Tradicionālā transkripcija
[kaķ:is]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[kɑcːĭs]
[k] – nebalsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
[ķ] – nebalsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
kaķ– – sakne, vārda celms
-is – galotne
kaķ+ād-a
kaķ+ast-e
kaķ+haiziv-s
Kaķ-īš+kaln-s
kaķ-u+mētr-a
kaķ+pēd-iņ-a
kaķ+viln-a
zelt+kaķ-is
zvej-niek+kaķ-is
kaķ+sier+īt-e
kaķis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
|
|
vsk. |
dsk. |
|
N. |
kaķ-is |
kaķ-i |
|
Ģ. |
kaķ-a |
kaķ-u |
|
D. |
kaķ-im |
kaķ-iem |
|
A. |
kaķ-i |
kaķ-us |
|
I. |
ar kaķ-i |
ar kaķ-iem |
|
L. |
kaķ-ī |
kaķ-os |
|
V. |
kaķ-i! |
kaķ-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Kaķi ar izcilajiem maņu orgāniem un spēcīgajiem zobiem ir vieni no izcilākajiem medniekiem.
2) izteicēja daļa – Māsas mīļākie mājdzīvnieki ir pūkaini baltie kaķi.
3) galvenais loceklis – Kaķis jeb peļu junkuriņš.
4) papildinātājs – Kaķiem ir labi attīstīti maņu orgāni.
5) apzīmētājs – Jānopērk kaķu barība.
6) vietas apstāklis – Melnajā kaķī bija iemājojis pats Velns.
kaķa anatomija, kaķu barība, kaķu dzimta, kaķu kaste, kaķu slimības, kaķu smiltis, kaķu suga, kaķu šķirnes, kaķu patversme, kaķu vajadzības
Andu kaķis, Bali kaķis, bengāļu kaķis, Britānijas kaķis, Čīles kaķis, džungļu kaķis, garastes kaķis, kalnu kaķis, Kašmiras kaķis, mājas kaķis, marmora kaķis, melnpēdu kaķis, meža kaķis, plakangalvas kaķis, smilšu kaķis, Turcijas kaķis
balts kaķis, bailīgs kaķis, draudzīgs kaķis, garspalvainais kaķis, īsspalvainais kaķis, jauns kaķis, melns kaķis, mīlīgs kaķis, nepaklausīgs kaķis, nikns kaķis, pelēks kaķis, pusgarspalvainais kaķis, rūsgans kaķis, slinks kaķis, svītrains kaķis, vecs kaķis, zīdainais kaķis
barot kaķi, glaudīt kaķi, klaiņojošs kaķis, ķemmēt kaķi, mazgāt kaķi, murrājošs kaķis, paēdis kaķis, turēt kaķi
kaķis, -ķa, v.
Plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu, vijīgu ķermeni, apaļu galvu un asiem, ievelkamiem nagiem; šāds plēsēju kārtas mājdzīvnieks.
Meža kaķis. Pelēks kaķis, svītrains kaķis, melns kaķis. Kaķis ņaud, murrā. Kaķis noķēris peli. Kaķu dzimta (pieder mājas kaķi, meža kaķi, jaguāri, lūši, pumas, tīģeri, lauvas u.c.). Veikls kā kaķis.
Staigā kā kaķis – ļoti klusi, viegliem soļiem.
Kaķa daba – pieglaimīgs, viltīgs raksturs.
Acis kā kaķim – laba redze.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 472]
kaķis, -ķa, v.
1. Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
Pelēks kaķis. Raibs kaķis.
Iet (arī staigāt) kaķa soļiem (arī kā kaķim) – iet (arī staigāt) klusi, viegli.
Kaķa daba – pieglaimīgs, viltīgs raksturs.
Acis kā kaķim (arī vanagam) – ļoti laba redze.
.. mājas kaķim, kas medī dzīvu laupījumu, pilnībā saglabājušās visas plēsoņa pazīmes. Zooloģija 150.
.. gar kājām pasitas svītrains kaķis un mīksti nolec kaut kur zemāk patrepes krēslā .. Dripe 3, 87.
sal. Paulim liekas, ka meitene tūlīt, tūlīt saritināsies sniegā kā kaķis uz silta mūrīša .. Indrāne 2, 237.
„Ko tu, Viktor, staigā tādiem kaķa soļiem, cilvēkus baidīdams?” Kalndruva 5, 186.
2. dsk.; zool. Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
kaķis – kačs; kaķim spēle, pelei nāve – kačam kaita, pelei tīsa (kačam smīklys, pelei osorys)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
kaķis – kaќiś. Kaķis. ka àizvat kaќi tuôĺi, jis nàtrEn sàtys.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 476]
kaķis – incis sar., mincis sar., minka sar., peļu junkurs hum.
Kaķa lāsti debesīs nekāpj sar. – saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Kaķa mūžs sar. – īss mūžs.
Kaķim jāsmejas sar. – saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Kaķis (arī melns kaķis) pārskrien pār ceļu sar. – saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
Kaķu koncerts sar. – saka par dziedāšanu nesaderīgās, gaudulīgās balsīs, arī par nelabskanīgu mūziku.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā sar. – iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) sar. – ļoti maz.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Baidās kā kaķis no ūdens – saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
Kā kaķa acis – saka par nespodru mākslīgo gaismu.
Kaķa soļiem – ļoti klusi, ļoti viegliem soļiem.
Kaķa tiesa – niecīgs zivju loms.
Kaķim uz astes – saka, ja ko atzīst par nepietiekamu, veltīgu, nederīgu, nenozīmīgu.
Kaķis aizvelk baļķi pār ceļu – saka, ja kas negaidīts neļauj realizēt iecerēto.
Kaķis uz astes var aiznest – saka, ja ko atzīst par niecīgu, nepietiekamu, nevērtīgu.
Krīt kā kaķis uz kājām – saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības.
Kuģa kaķis – mezglaina pletne.
Sīksta dzīvība kā kaķim – saka, ja cilvēks daudz var izturēt, pārciest smagas slimības.
Spēlējas kā kaķis ar peli – saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, kādu ķircina, spīdzina, vārdzina.
Staigā kā kaķis ap karstu putru – saka, ja kāds grib ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi.
Šķauda kā kaķis – saka, ja šķauda īsi, vairākas reizes pēc kārtas.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 31., 494–499]
Ekonomiskajā ģeogrāfijā – Andu kaķis, Bengālijas kaķis, kāpu kaķis, mājas kaķis, meža kaķis, niedrāju kaķis, pampu kaķis, purvu kaķis, stepju kaķis.
Vietvārdi – Kaķenieki, lielciems, mājas; Kaķīši, mazciems, mājas; Kaķenieki, mājas; Kaķes, mājas; Kaķīši, mājas; Kaķītes, mājas; Kaķulejas, mājas; Kaķavalka kalns; Kaķīšu pilskalns; Kaķkalni, kalns; Kaķu kalns; Kaķavalks, upe; Kaķezers; Kaķleju dīķis; Kaķupe; Kaķupīte; Kaķa purvs; Kaķīšu purvs; Kaķkalnu mežs; Kaķu pļavas.
kaķis; lš. kat, pr. catto [kato], kr. кот, v. Katze, a. cat, lat. cattus, catta ‘t. p.’ Vārds līdz ar dzīvnieku izplatījies Eiropā 1. g. tūkstotī, tā senākās saknes meklējamas Āfrikā.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 370]
angļu – cat
baltkrievu – кошка
franču – chat
grieķu – γάτα
igauņu – kass
krievu – кошка
latīņu – fēlēs
lietuviešu – katinas
lībiešu – kaš
poļu – kot
somu – kissa
ukraiņu – кішка
vācu – die Katze
zviedru – katt
Pirmie kaķi jāslīcina.
Kad kaķa nav mājās, tad peles uz galda.
Kad kaķis mājā, tad peļu nav.
Kamēr kaķi baro, tikmēr peles danco.
Kad kaķis mājā, peles alā.
Kaķim rotaļa, pelei asaras.
Kaķis peli neglauda.
Nemāci vis kaķi peles ķert.
Kaķa lāsti debesīs netiek.
Kaķim kaķa niķi.
Kas to dos tupošam kaķim, ko skrejošam sunim.
Kaķim asi nagi.
Kaķis iet asumā.
Kas kaķim krāsni liegs, kas puisim meitu.
Nepārdod kaķi par zaķi.
Ka tik kaķis nepārskrien pār ceļu.
Iet jau iešu, ja tikai kaķis baļķi priekšā neaizvilks.
Ar kaķi nevar vezumu pavilkt.
Divi kaķi vienā maisā nesatiek.
Kad kaķis mazgājas, tad viesi tuvojas.
Kad vecie kaķi rūc, tad jaunie klus.
Kaķim gribas zivtiņas ķert, bet negrib kājas slapināt.
Kaķis ar viltu, suns ar varu.
Kaķis kaķim acīs nespļaus.
Kaķis labs, kad to glauda.
Kaķis neķer peli snauzdams.
Lien kā kaķis uz peli.
Nekad neliec kaķi par piena sargu.
Nēsā kā kaķene bērnus.
Pie kaķa speķi meklēt velti.
Ja kaķa spalva kaklā ieiet, tad kakls sāp.
Ja kaķis ar suni mājās dzīvo draudzīgi, tad tajās mājās ķildojas cilvēki.
Ja kaķis nenāk līdz uz jaunu dzīves vietu, tad vajag to aiznest, un, pa ceļu ejot, katru krūma zaru vajag lauzt uz priekšu, tad kaķis jaunā mājā dzīvos.
Ja kaķis pārskrien par ceļu, tad neies labi.
Ja kaķis svētdienas rītā mazgājas, tad būs ciemiņi no tās puses, uz kuru pusi kaķim ir kūkums.
Ja kaķis vai suns atstāj savu saimnieku, tad tam saimniekam būs jāizput.
Ja kaķis zāli ēd, mājās būs nepatikšanas vai slimība.
Ja kaķis, zaķis vai lapsa pāriet par ceļu vai krauklis pārlaižas par galvu, tad būs nelaime priekšā.
Ja puisis sapnī redz traku kaķi, tad dabūs niknu sievu.
Kad kaķi nes mājā, tad jāplūc smilgas, lai būtu medīgs kaķis.
Kad kaķis guļ istabas vidū – būs silts laiks, kad ēd zāli – būs lietus, kad ar nagiem plēš grīdu – būs lietus vai sniegs, kad guļ uz krāsns – būs auksts.
Kad kaķis murrā, tad tam labi prāti; kad asti groza, tad viņš lamā.
Kaķim deviņas laimes un viena nelaime (saka arī 9 nelaimes).
Kaķim uz mēles ir deviņas nelaimes, bet sunim deviņas laimes, tāpēc, ja suns aplaiza kādu brūci, tā ātri sarec.
Kaķis vārtās uz nelaimi, suns kauc uz nelaimi.
Par kaķi jāmaksā lāpāmā adata, tad tas ir medīgs.
Pavasarī no tās dienas, kad kaķi sākot ņaudēt, pēc septiņām nedēļām būšot pavasaris.
Senos laikos kaķim bijusi tik īsa astīte kā zaķim, bet zvēru karā viņš nesis bomi un no tā laika viņam ir gara aste.
Kaķītis pelnos urkšķ. – Karsta dzelzs.
Divi pelēki kaķi kaujas, baltas asinis skrien. – Kad dzirnavas maļ, – tad milti birst laukā.
Kaķim daudz pirkstu, bet nagu nav. – Ecēšas.
Balts kaķis logā lien. – Gaisma.
Mazs mazs kaķītis pie siena kaudzes laizās. – Ķemme un mati.
Raibs kaķis zem klēts. – Līdaka zem ledus.
Muciņa uz muciņas, kaķa aste galā. – Niedres.
Melns kaķis aiz astes pakārts. – Panna.
Augšā kaķi grabina, apakšā paipalas plikšķina. – Pērkons un lietus.
Divi ragi, četri stabi,
Stabulīte pakaļā. – Kaķis.
Veļas kamols, pēc kamola muciņa, pēc muciņas kārtiņa. – Kaķis: galva, rumpis, aste.
Priekšā bunga, pakaļā runga,
Vidū peļu pūrs. – Kaķis.
Maļ dienu, maļ nakti,
Ne miltu, ne pelavu. – Kaķis.
Vīrs iet pa ceļu,
Runga uz muguras. – Kaķis.
Viesis iet pa istabu,
Garu kārti grozīdams. – Kaķis.
Jumprava danco pa istabu,
Vārpsta pakaļā. – Kaķis.
Kas kāpj bez trepēm? – Kaķis.
Svied simtu reiz riņķī,
Uz kājām krīt. – Kaķis.
Laida kaķis gaviļot
Kaņepīšu dārziņā:
Ne vienā dieniņā
Tādi meži saauguši. [LD 2253-1]
Kaķis kala smēdē,
Suns ieskrēja pa lodziņu
Un norāva astīti.
Ņau, ņau! atdod manu astīti. [LD 2230-0]
Guli, guli, saimeniece,
Visi darbi padarīti:
Vista lokus noravējse,
Kaķis sviestu saķērnējis. [LD 32583-7]
Šķībi kaza ragus nese:
Vaj uz sniegu, vaj uz lietu;
Augši kaķis laizījās:
No tālienes viesi nāks. [LD 34098-0]
Kaķis lēce smēdē
Sviesta maize zobos;
Bērni skrēja nopakaļ, –
Ne drupač’ nedabūj’. [LD 2231-0]
Visi ciema suņi rēja,
Brālīšam sievu ved;
Kad ievede ustabā,
Kaķis ņaud aizkrāsnē. [LD 18847-1]
Ko bij manim sērstu iet
Baltajos bāliņos,
Kaķis man labs draudziņš,
Apēd piena plācenīti. [LD 26487-3]
Es nolauzu tēvam cirvi,
Nedrīkstēju mājās iet;
Kad es būtu meža kaķis,
Es gulētu mežiņā. [LD 3113-2]
Kic, kaķīti, peļu ķert,
Iesim paši vāverot!
Kaķis nesa divas peles,
Mēs pustrešas vāverītes. [LD 2260-0]
Suns ar kaķi strīdējās,
Aizkrāsnē tupēdami.
Kaķis suni pievarēja,
Piemūrīti paturēja. [LD 2277-1]
Kaķis skrien pa sniegu,
Pele tam pakaļ.
Tec, kaķīt, atpakaļ,
Ķer to pelīt rokā;
Tev būs gaļa brokastiem,
Man būs āda zābakiem. [LD 2232-0]
Kaķis kurmi spīdzināja,
Aukliņā piesiedams:
Vaj būs laba šē vasara?
Vaj būs labi kvieši, rudzi?
Vaj būs labi mieži, auzas?
Vaj būs labas dzeltanītes? [LD 2246-1]
Atvelc, pelīte, bērnam miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Caur krāsns caurumu, ka kaķis neredz.
Klusiņi, klusiņi, viegliņi, viegliņi,
Pakuliņās ietinusi,
Ieliec Majiņai šūpuļa galā. [LD 2055-0]
Čuči, čuči, uguntiņa,
Netec ciemā!
Suns tevi ries,
Kaķis tevi plēsīs,
Gailis tevi aizdziedās.
Lai nāk rītu ciema meitas,
Vēderiņus kasīdamas,
Cimdu pārus nēsādamas,
Tad dabūs uguntiņu. [LD 2868-0]
Suns un kaķis
Vecos laikos kaķim bijis ganos jāiet, suns dzīvojis brīvā pa māju, jo Dievs viņam bijis devis brīvgrāmatu. Kādā karstā vasaras dienā pārnācis kaķis, gluži nokusis un noguris, un atradis suni mierīgi pakrēslā, dārzā kaņepēs guļam. Sunim guļot, ķeša bijusi atvērusies un no tās izkāries brīvgrāmatas gals laukā. Kaķis paslepus pievilcies, izrāvis sunim no ķešas brīvgrāmatu, uzskrējis ar to uz māju un tur jumta paspārnē noglabājis dārgo laupījumu. No tās dienas suns savu brīvību zaudējis, un tam nu jāejot kaķa vietā ganos, kamēr kaķis var brīvi dzīvot mājā. Tādēļ suns vēl vienmēr, līdz ko kaķi pamana, dodas tam pilnās dusmās rūkdams virsū, gribēdams savu brīvgrāmatu atņemt; bet līdz šim tas vēl nav izdevies, jo kaķis, no suņa bēgdams, uzskrien ātri vien pa pakšķi jumta paspārnē brīvgrāmatu apsargāt.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Kaķis suņa parādnieks
Kaķis no suņa aizņēmies trīs vērdiņus, kurus nosacītā laikā apņēmies atdot. Bet, kad tas nebija atdevis, tad sunim nekas cits neatlicis, kā atprasīt savu naudu. Un, tā kā kaķis vēl šobrīd savu parādu neesot atmaksājis, tad arī suns to arvienu vēl atprasot, kur tikai kaķi sastopot. Tādēļ arī parasti par cilvēkiem, kuri nieka dēļ plūcas, pieņemts teikt: plēšas kā suns ar kaķi nieka vērdiņa dēļ.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Kad Dievs visus kustoņus jau bija radījis, tad kaķa vēl nebijis. Nu nosviedis savu cimdu zemē un no tā gadījies kaķis ar garu, garu purnu. Bet tāds purns nejauki izskatījies, tādēļ nocirtis purnu īsāku un radījis no nocirstā gabaliņa susuriņu. Tādēļ kaķis susuriņa neēdot, jo tas viņa paša purna gals.
[http://valoda.ailab.lv/]
●
Vecos laikos kaķis katru dienu ķēris peles. Dievs nu viņam pavēlējis svētdienās pātarus skaitīt un aizliedzis tad peles ķert. No tā laika kaķis peles ēdot rūc, tas nozīmē, ka viņš skaita pātarus.
[http://valoda.ailab.lv/]
●
Vecos laikos kaķis esot bijis melderis. Reiz viņš apzadzies miltus un ticis pieķerts. Tad viņš atlaists no amata, un no tā laika kaķim esot balts deguns un maļot viņš vēl tagad.
[http://valoda.ailab.lv/]
Marts. Uz pretēju māju jumtiem sēž kaķis un kaķene.
Kaķis sauc: „Es esmu gatavs Tevis dēļ atdot savu dzīvību.”
Kaķene viltīgi: „Cik reižu…???”
●
Policija. Iecirknī zvana telefons.
– Palīgā! Palīgā! – klausulē atskan spiedzīga balss.
– Tūlīt braucam! – atbild inspektors – Kas noticis?
– Istabā ielauzies kaķis!
– Un tādu sīkumu dēļ Jūs traucējat policiju? Kas zvana?
– Papagailis.
Rotaļa Kaķis un pele
Rotaļnieki sastājas gatvē, pāri sadodas rokās. Izvēl Kaķi un Peli. Kaķis ķer Peli. Pele var iemukt „muciņā” – ielīst starp sadotajām rokām. Tad rotaļnieks, pret kuru Pele pagriezusies ar muguru, pats kļūst par Peli, un viņam jāmūk. Ja Kaķis noķer Peli, tad abi mainās lomām, un spēle turpinās.
[Sagatavots pēc: Mellēna, Muktupāvels 1995 : 378]
Maska Kaķis
Svītrains sporta krekls. Virs tā veste – puse vestes melna, puse – balta. Melnas sporta bikses. Tām jostasvietā piestiprinātas baltas un melnas atlasa lentes. Apakšējos lenšu galus uzver uz gumijas. Pāri plecam gaiši zila atlasa lente. Apkakle no kreppapīra. Baltas zeķbikses. Zābakiem piestiprināti papīra atloki. Cimdiem piešūti pagarināti gali. Galvā laiviņa. Degungals notriepts melns, uzzīmētas ūsas.
[Sagatavots pēc: Začeste 1993 : 62]
Kaķenīte
Kaķenītei bērni bija –
Nu jūs, suņi, sargaties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!
„Vai man tavu bērnu vajag?
Man kauliņi garšīgāki.”
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.
„Glāb tu mani, saimeniece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!” [Rainis 1992 : 13]
Mīces nedarbi
Melnai Mīcei kaķa daba –
Vai tā slikta, vai tā laba?
Šodien putnu noķērusi
Un pie durvīm atnesusi.
Bērni saskrien apkārt, brīnās, –
Mazais putnēns šaustās, cīnās!
Dzīvība uz asmens likta,
Jo tā melnā kaķe – pikta.
– Mīce, nu tev gan būs suta! –
Saka vecmāmiņa Ruta.
Stingri satver kaķa skaustu,
Lai tas putnu vaļā laistu.
Zvirbulēns nu brīvā vaļā,
Liekam to uz zara zaļā.
Dabas māte spēku dod
Stipriem spārniem aizlidot. [Vīksniņa-Driķe 2004 : 36]
Jātic gribot, negribot
Vectēvs esot bijis mazs,
Klausījies pat pasakas
Un pa āru skrējis bass.
Tur jau kaķim jāsmejas!
Pastāstīju kaķim to.
Šis neko.
Aizdomas man tomēr bija,
Ka mazliet viņš pasmaidīja. [Osmanis 2000 : 63]
Pieci kaķi
Pieci kaķi sarunāja
Putru vārīt vakarā.
Pieniņš ir, katliņš ir,
Tikai malka jāgādā.
Kaķi, lieli gudrinieki,
Brangu priedi nolūko,
Aši, knaši klātu stājas,
Grib ar astēm nocirst to.
Cirta, cirta, ilgi cirta,
Astes līkas atcirtās,
Cirta, cirta, ilgi cirta,
I ne skaidas neradās.
Visi kaķi, mežinieki,
Mājā brauca ņaudēdami.
Nava-nava-nava-nava,
Nav skaidiņas iekuram! [Delle 2000 : 126]
Tracis
Mazs kaķītis,
Mazs zaķītis,
Uz ceļa satikās
Un brīnījās.
– Kurp lēksi, zaķīti?
– Uz kāpostiem, kaķīti!
– Un tu tā lēnītēm?
– Uz pelītēm.
Kāpostiņš čaukstēja.
Pelīte pīkstēja;
Puisītis klausījās,
Sunītis ausījās.
Suns pakaļ zaķīšam,
Puisītis – kaķīšam;
Ak, kas par riešanu,
Kas par skriešanu! [Poruks 2000 : 257]
Kaķis ar turpat netālu [..] mazgājās. Pamazgājās, pamazgājās un tad atkal domāja. Kaķis domāja tādas domas: ak, būt’ man spārni bijuši, cik es tagad laimīgs būtu, kuru putnu gribētu, to noķertu… Ak, kas tagad grūti laiki! Peles jau ir izķertas, to vairs nevari ne ar sveci dabūt… pagrabā saimniece nelaiž, klētī gan vēl ielaiž, bet kas t’ tur ir? Milti… rudzos veci, sapelējuši sieri un kāds šķiņķis vecas, sasālītas gaļas, – kas tas par ēdienu? Kaķis nošķaudīja, nopurināja galvu un beidzot pats pie sevis nodomāja: „Jā, jā, cik laimīgs tāds kaķis var būt, kam spārni,” – un tad [..] atstiepa vienu pakaļkāju lielu garu atpakaļ, nožāvājās un aizgāja. Bet par šo kaķi gāja ļaunas valodas apkārt. Viņš jau bij daudzināms lielais zaglis un rīkļu rāvējs, un – galu galā – beidzamais sliņķis. Neviens godīgs kaķis ar viņu labprāt nesagājās, labdien gan vēl padeva, ja kur sastapās, bet vairāk ar nekā.
[Doku Atis 1963 : 109]
●
Un Ilze nezin, ko darīt. Viņa saprot, ka slīcināšana ir kaķu liktenis, tomēr patlaban… patlaban…[..]
Viņam neveikli stāvēt, viņš jūt, ka sašutums pamazām sāk pāriet, un tad vēl būs grūti ar visu galā tikt. Bet Ilze glāsta mazos kamolus, un ar katru glāstu kaķi Jukumam mīļāki liekas.
„Ko āksties,” viņš saka. „Ja patīk, ņem!”
„Ko es ar kaķiem darīšu?”
„Nu, es jau redzu, ka patīk. Ņem vien.”
„Neņemšu vis, Jukum.”
„Nu ņem no manis par piemiņu!”
„Par piemiņu?”
Ilze padomā un smejas:
„Kuru tad?”
„Nu, kuru gribi.”
Meita aizver acis un izstiepj roku uz laimi. Bet Jukums ar pārējiem dodas lejā. Kad pēc brīža atgriežas gar dārza malu, rokas viņam ir tukšas.
„Nu redz, izglāba dzīvību!” saka viņš pienākdams. [Ezeriņš 1962 : 271]
KAĶENĪTE. Mjau, kāpāc tu, puisīt, man sāpes dari?
ZIRŅAPUIKA. Piedod, kaķenīt, es nevilšus! Vai gribi, es tevi ar maizīti pabarošu? Man te, kulē, tāds mazs kancītis aizķēries. Ņem nu, Kaķīt, un ēd!
KAĶĪTE. Bet kā tad tu, puisīt, – droši ar ēst gribi?
ZIRŅAPUIKA. Ēd vien, Kaķīt, es no tā tik un tā paēdis netikšu. Varbūt mājiņā kāda laba dvēsele par mani apžēlosies. [Pavlovskis 1989 : 107]
Latvijā sastopamās kaķu šķirnes
Kļūdains ir uzskats, ka kaķis (salīdzinājumā ar suni) nav cilvēkam tik ļoti pieķēries. Nepārzinot kaķu cilti, pirmajā brīdī var likties – kaķis ir savrups, staigā, kur pašam tīk. Taču, tuvāk iepazīstot, izrādās, ka katrs, pēc rakstura pat visneatkarīgākais kaķis ilgojas saimnieka tuvuma. Varbūt tikai to tik klaji neizrāda kā suņi. Tādēļ visus kaķus var uzskatīt par cilvēka kompanjoniem. Viņi krasi atšķiras pēc temperamenta, kas raksturīgs konkrētai šķirnei. [Deksne 2009 : 24]
Svītrainais pagalmu karalis
Daudziem viņš asociējas ar pagrabu un atkritumu tvertnēm, citiem – ar bērnību un omīti, kādam viņš ir tikai peļu ķērājs, bet daudziem – gudrākais un latviskākais kaķis pasaulē. No kurienes īsti cēlies šis bezšķirnes svītrainais sētas Muris? Un vai viņš maz ir tik necils, kā pirmajā acu uzmetienā šķiet?
Kādreiz Latvijas mežos dzīvoja Eiropas savvaļas kaķi – svītraini, mājas kaķiem. Evolūcijas gaitā – kļūstot par mājdzīvniekiem – tie pamazām zaudēja ne tikai savas smagnējās, medībām un izdzīvošanai nepieciešamās ķermeņa formas, bet arī samazinājās to galvas smadzeņu svars. Tādējādi izveidojās pieradināto kaķu populācija. 1982. gadā no šīs pieradināto kaķu populācijas tika izveidota un oficiāli atzīta jauna šķirne – Eiropas īsspalvainie kaķi. [Lipska 2007 : 36]
Viduslaikos kaķus (īpaši melnus) atzina par raganām piederošiem, bet melnus runčus – par velna simboliem. Arī mūsdienās māņticīgie uzskata, ka melns kaķis ir slikta zīme, bet Anglijā un Japānā – laba. Japānā ieraudzīt kaķi ir slikta zīme, bet Ēģiptē kaķi godā kā dievietes Bestetas svēto dzīvnieku. Savukārt ķeltiem kaķi simbolizēja ļaunos spēkus. Iespējams, ka šī dzīvnieka spēja medīt gandrīz pilnīgā tumsā raisīja domas par tā savienību ar tumsas spēkiem.
Anna Afanasjeva Inese ar sermulīti.
Johans Heinrihs Baumanis Kaķi.
Tēlnieka J. Bārdas 12 kaķu skulptūras (1998) bija paredzēts izvietot pie Aspazijas muzeja Jūrmalā, veidojot astoņus metrus augstu kaķu stabu. Tomēr Jūrmalas dome kaķu staba izveidi neatbalstīja, tādēļ skulptūras nonākušas privātkolekcijā.
Autore A. Otomere.
Autore M. Purviņa.
Dziesma Kaķītis, zaķītis un lācītis. E. Līduma vārdi, A. Žilinska mūzika, izpilda V. Singajevska.
Dziesma Kaķēns, kurš atteicās no jūras skolas. Ingus Bērziņa vārdi, grupas „Prāta Vētra” mūzika, izpilda grupa „Prāta Vētra”. Šāds nosaukums ir arī grupas „Prāta vētra” piektajam CD albumam (2001). Par šo albumu 2001. gada Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā grupa ir ieguvusi piecas balvas.
Kaķu dzimta
Kaķu dzimta (Felidae) pieder pie plēsēju grupas, tajā ir lieli un vidēja lieluma dzīvnieki. To ķermeņa garums ir no 50 līdz 380 cm, masa – 1,5–275 (290) kg. Ķermenis ir slaids, lokans un spēcīgs; kakls īss, galva noapaļota, ar īsu purnu. Mēle pārragota, asa. Acis lielas, zīlītes vertikālas spraugas veidā. Kājas apmēram vienāda garuma. Priekškājām ir 5, pakaļkājām – 4 pirksti (izņemot gepardu), kas apbruņoti ar asiem, stipri izliektiem un ievelkamiem nagiem. Kāju pēdas noapaļotas. Vairumam aste ir gara un vienmērīgi apmatota. Galvaskauss īss un plats, ar saīsinātu sejas daļu. Spēcīgi attīstīti ilkņi un plēsējzobi. Sāniski saplacinātie dzerokļi nobeidzas ar asām griezējšķautnēm. Zobi ir apmēram 28–30 cm. Ķermeņa matojums biezs un parasti pieguļošs, bieži dominē plankumains vai joslains zīmējums. Visi ir nozīmīgi medību un kažokādu dzīvnieki. Izcelšanās centrs – Āzijas dienvidaustrumu daļā. Dzimtā ir 4 ģintis un 36 vai 37 sugas.
Eirāzijas lūsis (Felis lynx) ir lielākais Eiropas savvaļas kaķis. Ķermenis samērā īss, bet kājas ir garas un masīvas, ar platām, noapaļotām pēdām un platiem pirkstiem, kas savienoti ar saistplēvēm. Aste ir īsa, it kā nocirsta. Ausis trīsstūrainas, ar raksturīgiem pagarinātiem matu pušķiem smailo ausu galos, kas ziemā ir līdz 5 cm gari. Galvas sānos ir „vaigu bārda”. Pēdu nospiedumi lieli, noapaļoti, 8–12 cm diametrā, ar rozetveidā sakārtotiem pirkstu spilventiņiem, kuri vasarā iezīmējas asāk, bet ziemā biezā apmatojuma dēļ ir mazāk izteikti. Nagu iespiedumu nav. Ejot vai rikšojot atstātā pēdu virknē nospiedumi sakārtoti nevis taisnā, bet lauztā līnijā. Soļa garums 50–80 cm.
[Sagatavots pēc: Tauriņš 1982 : 175–177]
●
Kaķi spēj paredzēt zemestrīci. Pētījumu rezultātā noteikts, ka kaķi uztver to pavadošās elektrostatiskās izmaiņas atmosfērā. Senatnē kaķi apsargāja klosterus un mājas. Daudzās valstīs kaķi ir svēti dzīvnieki, ir mājas pavarda un auglības, sievišķās enerģijas, jutekliska skaistuma, „iņ” enerģijas simboli. Senās Ēģiptes papirusos rakstīts: „Kad tu domā, viņš dzird tevi, pat ja nesaki ne vārda. Ar Dieva skatienu viņš nolasa tavas domas.” Kaķi kā „emocionālais barometrs” jūt sava saimnieka dažādos noskaņojumus. Viņi ir spējīgi just cilvēka smalkos enerģētiskos laukus un „ārstēt” tos, apguļoties uz slimās ķermeņa daļas. Tāpat arī viņi jūt saimnieka atgriešanos vēl ilgi, pirms tas reāli parādās. Senatnē uzskatīja, ka kaķi var ne tikai lasīt cilvēka domas, bet arī noteikt neredzamu būtņu (garu, spoku) nodomus. Kaķis var būt medijs: spiritiskos seansos veica eksperimentu – istabā, kurā izsauca miruša cilvēka garu, ielaida kaķi. Ja gars parādījās, kaķis no sākuma nedaudz nervozēja, māja ar asti, pēc tam sastinga uz vietas. Ja gars iemiesojās tajā, dzīvnieks varēja ielēkt klēpī cilvēkam, kuru mīlēja nelaiķis, bet varēja arī klupt sejā nelaiķa ienaidniekam. Kopš seniem laikiem raganas izmantoja melnus kaķus kā maģijas sabiedrotos. Melni kaķi lieliski sevī uzņem un pārveido negatīvo enerģiju un tāpēc tiek uzskatīti par labiem aizstāvjiem.
[Vanaga 2003 : http://www.tvnet.lv/]