Tradicionālā transkripcija

[jùmc]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʝumʦ]


[j] – balsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[m] – ’skanenis’.’]

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.



jumt-sakne, vārda celms

-sgalotne




jumt+veid-a

jumt+istab-a


jumt+veid+īg-s




jumtspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

jumt-s

jumt-i

Ģ.

jumt-a

jumt-u

D.

jumt-am

jumt-iem

A.

jumt-u

jumt-us

I.

ar jumt-u

ar jumt-iem

L.

jumt-ā

jumt-os

V.

jumt-s! jumt!

jumt-i!


Teikumā var būt:

        1) teikuma priekšmetsŠis jumts ir saglabājies no vecvecāku laikiem.

        2) izteicēja daļa Patiesais iemesls, kāpēc pie griestiem ir slapji un nepievilcīgi plankumi, ir caurais jumts.

        3) galvenais loceklisTiešām skaists jumts!

        4) papildinātājs – Mājas jumtam steidzami ir nepieciešams remonts.

        5) apzīmētājsGuļamistaba ir iekārtota jumta istabā.

        6) vietas apstāklisJumtā bija caurums.



jumta antena, jumta apkope, jumta bagāžnieks, jumta darbi, jumta dārzs, jumta dzega, jumta istaba, jumta konstrukcija, jumta logs, jumta maiņa, jumta remonts, jumta segums, jumta siltināšana, jumta veidi

 

dakstiņu jumts, lapenes jumts, lubu jumts, mājas jumts, metāla jumts, niedru jumts, saimniecības ēkas jumts, salmu jumts, skaidu jumts, tērauda jumts

 

caurs jumts, dabīgais jumts, jauns jumts, kvalitatīvs jumts, nelīdzens jumts, slīps jumts, vecs jumts, zaļais jumts

 

apledojis jumts, apsnidzis jumts, apsūnojis jumts, apzaļumots jumts, bīdāmais jumts, iegruvis jumts, iekārtais jumts, labot jumtu, labots jumts, likt jumtu, nomainīt jumtu, sēdēt uz jumta, staigāt pa jumtu



jumts, v.

Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šās konstrukcijas segums. 

Vienslīpes, divslīpju, četrslīpju jumts (ar vienu, divām, četrām jumta plaknēm). Šīfera, skārda, papes jumts. Jumta kore. Sist, darvot jumtu.

Jumts virs galvas ir kur dzīvot
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 463]


jumts, -a, v.

Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas. Šīs konstrukcijas segums.

Skārda jumts. Šīfera jumts. Ruberoīda jumts. Kārniņu jumts. Niedru jumts. Slīps jumts. Jumta skārds. Jumta pape. Jumta naglas. Jumta plakne. Salabot jumtu.

Jumta istaba – jumtistaba.

Jumta galvenā sastāvdaļa ir spāres un jumta krēsls, kas uztver jumta klāja seguma slodzes. Šterns 2, 214.

Aiz vītoliem čurnēja ēkas ar apsnigušiem jumtiem. Vāczemnieks 4, 141.

Dzīvojamās ēkas lubiņu jumts apauga ar sūnu .. Bels 1, 29.

Kūts ar klētiņu bija zem viena jumta. Birze 3, 29.

No sākuma jau bija tīri labi. Jumts virs galvas, gulta, kur gulēt, un galds ar ēdieniem .. A. Grigulis 13, 65.

// Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).

Automobiļa jumts. Trolejbusa jumts.

.. traucās .. lieli autofurgoni ar baltiem, apsnigušiem jumtiem .. Literatūra un Māksla 77, 1, 4.

.. ormaņi kamanās vairs nemaz nejūdza, tikai ratos. Ratiem bija uzceļamie jumti .. Skujiņš 7, 70.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


jumts jumts; skaidu jumts – druoneicu jumts; uz jumta – iz jumta; jumta kore – čukurs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu mājas, pajumte, patvērums.


Zem jumtamājās, pajumtē.


Dabūt zem jumta beigt būvdarbus. Nogādāt pajumtē, telpā, celtnē.


Lēkt no jumta uz ecēšāmdarīt gandrīz neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.


Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta sar.nebūt iesācējam, neprašam.


Zem viena jumta – vienā un tajā pašā ēkā, vienās un tajās pašās mājās.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Celtniecībājumts ar pārkari, jumts ar satekni, jumts ar spāru spraisli, jumts ar virsgaismas logu, jumta gaiļi, bīdāmais jumts, brezenta jumts, četrslīpju jumts, daudzlaidumu jumts, dēļu jumts, divslīpju jumts, kārniņu jumts, koka jumts, lubu jumts, mansarda jumts, niedru jumts, pakāpjveida jumts, papes jumts, piramīdveida jumts, plāndēļu jumts, plakanais jumts, salmu jumts, saliekamais jumts, skaidu jumts, spāru jumts, stikla jumts, šķindeļu jumts, ūdenspildījuma jumts, vienlaidmetāla jumts, vienslīpnes jumts, zāģveida jumts, zobēnojuma jumts.


angļu  roof

baltkrievu – дах

franču  toit

grieķu  στέγη

igauņu  katus

krievu  крыша

latīņu  tēctum

lietuviešu – stogas

lībiešu  katūks

poļu  dach

somu – katto

ukraiņu – дах

vācu – das Dach

zviedru  tak



Caurumains kā māja. [LSP 997 12265]

 

Nav pirmo reizi uz jumta ar pīpi. [LSP 929 63334]

 

Nesvied akmeni uz otra jumta, kad pašam stikla jumts. 1008 908.

 

Par jumtu grib lēkt, par slieksni nevar pārkāpt. [LSP 1225 11334]


Ja sapnī redzot uz jumta gaili, tad vējš.



Simts simtā, pusgraša jumtā. – Bezdelīga taisa ligzdu. [LTM 233, 749]

 

Četri brālīši zem viena jumta. – Galds. [LTM 802, 775]

 

Kā no rīta ceļas, tūliņ jumtā ķeras. – Ar ķemmi galvu ķemmē. [LTM 877, 2783]

 

Dārzā miets, uz mieta pods, uz poda ’jumtiņš’. Starptautiskajā fonētiskajā transkripcijā ar jumtiņu apzīmē krītošo zilbes intonāciju. ‘]. – Magones galviņa. [LTM 1730, 14980]

 

Balta muižiņa

Ar melnu jumtiņu;

Pulka pulka kundziņu

Ar melnām galviņām. – Sērkociņu kastīte. [LTM 166, 7538]

 

Vīrs sēd uz jumta un pīpē. – Skurstenis un dūmi. [LTM 949, 141]


Vecās mātes sagša pilna rogu. – Cisu jumts. [LTM221, 109]

 

Šūstīts, lāpīts pagasta vecais. – Garsalmu jumts. [LTM 38, 35]

 

Kas aiz deguna pakārti? – Jumta dakstiņi. [LTM 17, 5771]

 

Pa priekšu apvīlē, tolaik auž. – Jumtu jumj. [LTM 233, 1331]

 

Viena māsiņa Rīgā, otra Pērnavā, matu bizes kopā. – Jumta spāres. [554, 625]



Skrien, ragana, gaisā šķērsu,

Manas sētas neaizskar:

Mana sēta dzelžiem kalta,

Adatām jumts jumts. [LD 32459-2]

 

Vediet mani, kur vezdami,

Nevediet tai klētē:

Tai klētei skuju jumts,

Nobirst mana villainīte. [LD 18904-0]

 

Visapkārt Rīg’ apjāju,
Salmu jumtu neredzēju:
Šķindeļiem, dakstiņiem,
Sīkajiem dālderiem.
[LD 31761-2]


Es redzēju tautiņām
Sagšu jumtu istabiņu.
Man pārveda māmulīte
No tā ciema līgaviņu.
[LD 11167-2]


Dieva dēlis jumtu juma,
Zelta spāru spārodamis;
Saules meitas cauri brauca,
Kā lapiņas drebēdamas.
[LD 33754-5]


Lietuvēns

Reiz gājis viens Blomu muižas graudnieks pie muižas mašīna šķūņa. Bijusi klusa vasaras nakts. Zirgi ganījušies uz āboliņa rugājā, un tos gulētājs sargājis, lai tie neiet muižas labībā. Uznācis tāds kā nogurums un miegs, bet šķūnī sācis kaut kas gaudot un šņākt. Daudz nav gulētājs ievērojis un drīz vien aizmidzis. Ilgi laikam nedabūjis gulēt – tāds savāds, mīksts un spalvains uzvēlies uz kājām un vēlies vien tālāk uz krūtīm. Bijis tik smags, ka nevarējis ne pakustēt, elpa bijusi ciet. Uzvēlies uz krūtīm, un karsta elpa situsies sejā. Gulētājs uztrūcies sēdus, raudzījies apkārt, bet viss bijis klusu. Pagriezies uz sāniem un atkal uznācis snaudiens, bet šķūnī sācis kaut kas tik briesmīgi šņākt un rūkt, ka nav varējis vairs iemigt. Šķūņa jumts brakšķējis, durvis klaudzējušas, lai gan vēja nav bijis. Gulētājs manījis, ka nav labi. Nogājis no šķūņa soļus desmit un apgulies pie āboliņa zārda. Nu vairs nekā nav dzirdējis. Ne vairs šķūnis rūcis, ne vairs jumts brakšķējis. 
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Pagrabā paslēptais tēvs

Vecos laikos vienam saimniekam nebijis neviena grauda rudzu sēklas, ko tīrumā sēt. Viņš staigājis noskumis. Te pienācis vecs vīriņš un jautājis: „Kādēļ tik noskumis?”

Tā un tā. Vecītis sacījis: „Tev ir rijas jumts no salmiem, noplēs šo, izkul salmus, tur dabūsi sēklu, kaut ir mazumiņu. Tad kāp zirgam mugurā un izsēj, zirgā aulekšodams, šo sēklu pa visu lauku.”

„Labi” – darījis tā, noplēsis rijas jumtu, izkūlis vienu stopu rudzu, tad, zirga mugurā sēdēdams, lēcis un sējis vispār laukam. Un otrā gadā bijuši rudzi biezumu biezie.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Bašķiņkalns

Nogales Paužu un Ķirpu māju robežās ir kāds uzkalniņš, apaudzis krūmiem. Kalniņam viens gals stāvi nokrītošs un augsts, bet otrs nolaideni zems. Tur iekšā droši vien kāda nogrimusi pils. Gājēji ejot arvien klausās, vai zem kājām nedunēs kāds pils jumta vai arī kādas istabas dobums. Šis kalns ļaudīs daudz populārāks nekā Talsu pilskalns.
[Ancelāne 1990 : 23]


Jumts vizuāli tiek saistīts ar Jumja zīmi. Jumis ir auglības zīme, ar to saistīti dažādi labības pļaujas un ražas rituāli. Grafiski jumja zīme atgādina divus sakrustotus kāsīšus (burtu W). Bieži, gatavota no koka, Jumja zīme tiek novietota spāru galos – senlatvieši ticēja, ka tādējādi mājās tiek nodrošināta bagātība un saticība.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Visneatlaidīgāki uz šiem laukiem raudzījās rija un šķūnis, kas bija liela mūra ēka baltām, kaļķiem apsviestām sienām un biezu niedru jumtu, uz kura šur tur bija redzams sūnu zaļganums. Tas jau bija kalpojis dažus gadu desmitus un gatavojās kalpot vēl, jo mājas pļavām ritošās upītes līkumā. [Virza 1989 : 23]




Ģederts Eliass Pie kūts.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.



Niedru jumti

Jumts ir kā kronis mājas celtniecības procesā, ne velti joprojām pastāv tradīcija jumta korē pakārt vainagu, kas nozīmē, ka galvenais ir paveikts – ēka ir zem jumta. Tas ir arī kā mājas saimnieka vizītkarte – liecība viņa domāšanas veidam un attieksmei pret apkārtējo vidi un estētiskajām vērtībām.

Pasaulē un arī Latvijā palēnām notiek pāreja uz ekoloģiski tīriem jumta seguma materiāliem, un sevišķi labi Latvijas ainavā iederas niedru jumti. Niedre ir plastisks materiāls, kas piemērots arī sarežģītām jumta konstrukcijām. Niedres kā jumta seguma materiāls ir gadu gaitā pārbaudīta vērtība. Pareizi un kvalitatīvi uzklāts niedru jumts kalpo vairāk nekā simt gadu, ja tiek pareizi kopts. Piemēram, ik pēc 20–30 gadiem no jumta vajadzētu notīrīt sūnas, kas ir niedru jumta lielākais ienaidnieks. Zem sūnām uzkrājas mitrums, kas veicina pūšanu. Jumts būtu jāsargā arī no putniem, kas iesēj tur dažādas sēkliņas un zīles.

Maldīgs ir uzskats, ka niedru jumti ir ugunsnedroši. Niedres pieder pie vāji degošo materiālu grupas. Tie ir ugunsdroši sava blīvā seguma dēļ. Būvējot māju un pareizi ievērojot visus ugunsdrošības standartus, niedru jumts ir drošāks nekā sintētisks jumta segums. Pat nejauši uz jumta nokritis cigaretes izsmēķis ugunsnelaimi neizraisīs. [..]

Niedres ir ekoloģiski vistīrākais jumtu seguma materiāls. Tās netiek piesūcinātas ar kaitīgām ķīmiskām vielām.

Jumta korēs parasti izmanto dēlīšus vai plēstās skaidas, tas patlaban ir Latvijā visizplatītākais kores veids. Var izmantot arī dakstiņus, spaļus ar māliem, tiek piedāvāti arī gandrīz divdesmit jumta kores nobeiguma veidi.

Izvēloties fasādes krāsu mājai, jāņem vērā, ka niedru jumts savu gaišo dzelteno krāsu zaudēs aptuveni gada laikā – tas kļūs pelēks. Tātad fasādes krāsa jāizvēlas atbilstoši tam, kāds jumts būs pēc laika.
[Rožukalne 2004 : http://www.videsvestis.lv/]

 

Stāsts par lietu

Arvja Kolmaņa īsprozas darbā Stāsts par lietu (1995) centrālais tēls – vīrs – apjauš kosmiskās telpas orientācijas aprises, sēžot uz jumta. Viņš apzinās, ka materiālās lietas nav nepieciešamas (nūjas aizsviešana) un rada pats savu pasaules modeli, kura centrā atrodas viņš pats. Vecais vīrs jūtas Dieva statusā, iekšēji piepildīts un gandarīts, jo patības veidošana un sasniegšana ir situāciju virkne, kad darbības atskaites punkts un noteicējs ir pats cilvēks. Tieši uz jumta sēžot, vīrs saprot, ka nav jēgas staigāt ne horizontālā, ne vertikālā virzienā, jo šeit var ieraudzīt visu, ko vēlas, skatīties uz visiem no augšas. Vecā, klibā vīra atteikšanos pārvietoties iespējams uztvert kā mēģinājumu pievērsties meditācijai, atsakoties no visa materiālā un uzsverot garīgās pasaules nozīmību. Taču tajā pašā laikā vīram redzes leņķis jeb redzesloks nepaplašinās (iespējams, vienīgi apziņā – iekšējā pasaulē), jo telpa paliek nemainīga, proti, ierobežota. Viņš neredz vairāk, kā līdz šim, vienīgi mainās pārredzamība.