Tradicionālā transkripcija
[kakls]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[kɑkl̩s]
[k] – nebalsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[l] – skanenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
kakl– – sakne, vārda celms
-s – galotne
kakl-a+gredz-en-s
kakl-a+kung-s
kakl-a+riņķ-is
kakl-a+rot-a
kakl-a+sait-e
kakl-a+siksn-a
kakl+aut-s
stāv+ap-kakl-e
kakls – patstāvīgs vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
kakl-s |
kakl-i |
Ģ. |
kakl-a |
kakl-u |
D. |
kakl-am |
kakl-iem |
A. |
kakl-u |
kakl-us |
I. |
ar kakl-u |
ar kakl-iem |
L. |
kakl-ā |
kakl-os |
V. |
kakl! kakl-s! |
kakl-i! |
kakla daļa, kakla fiksators, kakla iekaisums, kakla izgriezums, kakla karbonāde, kakla kroka, kakla lakats, kakla lentes, kakla mandeles, kakla masāža, kakla muskuļi, kakla sāpes, kakla skriemelis, kakla tetovējumi, kakla traumas, kakla vingrinājumi, kakla vīruss, kakla zāles
kolbas kakls, zirga kakls, zoss kakls
garš kakls, tievs kakls, tīrs kakls
iekaisis kakls, ķerties ap kaklu, mesties ap kaklu, skalot kaklu, staipīt kaklu
kakls, –a, v.
1. Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
// lok.: kaklā; apst. nozīmē Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
Uzkārt fotoaparātu kaklā.
Edžiņš uznāk no lauka ar ganu kulīti kaklā un rīksti rokā. Blaumanis 6, 407.
Cilpa kaklā sar. – saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
„Vekseļus šoreiz nežirēšu .. Citādi tavas izčākstējušās būdas aizraus arī „Cepli” līdz. Visi jau runā, ka tev atkal esot cilpa kaklā.” Rozītis III, 324.
2. Rīkle.
Uznāca klepus – it kā putekļi būtu ieķērušies kaklā. Lubējs 1, 154.
Kāpt kaklā – izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
Viņa baidījās .. šīs tikšanās [ar nelaimes gadījumā cietušo vīru]. Meklēdama kabatā mutautiņu, Aina uzgāja kino biļetes .. Kaut kas kāpa kaklā, spieda, sūrstēja. Zigmonte 2, 307.
3. Sašaurināta vieta (dažu trauku) augšdaļā.
Vāze ar garu kaklu.
.. [kalējiene] atlocīja pudeles kaklam piesieto garo papīru .. Birznieks-Upītis I, 68.
// Sašaurināta (dažu priekšmetu) daļa (augšdaļā, galā u. tml.).
Vijoles kakls.
Augšējā daļā spiedes korpuss sašaurinās un izveido spiedes kaklu .. Indāns 1, 123.
// Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas.
Dzemdes kakls.
.. mazie priežu stumbriņi .. pie sakņu kakla veido cilpveidīgus izlocījumus. Zinātne un Tehnika 63, 2, 11.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
kakls – 1. koklys; 2. (rīkle) reikle; saaukstējos, man sāp kakls – puorsolu, maņ suop reikle
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
kakls – balss
Krist (arī mesties) ap kaklu sar. – izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Būt līdz kaklam sar. – būt ļoti apnikušam.
Lauzt (arī nolauzt) kaklu sar. – nosisties. Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla sar. – būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā).
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas) sar. – censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) sar. – uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) sar. – saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost sar. – saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Dot (arī sadot) pa kaklu sar. – fiziski pārmācīt. Bargi (iz)rāt.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) sar. – dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu – ļoti ātri, lielā steigā.
Kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) sar. – saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
Apgriezt kaklu (arī galvu) vienk. – iznīcināt, noslepkavot.
Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) – nonākt galējā trūkumā.
Mest cilpu kaklā (arī savilkt cilpu ap kaklu) – sagādāt (kādam) neciešamus, draudošus apstākļus.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā – (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Sakas kaklā (arī galvā) sar. – saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
(Kā) akmens kaklā sar. – saka par kaut ko ļoti apgrūtinošu.
Kārties kaklā sar. – uzplīties, uzmākties.
Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) – saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Pilnā kaklā – ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) – spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
Sirds kāpj (tīri vai) pa kaklu (biežāk pa muti) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sar. – saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Medicīnā – kakls, kakla gļotādas iekaisums, kakla limfmezgli, kakla osteohondroze, kakla ortoze, kakla spondiloze, kakla vēzis.
Vietvārdi – Dzērves kakls, upe Malienas pagastā; Dzilnukakls, pļava Malienas pagastā.
kakls; lš. kãklas, go. hals, v. Hals ‘t. p.’. Pamatā ide. vārds ar nozīmi ‘griezties, kustēties’ (no kā arī celis, sk.). Skaņumija ar reduplikāciju b. *kaklas > la. kakls.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 370]
angļu – neck
baltkrievu – шыя
franču – cou
grieķu – λαιμός
igauņu – kael
ivritā – הצוואר
krievu – шея
latīņu – collum
lietuviešu – kaklas
poļu – szyja
somu – kaula
ukraiņu – шия
vācu – der Hals
zviedru – hals
Paēdis līdz kaklam.
Izceļ kaklu kā gailis.
Garu kaklu kā vilks.
Negulies uz tuvākā kakla, tas nav labi.
Izvilksi uz sova kokla.
Katram savs kaklis vistuvākais.
Skrien pa kaklu, pa galvu.
Uz cita kakla katrs prot uzdzīvot.
Garš kakls kā dzērvei.
Kad kakls sāp, nakti vajag apsiet ap kaklu kreisās kājas zeķi, tad pāriet.
Kam kakls sāp, tam pie kakla jāpiesien sveša cilvēka kreisās kājas zeķe, kura ar Rīgas ziepēm jāsazieķē.
Kad kakls sāp, sien klāt karstus pelnus kreisās kājas zeķē.
Ja kaklā ir mandalas, tad vajaga kreisās kājas zeķē iebērt pelnus un apsiet to ap kaklu, tad visas mandalas būs projām.
Kakls ir, galvas nav. – Pudele.
Atgriezts kakls, bet dzer un runā. – Spalva (rakstāmā).
Putni un citi dzīvnieki
Istabā iešāvās bezdelīga pa ģēveli [jumta gals] un piemetināja ligzdu pie kārts. Viņa noskatījās sievu noslēpumus un izpauda tos, jumta galā apmetusies: „Kamēr vīri pirtī peras, tikmēr sievas gaļu cep, tauki cepot ugunī tek – čurrr!” Sievas ļoti sabozās par tādu izpļāpājumu un nosprieda nogalināt bezdelīgu. Viņu arī saķēra un – nazi rokā – taisījās viena sieva patlaban bezdelīgai nogriezt kaklu. Te kaķis, no suņa bēgdams, ielēca sievai rokā, nazis izslīdēja, un bezdelīga izspruka. Sieva vēl nebija iegriezusi dziļi, asinis gan šļirēja [tecēja], bet vaina pati sadzija. Tādēļ bezdelīgai sarkana pakakle.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Nīcas tautastērpi
Jaunavas galvas rota bija plati, krāšņiem zīļu rakstiem rotāti vainagi. Sievas galvu sedza ar zīda drēbes cepurēm, kuras priekšējo malu greznoja uzšūtas krāsaina zīda lentas un baltas mežģīnes. Kreklus šuva no smalka balināta linu audekla un rotāja ar sīkiem izšūtiem rakstiem. Pie kakla krekls parasti tika aizsprausts ar nelielu sudraba saktiņu. Nīcas tautastērpam ir raksturīgi koši sarkani brunči, kuriem izmantoja tik daudz auduma, cik ielocījās sīkajās krokās visapkārt jostasvietai.
Vīriešu tautastērpa kreklam ir plata izrakstīta un atlokāma apkakle. Kreklu aizsprauž ar vienu mazu sudraba saktiņu vai aizsien ar zīda lakatiņu. Pāri lakatiņam pēc sasiešanas atloka apkakli. Īsajiem svārkiem ir stāva, neatlokāma apkakle, kas kakla priekšdaļu atstāj neaizsegtu – krekla apkakle un krūtis parasti paliek redzamas.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
●
Kad mūsu acu priekšā uz valkātājas auguma, iezaļgani mirgojot, no jauna atviz dzīvei atdots senu rotu komplekts, gribas vēl ko zināt – kā un kāpēc šīs rotas tika valkātas? Kas to noteicis, ka pie godatērpa valkājami vairāki kilogrami kaklariņķu, ka pirksti greznojami desmitiem gredzenu? [..]
Katrā pasaules atjaunošanas rituālā tiek atkārtots tās radīšanas akts. Rotkalis, iekaldams savā rotā pasaules radīšanas mītu, kļūst par šīs radīšanas akta līdzautoru. Uzlikdams rotas, to valkātājs iekļaujas lielajos dabas procesos un saista savu dzīvi ar kosmiskās, sakārtotās pasaules apriti.
[Legzdiņa : http://www.kalve.cesis.lv/]
Krekls un kakls
Krekls un kakls.
Bikls un čakls.
Sekls un tukls.
Mikls un mukls.
Kā bija tālāk?
Man ir sajukls. [Baltvilks 1994 : 34]
***
[..]
kakls ir atmiņa un
aizmirstība vienlaicīgi
mana balss
kas nomeln un sačervelējas
kakls ir mana tagadne
kakls
ir kraukļa lidojums palēninātā gaitā
ēnas dziesma
izteiksmes lapkritis
plaši apvāršņi dzestrs gaiss
un reizē sasmacis pagrabs
kakls ir manas mājas
es tam neticu es to dzirdu [Kronbergs 2005: 146]
Ģederts Eliass Peldētājas novakarē.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
Ģederts Eliass Annas portrets.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
Keramika un tās attīstība Dzelzs laikmetā Latvijā
Līviem raksturīga mucveidīga, būt dažādi izvirzījumi uz iekšu un āru kakla daļā.
[Sagatavots pēc: Balode 2008 : http://www.vilkatis.lv/]
Dziesma Citādāk. Andras Alksnes vārdi, Armanda Alksņa mūzika, izpilda grupa „Credo”.
Dziesma Blūzs. Māra Čaklā vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda Austra Pumpure.
Kakla mugurpusē atrodas muguras muskuļi, bet priekšpusē – kakla muskuļi, kas apņem kakla iekšējos orgānus: vairogdziedzeri, balseni, elpvadu, rīkli un barības vadu. Tie velk apakšžokli uz leju, bet mēleskaulu un balseni uz augšu un uz leju, piedalās ieelpas procesā, liec kaklu un galvu uz sāniem un uz priekšu. Kakla zemādas muskuļi saaug ar ādu, piešķirot tai zināmu spraigumu, kas uz vecumu zūd.
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 239]