karsts

Tradicionālā transkripcija

[kasc]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kɑrˀsʦ]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.

karst+ap-strād-e

karst+asiņ-u

karst+vīn-s

karst+asin+īg-s, karst+asin+īg-a

karst+dab+is, karst+dab+e

karst+galv+īg-s, karst+galv+īg-a

karst+galv+is, karst+galv+e

karst+galv+īb-a

karsts – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1) apzīmētājs – Vasaras vidū sākās karsts laiks.

2) izteicēja daļa – Krāsns ir karsta.

karsts

1. Tāds, kas ir stipri sasilis, kam ir augsta temperatūra; tāds, kas izstaro stipru siltumu.

Karsts ūdens. Karsta dzelzs. Tik karsts, ka nevar roku pielikt. Karsta saule.

2. Tāds, ko veic, kas noris ar karsēšanu.

Karstā apstrāde. Karstā metināšana.

3. Tāds, kur ir samērā augsta temperatūra.

Karsta istaba. Karsts klimats. Karsts kā pirtī.

4. Tāds, kas ir saistīts ar paaugstinātu (ķermeņa) temperatūru; tāds, kurā izpaužas psihiska stāvokļa izraisītas paaugstinātas (ķermeņa) temperatūras sajūta.

Slimniekam karsta piere, galva. Karstas rokas. Karstas tirpas.

5. pārn. Nesavaldīgs; temperamentīgs; kaislīgs; kvēls.

Viņam ir karsta daba. Karsti strīdi. Karsti glāsti. Karsta mīlestība.

6. pārn. Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi; tāds, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbību.

Karsts darba laiks.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 489]

karsts, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra.

Karsts ūdens. Karsts ēdiens. Karsts gludeklis. Karsta plīts. Karstas smiltis. Karsta piere. Karsti garaiņi. Karsts vējš.

Karstie avoti – avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.

.. lūpas dedzināja karsta tēja. Sudrabkalns 1, 90.

Saule virmoja pie debess taisni virs galvas. Gaiss karsts un pietvīcis trīsēja pār dravām. Kurcijs 3, 87.

Zandas rokas bija mīļas un karstas. Zandas elpa bija vēl karstāka – tā dedzināja Andreja seju .. Līvs 2, 88.

Pēdējā laikā šeit atklātas ap 50 karsto avotu virszemes izteces, kur temperatūra sasniedz no +30° C līdz +100° C. Zvaigzne 73, 3, 18.

// Tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.).

Kad nākošā nedēļā atspīdēja atkal karstā saule, siens .. ātri izžuva .. Birznieks-Upītis 6, 214.

// Tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) augsta gaisa temperatūra.

Karsts pusdienas laiks. Karsts jūlijs.

Karsts klimats – klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.

Tai vasarā turējās svelmaini karsts laiks. Smiltis un akmeņi ap pusdienas laiku sakarsa tā, ka dedzināja kājas. Lēmanis 2, 74.

Pēc kādas karstas, tveicīgas dienas nomalē sāka augt tumši, pinkaini mākoņu kalni. Austriņš 2, 431.

.. bet vasara karsta un vēji sausi, un lietus nenāk ne lūgts .. Lisovska 4, 78.

Pie .. [magnoliju] dzimtas pieder karsto un mēreno klimatu koki un krūmi .. Galenieks 2, 214.

// Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra (par telpu, vietu). Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem raksturīga augsta temperatūra (par vietu).

Karsta pirts. Karsta istaba. Karsts rūpnīcas cehs.

.. mūs taču gaida ļoti tāls ceļš: no Rīgas līdz Gvinejas līcim, no vēsajiem ziemeļiem līdz karstajiem tropiem… Grīva 8, 46.

// Parasti savienojumā ar “būt”, “tikt”, “tapt”, “kļūt” u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.

Vilciena vagonā kļūst karsts.

.. istabā bij karsts kā pirtī. Upīts 4, 209.

Karsts. Nežēlīgi karsts. Pumpurs raksta par savu ceļojumu, un sviedri viņam līst aumaļām. J. Kalniņš 3, 372.

2. Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.

Karstas tirpas.

.. piepeši karsts vilnis iesitās galvā, viņai likās, ka redz vīziju, ne dzīvu cilvēku .. Sakse 7, 455.

3. Tāds, kas tiek veikts vai noris ar karsēšanu.

Karstā metināšana. Karstā ondulācija.

Mašīnbūvniecības specialitāte .. dos .. tādus inženierus mehāniķus, kas labi pazīs metālu karsto apstrādi, tas ir, – liešanu un kalšanu. Zvaigzne 59, II, 3.

4. Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs. Nesavaldīgs, neiecietīgs.

Rudmetu Vilis ir .. tik karsts un nikns kā švirkstošs kadiķis. Lai kur kāds runā, viņš tūdaļ pretī ar savu .. Brigadere 2, 111.

„.. pats esi vainīgs. Karstāks vīrs tev būtu vēl pa ausi iešāvis. Kas tā padod atpakaļ mašīnu nepārredzamā vietā.” Dripe 2, 114.

// Temperamentīgs. Kaislīgs.

Karstākie puiši lec [dejojot] pašā [istabas] vidū, ka put vien, pārējie tā kā mulst, kā minstinās, sienmaļos sastājuši. Indrāne 6, 49.

„Karsts gan esi, Vīranauda… Bet jauniem ļaudīm tādiem vajag būt. Tici droši, gan tavs dvīņu tralis atnāks arī pie mums.”  Zigmonte 2, 84.

Kas karstāki un jaunāki, tie stāv, kas vecāki un vēsāki, sēd. Brigadere 2, 111.

// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

Karsts skatiens. Karsti glāsti. Karsts rokas spiediens.

Viņš uzspieda karstu skūpstu uz meitenes lūpām. Blaumanis 6, 87.

5. Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).

Karsta mīlestība. Karstas dusmas.

Mātes sirds ikreiz sažņaudzās karstā žēlumā par tām smagajām skumjām, kas audās cauri katram tālumā rakstītam vārdam [meitas vēstulēs]. Brīdaka 5, 82.

Karstās mokās viņš klejoja pa parku apkārt .. Blaumanis 6, 239.

// Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.

.. ideja, kurai nav dzīvē panākumu, nespēj ilgi aizraut arī viņas viskarstākos sludinātājus. Rozītis 3, 83.

Langarts: Skaistā Laima, kā tad lai jūsu kāzu dienā trūktu viens no jūsu karstākajiem pielūdzējiem! Aspazija 3, 279.

// Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.

Karsti strīdi.

Karstas pārrunas un strīdus izraisījis .. raksts par mazpilsētas attīstības problēmām un perspektīvām .. Rūja 3, 12.

Iedegās karstas debates .. Zālīte 5, 251.

Tie jau nebija īsti strīdi, tikai karsta domu apmaiņa. Bendrupe 1, 182.

// Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.

Karsti debatētāji. Karsti strīdnieki.

// pareti Satraucošs (parasti par domu).

.. viņa bija pilnīgā pārliecībā, ka Grundulis [vīrs] ir beigts. “Laikam nosists,” viņai izšāvās karsta doma caur smadzenēm .. Lēmanis 17, 110.

6. Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi.

Karsta vieta – vieta, kur noris ļoti intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).

Rit karsta finālspēle par Latvijas kausu [basketbolā] .. Liesma 59, 9, 29.

Darbs kļuva aizvien karstāks, jo augstāk cēlās zilais mākonis. Vienu daļu siena vajadzēja sabāzt šķūnī .. Jaunsudrabiņš 2, 102.

Pēdējo nedēļu ar tiem karstajiem sējas darbiem neiznāca vaļas paskatīties, kā zāle aug pļavās .. Upīts 4, 82.

// Tāds (laiks, laikposms), kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.

Karsts darba cēliens. Viskarstākais ražas novākšanas laiks.

.. pašā karstākajā pļaujas laikā, kad siens bija jāvāc, sagrūdās arī būves darbi .. Vanags 8, 35.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

karsts, -a – korsts, -a; karstākais sējas laiks – poša siejis karsme; karstais taustiņš – dreizmīgteņš
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

kaxsts 1. kâ uz kaxstìem c¥rìem.

2. kâ cìrcenis kaxstuôs p¥lluôs.

3. kâ kaķis ap kaxstu putru.

4. kâ pilìens uz kaxstas plìtes.

5. kâ uz kaxst*m ùogl¢m.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 84]

karsts – dedzinošs, svilinošs, svelmains, svelmīgs, kvelmains, kvēlošs, kaiss poēt., svelots, svilīgs, svēls, versmains, vērsmojošs, vērsms poēt., vērsmīgs, kveldens, kvēls; ātrs sar.
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 151]

karsts – auksts

Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (pār muguru) – saka, ja rodas pēkšņa karstuma sajūta (piem., satraukumā, bailēs).

Ieskriet kā circenim karstos pelnos – pēkšņi nokļūt nepatīkamā, grūtā stāvoklī.

Karstu putru strēbt sar. – strauji, pārsteidzīgi rīkoties.

Karstas putras strēbējs sar. – straujš, ļoti neapdomīgs cilvēks.

Kā uz karstiem ceriem – saka, ja kas ļoti ātri izbeidzas, tiek izlietots bez redzama efekta.

Uz karstām pēdām – tūlīt pēc kāda notikuma, nekavējoties (ko darīt).
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 489]

Kā uz karstām oglēm – ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.

Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta – rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.

(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis – saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.

Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) – saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).

Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) – saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).

Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem – saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī).

Karstas asaras – asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.

Karstas asinis – saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.

Karsta galva – saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.

Karsta sirds – saka par dedzīgām, kvēlām jūtām.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Fizikā – karstais ledus.

Kosmētikā – karstais vasks.

Uzvārdi – Karstais, Karstā.

Vietvārdi – Karstais kalns, kalns Dobeles novadā.

Ergonīmi – Karsta maize, veikals Ogrē; Karstais sivēns, picērija Talsos; Karstais suns, kafejnīca Cēsīs.

Adjektīvs karsts pēc cilmes ir darbības vārda karst pagātnes pas. divdabis (‘karsēts’). Laikam bijis arī adj. *karss, no kā apv. karsnējs ‘ļoti silts, itin karsts’ un karsa ‘tveice’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 385]

angļu – hot

baltkrievu – гарачы

franču – chaud

grieķu – καυτό

igauņu – kuum

krievu – горячий

latīņu – calidum

lietuviešu – karštas

poļu – gorąco

somu – kuuma

ukraiņu – гарячий

vācu – hot

zviedru – varm

Zosis

Ga-ga-ga! ga-ga-ga! –

Zosis norā gadzina,

Maršējot ar diktu čalu

Taisni prom uz upes malu –

Dzert un pērties ūdenī

Karstajā dienvidī.

Kel-kel-kel! spārnus cel!

Žvīgu-žīgu, gaisu šķel!

Un ar klaigām tās no kraujas

Cit’ pēc citas gaisā šaujas,

Šurpu skraid’, turpu skraid’ –

Lejā ūdens klēpis gaid’.

Kel-kel-klī! ūdenī

Skrieni, lieni mudīgi!

Šitā dejo niru deju:

Te uz augšu, te uz leju,

Tā ka spārni plīkš un plaukš,

Viļņi malā šļakst un šļaukš. [Plūdonis 1981 : 27–28]

Gaujas svētki

Vakar mēs svētījām Gaujas svētkus,

Tikai divatā,

Kā jau to agrāk izsapņojām.

Putnus gan ielūdzām vairākus korus,

Tie atnāca nedaudzi,

Laikam bijās no karstā vasaras vēja,

Gaujas viļņi, stāstot par jūru,

Paklusi stabulēja.

Arī debess bija pilna ar labvēlību,

Zvaigžņu tik daudz, ka tās šķita

Kā madaras ziedam.

Pret rītu tālums aizdegās liesmaini sarkans,

Pretī saullēktam iedams,

Un mēs arvien vēl svētījām

Gaujas svētkus. [Kaldupe 2013 : 53]

Kad Nikniķim šķita, ka raugs savu darbu ir paveicis un cepeškrāsns pietiekami karsta, rūķēns no lielā mīklas blāķa izveidoja briesmīgu viepli. Acu vietā rūķēns ielika burkānu ripiņas, muti un zobus izveidoja no rabarberu kātiem, deguna vietā iesprauda sīpolu un visu apaļo un grumbaino ģīmi piedevām vēl nozieda ar sinepēm un nokaisīja magoņu sēklām.

Ar pūlēm pilno plāti iedabūjis cepeškrāsnī, Nikniķis apmierināts teica: „Uff!” [Kūlis 1998 : 58]

●

Pa to laiku saimnieces melnām micēm galvās sarunājās par visām istabas un kūts darīšanām, un Straumēniene pašulaik vilka no skapja laukā satītu milzīgu linu audekla gabalu, kam, dzijas vērpjot, ratiņi bij dūkuši cauru ziemu, un divus mēnešus birdi bij klabējuši, kamēr tos noauda. Ūdenim siltākam un mīkstākam metoties, to velēs upītes malā smagām ozola vālēm, un tas stiepsies ap visu dārza sētu, kad to izkārs balināšanai. Tas staros skaidru un šķīstu mirdzumu, palagos sadalīts un labi norullēts, un vēsa būs uz tiem gulēšana karstajās vasaras dienās. [Virza 1989 : 63]

●

Nakts bij tumša un karsta. Apeju laidaru – durvīm atslēgas priekšā; nu liekos pie kūts pamatiem. Zinu, ka treknākie lopiņi guļ, kur lielāks vēsums. Izveļu vienu akmeni un ķeru. Sagrābju – vilna tik liela kā manai Zetei. Rauju – rumpis iznāk, bet galva nē, ragi kā celmi. Rauju, rauju – kā nenāk, tā nenāk. Auns sāk bļaut un suņi riet. [Virza 1989 : 137]