Tradicionālā transkripcija

[jũra] vai [jũŗa]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʝuːːrɑ̆]


[j] – balsīgais troksnenis

[ū] – garais patskanis

[r] vai [ŗ] – skanenis

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma ū.



jūrsakne, vārda celms

-a – galotne




jūr+mal-a

Ziem-eļ+jūr-a


Jūr+kaln+e




jūrapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

jūr-a

jūr-as

Ģ.

jūr-as

jūr-u

D.

jūr-ai

jūr-ām

A.

jūr-u

jūr-as

I.

ar jūr-u

ar jūr-ām

L.

jūr-ā

jūr-ās

V.

jūr-a!

jūr-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Jūra izskatījās tikpat iespaidīga un noslēpumaina kā vienmēr.

2) izteicēja daļa – Vecmāmuļas nepiepildītais sapnis bija jūra.

3) galvenais loceklisTe nu viņa bija. Trauksmaini bangojošā jūra.

4) apzīmētājsJūras svētkus Latvijā svin jūlijā.

5) vietas apstāklisJūrā bija vētra.

6) papildinātājs – Rāznas ezers tiek dēvēts par Latgales jūru.



jūras administrācija, jūras akmentiņi, jūras akvārijs, jūras aļģes, jūras asaris, jūras augi, jūras braucēji, jūras brīze, jūras bruņurupucis, jūras bura, jūras ceļš, jūras centrs, jūras dibens, jūras diena, jūras dievs, jūras drošība, jūras dziesma, jūras govs, jūras grāmata, jūras grunduļi, jūras gurķi, jūras iemītnieki, jūras jūdze, jūras kajaks, jūras kāposti, jūras kodekss, jūras krupis, jūras laupītāji, jūras lauva, jūras leopards, jūras līdaka, jūras līmenis, jūras māja, jūras māte, jūras mezgls, jūras mols, jūras muzejs, jūras navigācija, jūras nēģis, jūras novērošanas sistēma, jūras oļi, jūras osta, jūras politika, jūras priede, jūras projekts, jūras putni, jūras reģistrs, jūras rīsi, jūras sāls, jūras sīpols, jūras spēki, jūras svētki, jūras temperatūra, jūras termini, jūras tiesības, jūras transports, jūras vārti, jūras vējš, jūras veltes, jūras vilks, jūras zaķis, jūras zāle, jūras zirdziņš, jūras zivis, jūras zīriņš, jūras zutis, jūras zvaigznes, jūras zveja

 

dziļa jūra, klusa jūra, mierīga jūra, rāma jūra, spēcīga jūra

 

apdziedāt jūru, atpūsties pie jūras, bangojoša jūra, doties jūrā, dzīvot pie jūras, gleznot jūru, izjust jūru, neaptverama jūra, peldēties jūrā, sapņot par jūru, sauļoties pie jūras, satrakojusies jūra, vilinoša jūra, zvejot jūrā



jūra, s.

1. Plaša, ar sauszemi nepilnīgi norobežota okeāna daļa; arī ļoti liela ūdenstilpe. 

Baltijas jūra. Melnā jūra. Sarkanā jūra. Jūras krasts, līcis, straume. Peldēties jūrā. Braukt pa jūru.

Iekšējā jūra – jūra, kas iestiepjas dziļi sauszemē un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.

Malas jūra – jūra kontinenta malā un kuru no okeāna atdala salas vai pussalas.

Jūras šaurums – šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu. 

Atklātā jūrā tālu no krasta.

Aiz jūru jūrām poēt. – ļoti, gandrīz nesasniedzami tālu.

Jūras kāposti – jūras aļģes, ko lielā joda satura dēļ lieto uzturā un ārstniecībā.

Jūras mēsli krastā izskalotas aļģes, ko lieto lauku mēslošanai.

Jūras slimība slimīgs stāvoklis (nelabums, reiboņi), ko izraisa šūpošanās (piem., braucot ar kuģi vai lidmašīnu).

Jūras vārti – izeja no ostas atklātā jūrā.

2. pārn. Ļoti liels (kā) daudzums

Ziedu jūra.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 463]


jūra, -as, s.

1. Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.

Jūras līcis. Jūras vējš. Jūras fauna. Jūras flora. Jūras brauciens. Jūras transports. Jūras kuģis.

Jūras braucējs – jūrasbraucējs.

Jūrā gājējs – jūrnieks.

Jūras laupītājs – cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.

Augsta jūra – bangaina jūra.

Jūras jūdze – garuma mērvienība 1852,2 metri.

Jūras ass – garuma mērvienība aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).

Jūras skola – jūrskola.

Jūras asaris – lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.

Jūras krauklis – liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.

Jūras gailis – gugatnis.

Jūras grundulis – jūrasgrundulis.

Jūras lauva – liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.

Jūras kara bāze – kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.

Jūras kājnieki – kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.

Jūras kauja – bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.

Jūras arājs – zvejnieks.

Jūras sudrabs – jūras zivis.

Iziet jūrā – izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).

Virs (arī zem) jūras līmeņa – augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.

Mēness jūra – tumšs Mēness virsmas apgabals.

Jūru viņa nekad vēl nebija .. redzējusi .. . Tagad viņas mierīgā krākšana, varenā elpa viņpus kāpām pirmo reizi lika izjust tās varenā plašuma burvību. Izgājusi cauri kāpām un pēkšņi ieraudzīdama savā priekšā nepārskatāmo ūdens bezgalību, Marta apmulsa. Lācis 4, 447.

Otrā dienā plosījās vētra. Jūra bija tik sadusmota, ka, likās, pat kaijas nobijās no neprātīgajiem viļņu auļiem .. Kalndruva 2, 23.

Jūras vārtos, tai vietā, kur Ventas ūdeņi sastopas ar jūru, zvejniekiem, kad pūš dienvidvakaru vējš, vajag drosmi un prasmi, lai godam tiktu cauri .. J. Kalniņš 1, 389.

Braukšanas laikā pa sabangotu jūru .. cilvēki dažreiz .. saslimst ar jūras slimību. Rodas galvas reiboņi .. Veselība 58, 4, 25.

Šis ezers atrodas vairāk nekā 2000 metru virs jūras līmeņa .. Zvaigzne 76, 22, 18.

2. Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.

Ziedu jūra. Liesmu jūra. Dubļu jūra.

.. viņš uz kādu brīdi izrāvās, pazuzdams raibajā tirgus ņudzeklī un atstādams mani vienu .. šai nepārredzamajā ļaužu jūrā. Austriņš 1, 318.

.. aplausu jūra nepārtraukti šalc vismaz desmit sekundes. Bels 1, 122.

pārn. Izbridusi dziļu ciešanu jūru, .. Jadviga izraujas no pasivitātes un iekļaujas jaunās dzīves celtnieku pulkā. Literatūra un Māksla 56, 30, 3.

// Ļoti liels plašums.

.. šķiet, ka viņu acis, skatoties pāri melnā aruma bezgalībai, redz to kviešu jūru, kas nākamgad viļņosies līdz visiem četriem apvāršņiem. Kroma 3, 19.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


jùrajìura. Jūra. papłyûda làieņa pa dźi`iś jìurys. (t.dz.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 469]


(Kā) piliens jūrāļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.


Aiz (trej)deviņiem kalniem, (trej)deviņām jūrāmļoti tālu.


Jūras vilksbezbailīgs, pieredzējis jūrnieks. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Izsmelt jūru (ar karoti)trūkstot reālām iespējām, panākt vēlamo; sasniegt reāli neiespējamo.


Jūra līdz ceļiem saka, ja cilvēkam šķiet, ka viņš visu spēj. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 441]


Ģeogrāfijā jūras izcelsmes ezeri, jūras krasts, jūras nogulumi, jūras sēklis, jūras šaurums, jūras terase, atklāta jūra, epikontinentālā jūra, iekšējā jūra, iekškontinentālā jūra, mediterānā jūra, piekrastes jūra, pusslēgtā jūra, seklūdens jūra, slēgta jūra, starpkontinentu jūra, starpsalu jūra, šelfa jūra, teritoriāla jūra.


Vietvārdi Adrijas jūra; Amundsena jūra; Andamanu jūra; Arafuru jūra; Arābijas jūra; Austrumķīnas jūra; Austrumsibīrijas jūra; Azovas jūra; Bafina jūra; Baltā jūra; Baltijas jūra; Bandas jūra; Barenca jūra; Belinshauzena jūra; Beringa jūra; Boforta jūra; Čukču jūra; Dirvila jūra; Deivisa jūra; Dienvidķīnas jūra; Dzeltenā jūra; Egejas jūra; Fidži jūra; Filipīnu jūra; Floresas jūra; Grenlandes jūra; Irbes jūras šaurums; Japāņu jūra; Jaungvinejas jūra; Javas jūra; Jonijas jūra; Karas jūra; Karību jūra; Kaspijas jūra; Koraļļu jūra; Krētas jūra; Labradora jūra; Laptevu jūra; Ligūrijas jūra; Melnā jūra; Norvēģu jūra; Ohotskas jūra; Rīgas jūras līcis; Rosa jūra; Sarkanā jūra; Savu jūra; Sulavesi jūra; Sulu jūra; Timoras jūra; Tirēnu jūra; Vedela jūra; Vidusjūra; Zālamana jūra; Ziemeļjūra.


ErgonīmiJūras vārti, teātra nams Ventspilī; Latvijas Jūras akadēmija, mācību iestāde.


jūra; pamatā ide. *au(e)- ‘aprasināt, mitrināt, tecēt’ atv. *au(e)r- : *ūr- ar ieskaņas j- pievienojumu. 
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 362]


angļu  sea

baltkrievu – море

franču – mer

grieķu – θάλασσα

igauņu – meri

krievu  море

latīņu  mare

lietuviešu  jūra

lībiešu  mer

poļu  morze

somu  meri

ukraiņu – морa

vācu – die See; das Meer

zviedru  havet



Arī jūra nav bez dibena. 


Jūra bez malas nav kalns bez galotnes. 


Jūra pieder dievam, zivis kungam. 


Jūrai nekad ūdens nav diezgan. 


Kad jāslīkst, tad jūrā, bet ne nolādētā peļķē. 


Kā piliens jūrā


Lielai jūrai lieli viļņi. 


Nevienu jūru neizsmelsi. 


Sēd jūrā, gaida sausumu. 


Viens pats uz jūras nevar īlena sasildīt. 


Ja jūra par vienu vistas pēdu celtos, tad pasaule slīktu.


Ja jūras viļņi pie malas nāk sprakšķēdami, gaidāms pērkons ar lietu.


Kad jūra stipri krāc, tad ir vētra.


Kad vēlu rudenī jūru pārklāj mākoņi, tad sagaidāms liels sals.



Vērsis peld jūrā, ragi vien laukā. – Kuģis. 

 

Balta aitiņa jūru brida

Dzelteniem radziņiem:

Pretī nāca Rīgas kungi,

Siekiem naudu mērīdami. – Laiva braucot. 

 

Krauklis skrien pa jūru, tauki lāsēm tek no spārniem. – Laiva un airi. 

 

Jūdžu neskaita, pa lielceļu neiet, bet tālu aiz jūras bijis. – Gāju putni. 

 

No jūriņas izpeldēja,

Divi sirmi kumeliņi:

Vienam bija zvaigžņu sega,

Otram – zelta iemauktiņi. – mēness


Mutes nav, bet rīt māk. – Jūra

 

Māte savus bērnus zīž. – Jūra un upes. 

 

Ne tēva josta salokāma, ne mātes pūrs cilājams. – Ceļš un jūra



Jūra, jūra, Gauja, Gauja

Ar manim ienaidā:

Jūrā slīka trīs bāliņi,

Gaujā miežu arājiņš. [LD 0762-2]

 

Jūras kalni man arami,

Pate jūra ecējama;

Jūras kalni zeltu nesa,

Pate jūra sudrabiņu. [LD 30769-1]

 

Balts gailītis kuplu asti

Pār jūriņu diegu vilka;

Jūra kliedza, jūra brēca,

Nevar diega salocīt. [LD 30707-0]


Trīs vēja mezgli

Reiz vienam tēvam bija ļoti slinks dēls. Caurām dienām viņš cita nekā nedarīja, kā tikai braukāja pa grāvi vai upi, iesēdies kausā vai pirts ķipī, vai arī uzsēdies uz zāles ķulmja. Tēvs un māte par to uz dēlu bieži dusmojās un to arī pēra, bet nekas nelīdzēja. Māte reiz teica tēvam, ka jāpagādā kāds kuģinieks, kas iemācītu puiku braukt pa jūru, lai tad viņš braukā un pelna maizi, jo pēršana tā kā tā nelīdzot. Viņi nu arī atrada tādu kuģinieku, un tas paņēma puiku mācībā. Tēvs pagādāja kuģīti, un puika ar savu skolotāju devās jūrā. Kad bija jau jūrā iebraukuši, puika prasīja: „Ko iesākšu, kad vētra sacelsies? Es jau nemāku kuģi vadīt.”

Tad kuģinieks izņēma no kabatas vienu dzijiņu ar trim mezgliem un teica: „Kad tu pirmo mezglu atraisīsi, tad būs tāds vējš, ka visa jūra uz krastu gāzīsies; kad atraisīsi otru mezglu, tad viss atkal paliks rāms; bet, kad atraisīsi trešo mezglu, tev būs labs ceļavējš.” [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Dobeles pils vara jumts

Dobeles pils celta zviedru laikmetā. Tai laikā bija liels bads, un ļaudis esot ēduši pie silēm. Pils tikusi nobeigta ar vara jumtu, kas saulainā dienā laistījies un bijis tāli saredzams. Teika pat stāsta, ka kuģinieki, kas braukuši uz Ventspili, redzējuši no jūras Dobeles pils vara jumtu. Viņi šo jumtu arvien noturējuši par bāku, bet katrreiz, kad viņi ņēmuši par ceļa mērķi šo jumtu, viņi uzskrējuši uz klintīm un kuģis aizgājis bojā. Tas atkārtojies vairākas reizes. Beidzot jūrnieki nolādējuši Dobeles pils vara jumtu. Sacēlies viesulis un aiznesis vara jumtu jūrā.
[Ancelāne 1961 : 300]


Skolotājs jautā skolniekam: „Kāpēc jūrā ūdens sāļš?”

Skolnieks: „Tāpēc, ka tur siļķes dzīvo.”


Rotaļa Jūra viļņojas

Rotaļnieki noliek krēslus riņķī, ar atzveltnēm uz vidu, un apsēžas uz tiem. Rotaļas vadītājs, kurš palicis bez sēdekļa, apstaigā riņķi un sadod rotaļniekiem vārdus, parasti zivju vai kuģniecības piederumu nosaukumus. Turpinādams soļošanu apkārt rotaļnieku novietojumam, viņš izsauc vairāku rotaļnieku pieņemtos vārdus.

Izsauktie nekavējoties pieceļas un seko rotaļas vadītājam, kurš, soļošanu turpinādams, stāsta: „Jūra viļņojas. Vējš griež virpuļus. Viļņi veļas kā kalni.”

Soļojošiem rotaļniekiem nu jātēlo jūras viļņošanās (jāskrien teciņus solīšiem), vēja virpuļošana (skrienot jāgriežas), viļņu velšanās (jāsaķeras pāros un jāgriežas, sadodoties elkoņos).

Kad jūra pietiekami izviļņojusies, rotaļas vadītājs paziņo: „Jūra mierīga.” Tagad visi izsauktie rotaļnieki un līdz ar viņiem arī pats rotaļas vadītājs steidzas apsēsties.

Kurš paliek bez vietas, tam rotaļa jāturpina.
[Sagatavots pēc: Ošs, Rinks, Slavietis 1993 : 107]



***

[..]

Guļ jūra, tērpta tumši zilos svārkos,

Visgarām svārkiem laistās gaišas debess mala

Ar baltām mākonīšu bārkstītēm.

Gar smiltīm vīle plandās līču loču

Un, viegli sakustoties, čaukst kā zīds [..] [Rainis 1979 : 258]



Baltijas jūrā starp Gotlandes un Ēlandes salu atrasts pasaulē vecākais kuģa vraks, kuram pēc ekspertu aplēsēm, iespējams, ir vairāk nekā 650 gadi. Vraks atradies 100 metru dziļumā, un tā garums sasniedz 28 metrus, bet platums – septiņus metrus. Tā vecuma un atrašanās vietas dēļ vēsturnieki domā, ka tas varētu būt Dānijas karaļa Valdemara Aterdaga leģendārais kuģis, kurš nogrimis 1361. gadā. [BNN 2011 : http://bnn.lv/]



Madaras Gulbis gleznas par jūru. [http://www.madaragulbis.lv/meklet?q=j%C5%ABra]

 

Maija Tabaka Meitene un jūra, Terakotas armija.


Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.

 

Autore A. Otomere.

 

Autore A. Otomere.

 

Autore A. Otomere.

 

Autore A. Otomere.

 

Autore A. Otomere.

 

Autors G. Vasiļjevs.



Mākslas filma Zvejnieka dēls (1939). Režisors Vilis Lapenieks. Otras ekranizācijas (1957) režisors – Varis Krūmiņš.

 

Mākslas filma Ilgais ceļš kāpās (1981). Režisors Aloizs Brenčs.

 

Dokumentālā filma Piejūra (2005). Režisors Dainis Kļava.

 

Videoenciklopēdija īsfilmu formā Ieraugi jūru (2009). Filmas par 20 dažādām Baltijas jūras dabas vērtībām. [http://visitbalticsea.net/]


Tautas dziesma Jūriņ prasa smalku tīklu.


Dziesma Jūra, es dziedu tev. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Ingus Pētersons.


Dziesma Baltijas jūra. Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Zdzislavs Romanovskis.


Dziesma Baltā saule. Ziedoņa Purva vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Margarita Vilcāne.


Dziesma Pie jūras dzīve mana. Valda Artava vārdi, Raimonda Paula mūzika, izpilda Rita Trence.


Iepazīsti Baltijas jūru!

Baltijas Vides foruma grāmata „Ieraugi Baltijas jūru – mūsu vienīgo un kopīgo” (2009) lasītājiem pieejama arī elektroniskā formātā.
[http://www.visitbalticsea.net/]

 

Lielākās pasaules jūras

Atlantijas okeāns

Nosaukums

Platība (tūkst. km2)

Sargasu jūra

>6000

Vedela jūra

2910

Karību jūra

2777

Vidusjūra

2505

Skošas jūra

1247

Labradoras jūra

841

Melnā jūra

422

Baltijas jūra

419

Īrijas jūra

47

Azovas jūra

39

Marmora jūra

12

 

Indijas okeāns

Nosaukums

Platība (tūkst. km2)

Arābijas jūra

4832

Arafuru jūra

1017

Lakadivu jūra

786

Andamanu jūra

605

Sarkanā jūra

460

Timoras jūra

432

Deivisa jūra

21

 

Ziemeļu Ledus okeāns

Nosaukums

Platība (tūkst. km2)

Barenca jūra

1424

Norvēģu jūra

1340

Grenlandes jūra

1195

Austrumsibīrijas jūra

913

Karas jūra

883

Laptevu jūra

662

Čukču jūra

595

Bafina jūra

530

Boforta jūra

481

Baltā jūra

90

 

Klusais okeāns

Nosaukums

Platība (tūkst. km2)

Filipīnu jūra

5726

Koraļļu jūra

4068

Dienvidķīnas jūra

3537

Tasmāna jūra

3336

Fidži jūra

3177

Beringa jūra

2315

Ohotskas jūra

1603

Japāņu jūra

1062

Austrumķīnas jūra

836

Zālamana jūra

755

Bandas jūra

714

Javas jūra

552

Belinshauzena jūra

487

Sulavesi jūra

453

Rosa jūra

440

Dzeltenā jūra

416

Jaungvinejas jūra

338

Sulu jūra

335

Moluku jūra

274

Seramas jūra

161

Floresas jūra

115

Savu jūra

104

Amundsena jūra

98

Halmaheras jūra

75

Bali jūra

40

[Sagatavots pēc: Ancāne 2000 : 114]