kartupelis

kartupel– – sakne, vārda celms

–is – galotne

kartupeļu biezenis, kartupeļu biezputra, kartupeļu ciete, kartupeļu laksti, kartupeļu lauks, kartupeļu maiss, kartupeļu pankūkas, kartupeļu raža, kartupeļu salāti, kartupeļu šķirne, kartupeļu talka

sēklas kartupeļi

agrie kartupeļi, baltie kartupeļi, dzeltenie kartupeļi, jaunie kartupeļi, miltaini kartupeļi, sīki kartupeļi

daudz kartupeļu

cept kartupeļus, mizot kartupeļus, nokāst kartupeļus, rakt kartupeļus, ravēt kartupeļus, stādīt kartupeļus, vārīti kartupeļi

Zvērini vepri vai trīs reiz dienā, tomēr kartupeļos ies.

Kartupeļiem vārpas nesagaidīsi.

Pie kartupeļiem āboli neaug.

Viens kartupelis vai divi, kad tik uz sava galdiņa.

Kartupeļi jāstāda smilšainā zemē, mālājā no viņiem labs nekas nebūs.

Lai augot nepūtu kartupeļi, tad vajag, kad ārda mēslus, pirmās dakšas mest uz ziemeļiem.

Ja sēklas kartupeļus griež uz pusēm, tad izaug daudz mazāki kartupeļi.

Kartupeļus dēstot, sievieši nedrīkst sēdēt uz piebērta maisa, jo tad jaunie kartupeļi plīsīs – sprēgās.

Ja kartupeļiem nosalst laksti, tad viņi vairs neaug.

Kartupeļi jāstāda jaunā mēnesī, tad tie augs lieli un garšīgi.

Kartupeļi jāstāda jaunā mēnesī, jo tad tie nepaliekot zaļi un neesot cirmuļaini.

Kartupeļi jāstāda pilnā mēnesī, tad būs lieli kartupeļi; ja stāda jaunā mēnesī, tad lakstos izaug.

Kartupeļus nedrīkst stādīt augošā mēnesī, jo tad nezāles aug.

Kartupeļus vajag dēstīt vecā mēnesī, jo tad augs apakšas lielākas un laksti mazāki.

Vecā mēnesī kartupeļi jāstāda pēcpusdienā, tad tie aug miltaini.

Kartupeļi jāstāda tādā dienā, kad nevar redzēt mēnesi, tad aug miltaini.

Kartupeļi jāstāda tanī nedēļas dienā, kad rudenī uzkrīt pirmais sniegs.

Kartupeļus vajag stādīt nedēļas pirmā dienā, tad būs laba raža.

Kartupeļi jāstāda, kad ābeles beidz ziedēt.

Kad ievas zied, tad jāstāda kartupeļi; tad viņi labi paaugot.

Ja pie debesīm nav neviena mākoņa, tad nedrīkst kartupeļus stādīt, jo tad rudenī arī zeme būs bez kartupeļiem.

Ja kartupeļus stādot debesis ir ar lieliem mākoņiem, tad būs lieli kartupeļi.

Kartupeļi jāstāda, kad debess ir zila un gabalaina (no baltiem mākoņiem), tad aug kupli laksti. Kartupeļus nevar stādīt, kad debess strīpaina, tad tie nepadodas.

Kartupeļi jādēsta, kad vējš no dienvidiem jeb vakariem, lai labi aug un ir gardi.

Kartupeļi dēstāmi pie dienvidus vakara vēja, tad tie dod bagātu ražu; ziemelim pūšot, raža vāja.

Kartupeļi jāsāk dēstīt no dienvidus uz ziemeļa pusi ejot, tad viņi labi aug, nepūst un ir gardi.

Kad iet kartupeļus stādīt, tad vajag spilgti apģērbties, lai kartupeļi izaug līdzeni.

Ja kartupeļus stāda mākoņainā dienā, vajag labi izvāļāties un izsviesties ar zemēm, tad labi izdodas.

Ja kartupeļus stādot grozā sakrājas smiltis, tad puisim būs slinka sieva un meitai slinks vīrs.

Ja pirmo dienu kartupeļus stādot stādītāju aplej ar ūdeni, tad viņam nesāpēs mugura.

Kad jaunus kartupeļus vāra, tad pirmam jāēd mazākam ēdājam, tad kartupeļi visu gadu ir sātīgi.

Kad pirmo reiz ēd jaunus kartupeļus, tad trīs reiz jānospļaudās, lai nepārēstos.

Kartupeļu nedrīkst durstīt katlā ar dakšiņām, jo tad ēdāji dabū caureju.

Kartupeļus rudenī pagrabā berot, jāsāk bērt no dienvidus puses, tad nepūst un peles tos neēd.

Kartupeļus jāsāk rakt jaunā mēnesī, tad nepūst.

Lai peles kartupeļus neēstu, tad ar sagrauzdētu vilnainu lupatu jāapvelk ap apcirkni.

Ja noraktus kartupeļus atstāj virs zemes neapsegtus un ja kartupeļi dabūn caurvēju, tad viņi paliek rūgti.

Ja kartupeļi pagrabā agri saasno, tad to gadu kartupeļi agri jāstāda.

Kad kartupeļus stādot pēdējie maisi iznāk pa pāram, tad rudenī tai mājā būs kāzas.

Ja sapnī redz kartupeļus, tad paliks bagāts.

Ja sapnī redz, ka kartupeļus rok, tad kāds mirs.

Tupulīts brūzī brauca,

Kartupels pavadīja.

Nu ar Dievu, kartupeli,

Sagaid’ mani krodziņā. [LD 28578-0]

Kartupeli, kartupeli,

Tavu vaislu dabu!

Pa pieci, pa seši

Zam viena laksta. [LD 28575-0]

Ražas dalīšana

Diviem saimniekiem sagāja lauki kopā; bet tam vienam saimniekam auga varena labība, otram it nemaz, lai gan viņš vienādi vien dievu bij lūdzis. Beidzot, kad nemaz vairs nepadevās, saspēries un sācis velnu lūgt, lai tas viņam audzinātu labību. Un, ko domāt, – labība patiesi sākusi padoties.

Kādu svētdienu nabaga saimnieks, kam labība senāk neaugusi, izgājis laukus aplūkot un pašās krūtīs saticis velnu; tas teicis:

„Es tev labību audzināšu uz dzimumu dzimumiem, ja tikai uz pusēm varētu satikt: es šogad gribēju par to labumu labības virsu ņemt, ņemi tu apakšu!”

„Nē, nē, labības virsu es ņemšu, ņemi tu apakšu,” saimnieks tiepies.

„Labi, labi! ņemšu arī tad šogad apakšu. Bet klausies, saimniek! ja gribi kādreiz pie manis atnākt, tad noeji laukmalā pie lielā akmeņa un piesiti trīs reiz, labprāt ielaidīšu tevi pie sevis.”

Un tā nu šoreiz saimnieks ar velnu izšķīrušies lielākā draudzībā.

Pļaujamā laikā saimnieks nopļāvis savu labību un sametis kādas septiņas stirpas – tik vareni togad bijis audzis. Bet, līdz laukus bij novācis, te nākamā naktī sacēlies aplam liels vējš, domājuši – pasauli aizpūtīs.

Rītā saimnieks izgājis laukā un brīnījies un brīnījies: „Kur tie rugāji palikuši? Lauks melns izravēts.” Beidzot atjēdzies: „To tas vakarējais vējš padarījis; velns to palaidis, lai rugājus ievāktu.”

Otrā gadā velns sacījis: „Nu es ņemšu virsu, ņemi tu apakšu.”

„Labi! Ņemšu apakšu!”

Saimnieks nu iestādījis tai gadā kartupeļus. Atnācis rudens. Te vienu nakti dzird: vējš atkal kājās. Rītā ies skatīties – atradis: neviena kartupeļu lumsta vairs, visus vējš nopļāvis, bet apakšā pašaus kartupeļus nav aizticis. Tas nu tas.

Bet pēc apkūlām saimnieks darījis stipru alu un aizgājis pie akmeņa velnu arī ieaicināt viņa alu baudīt. Velns atnācis un pievilcies kā dublis, saimniekam bijis īsts nagu darbs, kamēr piedzērušo mājā pārvadījis. Beidzot pie akmeņa piedzērušais velns teicis: „Nu es ietapšu gan pats, eji tikai atpakaļ; bet rītā atnāci manu alu arī baudīt.”

Rītā saimnieks aizgājis pie akmeņa un piesitis trīs reiz. Velns izlīdis no akmeņa apakšas, aicinādams: lai tikai nākot iekšā, alus jau esot norūdzis! Iegājis. Kas ir? Liela sile pilna ar savārītiem kartupeļu lumstiem, tas alus. Siles galā gulējusi plaudeniski vēl liela, liela karote, droši vīram ko celt, un velns tikai skubinājis: „Nekaunies! Ņem karoti un baudi!” Saimnieks sakampis karoti abām rokām, nosmalstījis pa virsu šķīstumu un raudzījis baudīt teicamo alu. Pabaudījis … Vai manu dieniņu! Ne pēc apšu sulas, ne pēc samazgām, jāsaka: lai velns tādu dzer! [..]
[LTP 1989 : 58–59]

Atpakaļ gados, kad vēl kūla ar spriguļiem, Susejas muižas rijās pūķis – diezin no kurienes – bija uzņēmies nākt. Rijnieks jau lāgu lāgiem stāstījis, ka katru Dieva naksniņu rijā ienākot jaunskungs, apsildoties pie krāsns, tad iemērījot kabatā ar cūkas nagu divpadsmit mēri rudzu un atkal aizejot.

Bet nu gadījies vienu nakti dikti lietains laiks un tik tumšs, ka ne ar pirkstu acīs durdams neredzējis. Un šai pašā naktī rijnieks dzird: viens klauvē pie rijas durvīm. Prasījis: „Kas tur ir?”

Lācenieks esot! Lai ielaižot viņu patverties – esot nejauki samircis.

„Jā, jā!” rijnieks atbildējis, „nāc, nāc! bet te ap pusnaktim pa riju ložņā nešķīsts gars, kad tikai tas tavu Mišku nesaēd, ja iesāks abi plēsties?”

Ne, ne, par to lai nebaidoties: Miškum esot ķetna laba.

Nu, un tā nu lācenieks, ienācis rijā, Mišku atstājis pie siltās krāsns, pats atkal apgūlies apakš sera, rijniekam blakus, un drīzi iemidzis; bet rijnieks vien nevarējis šonakt ne pavisam iemigt, pats nezinājis, kādēļ.

Uz reizi ap pusnakti dzird: pa kulu nāk kāds ar zābakiem. Nāk, nāk – ienāk jaunskungs ar vara zābakiem, svina svārkiem, paskatās uz lāci, iekāp krāsns bedrē, izber no kabatām kartupeļus un iesāk cept. Lācis drusku tur gan ierūcās, bet vairāk neko. Cepējs ik pa brītiņam pavārta, pavārta kartupeļus un sāk ņemt ārā: kurš mīksts, to noliek uz bedres malas, noteikdams: „Tas man!” Kurš ciets, to noliek drusku tāļāk, noteikdams: „Tas Jurim!” (Par Juri jaunskungs dēvējis lāci.). Bet Juris neprasa vis: kurš man, kurš tev? Tas itin godīgi, kamēr jaunskungs neapskatās, apēd gan cieto, gan mīksto. Un tikko šis bija beidzis no sprukstiem ārā lasīt, Juris arī bija beidzis beidzamo ēst.

Te uz reizi jaunskungs pamana: kartupeļi apēsti – un tā Jurim virsū. Bet Juris ierūcās vien un sagrāba jaunkungu pa vidu. Nu lauzās, lauzās – kauli brikšķēja skaidri, cik sīvi. Beidzot Jurim palika taisnība: bija salauzis jaunam kungam muguru, norāvis svina svārkus, un būtu nositis varbūt pavisam šo, ja nebūtu vēl laikā aizmanījies. Bet kad nu bija aizmucis, lācis ar tām pašām dusmām saberza vēl jaunkunga svārkus smalkās druskās un tad nolikās gulēt. Tas nu tas.

Otrā naktī rijnieks domā: „Nu būs miers!” Bet nekā: ap to pašu laiku klauvē atkal, tagad pie rijas lodziņa. Rijnieks uzlec: „Kas ir?”

Viens atbild: „Vai Juris mājā?”

„Ir, ir mājā, ir! Vēl septiņi bērni Jurim arī radušies!”

To padzirdējis, nelabais aizšmaucies, ka zābaki vien noklaudzējuši, jo domājis: „Ja vakar viņš viens pats mani sadauzīja, kur nu vēl tagad, kad tie astoņos.”

Un no tās reizes pūķis nenācis nekad vairs rijās ar cūkas nagu labību mērīt. [http://pasakas.lfk.lv/]

Vinnijs Pūks saka Sivēnam:

– Es tevi vakar restorānā redzēju.

Sivēns jautā:

– Ar ko es tur biju?

Pūks atbild:

– Kopā ar kartupeļiem un tomātu mērci.

●

Veikalā:

– Puisīt, vai esi pārliecināts, ka mamma tevi sūtīja pēc 5 kg konfekšu un 200 g kartupeļu?

●

Reiz saimnieks pavasarī iestāda kartupeļus. Čigāns to visu noskatās, un, kad saimnieks aiziet, šis kartupeļu laukā iekšā un tik rok un rok, bet gadās, ka saimnieks viņu noķer. Čigāns, redzēdams, ka nu slikti ir, saka: „Nācu apskatīt, kādi tev kartupeļi izauguši! Un ir arī! Reti, bet lieli.”

●

Reiz muižnieks iegājis kādā nabadzīga zemnieka sētā, kur vīrs mizojis kartupeļus. Muižnieks prasījis: „Ko tu tur dari?” – „Kungs, tu mizo ļaudīm ādu, bet man nav nekā cita, ko mizot, kā tikai kartupeļi.”

●

– Vai tu šodien kaut ko ēdi?

– Vai jogurts skaitās?

– Jā.

– Es ēdu vistu, sviestmaizes, akniņas, pelmeņus, kartupeļus ar kotletēm, konfektes, magoņmaizītes un jogurtu…

Smilšainās, ātri iesilstošās augsnēs kartupeļus šopavasar [2014. gadā] varētu stādīt jau aprīlī – lēš speciālisti. Pavisam droši to var darīt, ja temperatūra augsnē sasniegusi +10 °C un sēklas tupeņi laikus iedzīvināti. Kādas šķirnes izvēlēties? Piedāvājums ir visai plašs, un grūti kādu nosaukt par vislabāko. Tomēr sēklas kartupeļu audzētājiem ir savas favorītes.

Izvēlas to, ko pazīst.

Iegādāties sēklas kartupeļus no kaimiņa vai nepazīstama, interneta sludinājumos uzieta pārdevēja ir visai riskanti. Pareizāk būtu tos meklēt specializētās kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībās, kas sēklas pavairošanai iepērk dārgu, toties augstvērtīgu elites klases materiālu. Otrajā gadā no šiem minibumbuļiem sēklaudzēšanas laukā iegūst sertificētus sēklas kartupeļus (C1 ataudzējumu) un stāda tos ražošanas laukos vai pārdod zemniekiem. Mazo saimniecību īpašnieki parasti pērk lētākus, nedaudz zemākas kategorijas (C2 ataudzējuma) sēklas kartupeļus.

Atbilstību šīm kategorijām kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.

Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības „Upeskalni” īpašnieks, vienlaikus lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības „Kalnakrogs agro” vadītājs un SIA „MG Terra Seeds” direktors Gints Liepiņš, kurš specializējies arī kartupeļu sēklas ražošanā, stāsta, ka objektīvi par šķirņu īpašībām var spriest, ja kartupeļus divus trīs gadus pārbauda izmēģinājumu laukos. Savā saimniecībā viņš audzē selekcijas firmās „Europlant”, „Agrico”, „Norika” izveidotās intensīvās šķirnes, kam atbilstīgos augšanas apstākļos ir augsta ražība. Ik pēc trim četriem gadiem sēklas materiālu vajag atjaunot, jo šķirnes ar laiku izvirst, zaudē ražību. Sēklas kartupeļu audzēšanai lielsaimniecībā izmanto 10–12, bet ražošanai – tikai četras piecas šķirnes, kas jau ilgāku laiku atzītas par ražīgākajām un pieprasītākajām tirgū. Katru gadu izmēģina pa kādam jaunumam, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības.

„Latvijā kartupeļu audzētāju vidū ir maz eksperimentētāju. Ja visu laiku audzēta un par labu atzīta kāda noteikta šķirne, viņi sēklai meklē tikai šos kartupeļus. Tāpēc pamatā strādājam ar pārbaudītām šķirnēm un diezgan kūtri ražošanā ieviešam jaunas,” atzīst Liepiņš. Viņš piebilst, ka tirgū pieprasīti ir dažādi kartupeļi: vienu gadu vairāk grib baltos, otru – sarkanos, kas vairāk piemēroti salātiem. Lielāka piekrišana tomēr esot miltainajiem. [Klovāne 2014 : http://www.la.lv/]

●

Vienīgais, ko Valentīns [Dailes teātra aktieris Valentīns Skulme] dārzā darīja, iestādīja kartupeļus. Tas notika ārkārtīgi mākslinieciski. Viņš kaut kur bija izlasījis, ka kartupeļu vagām jāiet virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Uztaisīja Parīzes metra etalonu un pēc tā mērīja vagas, ar kompasu precīzi noteikdams virzienu. Arī vagas dziļums, kartupeļu stādīšanas dziļums un attālums no viena līdz otram tika precīzi izmērīts. Tādas kartupeļu vagas nebija nevienam. No saviem kartupeļiem Valentīns gatavoja brīnišķīgus ēdienus. Tas nu gan viņam padevās. [..] Viņa mīļākais ēdiens bija kartupeļu biezputra. „Tā ir jāuzputo kā gulbja dūna,” Valentīns teica. Pielika klāt sviestu. Ja tā nebija, tad eļļu, tad saputoja baltu un cēlu.” [Blaua 2009 : 137]

●

Mēs kā cilvēciskas būtnes nebūtu spējīgas domāt, ja tvertu tikai atsevišķas lietas un parādības, piemēram, nespētu saskatīt, ka šodien katlā izvārītajam kartupelim ir kopsakars ar dārzeņu audzēšanu, kas tas pieder pie noteiktas šķirnes un ir barības avots. Visi šie raksturojumi ir kartupeļa kā vispārīga jēdziena tvērums. Ja ar domu par kartupeli vēl nekas neizšķiras cilvēka dzīvē, tad domāšana par tādām lietām kā lielāks vai mazāks ļaunums, noziegums, kas ir ļaunums vispār, kas ir korupcija un meli utt., jau veido cilvēka eksistenci un kultūru, kurā viņš dzīvo. [Kūle 2006 : 100]

Dziesma Jūra līdz ceļiem. G. Rača vārdi, R. Paula mūzika.

Dziesma Kartupeli, kartupeli. V. Ļūdēna vārdi, J. Sildega mūzika.

Dažādas kartupeļu šķirnes

Agrīnās kartupeļu šķirnes

‘Marabella’ – agrīna un augstražīga šķirne. Šīs šķirnes kartupeļi ir izturīgi pret sausumu. Kartupeļu bumbuļi ir ovāli, gludu, gaišdzeltenu mizu un dzeltenu mīkstumu. Šiem kartupeļiem ir laba garša, tie vārot nekļūst tumši. Kartupeļi ir piemēroti salātu gatavošanai, cepšanai, grilēšanai un vārīšanai ar visu mizu.

‘Riviera’ ir ļoti agrīna augstas ražības pārtikas kartupeļu šķirne. Kartupeļiem ir apaļi ovālas formas bumbuļi ar gaišdzeltenīgu mīkstumu. Bumbuļi lielākoties veidojas vienāda izmēra. Miza ir gluda, dzeltena, mīkstums krēmkrāsas, ar viduvēju garšu, kartupeļi vārot neizjūk.

‘Adora’ ir ļoti agrīna un ražīga pārtikas kartupeļu šķirne. Bumbuļi nobriest vienāda lieluma, izaug lieli, apaļi ovāli ar gaišdzeltenu mīkstumu. Pēc vārīšanas netumšojas. Šķirne ir izturīga pret mehānisku traumēšanu, sauso puvi, bet ir jutīga pret mēri un kraupi.

‘Presto’ ir ļoti agra kartupeļu šķirne, tos audzē lietošanai uzturā. Bumbuļi ir ovāli ar bālgani dzeltenu gludu mizu. Kartupeļu mīkstuma krāsa ir dzeltena. Augi ir ļoti izturīgi pret lapu sačokurošanās vīrusu un lapu brūnsvītrainības slimību nematodēm, melnkājas un puves faktoru, taču ir vāji pret mēri. Kartupeļi ir izturīgi pret sausumu. Šīs šķirnes kartupeļi ir garšīgi, tie vārot neizjūk un atdziestot netumšojas.

‘Velox’ – agra un auglīga pārtikas kartupeļu šķirne. Kartupeļu bumbuļi ir iegareni ovāli, ar dzeltenu, gludu mizu un dzeltenu mīkstumu. Šķirne agri sāk ražot bumbuļus, kas aug ļoti ātri. Kartupeļi ir izturīgi pret mehāniskiem bojājumiem un sasitumiem, pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem un dažādiem augsnes tipiem.

‘Karatop’ ir agrīna galda kartupeļu šķirne. Kartupeļu bumbuļi ir apaļi ovāli ar gaiši dzeltenu mizu un mīkstumu. Tie ir piemēroti salātu, frī un čipsu gatavošanai. Tiem ir laba izturība pret parasto kraupi un kartupeļu melnkāju, arī pret lapu ritināšanās un lapu mozaīkas vīrusiem.

‘Solist’ ir agrīna un augstražīga galda kartupeļu šķirne, tai veidojas vidēji vai lieli bumbuļi. Izturīga pret nematodi, ar augstu izturību pret rizoktoniju un bakteriālajām puvēm, kraupi, kā arī vīrusiem, kas izraisa lapu ritināšanos, vidēji noturīga pret dzīslu nekrozi. Bumbuļi ir apaļi ovāli ar gaiši dzeltenu mizu un mīkstumu, ar labu garšu un zemu cietes saturu.

‘Vineta’ ir agrīna kartupeļu šķirne. Kartupeļu bumbuļi ir iegareni ovāli, lieli un gludi, ar perfektu izskatu, izturīgi pret mehāniskiem bojājumiem. Miza un mīkstums šiem kartupeļiem ir dzeltenīgs. Kartupeļi vārot neizjūk, kā arī nav cieti. Kartupeļi ir izturīgi pret vēzi, nematodi, dažādiem vīrusiem.

Vidēji agrīnās kartupeļu šķirnes

‘Laura’ ir vidēji agra kartupeļu šķirne. Kartupeļu bumbuļi ir iegareni ovāli, sarkani. Bumbuļu mīkstuma krāsa ir spilgti dzeltena. Augi ir izturīgi pret nematodēm un pret lapu čokurošanos, lapu brūnsvītrainību, lapu griešanos, bet ir jutīgi pret mēri. Ļoti izturīgi pret sausumu. Šīs šķirnes kartupeļi ir garšīgi, vārot neizjūk vai nemaina krāsu, kad atdziest.

‘Lady Claire’ ir vidēji agra kartupeļu šķirne, ko audzē pārstrādes produktiem (čipšiem, kartupeļu miltiem, cietei). Kartupeļu bumbuļi ir pilnīgi apaļi ar plānu, gaišdzeltenu mizu. Mīkstuma krāsa ir gaišdzeltena. Šīs šķirnes kartupeļiem ir nepieciešams piemērots mitruma līdzsvars, lai radītu labvēlīgus augšanas apstākļus.

‘Printsess’ ir vidēji agrīni galda kartupeļi ar zemu sausnas saturu. Kartupeļi ir labi piemēroti salātu gatavošanai. Ļoti pareizi ovāla bumbuļu forma un izteikti dzeltens mīkstums. Kartupeļiem ir dzeltena miza, ovāli bumbuļi ar izteikti dzeltenu mīkstumu un lielisku garšu. Tā ir lieliska agrīno kartupeļu šķirne gan tradicionālai un ekoloģiskai audzēšanai. Kartupeļi ir izturīgi pret nematodi un pret bumbuļu puvi, iekšējos rūsu un parasto kraupi.

‘Melody’ ir vidēji agrīna pārtikas kartupeļu šķirne. Kartupeļiem ir izcilas garšas īpašības visas ziemošanas periodā. Pēc vārīšanas tie netumšojas un ir vidēji miltaini. Bumbuļi ir ovāli, kartupeļiem ir dzelteni rūtota miza un gaišdzeltens mīkstums. Šiem kartupeļiem ir pietiekami augsta izturība pret mehāniskiem bojājumiem un sasitumiem, mēri un lielāko daļu slimību.

Vēlīnās kartupeļu šķirnes

‘Mozart’ ir vidēji vēlīna, ļoti auglīga pārtikas kartupeļu šķirne ar lieliem bumbuļiem. Kad bumbuļi nogatavojas, tie ir vienāda izmēra, ovāli ar dzeltenu mīkstumu. Šiem kartupeļiem ir teicama garša. Šķirne ir izturīga pret mehāniskiem bojājumiem un iekšējiem sasitumiem, kraupi, mazāk jūtīga pret mēri.

‘Jelly’ ir vidēji vēlīna galda kartupeļu šķirne. Bumbuļi ir ovāli, gludi līdz viegli tīkloti, dzelteni ar dzeltenu mīkstumu. Kartupeļiem ir augsta raža. Tie ir izmantojami frī kartupeļu gatavošanai, maz tumšojas. Ļoti augsta izturība pret kraupi, melnkāju, lakstu puvi.

‘Ukrainskij Rozovij’ ir vidēji vēlīna universāla tipa šķirne ar ļoti garšīgiem ovāliem bumbuļiem: miza – sārta, mīkstums – gaišdzeltens, cietes saturs ir 16–17 %. Kartupeļiem ir augsta izturība pret lakstu un bumbuļu puvi, vidēja un vāja – pret pārējām slimībām.

‘Ants’ ir vēlīna pārtikas kartupeļu šķirne. Kartupeļi ir ovāli, dzeltenīgi ar rupju miziņu. To mīkstums ir dzeltens. Miltaini, ar ļoti labu garšu. Šīs šķirnes kartupeļi ir noturīgi pret lakstu puvi, kraupi un citām slimībām.

‘Magadalena’ ir vidēji vēlīna augstražīga galda šķirne. Bumbuļi apaļi, miza sarkana, gluda, kartupeļu mīkstums ir dzeltens un miltains. Cietes saturs vidējs.

‘Sigunda’ ir vidēji vēlīna galda šķirne, izmantojama pārstrādei frī. Bumbuļi ir ovāli, miza un mīkstums dzelteni, kartupeļi ir maz miltaini. Tie ir izturīgi pret lakstu puvi, vīrusu slimībām. Cietes saturs vidējs.

‘Zīle’ ir vidēji vēlīna augstražīga galda šķirne. Bumbuļi ir ovāli, miza un mīkstums gaišdzelteni, kartupeļi ir vidēji miltaini. Tie ir izturīgi pret lakstu puvi, cietes saturs vidēji augsts.

‘Brasla’ ir vidēji vēlīna augstražīga galda šķirne, paredzēta pārstrādei cietē. Bumbuļi ir ovāli, miza un mīkstums gaišdzelteni, kartupeļi ir miltaini. Tie ir izturīgi pret parasto kraupi, vīrusu slimībām. Cietes saturs augsts.

‘Bete’ ir vidēji vēlīna augstražīga galda šķirne. Bumbuļi ir ovāli, miza sarkana, mīkstums gaišdzeltens, kartupeļi ir maz miltaini. Cietes saturs zems.
[Sagatavots pēc: http://www.biolan.fi/]

Kartupeļu biezputra

Kartupeļus var vārīt, var cept, bet var no tiem pagatavot arī biezputru. Nomazgā un nomizo kartupeļus. Sagriež un vāra sālsūdenī, līdz tie ir mīksti. Tad notecina ūdeni un mīca ar kartupeļu mīcāmo stampiņu. Kad kartupeļi ir samīcīti, tiem pievieno sviestu un pienu. To visu cītīgi samaisa vai sakuļ, līdz izveidojas viendabīga masa. Ēd ar sev tīkamām piedevām.

Kartupeļu pankūkas

Rudeņos saimnieces, visbiežāk izmantojot tikko noraktu ražu, gatavo kartupeļu pankūkas. Katra to noteikti gatavo atšķirīgi.

• Sarīvē kartupeļus uz rupjās rīves un vienkārši taisa plakanus plācenīšus. Plācenīšus liek uz sakarsētas pannas eļļā cepties. Apkaisa ar sāli. Apcep un ēd ar skābu krējumu.
• Sarīvē kartupeļus lielu bļodu, piesit vienu olu, pieber kādas 4 vai 5 ēdamkarotes miltu, pieber garšvielas un samaisa. Liek plācenīšus uz pannas un apcep.
• Sarīvē kartupeļus, uz sieta notecina sulu. Pielej masai vārītu, karstu pienu, piesit olu, pievieno pāris karotes miltu un sāli.
• Rīvētiem kartupeļiem var pievienot sīpolu, ķiploku un nedaudz žāvētas gaļas.
• Paņem kartupeļus, nomizo un uz smalkas rīves sarīvē. Tad masu ieliek sietiņā, uzliek uz trauka, lai notek sula. Nedaudz vēl ar rokām pamīca, lai notecētu visa sula. Ņem trauku, kur satecēja šķidrums, nolej to un no bļodiņas dibena paņem nedaudz kartupeļu cietes un pievieno kartupeļu masai. Tad pievieno piparus, sāli un visu samaisa. Liek uz pannas un cep eļļā. Šajā receptē nav jāizmanto ne olas, ne milti, ne piens. Var pierīvēt burkānu.
• Ir varianti:

1) sarīvē kartupeļus uz smalkās rīves. Nospiež marlē, lai notek sula kādā traukā (vislabāk bļodā). Pagaida, lai sulas apakšā nostājas ciete. Sulu izlej, bet cieti pieliek atpakaļ kartupeļiem. Pievieno garšvielas un cep;

2) var pievienot nedaudz miltu un olu;

3) nelej sulu nost, bet rīvētiem kartupeļiem pieliek olu un miltus;

4) uz rupjās rīves sarīvē kartupeļus, pieliek sāli un tādus arī cep labā, lielā pannā ar vāku vienā gabalā. Kad viena puse zeltaini brūna, met uz otru pusi (var ņemt palīgā lielu šķīvi, lai vieglāk apmest). Ideāli 1–2 personām.

• Virtuves kombainā sarīvē daudz kartupeļu, pievieno to sulu, kas notecēja, piesit pāris olas, pieliek sāli, samaisa un cep uz karstas pannas. Milti nav nepieciešami. Ja ir slinkums ilgi stāvēt pie plīts un cept, tad masai pievieno sagrieztu speķi un sīpolus, liek „pīlē”, pa virsu liek krējuma piciņas un karstā cepeškrāsnī iekšā. Ēd karstu ar skābu krējumu.
• Rupji rīvēti kartupeļi. Tiem pievieno daudz olu (apm. 6–8), pielej pienu, tad liek miltus. Pierīvē arī kādus 2–3 tomātus un garšai vēl muskatriekstu.
• Pareizajām pankūkām der tikai rudenī, kartupeļu talkas laikā atlasīti lielie kartupeļi, lai vieglāk rīvēt.
• Kartupeļu pankūkas ar gaļu. Apcep sagrieztus sīpolus un tos pievieno jēlai maltai gaļai, vēl pievieno sāli un piparus. Lielā bļodā uz smalkas rīves sarīvē kartupeļus, pievieno olu, nedaudz miltus, lai masa turas kopā, un sāli. Uz pannas uzkarsē eļļu un liek pirmā kārtā rīvēto kartupeļu masu, tad uz tās vienu mazo karoti gaļas masas un tai virsū atkal kartupeļu masu. Vienā reizē uz pannas var izcept tādas 4–5 pildītās pankūkas. Lai maltā gaļa vidū būtu izcepusies, pankūkas cep uz lēnas uguns un virsū liek vāku. Ēd ar krējumu.
• Rīvēti kartupeļi, olas, milti, garšvielas un siers. Sanāk kraukšķīgi.
• Kartupeļus sarīvē uz rupjās rīves (salmiņos). Pievieno olu (uz 8 kartupeļiem 2 olas), sāli, miltus un nedaudz (1–2 ēdamkarotes) biezpiena. Šādi gatavota mīkla nepaliek tumša. Ar karoti uz pannas veido pankūciņas. Cepšanas laikā tām var uzkaisīt nedaudz Santa Maria garšvielu kartupeļu ēdieniem (ar papriku). Pankūciņas iznāk zeltaini brūnas, ir kraukšķīgas un tiešām ļoti garšīgas! Var ēst ar krējumu, kas sajaukts ar sasmalcinātām svaigām dillēm.
• Kartupeļus izmaļ gaļas mašīnā, pievieno sāli, piparus, olu, divas karotes miltu un daudz ķiploku vai sīpolu.
• 10–15 kartupeļi, ola, sāls, smalki sagrieztas dilles, 3–4 tējkarotes cukura.
  [Sagatavots pēc: http://virtuve.calis.delfi.lv/]

Kartupeļu ciete

Kartupeļos ir pat līdz 24 % cietes. Kartupeļi ir nozīmīgākā cietes izejviela izmaksu un tās atdalīšanas ziņā. Kartupeļi tiek attīrīti no zemes un citiem piemaisījumiem īpašās mazgāšanas ierīcēs, pēc tam speciālās mašīnās tiek saberzti, lai atbrīvotu cietes graudiņus no šūniņām, kuros tie ieslēgti. Pusšķidrā masa tiek laista cauri sietiem, mazgājot ar ūdeni. Cietes graudiņi iziet cauri sietiem, bet pārējā masa paliek uz tiem. Iegūto cietes pienu īpašās tvertnēs nostādina un cieti saturošie graudiņi nogulsnējas. Nostādinātais ūdens tiek novadīts. Ciete tiek mazgāta vēlreiz, tad nostādināta, un centrifūgā tiek atdalīts liekais ūdens. Tādā veidā iegūto jēlcieti, kas satur 40 % ūdens, pārstrādā cietes sīrupā un cukurā. Daļu cietes žāvē, lai ūdens saturs nepārsniegtu 20 %. Tad sauso cieti sadrupina, izsijā un iesaiņo maisos, veikalā to varam iegādāties kā kartupeļu miltus.

Kartupeļu ciete uzturam tiek izmantota kā kartupeļu milti un kā cietes sīrups, to lieto dekstrīna pagatavošanai, veļas cietināšanai, papīra līmēšanai un audumu apretēšanai.
[Sagatavots pēc: http://www.kimijas-sk.lv/]

●

„Aloja – Starkelsen” ir vienīgais kartupeļu cietes ražotājs Baltijā un viens no Eiropas Savienības līderiem bioloģiskās cietes ražošanā. Uzņēmumā ražo cieti no integrēti un bioloģiski audzētiem kartupeļiem.
[Sagatavots pēc: http://alojas.lv/]

●

Tradicionāls kurzemnieku ēdiens ir sklandrausis. Tas ir pīrāgs, kas gatavots no rudzu miltiem un pildīts kārtās ar kartupeļu vai burkānu pildījumu, apbērts ar ķimenēm.
[Sagatavots pēc: http://www.suitunovads.lv/]