Tava valodas pasaule
Par vārdnīcu
Vārdnīcas veidotāji
Latviešu valodas aģentūra
Pupa folklorā
Izmantotie saīsinājumi
Palīgmateriāli
Palīgmateriāli
Palīgvārdnīca
Kartes
Raksti
Grāmatas
Kā lietot?
Biežāk uzdotie jautājumi
Metodiskie ieteikumi darbam ar vārdnīcu
Paplašinātā meklēšana
Meklēt
Sķirkļi, kas satur meklēto vārdu
Sākums
Izmantotie saīsinājumi
Izmantotie saīsinājumi
a. – angļu
ab. – austrumbaltu
abl. – ablatīvs
adj. – adjektīvs
afrī. – austrumfrīzu
agr. – agrotehnika
aizg. – aizguvums
akuz. – akuzatīvs
alb. – albāņu
anat. – anatomija
antr. – antropoloģija
apst. – apstākļa vārds
apv. – apvidvārds, dialektāla nozīme, nozīmes nianse
apzīm. – apzīmētājs
arh. – arhaisms
arheol. – arheoloģija
arhit. – arhitektūra
arm. – armēņu
a-s. – anglosakšu
asor. – augšsorbu (augšluziciešu)
astr. – astronomija
atgriez. – atgriezeniskais (vietniekvārds)
atv. – atvasināts
av. – aviācija
ave. – avestas
b. – baltu
bakt. – bakterioloģija
bibl. – biblisms
bioķīm. – bioķīmija
biol. – bioloģija
biškop. – biškopība
bkr. – baltkrievu
bot. – botānika
b-sl. – baltu–slāvu
bsl. – baznīcslāvu
bulg. – bulgāru
būvn. – būvniecība
bv. – baltvācu
č. – čehu
d. – dāņu
dat. – datīvs
dem. – deminutīvs
dial. – dialekts, -isms
divd. – divdabis
divsk. – divskaitlis
dor. – doriešu
dsk. – daudzskaitlis
dur. – duratīvs
dz. – dzimte
ekon. – ekonomika
el. – elektrotehnika
ent. – entomoloģija
etim. – etimoloģisks
etn. – etnogrāfija
etr. – etrusku
farm. – farmakoloģija
filoz. – filozofija
fin. – finanšu termins
fiz. – fizika
fiziol. – fizioloģija
fizk. – fiziskā kultūra un sports
folk. – folklora
fot. – fototehnika
fr. – franču
g. k. – galvenokārt
glezn. – glezniecība
go. – gotu
gr. – grieķu
grāmatv. – grāmatvedība
ģen. – ģenitīvs
ģeod. – ģeodēzija
ģeogr. – ģeogrāfija
ģeol. – ģeoloģija
ģeom. – ģeometrija
ģerm. – ģermāņu
h. – holandiešu
he. – hetu
hidrotehn. – hidrotehnika
hist. – historiogrāfija; attiecas uz vēstures zinātni
hom. – homonīms
hum. – humoristiska ekspresīvā nokrāsa
ide. – indoeiropiešu (pirmvalodas forma)
ig. – igauņu
iht. – ihtioloģija
i-ir. – indoirāņu
ilat. – ilatīvs
illīr. – illīriešu
imp. – imperatīvs
imperf. – imperfektīva forma
inf. – infinitīvs
instr. – instrumentālis
interj. – interjekcija
interns. – intensīvs
intrans. – intransitīvs
ir. – irāņu
iron. – ironiska ekspresīvā nokrāsa
isl. – islandiešu
it. – itāļu, itāliešu
iter. – iteratīvs
izd. – izdevums
izsauk. – izsauksmes vārds
īpašv. – īpašvārds
jaut. – jautājamais (vietniekvārds)
jātv. – jātvingu
jlat. – jaunlatīņu
jur. – jurisprudence
jūrn. – jūrniecība
kalnr. – kalnrūpniecība
kap. – attiecas uz kapitālistisko iekārtu, kapitālistisko sabiedrību
kauz. – kauzatīvs
kibern. – kibernētika
konj. – konjugācija
kopdz. – kopdzimtes (lietvārds)
kr. – krievu
kul. – kulinārija
kurs. – kursisms
kursen. – kursenieku izloksnē
ķīm. – ķīmija
la. – latviešu
lat. – latīņu
lauks. – lauksaimniecība
lietv. – lietvārds
liter. – literārs
literat. – literatūrzinātne
līb. – lībiešu
loģ. – loģika
lok. – lokatīvs
lš. – lietuviešu
lv. – lejasvācu
mat. – matemātika
med. – medicīna
medn. – medniecība
meh. – mehānika
meteorol. – meteoroloģija
mežs. – mežsaimniecība
mil. – militārās zinātnes
min. – mineraloģija
mit. – mitoloģija
morf. – morfoloģisks
mūz. – mūzika
narev. – Narevas baltu izloksnē
nāk. – nākotne
neakt. – neaktuāls
nek. – nekatra dzimte
nelok. – nelokāms (vārds)
nenot. – nenoteiktā (galotne)
nevēl. – literārajā valodā nevēlams
niev. – nievājoši
niev. – nievīga ekspresīvā nokrāsa
nol. – noliegums, noliegts (vārdam ar priedēkli ne-)
noliedz. – noliedzamais (vietniekvārds)
nom. – nominatīvs
norād. – norādāmais (vietniekvārds)
norv. – norvēģu
nos. – nosaukums
not. – noteiktā (galotne)
noteic. – noteicamais (vietniekvārds)
novec. – novecojis, novecojošs
noz. – nozīme
ornit. – ornitoloģija
oset. – osetīnu
p. – poļu
pag. – pagātne
paleont. – paleontoloģija
part. – partikula
pas. – pasīvs
pārn. – pārnesta nozīme
pārn. – pārnestā nozīme
perf. – perfektpers. – persona
pers. – persona
pied. – piedēklis poēt. – poētiska stilistiskā nokrāsa
pieder. – piederības (vietniekvārds)
pirmside. – pirms indoeiropiešu pirmvalodas
pol. – politika
poligr. – poligrāfija
pr. – prūšu
pried. – priedēklis
priev. – prievārds
psih. – psiholoģija
psl. – pirmsslāvu
rb. – rietumbaltu
refl. – refleksīvs (verbs)
rel. – reliģija
rir. – rietumirāņu
rum. – rumāņu
s. – somu/sieviešu dzimte (Latviešu etimoloģijas vārdnīcā)
sal. – salīdzinājums
sar. – sarunvalodas stilistiskā nokrāsa
sav. – senaugšvācu
sč. – senčehu
sebr. – senebreju
sfr. – senfranču
sfrī. – senfrīzu
s-h. – serbhorvātu
si. – senindiešu (galvenokārt sanskrita)
sin. – sinonīms
sisl. – senislandiešu (senskandināvu)
skait. – skaitļa vārds
skat. – skaties
skr. – senkrievu
sl. – slāvu
slov. – slovāku
sp. – senpoļu
spers. – senpersu
ssak. – sensakšu
ssk. – senskandināvu
ssl. – senslāvu
s-u. – somugru
subst. – substantīvs
szv. – senzviedru
t. p. – tas pats, turpat
t. poēt. – tautas poētisms, folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa
tadž. – tadžiku
tag. – tagadne
tehn. – tehnika
tekst. – tekstilrūpniecība
telev. – televīzija
tēln. – tēlniecība
toh. – tohāru
trans. – transitīvs
trāķ. – trāķiešu
u. tml. – un tamlīdzīgi
ukr. – ukraiņu
ung. – ungāru
utt. – un tā tālāk
v. – vācu/vīriešu dzimte (Latviešu etimoloģijas vārdnīcā)
val. – valodniecība
var. – variants
vav. – vidusaugšvācu
v-ca – vārdnīca
vet. – veterinārija
vēst. – vēsturisks, attiecas uz agrākajiem laikiem
vh. – vidusholandiešu
vienk. – vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa
vietn. – vietniekvārds
vietv. – vietvārds
vispārin. – vispārināmais (vietniekvārds)
vīr. – vīriešu dzimte
vlat. – viduslatīņu
vlv. – viduslejasvācu
vok. – vokatīvs
vsk. – vienskaitlis
vv. – vidusvācu
zool. – zooloģija
zv. – zviedru
zvejn. – zvejniecība
> – pārveidojies par
< – radies no
* – rekonstruēta forma