Tradicionālā transkripcija

[katupelis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kɑrːtupelis]


[k] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[t] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[p] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Četrzilbju vārds.



kartupel– – sakne, vārda celms

isgalotne




kartupeļ+ac-s

kartupeļ+lakst-i

kartupeļ+lauk-s

kartupeļ+veid-a

kartupeļ+zied-s


kartupeļ+veid+īg-s




kartupelispatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

kartupel-is

kartupeļ-i

Ģ.

kartupeļ-a

kartupeļ-u

D.

kartupel-im

kartupeļ-iem

A.

kartupel-i

kartupeļ-us

I.

ar kartupel-i

ar kartupeļ-iem

L.

kartupel-ī

kartupeļ-os

V.

kartupel-i!

kartupeļ-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsLatvijā kartupeļi ir ierasta maltītes sastāvdaļa.

2) izteicēja daļa – Baltie bumbuļi melnajā laukā zemē ir kartupeļi.

3) galvenais loceklisSēklas kartupeļi.

4) papildinātājs – Man ļoti sakārojās eļļā ceptus kartupeļus jeb frī.

5) apzīmētājsPēteris pusdienās bieži vien izvēlas ēst kartupeļu pankūkas ar krējumu.

6) apstāklisŠogad kartupeļos bija daudz Kolorādo vaboļu.



kartupeļu biezenis, kartupeļu biezputra, kartupeļu ciete, kartupeļu laksti, kartupeļu lauks, kartupeļu maiss, kartupeļu pankūkas, kartupeļu raža, kartupeļu salāti, kartupeļu šķirne, kartupeļu talka

 

sēklas kartupeļi

 

agrie kartupeļi, baltie kartupeļi, dzeltenie kartupeļi, jaunie kartupeļi, miltaini kartupeļi, sīki kartupeļi

 

daudz kartupeļu

 

cept kartupeļus, mizot kartupeļus, nokāst kartupeļus, rakt kartupeļus, ravēt kartupeļus, stādīt kartupeļus, vārīti kartupeļi



kartupelis, -ļa, v.

1. Nakteņu dzimtas viengadīgs kultūraugs ar zarainu stumbru un pazemes bumbuļiem. 

Ātraudži un vēlie kartupeļi. Nopļaut kartupeļu lakstus. Kartupeļu puve.

2. Šā auga pazemes bumbulis. 

Rakt kartupeļus. Mizot, vārīt, cept kartupeļus. Miltaini kartupeļi. Kartupeļu biezenis, biezputra. Izēdināt kartupeļus cūkām.

Kartupeļu milti – pulveris, ko iegūst no kartupeļiem.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 492]


kartupelis, -ļa, v.

1. Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.

Agrīnie kartupeļi. Lopbarības kartupeļi. Rūpniecības kartupeļi. Kartupeļu šķirnes. Kartupeļu vagas.

Galda kartupeļi – kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.

Saldie kartupeļi – tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem.

Kartupeļu lapgrauzis – Kolorādo vabole.

Kartupeļu lakstu puve – kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.

Kartupeļu vēzis – kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.

.. kartupeļi ir viens no vissvarīgākajiem pārtikas un tehniskajiem augiem. Švinka 1, 19.

Celiņa otrā pusē izstiepās arī aizžogots kartupeļu lauciņš. Zaļi lakstiņi vēl neaizsedza melnās vagas, un viss lauks bija melni strīpains. Bez saules 13.

2. Šī auga pazemes bumbulis.

Acains kartupelis. Dzelteni kartupeļi. Sēklas kartupeļi. Kartupeļu kaudze. Kartupeļu pagrabs. Kartupeļu maiss. Kartupeļu rokamā mašīna. Vārīti kartupeļi. Kartupeļu biezenis. Kartupeļu pankūkas. Stādīt kartupeļus. Rakt kartupeļus. Mizot kartupeļus. Cept kartupeļus.

Sausi kartupeļi – vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.

Miltaini kartupeļi – kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.

Jaunie kartupeļi – kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.

Kartupeļu biezputra – kartupeļu biezenis.

Ņemt kartupeļus – novākt kartupeļus.

Kartupeļu racējs – kartupeļu rokamā mašīna.

Arī pusdienās saimniece neskopojās. Edām garšīgus, miltainus kartupeļus. Birze 4, 67.

Māte uzlika uz galda bļodu ar ceptām sēnēm. Jaunie kartupeļi, vēl gludi un spīdīgi, garoja patīkamu smaržu. Birze 3, 132.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


kartupelis  buļbe; tupine apv.; guļba; norakts kartupeļu lauks – buļbaite; ēka kartupeļu glabāšanai – buļbinīks; norakt kartupeļus – nūkast buļbis; kartupeļu biezenis kul. – buļbu gryuslis
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


kax(tu)pelis, kaxpelis, demin. kaxpelĩc. 1. kaxpeļus stãdija tâdã zem¡, ku rudzus  pļãva nuô. kas tèu kaxpeļus iês rav¥tu! nùo kaxpeļu ravêšanas nebi kùo duõmât, [tikai] nùoec¡ja ùn apara. ga`da kax(tu)peļi – kartupeļi, ko lieto uzturā. agrâk bi mazi¡ zili¡ ti¡ ga`da kaxpeļi. luõpu (arī zixgu) kax(tu)peļi – lopbarības kartupeļi. viņus sàuc pa zixga kaxpeļìm ùn bùrlakãm, kâ nu katris viņus saũkã.

2. Šī auga bumbulis. kaxpeļus sâka lasît viênpacmitã zetehberĩ. uzara vagas ùn a rùokãm pa zemi kasijâs. ta [senāk] ne·viêna masĩna nebi. kaxpeļu ķixpas bi jàpãlasa, ¥suõt sutuši kuõpã. mi`taîņi kax(tu)peļi – ar cieti bagāti kartupeļi, kas vārītā veidā ir irdeni. mùms i bri¡smîgi mi`taîņi kaxpeļi, izjùk visi, ka vàra. sàusi kax(tu)peļi – (bez mizas) vārīti un pēc nokāšanas apžāvēti kartupeļi. vakàrdìe izvàrijãm sàusus jaûnuõs kaxpeļus. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe II 1978 : 65]


kartupelis – tupenis sar., kartups sar., kartiņš sar., rācenis apv., buļba apv., buļva apv., pampalis apv., bimbalis apv., bambulis apv., zemes pupa apv.
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 179]


(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sar. – saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Agronomijākartupelis, saldais kartupelis, kartupeļu bumbuļu sausā puve, kartupeļu gredzenpuve, kartupeļu lakstu grīstainība, kartupeļu lapgrauzis, kartupeļu melnkāja, kartupeļu nematode, kartupeļu vēzis.

 

Lauksaimniecībākartupeļu šķirotājs, elevatora kartupeļu racējs, kartupeļu griezējs, kartupeļu kaitēkļi, kartupeļu kombains, kartupeļu mazgātājs.


VietvārdiKartupeļu iela, iela Rīgā.

 

ErgonīmiKartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība, biedrība; Cēsu kartupeļi, SIA.

 

Preses izdevumi Palīgs kartupeļu audzētājiem, brošūra; Kartupeļi, brošūra.


kartupelis, aizguvums no v. apv. (bv) kartuffel ‘t. p.’ (v. Kartoffel; sal. arī. kartuffel) < tartuffel < it. tartufalo no tartufo ‘trifele’. Latviešu valodā aizguvums minēts 18. gs. beigās.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 387]


angļu – potato

baltkrievu – бульба

čigānu – rapaņi; lundurji; phujane

grieķu – πατάτα

igauņu – kartul

itāļu – patata

krievu – картофель

latīņu – pomum terrestre

lietuviešu – bulvė

lībiešu – naggõrz

poļu – ziemniak

somu – peruna

ukraiņu – картопля

vācu – die Kartoffel

zviedru – potatis



Zvērini vepri vai trīs reiz dienā, tomēr kartupeļos ies.

 

Kartupeļiem vārpas nesagaidīsi.

 

Pie kartupeļiem āboli neaug.

 

Viens kartupelis vai divi, kad tik uz sava galdiņa.


Kartupeļi jāstāda smilšainā zemē, mālājā no viņiem labs nekas nebūs.

 

Lai augot nepūtu kartupeļi, tad vajag, kad ārda mēslus, pirmās dakšas mest uz ziemeļiem.

 

Ja sēklas kartupeļus griež uz pusēm, tad izaug daudz mazāki kartupeļi.

 

Kartupeļus dēstot, sievieši nedrīkst sēdēt uz piebērta maisa, jo tad jaunie kartupeļi plīsīs – sprēgās.

 

Ja kartupeļiem nosalst laksti, tad viņi vairs neaug.

 

Kartupeļi jāstāda jaunā mēnesī, tad tie augs lieli un garšīgi.

 

Kartupeļi jāstāda jaunā mēnesī, jo tad tie nepaliekot zaļi un neesot cirmuļaini.

 

Kartupeļi jāstāda pilnā mēnesī, tad būs lieli kartupeļi; ja stāda jaunā mēnesī, tad lakstos izaug.

 

Kartupeļus nedrīkst stādīt augošā mēnesī, jo tad nezāles aug.

 

Kartupeļus vajag dēstīt vecā mēnesī, jo tad augs apakšas lielākas un laksti mazāki.

 

Vecā mēnesī kartupeļi jāstāda pēcpusdienā, tad tie aug miltaini.

 

Kartupeļi jāstāda tādā dienā, kad nevar redzēt mēnesi, tad aug miltaini.

 

Kartupeļi jāstāda tanī nedēļas dienā, kad rudenī uzkrīt pirmais sniegs.

 

Kartupeļus vajag stādīt nedēļas pirmā dienā, tad būs laba raža.

 

Kartupeļi jāstāda, kad ābeles beidz ziedēt.

 

Kad ievas zied, tad jāstāda kartupeļi; tad viņi labi paaugot.

 

Ja pie debesīm nav neviena mākoņa, tad nedrīkst kartupeļus stādīt, jo tad rudenī arī zeme būs bez kartupeļiem.

 

Ja kartupeļus stādot debesis ir ar lieliem mākoņiem, tad būs lieli kartupeļi.

 

Kartupeļi jāstāda, kad debess ir zila un gabalaina (no baltiem mākoņiem), tad aug kupli laksti. Kartupeļus nevar stādīt, kad debess strīpaina, tad tie nepadodas.

 

Kartupeļi jādēsta, kad vējš no dienvidiem jeb vakariem, lai labi aug un ir gardi.

 

Kartupeļi dēstāmi pie dienvidus vakara vēja, tad tie dod bagātu ražu; ziemelim pūšot, raža vāja.

 

Kartupeļi jāsāk dēstīt no dienvidus uz ziemeļa pusi ejot, tad viņi labi aug, nepūst un ir gardi.

 

Kad iet kartupeļus stādīt, tad vajag spilgti apģērbties, lai kartupeļi izaug līdzeni.

 

Ja kartupeļus stāda mākoņainā dienā, vajag labi izvāļāties un izsviesties ar zemēm, tad labi izdodas.

 

Ja kartupeļus stādot grozā sakrājas smiltis, tad puisim būs slinka sieva un meitai slinks vīrs.

 

Ja pirmo dienu kartupeļus stādot stādītāju aplej ar ūdeni, tad viņam nesāpēs mugura.

 

Kad jaunus kartupeļus vāra, tad pirmam jāēd mazākam ēdājam, tad kartupeļi visu gadu ir sātīgi.

 

Kad pirmo reiz ēd jaunus kartupeļus, tad trīs reiz jānospļaudās, lai nepārēstos.

 

Kartupeļu nedrīkst durstīt katlā ar dakšiņām, jo tad ēdāji dabū caureju.

 

Kartupeļus rudenī pagrabā berot, jāsāk bērt no dienvidus puses, tad nepūst un peles tos neēd.

 

Kartupeļus jāsāk rakt jaunā mēnesī, tad nepūst.

 

Lai peles kartupeļus neēstu, tad ar sagrauzdētu vilnainu lupatu jāapvelk ap apcirkni.

 

Ja noraktus kartupeļus atstāj virs zemes neapsegtus un ja kartupeļi dabūn caurvēju, tad viņi paliek rūgti.

 

Ja kartupeļi pagrabā agri saasno, tad to gadu kartupeļi agri jāstāda.

 

Kad kartupeļus stādot pēdējie maisi iznāk pa pāram, tad rudenī tai mājā būs kāzas.

 

Ja sapnī redz kartupeļus, tad paliks bagāts.

 

Ja sapnī redz, ka kartupeļus rok, tad kāds mirs.



Kādi rieksti zemē aug? – Kartupeļi.

 

Žagaru sauja, olu klēpis. – Kartupeļi.

 

Zoss zem zemes olas dēj. – Kartupeļi.

 

Zaļa vista tup uz dzeltenām olām. – Kartupeļi.

 

Ir augs ar divējādiem augļiem: vieni aug uz zariņiem starp lapām, otri slēpjas zemē starp saknēm. – Kartupeļi.



Tupulīts brūzī brauca,

Kartupels pavadīja.

Nu ar Dievu, kartupeli,

Sagaid’ mani krodziņā. [LD 28578-0]

 

Kartupeli, kartupeli,

Tavu vaislu dabu!

Pa pieci, pa seši

Zam viena laksta. [LD 28575-0]


Ražas dalīšana

Diviem saimniekiem sagāja lauki kopā; bet tam vienam saimniekam auga varena labība, otram it nemaz, lai gan viņš vienādi vien dievu bij lūdzis. Beidzot, kad nemaz vairs nepadevās, saspēries un sācis velnu lūgt, lai tas viņam audzinātu labību. Un, ko domāt, – labība patiesi sākusi padoties.

Kādu svētdienu nabaga saimnieks, kam labība senāk neaugusi, izgājis laukus aplūkot un pašās krūtīs saticis velnu; tas teicis:

„Es tev labību audzināšu uz dzimumu dzimumiem, ja tikai uz pusēm varētu satikt: es šogad gribēju par to labumu labības virsu ņemt, ņemi tu apakšu!”

„Nē, nē, labības virsu es ņemšu, ņemi tu apakšu,” saimnieks tiepies.

„Labi, labi! ņemšu arī tad šogad apakšu. Bet klausies, saimniek! ja gribi kādreiz pie manis atnākt, tad noeji laukmalā pie lielā akmeņa un piesiti trīs reiz, labprāt ielaidīšu tevi pie sevis.”

Un tā nu šoreiz saimnieks ar velnu izšķīrušies lielākā draudzībā.

Pļaujamā laikā saimnieks nopļāvis savu labību un sametis kādas septiņas stirpas – tik vareni togad bijis audzis. Bet, līdz laukus bij novācis, te nākamā naktī sacēlies aplam liels vējš, domājuši – pasauli aizpūtīs.

Rītā saimnieks izgājis laukā un brīnījies un brīnījies: „Kur tie rugāji palikuši? Lauks melns izravēts.” Beidzot atjēdzies: „To tas vakarējais vējš padarījis; velns to palaidis, lai rugājus ievāktu.”

Otrā gadā velns sacījis: „Nu es ņemšu virsu, ņemi tu apakšu.”

„Labi! Ņemšu apakšu!”

Saimnieks nu iestādījis tai gadā kartupeļus. Atnācis rudens. Te vienu nakti dzird: vējš atkal kājās. Rītā ies skatīties – atradis: neviena kartupeļu lumsta vairs, visus vējš nopļāvis, bet apakšā pašaus kartupeļus nav aizticis. Tas nu tas.

Bet pēc apkūlām saimnieks darījis stipru alu un aizgājis pie akmeņa velnu arī ieaicināt viņa alu baudīt. Velns atnācis un pievilcies kā dublis, saimniekam bijis īsts nagu darbs, kamēr piedzērušo mājā pārvadījis. Beidzot pie akmeņa piedzērušais velns teicis: „Nu es ietapšu gan pats, eji tikai atpakaļ; bet rītā atnāci manu alu arī baudīt.”

Rītā saimnieks aizgājis pie akmeņa un piesitis trīs reiz. Velns izlīdis no akmeņa apakšas, aicinādams: lai tikai nākot iekšā, alus jau esot norūdzis! Iegājis. Kas ir? Liela sile pilna ar savārītiem kartupeļu lumstiem, tas alus. Siles galā gulējusi plaudeniski vēl liela, liela karote, droši vīram ko celt, un velns tikai skubinājis: „Nekaunies! Ņem karoti un baudi!” Saimnieks sakampis karoti abām rokām, nosmalstījis pa virsu šķīstumu un raudzījis baudīt teicamo alu. Pabaudījis … Vai manu dieniņu! Ne pēc apšu sulas, ne pēc samazgām, jāsaka: lai velns tādu dzer! [..]
[LTP 1989 : 58–59]


Atpakaļ gados, kad vēl kūla ar spriguļiem, Susejas muižas rijās pūķis – diezin no kurienes – bija uzņēmies nākt. Rijnieks jau lāgu lāgiem stāstījis, ka katru Dieva naksniņu rijā ienākot jaunskungs, apsildoties pie krāsns, tad iemērījot kabatā ar cūkas nagu divpadsmit mēri rudzu un atkal aizejot.

Bet nu gadījies vienu nakti dikti lietains laiks un tik tumšs, ka ne ar pirkstu acīs durdams neredzējis. Un šai pašā naktī rijnieks dzird: viens klauvē pie rijas durvīm. Prasījis: „Kas tur ir?”

Lācenieks esot! Lai ielaižot viņu patverties – esot nejauki samircis.

„Jā, jā!” rijnieks atbildējis, „nāc, nāc! bet te ap pusnaktim pa riju ložņā nešķīsts gars, kad tikai tas tavu Mišku nesaēd, ja iesāks abi plēsties?”

Ne, ne, par to lai nebaidoties: Miškum esot ķetna laba.

Nu, un tā nu lācenieks, ienācis rijā, Mišku atstājis pie siltās krāsns, pats atkal apgūlies apakš sera, rijniekam blakus, un drīzi iemidzis; bet rijnieks vien nevarējis šonakt ne pavisam iemigt, pats nezinājis, kādēļ.

Uz reizi ap pusnakti dzird: pa kulu nāk kāds ar zābakiem. Nāk, nāk – ienāk jaunskungs ar vara zābakiem, svina svārkiem, paskatās uz lāci, iekāp krāsns bedrē, izber no kabatām kartupeļus un iesāk cept. Lācis drusku tur gan ierūcās, bet vairāk neko. Cepējs ik pa brītiņam pavārta, pavārta kartupeļus un sāk ņemt ārā: kurš mīksts, to noliek uz bedres malas, noteikdams: „Tas man!” Kurš ciets, to noliek drusku tāļāk, noteikdams: „Tas Jurim!” (Par Juri jaunskungs dēvējis lāci.). Bet Juris neprasa vis: kurš man, kurš tev? Tas itin godīgi, kamēr jaunskungs neapskatās, apēd gan cieto, gan mīksto. Un tikko šis bija beidzis no sprukstiem ārā lasīt, Juris arī bija beidzis beidzamo ēst.

Te uz reizi jaunskungs pamana: kartupeļi apēsti – un tā Jurim virsū. Bet Juris ierūcās vien un sagrāba jaunkungu pa vidu. Nu lauzās, lauzās – kauli brikšķēja skaidri, cik sīvi. Beidzot Jurim palika taisnība: bija salauzis jaunam kungam muguru, norāvis svina svārkus, un būtu nositis varbūt pavisam šo, ja nebūtu vēl laikā aizmanījies. Bet kad nu bija aizmucis, lācis ar tām pašām dusmām saberza vēl jaunkunga svārkus smalkās druskās un tad nolikās gulēt. Tas nu tas.

Otrā naktī rijnieks domā: „Nu būs miers!” Bet nekā: ap to pašu laiku klauvē atkal, tagad pie rijas lodziņa. Rijnieks uzlec: „Kas ir?”

Viens atbild: „Vai Juris mājā?”

„Ir, ir mājā, ir! Vēl septiņi bērni Jurim arī radušies!”

To padzirdējis, nelabais aizšmaucies, ka zābaki vien noklaudzējuši, jo domājis: „Ja vakar viņš viens pats mani sadauzīja, kur nu vēl tagad, kad tie astoņos.”

Un no tās reizes pūķis nenācis nekad vairs rijās ar cūkas nagu labību mērīt. [http://pasakas.lfk.lv/]


Vinnijs Pūks saka Sivēnam:

 Es tevi vakar restorānā redzēju.

Sivēns jautā:

– Ar ko es tur biju?

Pūks atbild:

 Kopā ar kartupeļiem un tomātu mērci.

 

Veikalā:

– Puisīt, vai esi pārliecināts, ka mamma tevi sūtīja pēc 5 kg konfekšu un 200 g kartupeļu?

 

Reiz saimnieks pavasarī iestāda kartupeļus. Čigāns to visu noskatās, un, kad saimnieks aiziet, šis kartupeļu laukā iekšā un tik rok un rok, bet gadās, ka saimnieks viņu noķer. Čigāns, redzēdams, ka nu slikti ir, saka: „Nācu apskatīt, kādi tev kartupeļi izauguši! Un ir arī! Reti, bet lieli.”

 

Reiz muižnieks iegājis kādā nabadzīga zemnieka sētā, kur vīrs mizojis kartupeļus. Muižnieks prasījis: „Ko tu tur dari?” – „Kungs, tu mizo ļaudīm ādu, bet man nav nekā cita, ko mizot, kā tikai kartupeļi.”

 

– Vai tu šodien kaut ko ēdi?

– Vai jogurts skaitās?

– Jā.

– Es ēdu vistu, sviestmaizes, akniņas, pelmeņus, kartupeļus ar kotletēm, konfektes, magoņmaizītes un jogurtu…



Par dzeju un kartupeļiem

 

Tad, kad smaržo tavā dzejā

Ābeļziedu sniegs,

Ļaudis valgās, melnās vagās

Kartupeļus liek.

 

Čalo liedags tavos pantos,

Debess vēji zied,

Pieticīgi ceļa malā

Kartupeļi zied.

 

Raisās lapas, un tu raksti –

Dvēsele tev smok,

Citi drēgnā rudens lietū

Kartupeļus rok.

 

Garo tev uz galda šķīvī

Kartupelis silts,

Dzejniek, vai nav neauglīga

Tavu sapņu smilts? [Ziedonis 1983 : 12–13]

 

 

***

 

Es grīdu slauku –

vieni putekļi, vairāk nekā.

 

Es tevi mīlu kā kartupeļu lauku

ar bumbuļiem apakšā. [..] [Ziedonis 1983 : 348–349]

 

 

Pārvēršanās

 

Pirmdien,

kad bij ūdens jāsanes no akas, –

pārvērtos par gliemezi

uz takas.

 

Otrdien,

kad malka bija jāsaskalda šķilās, –

pārvērtos par mākoni

pie debess zilās.

 

Trešdien,

kad bij grīda jāizslauka, –

pārvērtos par mušiņu

un cukurtrauka.

 

Ceturtdien,

kad kreklam nācās piešūt pogu, –

pārvērtos par mežvīnu,

kas apvij logu.

 

Piektdien,

kad bija jāiet ravēt kartupeļi, –

pārvērtos par aploku,

kur ganās teļi.

 

Sestdien,

kad bij jāmazgājas pirtī, –

pārvērtos par puķupodu

ar mirti.

 

Tikai svētdien –

drošs paliek drošs –

nospriedu, ka labāk

ne –

   pār –

      vēr –

         tī –

            šos! [Briedis 1990 : 26–27]

 

 

Darbs

 

Slapjā vagā kartupelis

Lūdz, lai ieliek grozā, –

Tas ir darbiņš melns.

 

Dobē kupla zemeņoga

Lūdz, lai ieceļ krūzītē, –

Tas ir darbiņš sārts.

 

Augstā plauktā milti lūdz,

Lai tos mīklā iejauc, –

Tas ir darbiņš balts.

 

Kūp uz šķīvja kartupelis,

Pienā grozās zemeņoga,

Rausis saldas acis bola –

 

Katrs darbs ir garšīgs. [Ļūdēns 2004 : 25]

 

 

Liepājas tirgus

 

Pār cūkas šņukuru, pār sviestu, olām

Dun jūras balss. Un šņāc un plūst

Pār puķuzirņiem un pār gladiolām

Un emaljētā medus spainī kūst.

 

Redz agros kartupeļus acis bolām,

Un vēlie kartupeļi vēlāk būs,

Un ķiršu koferi redz laimi solām –

Vai tūti nepaņemsiet arī jūs?

 

Bet viena krāsa otru neatkārto,

Bet sacīts vārds par vārdu veselīgāks

Un spēlē vasaru uz manām stīgām.

 

Pār kurzemnieku sejām dzīvelīgo.

Vij dilles košsarkanus rožu vārtus

Uz Nīcu, Rucavu un Bārtu. [Ļūdēns 1980 : 55]


Meitenei patika stāvēt arī ziedoša kartupeļu lauka malā un vērot bites, kas laidelējās ap baltajiem un violetajiem ziediņiem.

Taču ne jau dabas skaistums vien laukos valdzināja mazo Ilzi. Galvenais, ko viņa tur iepazina un mācījās cienīt, bija zemes kopēja darbs. Ilzīte zināja, ka, pirms iesēj labību, ir jānovāc no tīruma akmeņi.
[Rinkule-Zemzare 1986 : 8]

 

Gluži piekusis un gandrīz bez elpas Jurītis apstājās pie kartupeļu lauka. Tālāk skriet viņam pietrūka spēka. Virs kartupeļu lakstiem vējā šūpojās gaiši violeti ziediņi ar oranždzeltenām drīksniņām.

Jurītis izdzirdēja sīku balsi:

– Kur jūs tik skaisti izcepāties?

– Izcepāmies?! – atskanēja klusi, jautri smiekli. – Nevis izcepāmies, bet izaugām no kartupeļiem! Un tagad pie katra kartupeļa aug viņa bērni; mazie kartupelīši tepat zemē jau aizmetušies. Bet kas tu esi?

Tātad pazudusī bija te! Jurītis pašķīra lakstus un ieraudzīja doniņu, kas stāvēja kartupeļu vagā un omulīgi stāstīja:

– Es esmu maizīte. Doniņa. Pārtikas produkts – ļoti vajadzīga cilvēkiem.

– Kartupelis arī ir pārtikas produkts, – korī atsaucās ziediņi. – Arī ļoti vajadzīgs cilvēkiem.
[Rinkule-Zemzare 1986 : 21–22]

 

Vai jums garšo dilles?

Kā?

Nu tā – piegrieztas miltainiem tupeņiem vai salātiem, vai zupai? Garšo?

Minkāns [runcis] gan neēd nedz tupeņus, nedz salātus, nedz zupu, bet uz dillēm viņš ir kārs. Kas viņam daļas, piemēram, gar sakņu dārzu. Viņa dēļ visās dobēs varētu stādīt tikai dilles, un tad viņš nogultos starp divām dobēm un vērotu, kā tās aug. [Gūtmane 1990 : 4]

 

Rudenī, kad debesis jau bija pavisam plašas kļuvušas, tad nāca viens no visskaistākajiem lauka darbiem. Mēs vācām kopā kurvjus un maisus un stājāmies pie kartupeļu noņemšanas. [..]

Vectēvs ara. Kur arkls pāri gāja, tur uz abām pusēm izvērtās kartupeļi kā olas. Melnajā zemē tie spīdēt spīdēja. Nu puisieši un meitieši tik metās ceļos katrs savas vagas galā un sāka lasīt kurvjos. Es palīdzēju mātei. Man bija maza skalenīte – tajā es lasīju visus tos, kurus redzēju virs zemes; mātei atlika tikai zemi izrušināt un pievākt noslēpušos. [..] Kurvis pēc kurvja gāja uz čupu, un vakarā jau stāvēja norušinātā laukā vesela kaudze kartupeļu. Tad mēs kaudzi apklājām ar garkulām un gājām uz mājām.

[..] Otrā un nākošās dienās es mātei nebiju vairs nekāds palīgs. Kad sakliedza, tad gan es pielasīju pa ķerbelītei, bet man šis darbs nebūt vairs nepatika. Kas tad te varēja būt par prieku? Pieliecies, paņem vienu kartupeli, tad otru, trešu un tā bez gala. Kad skalenīte pilna, stiep uz gubu, izber, nāc un lasi atkal. Tas jau nebij nekāds darbs. [..]

Lauka malā mums bij nedziestošs ugunskurs, – es labāk dzīvoju ap to. Es uzņēmos gādāt, ka uguns nekad neizdziest un lai ieceptie kartupeļi nesadeg. – Te taču bij pavisam cita lieta. [..]

Bet gadījās arī, ka jaukās septembra dienas bij nevērīgi palaistas. Likās, ka kartupeļiem vēl pavisam zaļi laksti un ka tie vēl aug, tāpēc ir par agru nost ņemt. Nu, tad nebija vairs labi. Kādā rītā uznāca stipra salna. Laksti kļuva melni. Un pēc salnas otrā vai trešā rītā sāka līt un aurēt ziemeļa vēji. Rudens bija klāt. Nu cits nekas neatlika kā ķēpāties pa slapjo zemi un kraut kartupeļus kurvjos aplipušus ar zemēm, tā ka mizas ne redzēt. Lauks kūpēja vien, un cilvēki rāpoja īgni, bez valodas, ģērbušies kažoķeļos un sajozušies kā ziemas laikā. Lietus mērcēja un mērcēja. [..]

Kad pirmo reizi kartupeļi jau bij noņemti, tad nāca otrā un trešā reize arī vēl. Vispirms tika ecēts. Un ko domā? – Lai cik tīri būtu ņemts – taču izecējās vēl daudz kartupeļu. Mēs staigājām ecētājam pakaļ un salasījām vēl kādus divus maisus. [Jaunsudrabiņš 1981 : 271–273]

 

Mēs sakāpām piekabē un aizbraucām uz lauku.

Vagas galā tur jau pukšķināja traktors ar kartupeļu racēju. Pajauns cilvēks, likās, bija tikai gaidījis mūsu ierašanos un sāka tūlīt braukt. Kartupeļi tā vien juka pa gaisu. Ar maisiem un groziem rokās meitieši izklīda pa lauku, bet es paliku pie Bila. Mēs savācām maisos salasītos kartupeļus un bērām stirpā. Bet Bils bija aizņemts vīrs, viņam bija reizē jābūt desmit vietās, un viņš bieži atstāja mani vienu. Ja man iznāca laika, es apturēju traktoru trauslās meitenes tuvumā un viņai palīdzēju. Reiz sabojājās kartupeļu racējs, un, kamēr to laboja, mēs varējām atsēsties uz maisiem un brīdi papļāpāt. [Janovskis 1991 : 223]

 

Par laimi, saimnieci es sastapu priekšnamā. Tā bija tā pati lielā, resnā sieva, kura toreiz stāvēja un manī raudzījās, kad, biedriem izmucis, gāju atpakaļ uz skolu. Nu viņa bija notupusies pie liela katla un lasīja bļodā miltainus, smaržīgus kartupeļus. Katla dibenā bija zivis. Kartupeļi izgaroja tik stipri, ka viss priekšnams bija garaiņu pieplūdis. Saimniece ar lielu troksni ierāva dvašu caur zobiem, ja gadījās stiprāk ieķerties vārošā kartupelī. [Jaunsudrabiņš 1982 : 19]

 

– Ja varētu aizlaist uz Rīgu ar mašīnu… Kas ir, Mirtas tant, braucam? – brāļadēls ar sportista ķērienu sagrāba radinieci ap pleciem, sapurināja un pats nobijās: večiņas kauli nograbēja visās locītavās, likās, tūlīt izjuks un sakritīs čupiņā. Tomēr nē – tante it mundri atsaucās:

– Brauktu, bet kas mani mājās pārvedīs?

– Padzīvosi kādu laiciņu pa pilsētu.

Savas kurpes purngals ieurbās Mārtiņa potītē.

– Kas gosniņu slauks? Kas suķim kartupeļus vārīs? – vecā sieva nopūtās. Jauki jau būtu, Rīgu viņa kopš jaunības nebija redzējusi. [Svīre 1979 : 118]

 

Zem zemes briest agrie kartupeļi. Mēs tos vārām

pirmo reizi katru vasaru ap Annas dienu, tagad

vēl tie briest un zied. Es agrāk nebiju piedomājis,

ka arī kartupeļu ziedēšanai ir sava jēga un

spēks, bet nu es to vēroju kā brīnumu. Es

iebrienu vagā un jūtu: kartupeļi zem smiltīm

milst un kā kurmji iepleš ribas. [Ziedonis 1978 : 112]


MĀRIS. Nav ko liegties, priecīgs esmu. Bet pastāstiet – kā jūs atstaigājāt uz Stokholmu? Kur dzīvojat?

KARLĪNE. Laba pilsēta. Labi ļaudis. Apmetos vientuļo sieviešu mītnē; jumts virs galvas, ēst lai dod. Ko ta vecam cilvēkam daudz vajag!

MĀRIS. Ko Boriss?

KARLĪNE. Ko nu viņš – ir nemana. Ieēd voblu, iedzer pārsimts gramu, kad prasīs, kur es bijusi, teikšu – biju kolhozā sarunāt ziemai kartupeļus. [Rīdzinieks 1995 : 194]



Smilšainās, ātri iesilstošās augsnēs kartupeļus šopavasar [2014. gadā] varētu stādīt jau aprīlī – lēš speciālisti. Pavisam droši to var darīt, ja temperatūra augsnē sasniegusi +10 °C un sēklas tupeņi laikus iedzīvināti. Kādas šķirnes izvēlēties? Piedāvājums ir visai plašs, un grūti kādu nosaukt par vislabāko. Tomēr sēklas kartupeļu audzētājiem ir savas favorītes.

Izvēlas to, ko pazīst.

Iegādāties sēklas kartupeļus no kaimiņa vai nepazīstama, interneta sludinājumos uzieta pārdevēja ir visai riskanti. Pareizāk būtu tos meklēt specializētās kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībās, kas sēklas pavairošanai iepērk dārgu, toties augstvērtīgu elites klases materiālu. Otrajā gadā no šiem minibumbuļiem sēklaudzēšanas laukā iegūst sertificētus sēklas kartupeļus (C1 ataudzējumu) un stāda tos ražošanas laukos vai pārdod zemniekiem. Mazo saimniecību īpašnieki parasti pērk lētākus, nedaudz zemākas kategorijas (C2 ataudzējuma) sēklas kartupeļus.

Atbilstību šīm kategorijām kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.

Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības „Upeskalni” īpašnieks, vienlaikus lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības „Kalnakrogs agro” vadītājs un SIA „MG Terra Seeds” direktors Gints Liepiņš, kurš specializējies arī kartupeļu sēklas ražošanā, stāsta, ka objektīvi par šķirņu īpašībām var spriest, ja kartupeļus divus trīs gadus pārbauda izmēģinājumu laukos. Savā saimniecībā viņš audzē selekcijas firmās „Europlant”, „Agrico”, „Norika” izveidotās intensīvās šķirnes, kam atbilstīgos augšanas apstākļos ir augsta ražība. Ik pēc trim četriem gadiem sēklas materiālu vajag atjaunot, jo šķirnes ar laiku izvirst, zaudē ražību. Sēklas kartupeļu audzēšanai lielsaimniecībā izmanto 10–12, bet ražošanai – tikai četras piecas šķirnes, kas jau ilgāku laiku atzītas par ražīgākajām un pieprasītākajām tirgū. Katru gadu izmēģina pa kādam jaunumam, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības.

„Latvijā kartupeļu audzētāju vidū ir maz eksperimentētāju. Ja visu laiku audzēta un par labu atzīta kāda noteikta šķirne, viņi sēklai meklē tikai šos kartupeļus. Tāpēc pamatā strādājam ar pārbaudītām šķirnēm un diezgan kūtri ražošanā ieviešam jaunas,” atzīst Liepiņš. Viņš piebilst, ka tirgū pieprasīti ir dažādi kartupeļi: vienu gadu vairāk grib baltos, otru – sarkanos, kas vairāk piemēroti salātiem. Lielāka piekrišana tomēr esot miltainajiem. [Klovāne 2014 : http://www.la.lv/]

 

Vienīgais, ko Valentīns [Dailes teātra aktieris Valentīns Skulme] dārzā darīja, iestādīja kartupeļus. Tas notika ārkārtīgi mākslinieciski. Viņš kaut kur bija izlasījis, ka kartupeļu vagām jāiet virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Uztaisīja Parīzes metra etalonu un pēc tā mērīja vagas, ar kompasu precīzi noteikdams virzienu. Arī vagas dziļums, kartupeļu stādīšanas dziļums un attālums no viena līdz otram tika precīzi izmērīts. Tādas kartupeļu vagas nebija nevienam. No saviem kartupeļiem Valentīns gatavoja brīnišķīgus ēdienus. Tas nu gan viņam padevās. [..] Viņa mīļākais ēdiens bija kartupeļu biezputra. „Tā ir jāuzputo kā gulbja dūna,” Valentīns teica. Pielika klāt sviestu. Ja tā nebija, tad eļļu, tad saputoja baltu un cēlu.” [Blaua 2009 : 137] 

 

Mēs kā cilvēciskas būtnes nebūtu spējīgas domāt, ja tvertu tikai atsevišķas lietas un parādības, piemēram, nespētu saskatīt, ka šodien katlā izvārītajam kartupelim ir kopsakars ar dārzeņu audzēšanu, kas tas pieder pie noteiktas šķirnes un ir barības avots. Visi šie raksturojumi ir kartupeļa kā vispārīga jēdziena tvērums. Ja ar domu par kartupeli vēl nekas neizšķiras cilvēka dzīvē, tad domāšana par tādām lietām kā lielāks vai mazāks ļaunums, noziegums, kas ir ļaunums vispār, kas ir korupcija un meli utt., jau veido cilvēka eksistenci un kultūru, kurā viņš dzīvo. [Kūle 2006 : 100]



Ādams Alksnis Kartupeļu noņemšana (1890. gadu vidus). 

 

Jānis Pauļuks Kartupeļu talka. [Konstants 2006 : 313]

 

Jānis Pauļuks Kartupeļu racēji saulainā dienā. [Konstants 2006 : 313]

 

Ādolfs Melnārs Kartupeļus lasot (1945). 

 

Maija Eliase Klusā daba ar kartupeļiem (1980). 


Jēkabs Strazdiņš Kartupeļu racēji (1939). 



Dziesma Jūra līdz ceļiem. G. Rača vārdi, R. Paula mūzika.

 

Dziesma Kartupeli, kartupeli. V. Ļūdēna vārdi, J. Sildega mūzika.


Dažādas kartupeļu šķirnes

Agrīnās kartupeļu šķirnes

‘Marabella’ – agrīna un augstražīga šķirne. Šīs šķirnes kartupeļi ir izturīgi pret sausumu. Kartupeļu bumbuļi ir ovāli, gludu, gaišdzeltenu mizu un dzeltenu mīkstumu. Šiem kartupeļiem ir laba garša, tie vārot nekļūst tumši. Kartupeļi ir piemēroti salātu gatavošanai, cepšanai, grilēšanai un vārīšanai ar visu mizu.

‘Riviera’ ir ļoti agrīna augstas ražības pārtikas kartupeļu šķirne. Kartupeļiem ir apaļi ovālas formas bumbuļi ar gaišdzeltenīgu mīkstumu. Bumbuļi lielākoties veidojas vienāda izmēra. Miza ir gluda, dzeltena, mīkstums krēmkrāsas, ar viduvēju garšu, kartupeļi vārot neizjūk.

‘Adora’ ir ļoti agrīna un ražīga pārtikas kartupeļu šķirne. Bumbuļi nobriest vienāda lieluma, izaug lieli, apaļi ovāli ar gaišdzeltenu mīkstumu. Pēc vārīšanas netumšojas. Šķirne ir izturīga pret mehānisku traumēšanu, sauso puvi, bet ir jutīga pret mēri un kraupi.

‘Presto’ ir ļoti agra kartupeļu šķirne, tos audzē lietošanai uzturā. Bumbuļi ir ovāli ar bālgani dzeltenu gludu mizu. Kartupeļu mīkstuma krāsa ir dzeltena. Augi ir ļoti izturīgi pret lapu sačokurošanās vīrusu un lapu brūnsvītrainības slimību nematodēm, melnkājas un puves faktoru, taču ir vāji pret mēri. Kartupeļi ir izturīgi pret sausumu. Šīs šķirnes kartupeļi ir garšīgi, tie vārot neizjūk un atdziestot netumšojas.

‘Velox’ – agra un auglīga pārtikas kartupeļu šķirne. Kartupeļu bumbuļi ir iegareni ovāli, ar dzeltenu, gludu mizu un dzeltenu mīkstumu. Šķirne agri sāk ražot bumbuļus, kas aug ļoti ātri. Kartupeļi ir izturīgi pret mehāniskiem bojājumiem un sasitumiem, pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem un dažādiem augsnes tipiem.

‘Karatop’ ir agrīna galda kartupeļu šķirne. Kartupeļu bumbuļi ir apaļi ovāli ar gaiši dzeltenu mizu un mīkstumu. Tie ir piemēroti salātu, frī un čipsu gatavošanai. Tiem ir laba izturība pret parasto kraupi un kartupeļu melnkāju, arī pret lapu ritināšanās un lapu mozaīkas vīrusiem.

‘Solist’ ir agrīna un augstražīga galda kartupeļu šķirne, tai veidojas vidēji vai lieli bumbuļi. Izturīga pret nematodi, ar augstu izturību pret rizoktoniju un bakteriālajām puvēm, kraupi, kā arī vīrusiem, kas izraisa lapu ritināšanos, vidēji noturīga pret dzīslu nekrozi. Bumbuļi ir apaļi ovāli ar gaiši dzeltenu mizu un mīkstumu, ar labu garšu un zemu cietes saturu.

‘Vineta’ ir agrīna kartupeļu šķirne. Kartupeļu bumbuļi ir iegareni ovāli, lieli un gludi, ar perfektu izskatu, izturīgi pret mehāniskiem bojājumiem. Miza un mīkstums šiem kartupeļiem ir dzeltenīgs. Kartupeļi vārot neizjūk, kā arī nav cieti. Kartupeļi ir izturīgi pret vēzi, nematodi, dažādiem vīrusiem.

Vidēji agrīnās kartupeļu šķirnes

‘Laura’ ir vidēji agra kartupeļu šķirne. Kartupeļu bumbuļi ir iegareni ovāli, sarkani. Bumbuļu mīkstuma krāsa ir spilgti dzeltena. Augi ir izturīgi pret nematodēm un pret lapu čokurošanos, lapu brūnsvītrainību, lapu griešanos, bet ir jutīgi pret mēri. Ļoti izturīgi pret sausumu. Šīs šķirnes kartupeļi ir garšīgi, vārot neizjūk vai nemaina krāsu, kad atdziest.

‘Lady Claire’ ir vidēji agra kartupeļu šķirne, ko audzē pārstrādes produktiem (čipšiem, kartupeļu miltiem, cietei). Kartupeļu bumbuļi ir pilnīgi apaļi ar plānu, gaišdzeltenu mizu. Mīkstuma krāsa ir gaišdzeltena. Šīs šķirnes kartupeļiem ir nepieciešams piemērots mitruma līdzsvars, lai radītu labvēlīgus augšanas apstākļus.

‘Printsess’ ir vidēji agrīni galda kartupeļi ar zemu sausnas saturu. Kartupeļi ir labi piemēroti salātu gatavošanai. Ļoti pareizi ovāla bumbuļu forma un izteikti dzeltens mīkstums. Kartupeļiem ir dzeltena miza, ovāli bumbuļi ar izteikti dzeltenu mīkstumu un lielisku garšu. Tā ir lieliska agrīno kartupeļu šķirne gan tradicionālai un ekoloģiskai audzēšanai. Kartupeļi ir izturīgi pret nematodi un pret bumbuļu puvi, iekšējos rūsu un parasto kraupi.

‘Melody’ ir vidēji agrīna pārtikas kartupeļu šķirne. Kartupeļiem ir izcilas garšas īpašības visas ziemošanas periodā. Pēc vārīšanas tie netumšojas un ir vidēji miltaini. Bumbuļi ir ovāli, kartupeļiem ir dzelteni rūtota miza un gaišdzeltens mīkstums. Šiem kartupeļiem ir pietiekami augsta izturība pret mehāniskiem bojājumiem un sasitumiem, mēri un lielāko daļu slimību.

Vēlīnās kartupeļu šķirnes

‘Mozart’ ir vidēji vēlīna, ļoti auglīga pārtikas kartupeļu šķirne ar lieliem bumbuļiem. Kad bumbuļi nogatavojas, tie ir vienāda izmēra, ovāli ar dzeltenu mīkstumu. Šiem kartupeļiem ir teicama garša. Šķirne ir izturīga pret mehāniskiem bojājumiem un iekšējiem sasitumiem, kraupi, mazāk jūtīga pret mēri.

‘Jelly’ ir vidēji vēlīna galda kartupeļu šķirne. Bumbuļi ir ovāli, gludi līdz viegli tīkloti, dzelteni ar dzeltenu mīkstumu. Kartupeļiem ir augsta raža. Tie ir izmantojami frī kartupeļu gatavošanai, maz tumšojas. Ļoti augsta izturība pret kraupi, melnkāju, lakstu puvi.

‘Ukrainskij Rozovij’ ir vidēji vēlīna universāla tipa šķirne ar ļoti garšīgiem ovāliem bumbuļiem: miza – sārta, mīkstums – gaišdzeltens, cietes saturs ir 16–17 %. Kartupeļiem ir augsta izturība pret lakstu un bumbuļu puvi, vidēja un vāja – pret pārējām slimībām.

‘Ants’ ir vēlīna pārtikas kartupeļu šķirne. Kartupeļi ir ovāli, dzeltenīgi ar rupju miziņu. To mīkstums ir dzeltens. Miltaini, ar ļoti labu garšu. Šīs šķirnes kartupeļi ir noturīgi pret lakstu puvi, kraupi un citām slimībām.

‘Magadalena’ ir vidēji vēlīna augstražīga galda šķirne. Bumbuļi apaļi, miza sarkana, gluda, kartupeļu mīkstums ir dzeltens un miltains. Cietes saturs vidējs.

‘Sigunda’ ir vidēji vēlīna galda šķirne, izmantojama pārstrādei frī. Bumbuļi ir ovāli, miza un mīkstums dzelteni, kartupeļi ir maz miltaini. Tie ir izturīgi pret lakstu puvi, vīrusu slimībām. Cietes saturs vidējs.

‘Zīle’ ir vidēji vēlīna augstražīga galda šķirne. Bumbuļi ir ovāli, miza un mīkstums gaišdzelteni, kartupeļi ir vidēji miltaini. Tie ir izturīgi pret lakstu puvi, cietes saturs vidēji augsts.

‘Brasla’ ir vidēji vēlīna augstražīga galda šķirne, paredzēta pārstrādei cietē. Bumbuļi ir ovāli, miza un mīkstums gaišdzelteni, kartupeļi ir miltaini. Tie ir izturīgi pret parasto kraupi, vīrusu slimībām. Cietes saturs augsts.

‘Bete’ ir vidēji vēlīna augstražīga galda šķirne. Bumbuļi ir ovāli, miza sarkana, mīkstums gaišdzeltens, kartupeļi ir maz miltaini. Cietes saturs zems.
[Sagatavots pēc: http://www.biolan.fi/]

 

Kartupeļu biezputra

Kartupeļus var vārīt, var cept, bet var no tiem pagatavot arī biezputru. Nomazgā un nomizo kartupeļus. Sagriež un vāra sālsūdenī, līdz tie ir mīksti. Tad notecina ūdeni un mīca ar kartupeļu mīcāmo stampiņu. Kad kartupeļi ir samīcīti, tiem pievieno sviestu un pienu. To visu cītīgi samaisa vai sakuļ, līdz izveidojas viendabīga masa. Ēd ar sev tīkamām piedevām.

 

Kartupeļu pankūkas

Rudeņos saimnieces, visbiežāk izmantojot tikko noraktu ražu, gatavo kartupeļu pankūkas. Katra to noteikti gatavo atšķirīgi.

  • Sarīvē kartupeļus uz rupjās rīves un vienkārši taisa plakanus plācenīšus. Plācenīšus liek uz sakarsētas pannas eļļā cepties. Apkaisa ar sāli. Apcep un ēd ar skābu krējumu.
  • Sarīvē kartupeļus lielu bļodu, piesit vienu olu, pieber kādas 4 vai 5 ēdamkarotes miltu, pieber garšvielas un samaisa. Liek plācenīšus uz pannas un apcep.
  • Sarīvē kartupeļus, uz sieta notecina sulu. Pielej masai vārītu, karstu pienu, piesit olu, pievieno pāris karotes miltu un sāli.
  • Rīvētiem kartupeļiem var pievienot sīpolu, ķiploku un nedaudz žāvētas gaļas.
  • Paņem kartupeļus, nomizo un uz smalkas rīves sarīvē. Tad masu ieliek sietiņā, uzliek uz trauka, lai notek sula. Nedaudz vēl ar rokām pamīca, lai notecētu visa sula. Ņem trauku, kur satecēja šķidrums, nolej to un no bļodiņas dibena paņem nedaudz kartupeļu cietes un pievieno kartupeļu masai. Tad pievieno piparus, sāli un visu samaisa. Liek uz pannas un cep eļļā. Šajā receptē nav jāizmanto ne olas, ne milti, ne piens. Var pierīvēt burkānu.
  • Ir varianti:

1) sarīvē kartupeļus uz smalkās rīves. Nospiež marlē, lai notek sula kādā traukā (vislabāk bļodā). Pagaida, lai sulas apakšā nostājas ciete. Sulu izlej, bet cieti pieliek atpakaļ kartupeļiem. Pievieno garšvielas un cep;

2) var pievienot nedaudz miltu un olu;

3) nelej sulu nost, bet rīvētiem kartupeļiem pieliek olu un miltus;

4) uz rupjās rīves sarīvē kartupeļus, pieliek sāli un tādus arī cep labā, lielā pannā ar vāku vienā gabalā. Kad viena puse zeltaini brūna, met uz otru pusi (var ņemt palīgā lielu šķīvi, lai vieglāk apmest). Ideāli 1–2 personām.

  • Virtuves kombainā sarīvē daudz kartupeļu, pievieno to sulu, kas notecēja, piesit pāris olas, pieliek sāli, samaisa un cep uz karstas pannas. Milti nav nepieciešami. Ja ir slinkums ilgi stāvēt pie plīts un cept, tad masai pievieno sagrieztu speķi un sīpolus, liek „pīlē”, pa virsu liek krējuma piciņas un karstā cepeškrāsnī iekšā. Ēd karstu ar skābu krējumu.
  • Rupji rīvēti kartupeļi. Tiem pievieno daudz olu (apm. 6–8), pielej pienu, tad liek miltus. Pierīvē arī kādus 2–3 tomātus un garšai vēl muskatriekstu.
  • Pareizajām pankūkām der tikai rudenī, kartupeļu talkas laikā atlasīti lielie kartupeļi, lai vieglāk rīvēt.
  • Kartupeļu pankūkas ar gaļu. Apcep sagrieztus sīpolus un tos pievieno jēlai maltai gaļai, vēl pievieno sāli un piparus. Lielā bļodā uz smalkas rīves sarīvē kartupeļus, pievieno olu, nedaudz miltus, lai masa turas kopā, un sāli. Uz pannas uzkarsē eļļu un liek pirmā kārtā rīvēto kartupeļu masu, tad uz tās vienu mazo karoti gaļas masas un tai virsū atkal kartupeļu masu. Vienā reizē uz pannas var izcept tādas 4–5 pildītās pankūkas. Lai maltā gaļa vidū būtu izcepusies, pankūkas cep uz lēnas uguns un virsū liek vāku. Ēd ar krējumu.
  • Rīvēti kartupeļi, olas, milti, garšvielas un siers. Sanāk kraukšķīgi.
  • Kartupeļus sarīvē uz rupjās rīves (salmiņos). Pievieno olu (uz 8 kartupeļiem 2 olas), sāli, miltus un nedaudz (1–2 ēdamkarotes) biezpiena. Šādi gatavota mīkla nepaliek tumša. Ar karoti uz pannas veido pankūciņas. Cepšanas laikā tām var uzkaisīt nedaudz Santa Maria garšvielu kartupeļu ēdieniem (ar papriku). Pankūciņas iznāk zeltaini brūnas, ir kraukšķīgas un tiešām ļoti garšīgas! Var ēst ar krējumu, kas sajaukts ar sasmalcinātām svaigām dillēm.
  • Kartupeļus izmaļ gaļas mašīnā, pievieno sāli, piparus, olu, divas karotes miltu un daudz ķiploku vai sīpolu.
  • 10–15 kartupeļi, ola, sāls, smalki sagrieztas dilles, 3–4 tējkarotes cukura.
    [Sagatavots pēc: http://virtuve.calis.delfi.lv/]

 

Kartupeļu ciete

Kartupeļos ir pat līdz 24 % cietes. Kartupeļi ir nozīmīgākā cietes izejviela izmaksu un tās atdalīšanas ziņā. Kartupeļi tiek attīrīti no zemes un citiem piemaisījumiem īpašās mazgāšanas ierīcēs, pēc tam speciālās mašīnās tiek saberzti, lai atbrīvotu cietes graudiņus no šūniņām, kuros tie ieslēgti. Pusšķidrā masa tiek laista cauri sietiem, mazgājot ar ūdeni. Cietes graudiņi iziet cauri sietiem, bet pārējā masa paliek uz tiem. Iegūto cietes pienu īpašās tvertnēs nostādina un cieti saturošie graudiņi nogulsnējas. Nostādinātais ūdens tiek novadīts. Ciete tiek mazgāta vēlreiz, tad nostādināta, un centrifūgā tiek atdalīts liekais ūdens. Tādā veidā iegūto jēlcieti, kas satur 40 % ūdens, pārstrādā cietes sīrupā un cukurā. Daļu cietes žāvē, lai ūdens saturs nepārsniegtu 20 %. Tad sauso cieti sadrupina, izsijā un iesaiņo maisos, veikalā to varam iegādāties kā kartupeļu miltus.

Kartupeļu ciete uzturam tiek izmantota kā kartupeļu milti un kā cietes sīrups, to lieto dekstrīna pagatavošanai, veļas cietināšanai, papīra līmēšanai un audumu apretēšanai.
[Sagatavots pēc: http://www.kimijas-sk.lv/]

 

„Aloja – Starkelsen” ir vienīgais kartupeļu cietes ražotājs Baltijā un viens no Eiropas Savienības līderiem bioloģiskās cietes ražošanā. Uzņēmumā ražo cieti no integrēti un bioloģiski audzētiem kartupeļiem.
[Sagatavots pēc: http://alojas.lv/]

 

Tradicionāls kurzemnieku ēdiens ir sklandrausis. Tas ir pīrāgs, kas gatavots no rudzu miltiem un pildīts kārtās ar kartupeļu vai burkānu pildījumu, apbērts ar ķimenēm.
[Sagatavots pēc: http://www.suitunovads.lv/]