Tradicionālā  transkripcija

[jaûnĩba]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʝɑ͜uniːbɑ]


[j] – balsīgais troksnenis

[aû] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[n] – ’skanenis’.’]

[ĩ] – garais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

   

Trīszilbju vārds.

    Ortogramma – ī.

    



jaun-sakne

-īb-piedēklis

-agalotne

jaunīb- – vārda celms

-ībaizskaņa

 



jaun-īb-a

       ↓→jaun-īb+iņ-a




jaunība patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Vienskaitlinieks.

 

vsk.

dsk.

N.

jaunīb-a

 

Ģ.

jaunīb-as

 

D.

jaunīb-ai

 

A.

jaunīb-u

 

I.

ar jaunīb-u

 

L.

jaunīb-ā

 

V.

jaunīb-a!

 

 

 


Teikumā var būt:

1)     teikuma priekšmetsJaunība daudzu cilvēku atmiņās ir skaistākais dzīves laiks.

2)     izteicēja daļa –  Dzīves posms, kuru apraksta V. Belševica romānā „Billes skaistā jaunība”, Z. Skujiņš  romānos „Kolumba mazdēli” un „Jauna cilvēka memuāri” un I. Indrāne romānā “Lazdu laipa”, ir jaunība.

3)     apzīmētājsJaunības maksimālisms ir saprotams.

4)     galvenais loceklisMana skaistā jaunība.

5)     papildinātājs –  Latvieši dziesmā apdzied jaunību, kas nenāks vairs.

6)     laika apstāklis Jaunībā cilvēkam daudz sapņu, vecumā rūpju.



jaunības dienas, jaunības gadi, jaunības draugs, jaunības laiks, jaunības laime, jaunības maksimālisms, jaunības mīlestība, jaunības pārdzīvojumi, jaunības pārgalvība, jaunības prieki, jaunības recepte, jaunības sapņi, jaunības svaigums, jaunības svētki

agrā jaunība, bezrūpīgā jaunība, laba jaunība, mūžīgā jaunība, skaista jaunība

mana jaunība, mūsu jaunība, tava jaunība

atcerēties jaunību, domāt par jaunību, izbaudīt jaunību

kopš jaunības, no jaunības



jaunība, s. lietv.

Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.

Jaunības gadi. Jaunības draugs. No pašas jaunības. Agrā jaunībā.

Otrā jaunība – saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]


jaunība, -as, s.; parasti vsk.

Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.

Jaunības gadi. Jaunības draugs. Jaunības spars. Jaunības sapņi. Bezrūpīga jaunība.

Apmēram 14 gadu vecumā cilvēka mūžā iestājas pārejas posms no bērnības uz jaunību. Karogs 57, 7, 112.

Cilvēka mūža ritums liekas dabisks un gluds, ja to novēro no malas. Tad jaunību nomaina brieduma gadi un brieduma gadus vecums .. Ezera 1, 44.

// pārn. Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).

.. bagāta radošām idejām bija revolūcijas jaunība. Jaunās Grāmatas 68, 12, 3.

Pašreiz aviācija pārdzīvo savu jaunību, tās pilnīgs uzplaukums būs nākotnē. Liesma 67, 1, 7.

Sarakstīta grāmatiņa par Juri Alunānu, kārta tagad atmiņām par latviešu teātra jaunības laiku. Zvaigzne 73, 19, 17.

Otrā jaunība  saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozarē) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

 


jaûnĩbajaunība

tâ tecēja mans mūžiņš nuo jaunības v¥cumā

[Sagatavots pēc: ME II : 100]


jaunība jauneiba.   Ir jauneiba un jaunys dīnys.

   [Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]


jaûnĩba, subst. jaûnĩba

viņàm tak visa jaûnĩba i vêl prìekšã.

[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe : 13] 


jaunība  jaunības dienas, jaunās dienas, jaunie gadi, ziedu laiks poēt., jaunums (ko jaunumā nemācies, vecumā nepratīsi), kumeļa gadi sar.

 

 


jaunība – vecums


 


VietvārdiJaunība, viensēta Kalupes pagastā, Jaunības iela, iela Olainē.

Ergonīmi Jaunība, dārzkopības kooperatīvā sabiedrība; Jaunība, futbola klubs; Jaunība, zemnieku saimniecība; Jaunība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību; Jaunība LV, džudo sporta klubs; Jaunība, tradīcijas, mūžība, mazākumtautību bērnu un jauniešu biedrība; Jaunība, pilsētas bērnu un jauniešu centrs; Jaunība, Daugavpils pilsētas Bērnu un jaunatnes centrs.

Preses izdevumi Jaunības Tekas, Mazās Jaunības Tekas.

 


jaunība, atvasināts no jauns. 17. gadsimtā vēl atv. jaunība lietots gan jaunības ‘jaunības laiks’, gan jaunatnes (jaunu cilvēku kopums) nozīmē. Jēdziena diferencēšanās laikam sākusies Ziemeļvidzemē: A. Vellings 19. gadsimta sākumā norādīja, ka ar vārdu jaunība apzīmē tikai stāvokli (‘būt jaunam’), bet ne jaunus ļaudis kopumā. 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos nozīmi ‘jaunatne’ izteica gan ar vārdu jaunība, gan jaunatne. Vārdu jaunatne mūsdienu nozīmē lietoja                  A. Kronvalds un laikam arī viņa ietekmē vārdi nostiprinājās katrs ar savu nozīmi.

[Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 352–353]


angļu juvenility

baltkrievu моладзь

franču jeunesse

grieķu νεανικότητα

igauņu nooruslikkus

ivritā נעורים

krievu молодость; юность

latīņu adolescentia

lietuviešu jaunatviškumas

poļu młodość

ukraiņu молодість

vācu die Jugendlichkeit

zviedru ungdom

 



Nedabība nekad nav tikusi sēdināta tiklības krēslā, un pārplūzdama jaunība salīdzināta ar vējiem.

Jaunībā taupi savu labumu, vecumā nabadzība sāp.

Mācies jaunībā, ja gudrs gribi būt vecumā.

Kas jaunībā viegli, tas vecumā grūti.

Kad vēl tā iet kā jaunībā.

Jaunībā mācies, pieaudzis strādā, vecumā baudi.

Jaunība nezin, vecums nevar.

 


Vai, mans jaunums,

Vai, vieglumiņš!

Es lēkšus pārlecu

Pār Daugaviņu. [LD 5261]

 

Kur tas mans jaunums,

Kur vieglumiņš!

Es lēkšu pārlēcu

Pār Daugaviņu. [LD 23791]


„Gribēju jaunībā kļūt par jūrnieku.”

„Kāpēc nekļuvāt?”

„Esmu ļoti izklaidīgs. Velns viņu zina, ko es uz kuģa varētu sadarīt.”

„Bet par ko tad kļuvāt?”

„Esmu aptiekārs.”

 

Divi vecīši atceras jaunības gadus:

„Manis dēļ jauka meitene bija gatava riskēt ar savu dzīvību…”

„Kā tas notika?”

„Viņa teica, ka labāk ies slīcināties nekā mani apprecēs…”


     



Ziedošā daba un jaunība

 

Tā vasara, mīļā vasariņa,

Kā visiem bērniņiem patīk viņa!

Kā viļņo druva! Kā zaļo pļava!

Nevienas vietas, kur puķīšu nava.

 

Pa kviešiem mirdz sarkanās magones,

Pa ērkšķiem smej nebēdnes rozītes,

Pa smiltiņām bērniņi rotājas,

Dej, lēkā, rociņās saķeras.

 

Ak, ziedošā daba, ak, jaunība,

Tās abas vienāda daiļuma!

Visvairāk priecājas jaunā sirds,

Visspožāk bērniņam actiņas mirdz!

 

Tas skatās, kur putniņš vij ligzdiņu;

Pačalo līdzi ar strautiņu, –

Tek garām sudraba upīte

Kā mīļa maziņo biedrene.

 

Pat mežā stirniņa nebaidās,

Un nāk un bērniņos noskatās;

Turpat tiem blakus dzied cīrulīts.

Un dzeguzīte mežā velk līdz.

 

Dūc bites, un puķītes viņas gaida,

Lauks smej, kur dzelteni tauriņi skraida,

Un augšā tik zil-zila debestiņa,

Ak, vasara, mīļā vasariņa! [Rainis 1978 : 284]

 

 

Telegramma

 

Jaunība, tev vajag rīkoties ātri,

Rīt tava balss varbūt nederēs…

 

Naktī mums pāri spīd Mēness krāteri

Kā milzu šāviņu bedres.

Būs par vēlu skaisties un pārmest,

Raķetes šurp kad tēmēs,

Mēness krāteru baigums būs pārnests

Uz mūsu zaļās zemes.

Asinis verdot saplosīs vēnas,

Koki ogļosies melni.

Paliks uz sienām mūsējās ēnas,

Indīgi būs mūsu pelni.

Un tas būs viss. Zemes tūkstošgadi

Reizē ar visiem mums klusēs.

Tā būs ar raķešu adatām sadiegtas

Pasaules divas puses…

Neesam gļēvuļi, neesam lišķi,

Protam glāstīt un kapāt,

Taču kādi strīdi būs izšķirti,

Gulstoties vienā kapā?

 

Angļi un itāļi, franči un somi

Jaunībai degt un plīvot!

Nav taču strīda par to, kā nomirt,

Strīds ir par to kā dzīvot. [Vācietis 1989 : 396]

 

 

Pa ziedoņa lejām esi gājis

 

Pa ziedoņa lejām esi gājis

Un neesi rozes skūpstījis?

Ai, jaunekli, jaunības sārtās dzīves

Tad neesi tu pelnījis!

 

Pa ziedoņa lejām esi gājis

Un neesi laimībā smaidījis?

Un, kaut ar tu mirsti ideāliem,

Par velti tu esi dzīvojis. [Poruks 1971 : 153–154]


.. Un puķītes zemu jau liecas:

Tās vējš un salna lauž…

Irst ziedi – jautrība – sapņi…

 – Ardievu, jaunība!

„Ardievu, jaunība!” atkārto Daugavas krasts Vidzemē.

„Ardievu, jaunība!” noskan arī Avotiņu kalnos.

Bet tuvējā bērzā aizkustas pēkšņi zars, it kā arī sirmais koks atmestu ar roku – ardievu, jaunība!

Un arī pašiem dziedātājiem top savādi ap sirdi.

Viņi gan pašā jaunībā, tomēr arī viņiem tiek kaut kā žēl, tik žēl…

Ak jā! Rudens domas, rudens jausmas!

No drūmajām domām pirmais atsvabinājās Jancis.

„Klausies, Lote!” viņš teica. „Nez vai tas maz taisnība?”

„Kas tad?”

„Nu – ka puķes arī var runāt?”

„Kāpēc tad ne?”

„Jā?…” [Valdis 1992 : 144]

 

„Cik skaisti tie vītoli! Kā jaunība,” sapņaini teica Vecrulīša.

Bille pavērās uz Vecrulīšu. Kādas bijušas jaunībā cīpslainās, zālē atmestās rokas? Krunkainā seja? Mute ar izdrupušiem zobiem? Vai tiešām viņas jaunība bijusi skaista kā sudrabvītoli?

Bille noteikti vairs nebija bērns. Tātad ir viņas jaunība? Laikam jau arī jaunība skaista tikai citiem. Jo skaists tas biešu lauks, skaisti vītoli, bet Billes jaunība? Kāds no tās prieks Billei? Grāmatās arī jaunība parasti kā sudrabvītoli. Ja tomēr ciešanas, tad spilgtas un karstas. Bet dzīvē? Bille labāk būtu veca, kad jau viss vienalga. [Belševica 1999 : 76]

 


STRAUTIŅŠ. Es tevi mīlu, mana dvēsele.

LAIMA. Klau, manas bērnības dziesmas skan atkal! Izcēlusies no kapa, mana apraktā jaunība uzskata mani ar savām nevainības pilnām zilajām bērna actiņām tik žēli, tik saldi, bet (atgrūž piepeši Strautiņu) nemīli mani labāk!

STRAUTIŅŠ. Kas tev piepeši notika?

LAIMA (ar mokām). Nemīli mani! Es tavas mīlestības neesmu cienīga.

[Aspazija 1986 : 232]



Jaunība bieži tiek definēta kā dzīves posms, kurā notiek pāreja no bērna uz pieaugušā statusu. Jauniešu kļūšana par pieaugušajiem nozīmē patstāvīgas dzīves uzsākšanu, noteiktu sociālo pozīciju ieņemšanu un sociālo lomu izpildi, tātad faktiski – jauniešu iekļaušanos sabiedrībā. Šaurākā nozīmē šī sociālā pāreja apzīmē izmaiņas indivīda vai grupas dzīves darbībā – darba attiecību uzsākšanu, savas ģimenes izveidošanu, neatkarības iegūšanu no vecākiem, patstāvīgas dzīves pozīcijas izveidošanu. Tādējādi pats pārejas jēdziens tiek saistīts ar socializāciju, sociālo pašnoteikšanos, sociālo briedumu. Pāreja no viena dzīves cikla citā ir vairāk vai mazāk ilgstošs posms, un par šo ciklu nomaiņām, tajā skaitā par kļūšanu pieaugušam, līdz pat pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem vairāk tika runāts psiholoģijā. Tikai pēc tam pārejas problemātika no jaunības uz sociālo briedumu ienāca sociologu redzeslokā. Latviešu valodā terminam nav konsekventa tulkojuma no angļu valodā plaši lietotā un viennozīmīgi saprotamā termina transition (kontekstā youth transition to adulthood) adaptēts tulkojums – jauniešu pāreja pieaugušo statusā, uzsverot sociālo pozīciju un lomu maiņu. [..] [Koroļova 2011 : 20]

 

Savas ģimenes izveide, attiecības ģimenē un apmierinātība seksuālajā dzīvē ir būtiskākie faktori, kas veido subjektīvās labklājības izjūtu un vērtējumu jaunības posma beigās. Tas, ka jaunajam cilvēkam ir sava ģimene vai pastāvīgs partneris un viņš ir apmierināts ar ģimenes dzīvi, ar lielu varbūtību garantē, ka saglabāsies pastāvīgs apmierinātības līmenis un indivīds būs kopumā apmierināts, arī iekļaujoties pieaugušo dzīvē. Personiskā realizācija – sakārtota ģimenes dzīve – ir svarīgāka par notikumiem citās dzīves jomās. Tas atbilst arī sabiedrībā izplatītajiem priekšstatiem, varētu pat teikt – stereotipiem un normām, kuru pamatā ir uzskats, ka šajā vecumā ir jāizveido sava ģimene, jārada bērni. Tādējādi paaugstinās varbūtība, ka jaunietis, kurš nebūs realizējies ģimenes dzīvē, jutīsies zināmā mērā nepilnvērtīgs un kopumā būs ar dzīvi neapmierināts. [..] Rezultāti apstiprina – bērnībā un jaunībā vecāku ģimenē gūtās pieredzes saistību ar subjektīvo apmierinātību tālākajos dzīves posmos. Vecāku šķiršanās, nāve un dzīve bez vecākiem ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē noslieci uz negatīvu dzīves vērtējumu arī turpmāk. Saistība starp pieredzi jaunībā un apmierinātību ir nozīmīga, arī sasniedzot pieaugušo vecumu. Varbūtība, ka cilvēks piederēs neapmierināto grupai, kurai dzīves subjektīvā izjūta ir pesimistiska, palielinās, ja jaunietis ir piedzīvojis vecāku šķiršanos/nāvi līdz vidējās izglītības iegūšanai, t. i., līdz pilngadības sasniegšanai (laikā, kad vairums jauniešu vēl dzīvo vecāku apgādībā). Pastāv divas reizes lielāka iespēja, ka 26–27 gadu vecumā šie jaunieši ar dzīvi kopumā nebūs apmierināti. [..]

Augstāks pašvērtējums salīdzinājumā ar citiem būtiski paaugstina apmierinātību ar dzīvi kopumā kā jaunībā, tā arī turpmāk. Subjektīvās labklājības noteikšanā pašvērtējumam būtiskāka nozīme ir to jauniešu grupā, kuriem nav savas ģimenes. Lielākas iespējas dzīvot pēc saviem ieskatiem divas reizes paaugstina iespēju būt apmierinātam ar dzīvi. Labāka profesionālā karjera salīdzinājumā ar citiem nav izšķirošais faktors, lai dzīvi kopumā vērtētu kā izdevušos. Arī tie, kas savas karjeras iespējas vērtējuši kā zemākas, ar dzīvi kopumā ir apmierināti, un šī saistība ir statistiski nozīmīga. [..]

[Koroļova 2011 : 170–172]

 



Georgs Šenbergs Jaunība (1950–1970). Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.


Arta Dumpe Jaunība (1976).

[http://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=3&rajons=4&id=133]

 

Viktorija Pelše Jaunība (1982; bronzas skulptūra).



Dokumentālā filma Jaunības avots. Latvijas laikmets (2001). Režisors Askolds Saulītis, studija „Subjektiv Filma”.

 

Dokumentālā filma Vai viegli būt jaunam? (1986). Režisors Juris Podnieks, studija „Rīgas kinostudija”.

[https://www.filmas.lv/movie/1364/]

Dokumentālā filma Otrā jaunība. (1977). Režisors Varis Krūmiņš, studija „Rīgas kinostudija”.


Dziesma Reiz zaļoja jaunība. J. Kulakova mūzika, E. Veidenbauma vārdi.

Dziesma Jaunībai. I. Kalniņa mūzika, J. Helda vārdi.

Dziesma Ielas mūzika. R. Paula mūzika, A. Skujiņas vārdi.

Dziesma Ak, skaistā jaunība! I. Vīgnera mūzika, A. Krūkļa vārdi.

 


Andrejs Jesens (1873–1958) ir bērnu un jaunatnes grāmatniecības celmlauzis, pirmais vērienīgais mākslinieciski augstvērtīgas un zinātniski izglītojošas bērnu un jaunatnes periodikas, oriģinālliteratūras un tulkojumu izdevējs. Viņš bija skolotājs, tulkotājs, rakstnieks. 1909. gadā Andrejs Jesens kādā vēstulē Teodoram Zeifertam vēstījis: „Sākot ar nākošo gadu, esmu nodomājis izdot literāriski zinātnisku mēnešrakstu jaunībai – „Jaunības Tekas”. Šis žurnāls ir nodomāts nevis maziem bērniem, bet mūsu skolas jaunībai un tādiem, kas jau nobeiguši pirmmācības skolu”. Izzinot lasītāju domas, piesaistot mēnešrakstam populārus rakstniekus, dzejniekus, māksliniekus, Andrejs Jesens pilnveidoja šo izdevumu. Cariskās Krievijas mācību programmās latviešu literatūra nebija iekļauta, A. Jesens ar „Jaunības Teku” palīdzību informēja par latviešu kultūras būtisku daļu – latviešu rakstniecību, tādējādi veicinot bērnos patriotismu, dzimtenes mīlestību, lepnumu par piederību latviešu tautai.

[Sagatavots pēc: Kalķe 2009 : 35–42]

 

 Žurnāls „Jaunības Tekas” iznāca no 1910. gada līdz 1915. gadam un no 1920. gada līdz 1930. gadam Rīgā. Mazākiem bērniem A. Jesens izdeva žurnālu „Mazās Jaunības Tekas” (1924–1935).

 

Vēstot informāciju par Jaunības svētkiem Borisovas vecdārzā 2017. gadā,  Vecumu pagasta kultūras pasākumu organizatore Jolanta Vrubļevska raksta:

„Dažus akmentiņus no bērnības ceļa. Kad saulīte tikko ceļas. Un acīs tev skatās tieši. Dažus akmentiņus delnā cieši. Un tad cauri gadiem smiedamies skriešus. Dažus akmentiņus kā sudraba piešus. Dienā skanot un mirdzot naktī. Redzi, dažu trūkst lielajai saktai. Tai, kas uz krūtīm pasaulei sprausta. Kā vēji viņas villainē rausta. Pa ceļu līku loču vai taisnu savus akmentiņus pasaulei aiznes.

Ar bērnības akmentiņiem, cieši saspiestiem saujā, 16. jūlijā Vecumu pagasta jaunieši Borisovas vecdārzā vēra durvis savai jaunībai. Vēl pavisam īsu brīdi varēja justies kā bērnībā, kamēr vecāki, vecvecāki vai krustvecāki izšūpoja šūpolēs. Dzīve ir dārzs, bet cilvēkbērns – zieds. Liekas, vēl pavisam nesen jaunieši bija mazi, sīki stādiņi, bet nu, savu vecāku mīlēti un loloti, viņi ir uzplaukuši gluži kā ābeles ziedi pavasarī. Zied jaunības gadi, un viņi zied tiem līdzi.”

[Vrubļevska 2017 : http://vilaka.lv/]

 

Pēckarš. Krāsas. Jaunība

„Rozentālskolā mūsu skolotājs Ansis Stunda jautā:

„Sakiet, lūdzu, no kura jaunekļa iznāks mākslinieks, – vai no tā, kurš, aizgājis uz balli, visu vakaru dejo, vai no tā, kurš sēž malā un zīmē?

Mēs sapratām, kādu atbildi skolotājs gaida, un kā vienā balsī atbildējām:

„No tā, kurš zīmē!”

„Pareizi!” skolotājs mums piekrīt.

Tomēr šis ir viens no ļoti nedaudzajiem jautājumiem, kuram šobrīd es nepiekrītu… Ja zīmē, tad zīmē ar visu sirdi un dvēseli, bet, ja esi aizgājis uz balli, tad dejo un izjūti dzīves garšu! Citādi no tevis iznāks sausiņš vai tikai amatnieks.”

Šo un desmitiem citu savas bērnības un jaunības gadu epizožu no meistarmācību laika, kas aizrautīgā un intensīvā radošā darbā aizvadīts Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, vizuāli spilgtās, ar Latgales puikam raksturīgu humora un pašironijas devu atainojis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis atmiņu grāmatā „Pēckarš. Krāsas. Jaunība”.

Atmiņu grāmatā aprakstīta ar mākslinieka skatienu vērotā Rīga, kurā ar lielu koferi pie rokas ierodas trīspadsmit gadus vecs zēns. Visā savas dzīves gaitā mākslinieks izjutis šo pilsētu kā daļu no sava likteņa, kā īsto iespēju vietu, kas garantē izglītību un dod dzīvei jēgu.

[Sagatavots pēc:

http://www.zvaigzne.lv/]