Tradicionālā transkripcija

[kasc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[kɑrˀsʦ] 


[k] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.



karst-sakne, vārda celms

-sgalotne




karst+ap-strād-e

karst+asiņ-u

karst+vīn-s


karst+asin+īg-s, karst+asin+īg-a

karst+dab+is, karst+dab+e

karst+galv+īg-s, karst+galv+īg-a

karst+galv+is, karst+galv+e

karst+galv+īb-a




karsts patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

karst-s

karst-i

karst-a

karst-as

Ģ.

karst-a

karst-u

karst-as

karst-u

D.

karst-am

karst-iem

karst-ai

karst-ām

A.

karst-u

karst-us

karst-u

karst-as

I.

ar karst-u

ar karst-iem

ar karst-u

ar karst-ām

L.

karst-ā

karst-os

karst-ā

karst-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

karst-ais

karst-ie

karst-ā

karst-ās

Ģ.

karst-ā

karst-o

karst-ās

karst-o

D.

karst-ajam

karst-ajiem

karst-ajai

karst-ajām

A.

karst-o

karst-os

karst-o

karst-ās

I.

ar karst-o

ar karst-ajiem

ar karst-o

ar karst-ajām

L.

karst-ajā

karst-ajos

karst-ajā

karst-ajās

V.

karst-o!

karst-ais!

karst-ie!

karst-o!

karst-ā!

karst-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata pakāpe

Pārākā pakāpe

Vispārākā pakāpe

Vīriešu

dzimte

karst-s

karst-ais

karst-āk-s

karst-āk-ais

vis-karst-āk-ais

pats karst-āk-ais

karst-āk-ais

Sieviešu dzimte

karst-a

karst-ā

karst-āk-a

karst-āk-ā

 

vis-karst-āk-ā

pati karst-āk-ā

karst-āk-ā


Teikumā var būt:

1) apzīmētājsVasaras vidū sākās karsts laiks.

2) izteicēja daļaKrāsns ir karsta.



karstā apstrāde, karstas asinis, karstie avoti, karsta daba, karstas dusmas, karsta dzelzs, karsts ēdiens, karsta galva, karsti glāsti, karsts gludeklis, karsta istaba, karsts klimats, karsta krāsns, karsts laiks, karstā metināšana, karsta mīlestība, karstas ogles, karsta piere, karsta pirts, karstas rokas, karsta saule, karsta sirds, karstas smiltis, karsti strīdi, karsts ūdens, karsta vasara, karsts vējš



karsts

1. Tāds, kas ir stipri sasilis, kam ir augsta temperatūra; tāds, kas izstaro stipru siltumu.

Karsts ūdens. Karsta dzelzs. Tik karsts, ka nevar roku pielikt. Karsta saule.

2. Tāds, ko veic, kas noris ar karsēšanu.

Karstā apstrāde. Karstā metināšana. 

3. Tāds, kur ir samērā augsta temperatūra.

Karsta istaba. Karsts klimats. Karsts kā pirtī.

4. Tāds, kas ir saistīts ar paaugstinātu (ķermeņa) temperatūru; tāds, kurā izpaužas psihiska stāvokļa izraisītas paaugstinātas (ķermeņa) temperatūras sajūta.

Slimniekam karsta piere, galva. Karstas rokas. Karstas tirpas.

5. pārn. Nesavaldīgs; temperamentīgs; kaislīgs; kvēls.

Viņam ir karsta daba. Karsti strīdi. Karsti glāsti. Karsta mīlestība.

6. pārn. Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi; tāds, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbību.

Karsts darba laiks.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 489]


karsts, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra.

Karsts ūdens. Karsts ēdiens. Karsts gludeklis. Karsta plīts. Karstas smiltis. Karsta piere. Karsti garaiņi. Karsts vējš.

Karstie avoti – avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.

.. lūpas dedzināja karsta tēja. Sudrabkalns 1, 90.

Saule virmoja pie debess taisni virs galvas. Gaiss karsts un pietvīcis trīsēja pār dravām. Kurcijs 3, 87.

Zandas rokas bija mīļas un karstas. Zandas elpa bija vēl karstāka – tā dedzināja Andreja seju .. Līvs 2, 88.

Pēdējā laikā šeit atklātas ap 50 karsto avotu virszemes izteces, kur temperatūra sasniedz no +30° C līdz +100° C. Zvaigzne 73, 3, 18.

// Tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.).

Kad nākošā nedēļā atspīdēja atkal karstā saule, siens .. ātri izžuva .. Birznieks-Upītis 6, 214.

// Tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) augsta gaisa temperatūra.

Karsts pusdienas laiks. Karsts jūlijs.

Karsts klimats – klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.

Tai vasarā turējās svelmaini karsts laiks. Smiltis un akmeņi ap pusdienas laiku sakarsa tā, ka dedzināja kājas. Lēmanis 2, 74.

Pēc kādas karstas, tveicīgas dienas nomalē sāka augt tumši, pinkaini mākoņu kalni. Austriņš 2, 431.

.. bet vasara karsta un vēji sausi, un lietus nenāk ne lūgts .. Lisovska 4, 78.

Pie .. [magnoliju] dzimtas pieder karsto un mēreno klimatu koki un krūmi .. Galenieks 2, 214.

// Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra (par telpu, vietu). Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem raksturīga augsta temperatūra (par vietu).

Karsta pirts. Karsta istaba. Karsts rūpnīcas cehs.

.. mūs taču gaida ļoti tāls ceļš: no Rīgas līdz Gvinejas līcim, no vēsajiem ziemeļiem līdz karstajiem tropiem… Grīva 8, 46.

// Parasti savienojumā ar “būt”, “tikt”, “tapt”, “kļūt” u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.

Vilciena vagonā kļūst karsts.

.. istabā bij karsts kā pirtī. Upīts 4, 209.

Karsts. Nežēlīgi karsts. Pumpurs raksta par savu ceļojumu, un sviedri viņam līst aumaļām. J. Kalniņš 3, 372.

2. Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.

Karstas tirpas.

.. piepeši karsts vilnis iesitās galvā, viņai likās, ka redz vīziju, ne dzīvu cilvēku .. Sakse 7, 455.

3. Tāds, kas tiek veikts vai noris ar karsēšanu.

Karstā metināšana. Karstā ondulācija.

Mašīnbūvniecības specialitāte .. dos .. tādus inženierus mehāniķus, kas labi pazīs metālu karsto apstrādi, tas ir, – liešanu un kalšanu. Zvaigzne 59, II, 3.

4. Tāds, kam ir ļoti straujš raksturs. Nesavaldīgs, neiecietīgs.

Rudmetu Vilis ir .. tik karsts un nikns kā švirkstošs kadiķis. Lai kur kāds runā, viņš tūdaļ pretī ar savu .. Brigadere 2, 111.

„.. pats esi vainīgs. Karstāks vīrs tev būtu vēl pa ausi iešāvis. Kas tā padod atpakaļ mašīnu nepārredzamā vietā.” Dripe 2, 114.

// Temperamentīgs. Kaislīgs.

Karstākie puiši lec [dejojot] pašā [istabas] vidū, ka put vien, pārējie tā kā mulst, kā minstinās, sienmaļos sastājuši. Indrāne 6, 49.

Karsts gan esi, Vīranauda… Bet jauniem ļaudīm tādiem vajag būt. Tici droši, gan tavs dvīņu tralis atnāks arī pie mums.”  Zigmonte 2, 84.

Kas karstāki un jaunāki, tie stāv, kas vecāki un vēsāki, sēd. Brigadere 2, 111.

// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

Karsts skatiens. Karsti glāsti. Karsts rokas spiediens.

Viņš uzspieda karstu skūpstu uz meitenes lūpām. Blaumanis 6, 87.

5. Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).

Karsta mīlestība. Karstas dusmas.

Mātes sirds ikreiz sažņaudzās karstā žēlumā par tām smagajām skumjām, kas audās cauri katram tālumā rakstītam vārdam [meitas vēstulēs]. Brīdaka 5, 82.

Karstās mokās viņš klejoja pa parku apkārt .. Blaumanis 6, 239.

// Tāds, kas ko dara ļoti dedzīgi, kvēli, aizrautīgi.

.. ideja, kurai nav dzīvē panākumu, nespēj ilgi aizraut arī viņas viskarstākos sludinātājus. Rozītis 3, 83.

Langarts: Skaistā Laima, kā tad lai jūsu kāzu dienā trūktu viens no jūsu karstākajiem pielūdzējiem! Aspazija 3, 279.

// Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.

Karsti strīdi.

Karstas pārrunas un strīdus izraisījis .. raksts par mazpilsētas attīstības problēmām un perspektīvām .. Rūja 3, 12.

Iedegās karstas debates .. Zālīte 5, 251.

Tie jau nebija īsti strīdi, tikai karsta domu apmaiņa. Bendrupe 1, 182.

// Tāds, kas ko dara ļoti spraigi, temperamentīgi, paužot kvēlu pārliecību.

Karsti debatētāji. Karsti strīdnieki.

// pareti Satraucošs (parasti par domu).

.. viņa bija pilnīgā pārliecībā, ka Grundulis [vīrs] ir beigts. “Laikam nosists,” viņai izšāvās karsta doma caur smadzenēm .. Lēmanis 17, 110.

6. Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi.

Karsta vieta – vieta, kur noris ļoti intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).

Rit karsta finālspēle par Latvijas kausu [basketbolā] .. Liesma 59, 9, 29.

Darbs kļuva aizvien karstāks, jo augstāk cēlās zilais mākonis. Vienu daļu siena vajadzēja sabāzt šķūnī .. Jaunsudrabiņš 2, 102.

Pēdējo nedēļu ar tiem karstajiem sējas darbiem neiznāca vaļas paskatīties, kā zāle aug pļavās .. Upīts 4, 82.

// Tāds (laiks, laikposms), kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi.

Karsts darba cēliens. Viskarstākais ražas novākšanas laiks.

.. pašā karstākajā pļaujas laikā, kad siens bija jāvāc, sagrūdās arī būves darbi .. Vanags 8, 35. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


karsts, -a – korsts, -a; karstākais sējas laiks – poša siejis karsme; karstais taustiņš – dreizmīgteņš
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


kaxsts 1. kâ uz kaxstìem c¥rìem.

2. kâ cìrcenis kaxstuôs p¥lluôs.

3. kâ kaķis ap kaxstu putru.

4. kâ pilìens uz kaxstas plìtes.

5. kâ uz kaxst*m ùogl¢m.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 84]


karsts – dedzinošs, svilinošs, svelmains, svelmīgs, kvelmains, kvēlošs, kaiss poēt., svelots, svilīgs, svēls, versmains, vērsmojošs, vērsms poēt., vērsmīgs, kveldens, kvēls; ātrs sar.
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 151]


karsts – auksts


Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (pār muguru)saka, ja rodas pēkšņa karstuma sajūta (piem., satraukumā, bailēs).

 

Ieskriet kā circenim karstos pelnospēkšņi nokļūt nepatīkamā, grūtā stāvoklī.

 

Karstu putru strēbt sar. – strauji, pārsteidzīgi rīkoties.

 

Karstas putras strēbējs sar. – straujš, ļoti neapdomīgs cilvēks.

 

Kā uz karstiem ceriemsaka, ja kas ļoti ātri izbeidzas, tiek izlietots bez redzama efekta.

 

Uz karstām pēdāmtūlīt pēc kāda notikuma, nekavējoties (ko darīt).
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 489]

 

 

Kā uz karstām oglēmļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.

 

Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karstarīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.

 

(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmissaka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.

 

Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru)saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).

 

Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).

 

Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliemsaka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī).

 

Karstas asarasasaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.

 

Karstas asinissaka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.

 

Karsta galvasaka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.

 

Karsta sirdssaka par dedzīgām, kvēlām jūtām.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Fizikākarstais ledus.

 

Kosmētikākarstais vasks.


UzvārdiKarstais, Karstā.


VietvārdiKarstais kalns, kalns Dobeles novadā.

 

ErgonīmiKarsta maize, veikals Ogrē; Karstais sivēns, picērija Talsos; Karstais suns, kafejnīca Cēsīs.


Adjektīvs karsts pēc cilmes ir darbības vārda karst pagātnes pas. divdabis (karsēts). Laikam bijis arī adj. *karss, no kā apv. karsnējs ļoti silts, itin karsts un karsa tveice.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 385]


angļu – hot

baltkrievu  гарачы

franču  chaud

grieķu  καυτό

igauņu  kuum

krievu  горячий

latīņu – calidum

lietuviešu  karštas

poļu – gorąco

somu – kuuma

ukraiņu  гарячий

vācu  hot

zviedru – varm



Karstas ogles ātri kvēlo un ātri dziest.

 

Iekūlies kā circenis karstos pelnos.

 

Neķer karstu dzelzi plikām rokām.

 

Dzelzs jākaļ, kamēr karsta.

 

Ko bāz pirkstu karstā biezputrā!

 

Karsts tā kā pa Jāņiem.


Kad augusta sākumā karsts laiks, tad gaidāma auksta ziema.

 

Kad pavasarī lieli plūdi, tad vasarā karsts laiks un daudz kukaiņu.

 

Ja janvāra rītos salst deguns, tad gaidāma karsta vasara.

 

Ja pie saules stabi redzami, tad ziemā sagaidāms auksts, bet vasarā karsts laiks.


Nedod mani, māmuliņ,

Par tīrumu tautiņās:

Siltu nesu kukulīti,

Karstas bira asariņas. [LD 9560-2]


Suns un kaķis

Vecos laikos kaķim bijis ganos jāiet, suns dzīvojis brīvā pa māju, jo Dievs viņam bijis devis brīvgrāmatu. Kādā karstā vasaras dienā pārnācis kaķis gluži nokusis, noguris no ganiem mājā un atradis suni mierīgi pakrēslā dārza kaņepēs guļam. Sunim guļot, ķeša bijusi atvērusies, un no tās izkāries brīvgrāmatas gals laukā. Kaķis paslepen pievilcies, izrāvis sunim no ķešas brīvgrāmatu, uzskrējis ar to uz mājas un tur jumta paspārnē noglabājis dārgo laupījumu. No tās dienas suns savu brīvību zaudējis, un tam nu jāejot kaķa vietā ganos, kamēr kaķis var brīvi dzīvot mājā. Tādēļ suns vēl vienmēr, līdz ko kaķi pamana, dodas tam pilnās dusmās rūkdams virsū, gribēdams savu brīvgrāmatu atņemt; bet līdz šim tas vēl nav izdevies, jo kaķis, no suņa bēgdams, uzskrien ātri vien pa pakšķi jumta paspārnē brīvgrāmatu apsargāt.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Vīrs un arājs

Vienam zemniekam arot piekusa zirgs. Zemnieks sadusmojies uzkliedza: Ka tevi vilks apēstu!

Te uzreiz negaidot no krūmiem izlec vilks un saka: Nu dod, es apēdīšu!

Zemnieks, izpletis acis, brīnījās un tad teica: Pagaidi, kamēr nobeigšu art šo gabalu.

Vilks visu laiku gaidīja. Kad zemnieks nobeidza art, tad vilks atnāca ēst zirgu, bet zemnieks teica: Kā tu viņu ar spalvām ēdīsi, labāk iesim mājās, es apliešu zirgu ar karstu ūdeni, tad visas spalvas noies un zirgs būs gardāks.

Vilks paklausīja un aizgāja zemniekam līdz.

Zemnieks, atnācis mājās, uzkliedza: Sieviņ, nes ātrāk karsto ūdeni!

Sieva iznes ūdeni. Nu vilks skatās, kā zemnieks lies karsto ūdeni uz zirga. Bet zemnieks kā lej – taisni vilkam acīs. Joņa ātrumā vilks pazūd.

Nākošā rītā zemnieks atkal ar. Nu atnāk vilks un saka: Nu tagad es apēdīšu tevi!

Zemnieks teica: Labi, bet pagaidi, kamēr es palūgšu dievu koka galotnē, jo dievs zemu neredz.

Vilks bija ar mieru. Zemnieks uzkāpa koka galotnē un sēž. Vilks gaida, gaida un nevar sagaidīt. Beidzot viņš saskaities sauca citus vilkus palīgā. Vilki uzdzirdējuši – visi saskrien pie koka. Pirmais vilks nostājas apakšā, uz viņa palēca pārējie, un beidzot pēdējais jau bija netālu no zemnieka.

Uztraucies zemnieks kliedza: Ai sieviņ, nes karsto ūdeni!

Apakšējais vilks zināja par karsto ūdeni – drāzās projām. Kad apakšējais vilks aizskrēja, tad pārējie nokrita zemē. Daudzi nositās, un, kuri bija dzīvi, tie aizskrēja mežā.

Tā zemnieks izglābās no nāves. 
[LTP 1964 : 31–33]


Dieva zaķis (dzenis) un Velna zirgs

Kad Velns bijis kādas dienas uz zemes dzīvojis un sācis zemi art, zirgu priekš arkla jūgdams, tad Dievs, to manīt dabūjis, arī esot zemē nonācis, izlicies Velnam labs draugs un sācis ar zaķi zemi apstrādāt, bet gauži lēnām gājis uz priekšu. Turpretī braukšanā Velns ar zirgu nav ticis Dievam ne tuvu.

Reiz vienu dienu karstā laikā Velns esot bijis cieti iegūlies. Dievs, to manīdams, paņēmis slepeni Velna zirgu un aizaris Velnam lielu gabalu priekšā. Launaga laikā Velns pamodies, atradis Dievu ēdam un jautājis, kāpēc šis tik maktīgi ēdot. Dievs atbildējis: Esmu divi reiz tik lielu gabalu pa šo mazo laiciņu uzaris nekā tu pa visu dienu, jo zaķis karstā laikā ļoti labi iet. Velns, to redzēdams, uzaicinājis Dievu, lai ar viņa zirgu mijot, jo viņam esot maz barības un vajagot šur tur ātri izbraukt, un zaķis to varot labi izdarīt. Dievs bijis ar to mierā, un abi izmijuši. Kad nu vakarā abus lopiņus laiduši ganībā, tad Dievs uz Velnu teicis: Sapin viņam kājas un uzsauc – Kic kā redz! Bet tikko Velns dabūjis kic izteikt, jau zaķis bijis mežā aizlēcis. Un no tā laika zaķis vairs nevar skriet, bet tikai lēkt. Dievs turpretī zirgu sapinis un uzsaucis tprru, zirgs palicis ēdot, un pēc Dievs dāvinājis zirgu savam vietniekam, t. i., cilvēkam. [Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Zosis

 

Ga-ga-ga! ga-ga-ga! –

Zosis norā gadzina,

Maršējot ar diktu čalu

Taisni prom uz upes malu –

Dzert un pērties ūdenī

Karstajā dienvidī.

 

Kel-kel-kel! spārnus cel!

Žvīgu-žīgu, gaisu šķel!

Un ar klaigām tās no kraujas

Cit’ pēc citas gaisā šaujas,

Šurpu skraid’, turpu skraid’ –

Lejā ūdens klēpis gaid’.

 

Kel-kel-klī! ūdenī

Skrieni, lieni mudīgi!

Šitā dejo niru deju:

Te uz augšu, te uz leju,

Tā ka spārni plīkš un plaukš,

Viļņi malā šļakst un šļaukš. [Plūdonis 1981 : 27–28]

 

 

Gaujas svētki

 

Vakar mēs svētījām Gaujas svētkus,

Tikai divatā,

Kā jau to agrāk izsapņojām.

Putnus gan ielūdzām vairākus korus,

Tie atnāca nedaudzi,

Laikam bijās no karstā vasaras vēja,

Gaujas viļņi, stāstot par jūru,

Paklusi stabulēja.

Arī debess bija pilna ar labvēlību,

Zvaigžņu tik daudz, ka tās šķita

Kā madaras ziedam.

Pret rītu tālums aizdegās liesmaini sarkans,

Pretī saullēktam iedams,

Un mēs arvien vēl svētījām

Gaujas svētkus. [Kaldupe 2013 : 53]


Kad Nikniķim šķita, ka raugs savu darbu ir paveicis un cepeškrāsns pietiekami karsta, rūķēns no lielā mīklas blāķa izveidoja briesmīgu viepli. Acu vietā rūķēns ielika burkānu ripiņas, muti un zobus izveidoja no rabarberu kātiem, deguna vietā iesprauda sīpolu un visu apaļo un grumbaino ģīmi piedevām vēl nozieda ar sinepēm un nokaisīja magoņu sēklām.

Ar pūlēm pilno plāti iedabūjis cepeškrāsnī, Nikniķis apmierināts teica: Uff! [Kūlis 1998 : 58]

 

Pa to laiku saimnieces melnām micēm galvās sarunājās par visām istabas un kūts darīšanām, un Straumēniene pašulaik vilka no skapja laukā satītu milzīgu linu audekla gabalu, kam, dzijas vērpjot, ratiņi bij dūkuši cauru ziemu, un divus mēnešus birdi bij klabējuši, kamēr tos noauda. Ūdenim siltākam un mīkstākam metoties, to velēs upītes malā smagām ozola vālēm, un tas stiepsies ap visu dārza sētu, kad to izkārs balināšanai. Tas staros skaidru un šķīstu mirdzumu, palagos sadalīts un labi norullēts, un vēsa būs uz tiem gulēšana karstajās vasaras dienās. [Virza 1989 : 63]

 

Nakts bij tumša un karsta. Apeju laidaru – durvīm atslēgas priekšā; nu liekos pie kūts pamatiem. Zinu, ka treknākie lopiņi guļ, kur lielāks vēsums. Izveļu vienu akmeni un ķeru. Sagrābju – vilna tik liela kā manai Zetei. Rauju – rumpis iznāk, bet galva nē, ragi kā celmi. Rauju, rauju – kā nenāk, tā nenāk. Auns sāk bļaut un suņi riet. [Virza 1989 : 137]



Karsts telefons karstiem zvaniem

Jūsu dzīvesvietas tuvumā tiek izcirsti koki. Blakus jūsu mājai kāds iecerējis uzcelt kārtējo autostāvvietu. Kā aizsargāt dabu un pašiem sevi? Kam prasīt padomu? Ir sākts jauns projekts – karstais zaļais telefons.

Mūsu dziļākā vēlēšanās ir aicināt sabiedrību uz aktīvu rīcību – būt ne tikai novērotājiem, bet arī lēmumu pieņēmējiem, vairāk uzdrošināties darīt pašiem. Cilvēki zvana pa karsto telefonu, un tas nozīmē, ka apkārtējie notikumi viņus satrauc, ka viņi nav palikuši vienaldzīgi pret vides problēmām.

Galvaspilsētā zināmi neskaitāmi gadījumi, kad benzīntanki uzcelti gluži pie pašiem nama logiem, nekonsultējoties ar mājas iedzīvotājiem. Ne reizi vien esam informējuši cilvēkus, kā rīkoties gadījumos, kad dzīvojamā nama tiešā tuvumā kāds iecerējis izvērst savu biznesu. Mēs izskaidrojam cilvēkiem, kādas ir viņu tiesības, un dodam rīcības plānu.

Karstais zaļais telefons palīdzējis atrast vājās vietas Latvijas likumdošanā. [Kalniņa 2001 : 3]


Dziesma Jel dod man bučiņ. A. Krūkļa vārdi, I. Vīgnera mūzika, izpilda Ž. Siksna.

 

Dziesma Ne pa jokam. M. Zālītes vārdi, Z. Liepiņa mūzika.


Lāva – īpaša vieta pirts tvaicētavā. Katra lāva līdzinās pakāpienam. Temperatūra ir atkarīga no augstuma – jo augstāks pakāpiens, jo karstāk. Karstais gaiss, kā arī karstums un tvaiks ceļas augšup, tādēļ saunā uz augšējā pakāpiena nebūs karstāk par 50 °C, bet augšā sasniegs 100 °C un vairāk.

Kad jūtat, ka līdz tvaicēšanās seansa beigām palikušas divas trīs minūtes, nepieciešams uzliet uz karstajiem akmeņiem ūdeni, lai palielinātu tvaika daudzumu. Tomēr tas jādara uzmanīgi, lai neapdedzinātos.
[Sagatavots pēc: Lielā pirts grāmata 2003 : 66]

 

Karstā šokolāde

Sastāvdaļas:

  • 4 glāzes piena,
  • 1 lielā tāfelīte šokolādes,
  • cukurs.

Pagatavošana: sarīvētu šokolādi ieber aukstā pienā, maisot uzvāra. Ja ir vajadzība, pievieno cukuru pēc garšas.
[Sagatavots pēc: http://www.receptes.lv/]

 

 

Karstais saldējums ar sausajām brokastīm

Sastāvdaļas:

  • jebkurš saldējums kārbiņā, daudzums atkarīgs no ēdāju skaita,
  • Kellogs pārslas,
  • olas – skaits pēc vajadzības,
  • kanēlis,
  • eļļa.

Pagatavošana: 10 min.

Ar ēdamkaroti no stingra saldējuma izveido bumbiņu, iemērc sakultā olā, apviļā Kellog’s pārslās, atkal olā un atkal pārslās. To visu prātīgi (ar to pašu karoti) liek sakarsētā eļļā aptuveni 1 minūti, līdz pārslas kļūst zeltainas. Saldējums neizkūst, bet iegūst kraukšķīgu garoziņu. Labs pārsteigums bērnu svētkos, jo pēc saldējuma tas vairs neizskatās.
[Sagatavots pēc: http://www.receptes.lv/]

 

ASV zinātnieki atrod savdabīgu planētu, kuru klāj karstais ledus

To galvenokārt veido ūdens, nevis ieži un gāzes; to apvij bieza tvaikveida atmosfēra, un uz tās valda, domājams, aptuveni 230 °C liels karstums – tādu planētu, izmantojot Habla teleskopu, Visuma dzīlēs atklājuši ASV zinātnieki.

Nodēvētu par GJ1214b, šo planētu amerikāņu zinātnieki atklāja jau 2009. gadā, taču tikai tagad tā izpētīta sīkāk. Ūdens planētas diametrs ir 2,7 reizes lielāks nekā Zemei, bet tās svars teju septiņas reizes pārsniedz mūsu planētas svaru. No zvaigznes, kuru tā apriņķo 38 stundās, ūdens planēta atrodas vien divu miljonu kilometru attālumā; tas nozīmē, ka uz tās valdošā temperatūra pārsniedz 200 °C.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka šīs planētas uzbūve un struktūra ir ļoti specifiska, pilnīgi atšķirīga no mūsu planētas. Tā sastāv no krietni lielāka ūdens daudzuma nekā Zeme, sarunā ar raidsabiedrību BBC skaidroja ASV astronoms Zakarijs Berta. Augstā temperatūra un no ūdens tvaikiem radītais spiediens uz šīs planētas rada ļoti eksotiskus materiālus, piemēram, karsto ledu. Tas ir kaut kas neparasts mūsu ikdienas pieredzei.” 
[Sagatavots pēc: Krēķis 2012 : http://la.lv/]