (kādam) – parasti par suni.

Suns ķer stilbos.

// Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.

Lūpas pavēris, [slimnieks] atkal kāri, aizelsdamies ķēra gaisu. Bērce 1, 89.

// sar., pārnestā nozīmē Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības.

Cilvēkus pārņēmusi nelaba pirkšanas kaite, viņi ķer visu, kas tikai pazib acu priekšā.. Zigmonte 1, 43.

2. Strauji skart.

Viņš pēkšņi apklust un ķer ar roku pie galvas, cepures nav. Upīts 18, 43.

// Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.

Puscēlienā, atpūtinot zirgus, viņš ķer kabatā pēc pīpes. Birznieks-Upītis 6, 93.

3. Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).

Suns ķer bēgošu kaķi. Ķert bumbu.

Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) sar. – 1) censties apprecēties (par sievieti); 2) censties apprecināt (kādu).

Ķert rokā (arī ciet) – 1) gūstīt; 2) panākt, notvert.

Ķert uguni (arī liesmas) – viegli aizdegties.

// Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.

// Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.

Ķert žurkas ar slazdiem. Ķert mušas.

// Medīt (par dzīvniekiem).

Kaķis ķer peles.

4. parasti 3. pers. Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).

// pārn. Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).

Un, kuru lapiņu ķēra salna, tā nolidinājās pati no sevis zemē.. Valdis 159.

// pārn.; novec. Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).

// pārn. Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).

Ernests pacēla galvu. Sāpju pilns skatiens ķēra Lieni. Blaumanis 6, 118.

5. sar.; parasti 3. pers. Sniegties (līdz kādai vietai) – par zemes platību.

Osiene iegāja savā dārzā. Sieciņvieta zemes, turpat līdzās saimnieku kāpostiem, bet neķēra vairs vecu vecajā dārza vietā.. Upīts 4, 212.

// Būt iedalītam (no veselā).

No purva mazliet ķēra arī citām saimniecībām. Fimbers 1, 79.

6. sar. Gūt, dabūt.

// Uzzināt.

„No kurienes tu ķēri, ka man to [pulksteni] kāds dāvinājis?” Elzai iekrita prātā pretjautājums. Kalndruva 7, 77.

[Sagatavots pēc: https://tezaurs.lv/llvv]

ķert – giut; giusteit

ķert zivis – zivs giut; ķert vēju laukā – giusteit vieju 

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/] 

ķext v

dĩdâs mazi b¥ri, ķèr viênc uõtru, skrìen.

vistĩnas ķext – spēlēt rotaļu, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem. b¥ri vistĩnas ķêra. 

pakàļpãrus ķext – spēlēt rotaļu, kurā viens dalībnieks, izsaucot pēdējo rindas pāri, cenšas to izšķirt, notverot vienu no partneriem. ta sastâdinãja b¥rus riñdã ùn ta ķêra pakàļpãrus.

pagãšgad jàu uôguôtãjus (kas ogoja pirms atļautā laika) ķêra. 

agrâk vecenes a uguni ķêra blusas, nùolika sa`mus zem¡, uguni klâ ùn ta kratija kr¥klu. 

es saciju: še, ķèr! ùn metu viņàm tùo âbuõlu. 

mùms jàu te v¡š neķèr.

aũkstùms ķêris – saka, ja cilvēks ir saaukstējies. [Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 164–165]

ķert – tvert, kampt, grābt

Ķert karstu – rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.

Ķert uz (arī pie) vārda – atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.

Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt – saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.

Ķert (arī grābt) no (zila) gaisa – runāt, teikt ko nepamatotu.

Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem – saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.

Ķert (tukšu) vēju – 1) veltīgi meklēt, gūstīt; 2) veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.

(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) – (ne)uzskatīt citus par muļķiem.

(Ne)ķert uz mušpapīra – (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.

Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) – uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.

Ķert bļodā – vilkt lozes par iesaukšanu karadienestā.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/] 

 

•

Nezināt, ko ķert un grābt – saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.

[Sagatavots pēc: LVV 2005 : 569]

Ķīmijā – ķertviela. 

ķert, lietuviski ķerti ‘ķert’. Vārda ķert nozīme ‘(sa)tvert’ izveidojusies no ‘kārt, karāties’, jo kāršana vai karāšanās bieži ietver ķeršanos pie kā, ap ko vai aiz kā: dadži ķeras (karas) drēbēs; ķerties ap kaklu, kārties kaklā; cepure (aiz-)ķeras aiz zara, cepure karājas zarā. [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 465]

angļu – catch

baltkrievu – злавіць

franču – attraper

grieķu – πιάνω 

igauņu – nabima

krievu – хватать

lietuviešu – gaudyti

poļu – łapać

somu – huomata 

vācu – fangen

zviedru – få

Kas ātri ķer, sadedzina pirkstus.

 

 

Kas ātri ķer, tam pirksti deg.

 

 

Ķer ko ķerdams, neķer gaisu.

 

 

Divus zaķus reizē ķerdams nevienu nenoķersi.

Kad sapnī ķer dzīvas zivis, tad tas ir uz siltu laiku.

 

Ja par kaķi saka paldies, tad tas peles neķer.

 

Kad iet vēžot un ķer vēžošanai vardes, tās ir jāsauc par putniņiem, jo tad ķeras daudz vēžu.

 

Līdakas jāķer jaunā, tukšā mēnesī, tad viņas ķeras, jo zobi tukši.

 

Kad suņi viens otru ķer, tas ir uz vējainu laiku.

 

Ja gadās iet tādā vietā, kur nikni suņi mājā, tad, lai viņi neiekostu, vajag abus īkšķus cieši saujā ieķert.

Mirdamu mani plosa, nomiris citus ķeru. – Lini un no liniem pagatavots tīkls.

 

Ne ķerams, ne tverams, ne sasienams. – Vējš. 

Puķīte meitiņa

Par lauku iet.

Tec, tec, brālīti,

Ķer viņu rokā,

Ķer viņu rokā,

Būs līgaviņa. [LD 33599-0]

 

Kaķis skrien pa sniegu,

Pele tam pakaļ.

Tec, kaķīt, atpakaļ,

Ķer to pelīt rokā;

Tev būs gaļa brokastiem,

Man būs āda zābakiem. [LD 2232-0]

 

Es aizgāju irbu ķert

Smalku priežu siliņā.

Kuru ķert, kur’ atstāt?

Visām raibi cekuliņi.

Es aizgāju sievas ņemt

Tai lielā sētiņā.

Kuru ņemt, kur’ atstāt?

Visām raibi vaiņadziņi. [LD 11111-15]

 

Jānīts gāja zaķi ķert

Uz to lielu bērzu birzi.

Pārnāk Jānīts raudādams,

Zaķīts pieri izbadījis. [LD 2305-0]

 

Dziedat paši, kāzu viesi,

Kad nedzied panāksnieki;

Panāksnieki valgus vij,

Lai varētu kazu ķert. [LD 842-1]

 

Eita visi nu uz lauka

Juma ķert tīrumā;

Kas saķers rudzu jumi,

Tam būs laime citu gadu. [LD 28523-0]

Kā kalps peles ķēris

Saimniekam bijis tāds kalps: kad brokastu paēdis, tad arvien pazudis. Un tā daudz reižu jau darījis. Vienu reizi meklējis, kur šis ir? Atradis kūts augšā, salmos. Šis nometies uz ķepām (četrrāpus), kad saimnieku padzirdējis, tā stāvējis, lai neizskatītos, it kā viņš būtu nācis gulēt.

Saimnieks vaicājis: „Ko tu šeit dari?” Uz ko kalps atbildējis: „Peles ķeru!” Saimnieks prasījis: „Cik esi saķēris?

Kalps atbildējis: „Kad saķeršu to, uz ko nu glūnu, un vēl vienu, tad divas peles būšu saķēris.”

Tad zemnieks izmiekšķējis tam muguru un aizvadījis pie darba. [http://valoda.ailab.lv/folklora]

 

Kā malēnieši seskus ķer

Seski, kā zināms, ir mazi un ļoti manīgi kustoņi. Nav viegli viņus uzmeklēt, bet vēl grūtāki ir tos noķert. Arī noķerto sesku vajag ļoti rūpīgi nodīrāt, lai nesabojātu plāno un dārgo ādiņu.

Malēnieši turpretī zina noslēpumu, kā daudz vieglāk tikt pie sesku ādām. Stipri aukstās ziemas dienās viņi staigā ar ūdens krūzi rokā pa mežu un meklē seskus. Kad nu pamana kādu sesku, tad pieiet tam gluži klusām klāt un sāk pamazām liet ūdeni uz astes. Pēc kāda laiciņa, kad aste jau piesalusi, uzkliedz labi stipri: „Cui!”

Sesks nu sabīstas un aizskrien, bet piesalusī āda paliek uz vietas.

Vai arī mums tā nevajadzētu seskus ķert? [http://valoda.ailab.lv/folklora]

Ilgule

Tā nāk no tiem! Tā nāk no tiem,

Tiem dzīves garām gājējiem;

No tiem,

Kas acumirkli vien tik tver,

Kā bezdelīga ogu ķer,

Kā ogu ķer,

Tik aši garām skrejot.

 

Tā ir no tiem! Tā ir no tiem!

Tiem dzīves nesapratējiem!

No tiem,

Kas dzenas vienmēr nezin kā,

Kā circenīts lien guntiņā,

Lien guntiņā,

Kaut kājiņas apdedzina.

 

Tā cieš ar tiem! Tā cieš ar tiem!

Tiem vienmēr klusucietējiem!

Ar tiem, 

Kas smaida maigā laipnībā,

Kaut klusumā acs kaktiņā,

Acs kaktiņā

Spiež karstu asru kopā.

 

Tā mīt pie tiem! Tā mīt pie tiem!

Kam nav nekā, tā mīt pie tiem!

Pie tiem,

Kam it kā lauka balodim 

Ir gruznā tik pa zirnītim,

Pa zirnītim.

Pa sarkanai vabolītei!

 

Tā iet ar tiem! Tā iet ar tiem!

Tiem mūžam ceļa gājējiem,

Ar tiem,

Kam grāvmala ir pagalvīts,

Kas it kā lauka cīrulīts,

Kā cīrulīts

Dus nakti ceļa malā! 

 

Tā nīkst ar tiem! Tā nīkst ar tiem!

Tiem mērķi nesasniegušiem! 

Ar tiem,

Kas šodien izgaist var vai rīt…

Kas nākotnē, ne laikā mīt,

Ne laikā mīt.

Kur nav vēl viņiem vietas. [Aspazija 1911 : 44–45]

  

***

Ir tādas zāles, kuru nav

pat lielajam debesu mantziņam.

– Un ir tādas naglas, kuras rauj

ar asaru sāļajām standziņām.

 

Ir tādas zāles. Ir jābūt, kaut arī

neviens vēl tās nava dzēris.

– Es arī reizēm ķeru pie sirds,

bet būtu pēc tabletēm ķēris.

 

un rūgtie šņuksti, ko izgrūž kāds – 

nupat vēl it laimīgs plandījies,

un jaunas meitenes rakstāmgalds,

kurā viens atkal ir vandījies,

 

un Jāņu nakts, un balles, kur diets,

un līgavas māsu sejas,

un pirmā kustībiņa zem sirds.

– Un skaistākās latviešu dzejas. 

 

Un ir tādi joki, par kuriem krauj

gan ieroču brālim, gan paziņam.

– Un ir tādas naglas, kuras rauj

ar asaru sāļajām standziņām. [Elsbergs 1989 : 120]

 

***

Lūk

salauztu cerību pilnība

ieguļas ābeles tukšajos vaigos

uz zied Viņa

man rāda

Viena vienīga iespēja un tāds spožums!

putni satupuši uz tilta

ko veido mūsu degunu līnijas

smiltīs

es labi atceros ka reiz bija vēl lielāki plūdi

un daudz nelaimes palika

apslēptas 

mūžam

jā gliemis raugās iz čaulas

čurkste ķer mirkļus gaisos

un viņas bērni ir paēduši

lūk salauztu cerību pilnība

dziļi ieguļas upes līkumu asajās krantēs

un viss tik gludi aiztek [Raups 2002 : 86]

Pienāca diena, kad resnie ardenieši aizvilka Lielo Bertu no Klušu kūtsgala. Bet leitnants nesēdās vis tūlīt zirgā un nejāja projām. Viņš stāvēja ar sunīti elkonī un noskatījās, kā Heincs un vēl kāds zaldātiņš ķer Klušu vistas un stūķē garā cisternā uz gumijas riteņiem. Vistas pludurējās un neganti ķērca, bet tas viņas neglāba.

Alīde, galvu sagrābusi, mēmi plātīja muti, laikam no sašutuma vairs ne pakliegt nevarēja. Un leitnants nenāca vis klāt uzbilst par Fräulein un spiest ostmarku žūksni saujā. Viņš skatījās Alīdei cauri. [Belševica 1996 : 217]

 

●

Šis kopējais satraukums, prieks un rīkošanās mūs tuvināja vairāk nekā grāmatas. Visbiežāk runa, protams, gāja par vēžiem. Es pieminēju Šukavu tur Riekstiņos. Arī tas gāja vēžot sestdienās uz Salāti. Bet viņš vēžojot tikai naktī. Tad svētdienas rītā sēdēja istabas priekšā uz soliņa pīpēdams un smaidīdams līdzās pilnam sietam sarkanu bubuļu, kas bij tik milzīgi lieli, ka man iznāca trīs kumosi no ļipas un liels kumoss no katras kājas.

„Uz ko viņš lika virsū?” Māra jautāja.

„Kur virsū?”

„Nu uz krietiņa.”

„Vai tur kas virsū jāliek? Es jau nemaz nezinu, vai viņam bija tāds krietiņš. Man liekas, ka viņš ķēra ar rokām kā pavasaros lielās upes līčos. Ar tāsīm. Ar uguni.”

„Nuja, bet mums ir krietiņi. Būs jāsit vardes. Kad tu ganīdams kādu ieraugi, vēķē nost.”

Es ņēmu vērā, ko Māra man teica, un sestdienā viss bija sagatavots līdz pēdīgam sīkumam.

Klibais Jurka, kurš, šeit dzīvodams, ar katru dienu kļuva īgnāks, mani sarāja, kad es nezin kuro reizi biju lielījies, ka iesim abi ar Māru sestdien uz Salāti.

„Iet tu vari, un ķert tu vari, kad saimniece liek, bet, ja tu tādu špoku mutē bāzīsi, tad nebūsi mans draugs.”

„Ai, vēzis ir tik gards!” [Jaunsudrabiņš 1973 : 128]

 

●

Kājas man kā uguns pilnas, es nevaru nostāt. Es ķeru meitas vienu pēc otras un griežu līdz nesamaņai. Visas viņas ir nokusušas, nosvīdušas. Drēbes padusēs slapjas, un briedīgās, veselās miesas liekas pārplēsīs vieglos katūna šuvumus.

Daudzas puķes krīt uz grīdas, un dejotāji tās samin. Rūgta smarža piekvēpina gaisu, un visi noreibst vēl vairāk. Es dejoju kā viesulis; uz mani skatās un raugās. Un daža laba meitene lūdzas: – Jāni, nu diezgan, nu es vairs nevaru! Lūdzams, mīļais Jāni! Nu es nevaru… [Akuraters 1945 : 77]

 

●

Viņš izplēsa atkal pāris lapu no savas ķešas grāmatiņas, saplēsa tās vienlīdzīgos gabaliņos un uzvilka ar zīmuli uz trim lapiņām krustus.

„Kas tās izvilks, tas paliks atpakaļ.”

Viņš satina lozes, ielika tās cepurē un piegāja pie Daldas. Vecais attina savu zīmīti: tā bija tukša. Drebošu roku Zaļga ķēra cepurē. Tas satvēra vienu, otru zīmīti un beigās trešo attina vaļā. Tā bij tukša. Gurlumam bij tāda pate laime. Skrastiņš sev svinīgi pārmeta krustu un izvilka tad savu lozi. Tukša. [Blaumanis 2019 : 147]

ANDA.

Zane, ū! Zane, ū!

Derībiņas tevi gaida.

(Ienākot.)

Ā, te lielais brūtgāns ir!

Lielais brandavīns nu būs drīz.

Steidzies dot slepu mutes,

Drīz būs jādod ļaužu priekšā.

ZANE.

Ko tu, māsiņ, aplam skrien.

ANDA.

Pag, es aizgriežos, nu dod!

(Zane grib Uldi apskaut, tas atraida.)

ZANE.

Ko? – Tik skuķis.

ULDIS.

Lai jel, lai!

ANDA.

Ko tik bailīgs tautiets nu?

Barbu ķert nebij bailes.

ULDIS.

Tevi ķert arī ne. (Ķer viņu.)

ANDA.

Ķer, ķerdams nenoķersi, – 

Tev pašam tautu dēlam

Es iebēgšu padusē.

(Pieskrien pati viņam klāt zem rokas.)

ZANE.

Tā, Andiņ, mana vieta.

ANDA.

Tava gan, sargā vien.

Nesargāsi, ņemšu es,

Lai neņēma sedzacene;

Tai ne mūžam nenovēlu. [Rainis 2015 : 114–115]

Papes jūrmalā var ķert vēju un viļņus

Jūras un vēja stihijas cienītāji 2010. gada 22. maijā bija aicināti uz Kurzemes jūrmalu pie Papes, kur notika pasākums „Pūķaraga Pūķu diena 2010”. Pasākumā tika piedāvātas dažādas aktivitātes, piemēram, kaitbords, paraplanierisms un pūķu laišana, kurās ikviens varēja ķert vēju sev vēlamā veidā un izbaudīt jūras tuvumu. 

Kaitbords ir sporta veids, kurā cilvēks pārvietojas pa ūdeni ar kaitborda dēli, par vilcējspēku izmantojot vēju, kas pūš pūķī kā burā. Ārzemēs, kur ir piemērotas pludmales un laikapstākļi, kaitborda pasākumi ir ierasti, taču Latvijā šis sporta veids vēl nav iemantojis tik lielu piekrišanu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ atpūtas komplekss „Pūķurags” aicināja visus Latvijas kaitbordistus „iesildīties” sezonai ar piedalīšanos „Pūķu dienā 2010”.

Savukārt paraplanierisms tiek dēvēts par pasaulē masveidīgāko aviosportu. Planējot augstu virs zemes ar paraplānu, cilvēks piepilda savu seno sapni – lidot. Parasti lidojums sākas, laižoties lejup no kāda augsta kalna, taču Latvijā, kur šādu kalnu nav, tiek izmantotas automašīnas ar īpašām vinčām, kas braucot tin ārā trosīti un uzvelk paraplānu gaisā. Sasniedzot drošu augstumu, trosīte tiek atāķēta un paraplānists nokļūst brīvā lidojumā. „Pūķu dienā 2010” visiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar paraplānisma pamatprincipiem un pašiem izmēģināt paraplānisma lidojumu tandēmā ar īpaši apmācītu instruktoru.

Tie, kuriem kaitborda vai paraplanierisma aktivitātes šķita par ekstrēmu, varēja atpūsties, laižot gaisā pūķus, bet dienas noslēgumā visiem „Pūķu dienas 2010” apmeklētājiem bija iespēja izklaidēties diskotēkā pie ugunskura. [Sagatavots pēc: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/papes-jurmala-vares-kert-veju-un-vilnus-pukaraga-puku-diena-2010/] 

 

●

2020. gadā aizvadītas Jelgavas pilsētas atklātās sacensības makšķerēšanā no laivām „Lielupes zandarts 2020”. Sacensību galveno balvu par lielāko noķerto zandartu ieguva Juris Ullass no Kuldīgas – viņš noķēra 3,640 kilogramus smagu zivi. 

„Pirmo zivi noķēru sešu gadu vecumā. Makšķerēt man patīk, bet sacensībās bieži nepiedalos. Man arī patīk mainīt makšķerēšanas vietas – Jelgavā, Lielupē, esmu pirmoreiz,” stāsta J. Ullass, kuram sacensības bijušas ļoti veiksmīgas. Viņš ne tikai noķēra lielāko zandartu, bet kopā ar pārinieku Elmāru Gaili uzvarēja arī komandu vērtējumā.

Sacensības norisinājās Lielupes posmā no Iecavas ietekas līdz Svētes ietekai Jelgavas novadā, Valgundes pagastā. Tajās startēja 34 dalībnieki – 14 komandas un seši individuālajā ieskaitē. Jāpiebilst, ka šajās ieskaitēs tika vērtēts viss noķertais loms (tikai plēsīgās zivis), savukārt atsevišķi vēl tika apbalvoti trīs makšķernieki par lielāko noķerto zandartu. [https://www.jelgava.lv/lv/jaunumi/zinu-arhivs/lielupes-zandarts-3-640-kilogramus-smags/] 

Kristīnes Lapsas-Kalniņas glezna Ķer sapni ciet (2020).

Jekaterinas Grahoļskas-Krjukovskas gleznu izstāde Ķerot mirkli (2018) Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā. 

Dziesma Lapsa (2005). Grupas „Prāta vētra” vārdi un mūzika. Izpilda grupa „Prāta vētra”.

Dziesma Kāpsim kokā (2015). Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika. Izpilda grupa „Dzeguzīte”. 

Fotogrāfs, mūziķis un burāšanas entuziasts Ivo Blūms aizraujošo vindsērfingu vienīgais Latvijā fotografē no skatītājam gluži neierasta skatpunkta – no viļņu virsotnēm un ieplakām, pats peldot cieši līdzās burātājiem. Klātbūtnes efekts un neparastais rakurss piešķir fotogrāfijām īpašu enerģiju, dinamiku, mirkļa izjūtu. 2012. gadā Latvijas Vindsērfinga asociācija aicināja ikvienu aplūkot iedvesmojošās fotogrāfijas TC „Galerija centrs”.

Pasaulē tā ir diezgan ierasta prakse – fotogrāfam vilkt ķiveri, peldvesti, pakārt kaklā ūdensdrošu fotoaparātu un mesties peldus, lai ķertu dinamiskus vindsērfinga mirkļus. Latvijā Ivo Blūms ir viens no retajiem. Tas gan ir likumsakarīgi, jo Ivo arvien aizrautīgi izmēģinājis ko jaunu, pievienojot savu īpašo redzējumu.

„Brīvības sajūtu mēs katrs izprotam savā veidā, Ivo Blūms savu brīvību ir atradis fotogrāfijās. Viņa fotogrāfijas iedvesmo un pārsteidz ar uzdrīkstēšanos, kas daudziem cilvēkiem ir tikai sapnis. Pasaule gaida un novērtē šādus drošsiržus, kas nebaidās īstenot savus sapņus,” sacīja Zita Siliņa, TC „Galerija centrs” vadītāja.

Arī pats Ivo nodarbojas ar burāšanu, pat esot aizrāvies ar to pamatīgi. Tā arī radusies doma par izstādi – ar ekspresīvām, neparastām fotogrāfijām parādīt vindsērfinga pievilcību un popularizēt šo nodarbi Latvijā. Viņš tic neinscenētu situāciju pievilcībai, tādēļ labprāt fiksē īstus un nesamākslotus mirkļus, kas savu vērtību nezaudē nekad. Ivo fotografējis pasaules un Eiropas čempionāta posmus, viņa darbi publicēti vadošajos pasaules vindsērfinga portālos. [Sagatavots pēc: http://www.vindserfings.lv/jaunumi/12/100/riga_bus_skatama_unikala_fotoizstade]

 

●

Latvijas Radio „Radioteātrī” ir iespējams noklausīties Andra Kolberga detektīvkomēdijas „Es ķeru-tu ķer-mēs ķeram” lasījumu divās daļās. Pieejams tīmekļa vietnē: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/andra-kolberga-detektivkomedija-es-keru-tu-ker-mes-keram.a80569/.

 

●

2003. gada 6. jūnijā Dailes teātrī notika Džo Ortona emocionālās transmisīvās komēdijas „Ķersim ķertos!” pirmizrāde. Režisori: Dž. Dž. Džilindžers un O. Šapošņikovs. [Sagatavots pēc: https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2002/kersim-kertos] 

Meklēt informāciju par šo vārdu valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā