Tradicionālā transkripcija
[istaba]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[istɑbɑ]
[i] – īsais patskanis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
[b] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Trīszilbju vārds.
Ortogramma – s.
istab- – sakne, vārda celms
-a – galotne
istab+augš-a
istab+liet-as
augš+istab-a
bērn+istab-a
darb+istab-a
dež-ūr+istab-a
dib-en+istab-a
div+istab-u
dūm+istab-a
guļ-am+istab-a
jumt+istab-a
vien+istab-as
vies+istab-a
istaba – patstāvīgs vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
vsk. | dsk. |
N. |
istab-a | istab-as |
Ģ. |
istab-as | istab-u |
D. |
istab-ai | istab-ām |
A. |
istab-u | istab-as |
I. |
ar istab-u | ar istab-ām |
L |
istab-ā | istab-ās |
V. |
istab-a! | istab-as! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Istaba ir liela un plaša.
2) izteicēja daļa – Tā ir goda istaba.
3) galvenais loceklis – Istaba.
4) papildinātājs – Šai istabai nopirkām jaunas mēbeles.
5) apzīmētājs – Istabas galds ir apaļš.
6) vietas apstāklis – Istabā ienesa arī krēslus.
istabas aizkari, istabas antena, istabas apavi, istabas augi, istabas dizains, istabas durvis, istabas griesti, istabas grīda, istabas iekārta, istabas lampa, istabas logi, istabas mēbeles, istabas mitrums, istabas paklājs, istabas puķes, istabas remonts, istabas rozes, istabas sienas, istabu starpsiena, istabas telpaugi, istabas temperatūra
apspriežu istaba, atpūtas istaba, bērnu istaba, darba istaba, dēla istaba, goda istaba, mātes istaba, meitas istaba, rotaļu istaba, saimes istaba, skolotāju istaba, spēļu istaba, stūra istaba, tēva istaba, vecāku istaba
auksta istaba, drēgna istaba, gaiša istaba, jauka istaba, liela istaba, maza istaba, mitra istaba, plaša istaba, saulaina istaba, silta istaba, smacīga istaba, tīra istaba, tumša istaba
iekārtot istabu, īrēt istabu, kārtot istabu, mazgāt istabu, tīrīt istabu, uzkopt istabu
caurstaigājama istaba, dzīvojamā istaba, izolēta istaba, uzgaidāmā istaba
istaba, s.
1. Dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
Liela, silta, saulaina istaba. Īrēt istabu.
2. Noteiktam nolūkam paredzēta telpa (dzīvoklī, iestādē).
Vannas istaba. Darba istaba. Skolotāju istaba.
3. ģen. istabas. Tāds, kas ir piemērots telpām; tāds, kas lietojams vai atrodas telpās.
Istabas puķes. Silti istabas apavi.
4. novec. Dzīvojamā māja (laukos).
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 401]
istaba, -as, s.
1. Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
Liela istaba. Gaiša istaba. Istabas logi. Istabas durvis. Istabas iekārta. Istabas temperatūra. Ieiet istabā.
Mēbelēta istaba – istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm.
// savienojumā ar apzīmētāju Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
Darba istaba – darbistaba.
Saimes (arī ļaužu) istaba vēst. – telpa, kurā dzīvo kalpi un kalpones.
Goda (arī lielā) istaba novec. – viesistaba.
// savienojumā ar apzīmētāju Telpa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
Uzgaidāmā istaba. Skolotāju istaba.
2. ģen.: istabas, adj. nozīmē Tāds, kas piemērots telpām. Tāds, kas parasti lietojams vai atrodas telpās.
Istabas puķes. Istabas lampa.
Istabas meita novec. – istabene.
3. novec. Dzīvojamā māja (laukos).
Piepeši [braucot] pazuda rija, tad klēts, istaba, dārzs. Brigadere 2, 19.
Es zinu, cik bezdelīdziņu perē uz kūtsaugšas, .. cik uz istabas bēniņiem. Plūdonis 3, 49.
Istaba stāvēja uzkalnā starp vecu ozolu un egli. Tā bija pelēka koka ēka ar skaidu jumtu .. Lēmanis 17, 18.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
istaba – ustoba
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
istaba – kambaris
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 126]
Vēsturē – istaba, goda istaba, ļaužu istaba, saimes istaba.
Vietvārdi – Istabas kalns, kalns Alūksnes novadā; Istabiņu kalni, mežs Saldus novadā; Istabiņu kalns, kalns Saldus novadā; Mazistabu Stieguļu kalns, kalns Ventspils novadā; Vecistabvalks, upe Dundagas novadā.
Ergonīms – Galerija Istaba, mākslas galerija; Tējas istaba – veikals Liepājā.
istaba, aizguvums; no skr. истьба (ssl. istъba < psl. *jьstъba) ‘māja, pirts’ (> kr. избá ‘(zemnieku) māja, istaba’), kas savukārt no romāņu valodām, varbūt no viduslaiku lat. stuba ‘istaba’ (> ģerm. *stuba ‘silta telpa, pirts’, spāņu estufa ‘pirts’, fr. étuve ‘pirts, žāvētava’).
Latviešu valodā vārds aizgūts pirms 13. gs. Tas minēts 17. gs. vārdnīcās līdz ar paralēlformām ustaba, ustuba.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 346]
комната, отдельное помещение для жилья в квартире, в гостинице, в общежитии. Изолированная комната. Комната бухгалтерии. [Sagatavots pēc: http://www.ozhegov.ru/]
angļu – room
baltkrievu – пакой
franču – chambre
grieķu – δωμάτιο
igauņu – tuba
krievu – комната
latīņu – locus
lietuviešu – kambarys
poļu – pokój
somu – huone
ukraiņu – кімната
vācu – das Zimmer
zviedru – rum
Istaba kā cūku kūts.
Istaba kā skābūzis, kā šķūnis.
Istaba silta kā pods.
Tāda istaba kā Ruķeļa cūku aploks.
Istaba kā rija.
Istaba kā suņa būda.
Iegāju istabā kā pirtī bez gara.
Ja istabā ar troksni sprakšķ kāds mēbeles gabals, tad sagaidāms nāves gadījums.
Ja istabā knikš pašas no sevis mēbeles – galdi, skapji utt. –, ģimenē gaidāmas nesaskaņas.
Ja sapnī redz istabu slaukām, tad tai mājā kāds mirs.
Viesis iet pa istabu
Garu kārti grozīdams. – Kaķis.
Bez kāju, bez roku
Pa istabu danco. – Kamols.
Mazs, mazs vīriņš; kad runā, visa istaba skan. – Circenis.
Spēlnieki spēlē,
Istaba gāžas. – Cūka un sivēni.
Liela, diža istaba,
Pumpuroti griesti. – Debess un zvaigznes.
Vecāmāte istabā tup:
Kas nāk iekšā,
Tam dod roku. – Durvju rokturis.
Kungs staigā pa istabu
Šķiņķis uz deguna. – Gailis.
Ikkatrā istabā veca māte. – Gulta.
Kā vies’s istabā,
Tā zem sola. – Sals.
Augšā tilts, apakšā tilts, vidū zosis klaigāja. – Istaba.
Melna sieva, glāžu acis. – Istaba un logi.
Ķēvei sāni salāpīti. – Istaba un logi.
Neliela aitiņa, bet ik rītā pa podam vilnas cērp. – Istaba un mēsli no tās.
Sukājiet, pucējiet,
Vediet drīzi istabā;
Nesukātas, nepucētas
Nevediet istabā. [LD 16896-0]
Iegāja nepraša
Istabā,
Palika rušiņa
Nerušināta. [LD 18848-0]
Apīnīts gudris vīrs,
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izperēja,
Istabā izvadāja,
Istabā izvadāja
Pa visiem kaktiņiem. [LD 19543-2]
Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid’, lai lūdz istabā.
Nāc, Ūsiņ, istabā,
Sēdies galda galiņā. [LD 30059-2]
Smuks puisītis melnu muti
Ienāk meitu istabā.
Ej ārā, mazgā muti,
Tad nāc meitu istabā. [LD 20329-0]
Kulti, malti, līgaviņa,
Ne sēdēt istabā;
Veca mana māmuliņa,
Tai sēdēt istabā. [LD 22624-0]
Kur, māmiņa, meitas tavas?
Krēsli vien istabā,
Krēsli vien istabā,
Ik pie krēsla vainadziņš. [LD 18360-3]
Raudi, bērniņ, vaj neraudi,
Nava māte istabā,
Sveša māte istabā,
Rīkšu sauja rociņā. [LD 4193-0]
Četri kakti istabā,
Četri Dieva eņģelīši;
Visi četri pacēlās,
Kad es gāju istabā. [LD 18902-0]
Istabā vien pazinu,
Māte meitas izdevuse:
Piln’ istaba piekaisīta
Zilu, zaļu dzīpariņu. [LD 18355-0]
Cimdu, cimdu, rokas sala,
Laid, māmiņa, istabā;
Mana cimdu adītāja
Sēd tavā istabā. [LD 14613-3]
Es iegāju neprašiņa
Spēlmanīša istabā;
Spēlēdama nospēlēju
Sav’ vizuļu vainadziņu. [LD 24262-2]
Cielaviņa galvu glauda
Ezeriņa maliņā;
Man māmiņa saglaudīja
Dūmainā istabā. [LD 2986-1]
Meitas godu nolūkoju,
Kumeļā sēdēdams:
Vis’ istaba izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta. [LD 11234-3]
Silta, jauka istabiņa,
Bērza malku kurināta;
Vēl siltāka, vēl jaukāka,
Kad māmiņa istabā. [LD 3243-0]
Gudrais muļķītis
Kādam tēvam bijuši trīs dēli, divi gudri un viens muļķis. Tēvs uztaisījis jaunu istabu un solījis atdot to tam dēlam, kurš visu istabu piepildīšot.
Kad istaba gatava, vecākais dēls nopērk zirgu un ieved istabā, bet zirgs aizņem tikai vienu istabas stūri.
Nu nāk vidējā dēla kārta. Tas ieved lielu salmu vezumu istabā, bet tas arī tik aizņem vienu daļu no visas telpas.
Nu bijusi muļķīša kārta. Tas nopircis resnu sveci, aizdedzinājis un tā piepildījis visu istabu ar sveces gaismu. Tā muļķītis dabūjis jauno istabu.
[LTP 1967 : 355]
Laužu dzīve senos laikos
Kad vēl nebijis istabu, tad dzīvojuši rijās, tikai jaunākā laikā vēl radušies riju kambari. Ēdama galda un tādu ierikšu kā tagad ar nav bijis. Visi ēduši, sēdēdami uz tā sauktā pārta jeb klona. Pametuši uz klona kādu drēbi zem sēdekļa vietas un tad tāpat ēduši no koka kubuliņiem, kas tikuši dažkārt taisīti no elkšņa koka ar cauru vidu, tā ka nevajadzējis ir stīpu apkārt.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Kādai nabadzīgai sievai piedzimis bērns. Šūpuļa nav bijis, un tāpēc viņa bērnu ielikusi kurvītī, novietojusi to gultā un viegli pārklājusi ar drēbi.
Ap to pašu laiku atnākuši arī cūkai sivēni. Viens bijis sevišķi vārgs. Lai to pasildītu un pabarotu, atnesusi uz istabu un ievietojusi tanī pašā kurvītī, kur visu laiku gulējis bērns, bet bērnu pārvietojusi citur. Daži mājinieki to nav zinājuši.
Bērniņu apskatīt atnākusi kāda kaimiņu sieva. No mājiniekiem tā dabūjusi zināt, ka bērniņš guļ kurvītī, gultā. Istabā ienākusi, tā vispirms steidzas to apsveikt. Nokrēslā drēbi drusku pavilkusi no kurvīša nost, tā priecīgi izsaucas: „Ak tu dieviņ! Tēvs kas tēvs: tēva acis, tēvatēva deguns!”
Ciemu pastāvēšanas pirmsākumi droši attiecināmi uz 12. gadsimtu.
Rīgas pilsētā līdzās mūra nocietinājumiem, pilīm, baznīcām, klosteriem, sabiedriskām celtnēm tika celtas arī pilsētnieku dzīvojamās ēkas. Kolonisti savas mājvietas veidoja pēc savā dzimtenē ierastā plānojuma. Minēto ēku izmēri bija ap 12 x 15 m. Tās sastāvēja no vairākām telpām. Raksturīga pazīme ir liela halles veida priekštelpa ar atklātu pavardu centrā un neapkurināmu dzīvojamo telpu aizmugurē. Kā kolonistu, tā vietējo iedzīvotāju celtnes bija dūmistabas, jo skursteņus vēl tajā laikā neizmantoja. Koka celtnes bija visai ugunsnedrošas. Pirmais aizliegums tās celt parādījās jau 1293. gadā. Pirmās mūra dzīvojamās ēkas bija kvadrātveida, ap 9 x 9 m lielas vientelpas celtnes ar ieejas izbūvi, kas izvirzīta ārpus celtnes, pret ielu. Pa to varēja nokļūt puspagraba stāvā. Dzīvojamā istabā, kura atradās virs tā, iekļuva pa ārējām koka kāpnēm. Apkurei kalpoja sienā iemūrēts kamīns. Dzīvojamo istabu apgaismoja viens vai divi logi.
[Sagatavots pēc: Radiņš 2012 : 299–300]
●
Ejot no nama pa durvīm līdzās krāsnij, var nokļūt plašā dzīvojamā istabā. Šo telpu latvietis sauc par istabu. Tas ir ziemas miteklis ar krāsni pretstatā dūmu mājai jeb vasaras miteklim. Droši var teikt, ka latvietis vissenākajos laikos ir dzīvojis namā bez apkurināmas istabas un ka istaba ir jaunāka mājas daļa. Dzīvojamai istabai bieži bija divi logi abās garākajās mājas sienās. Tajā visi dzīvoja kopā: mājas saimnieks ar ģimeni, parasti divas kalpu ģimenes, dažas kalpones, viens vai divi puiši. Katrai ģimenei bija savs istabas kakts un logs. Kaktā katram pārim bija sava ģimenes gulta. Jauniešu guļvietas atradās jebkurā brīvā vietā, arī uz mūrīša ap lielo maizes krāsni. Lielo maizes krāsni, kas istabā aizņēma daudz vietas, kurināja no nama.
Tiklīdz pie nama uzcēla istabu, radās nepieciešamība pēc krāsns šīs telpas apsildīšanai un arī maizes cepšanai. Līdz ar to maizes krāsns, ja tā bija atradusies namā, no turienes bija jāpārvieto uz istabu. Vēlāk krāsns mute bieži tika ierīkota istabas pusē un tajā gatavoja arī ēdienu. Pie krāsns mutes, tāpat kā pie nama pavarda, atradās bedre pelniem, kuros saglabāt uguni. Virs krāsns mutes, kurai priekšā nebija durtiņu, atradās spelte vai arī viens vai divi caurumi, pa kuriem dūmi, no maizes krāsns vai no pavarda nākdami, ieplūda namā, resp., dzīvojamā istabā. Tā kā krāsns atradās istabas kaktā, divi tās sāni balstījās pret istabas sienām un tikai ceturtajam stūrim bija nepieciešams balsta stabs, ko sauca par stuburiņu jeb tēviņu. No staba augšējā gala divas kārtis atbalstījās katra savā sienā, pirmkārt, lai saturētu tēviņu, otrkārt, lai uz tām pie krāsns varētu žāvēt slapjas drēbes u. c. Kad stabs bija nostiprināts, krāsns sānus pie sienas apšuva ar dēļiem kā kasti un līdz pat sienai piepildīja ar māla javu. Tā pēc izžūšanas radās viengabala māla krāsns.
Grīdas vietā bija klons jeb plāns. Mājas klona koka segumu sauc par grīdu, vienalga, vai tā ir likta no plēstiem kokiem, biezām plankām vai no dēļiem. Dēļu grīda dzīvojamās mājas istabā ir raksturīga jaunākam laikmetam, un to lieto arvien biežāk.
Lielās istabas griestos redzamas šķērssijas, virs kurām likti dēļi, kas savukārt pārklāti ar māla kārtu, lai telpā saglabātu siltumu. Pie šķērssijām bija piestiprināti dažādi no dēļiem darināti plaukti un plauktiņi, kas tajos laikos aizstāja skapjus un noderēja dažādu ikdienā bieži lietotu priekšmetu glabāšanai, piem., dziesmu grāmatai. Arī pie sienām atradās primitīvi plaukti: baļķu spraugā iedzīti divi puļķi un uz tiem uzlikts dēlis. Šāds istabas izskats atbilst dzīvojamai ēkai 19. gadsimta vidū. Agrāk istaba bija vienkāršāka.
Pakāpeniski dzīvojamā istaba kļuva lielāka uz nama platības rēķina. Tas bija dabiski, jo nams no apdzīvojamās telpas pārtapa par priekšnamu un virtuvi.
Vēlāk turīgāko zemnieku slānis norobežojās no kalpiem, saimnieka ģimene no kopīgās istabas pārcēlās uz vienu no diviem kambariem, kas tika piebūvēti pie ēkas. Kambaros dzīvoja saimnieks ar savu ģimeni, tajos bija podiņu krāsnis, sākumā klons, bet drīz vien arī dēļu grīda, labākas mēbeles un vairāk ērtību. Saimes istaba palika tāda pati, kāda bijusi.
Tātad runa jau ir par trīsdaļīgu dzīvojamo māju, kurā bija: 1) nams, 2) istaba, ko vēlāk papildināja ar saimnieku kambariem, 3) dažādas saimniecības telpas nama otrā pusē. Vēlāk vienā vai otrā aukstajā kambarī iemūrēja krāsni, lai tur varētu dzīvot vecuma maizē nonākušie saimnieku vecāki vai arī citi mājas ļaudis – vai nu lauku amatnieki, vai arī tā sauktie vaļenieki, kas, nebūdami kalpu attiecībās ar saimnieku, par mitekli, apkuri, gabaliņu dārza, dažreiz arī par govs izmitināšanu pa ziemu atstrādāja noteiktu nedēļu skaitu vasaras darbu karstākajā laikā.
Kambaris blakus namam un pretim istabai tika saukts arī par prec(es)istabu, nevis par pretistabu, kā varētu domāt, jo šādi Baltijā sauc istabu, kas atrodas mājas otrā galā. Prec(es)istaba ir telpa, kur uzglabāja preces, vērtīgas mantas, ne vienmēr tikai pārdodamās, bet vienmēr saimniecībā nepieciešamās.
[Sagatavots pēc: Bīlenšteins 2001 : 58–80]
●
Bluķa vakarā uzpoš istabas.
Dienu pirms Jāņiem, ko sauc par zāļu dienu, visi mājas ļaudis ir aizņemti svētku sagatavošanas darbā. Sievietes steidz uzpost istabas un pagalmu. No salasītiem ziediem pin vainagus, ar ko pušķot istabas sienas un griestus.
Senos laikos primitīvas apgaismošanas ierīces bija rijas krāsns bedrē. Vēlāk, pārejot uz istabām, apgaismošanu rīkoja krāsns tuvumā. Ja vēl tagad vecās lauku mājās sastopam krāsns tuvumā iemūrētu vecu dzirnakmeni, tad nav šaubu, ka tas ir kalpojis istabas apgaismošanai. Uz šī akmens dedzināja nelielu sveķu malciņu. Apstākļi ievērojami uzlabojās, kad radās ideja par sveču liešanu. Arī istabas sveces dedzinot, tās novietoja lukturos.
[Sagatavots pēc: Līdeks 1991 : 12–106]
***
Mazā istabā svece sajūtu rada,
Ka istaba ir ļoti liela,
Ka sienu nav apkārt, nav šķēršļa nekāda:
Visums, lauks, tāla iela.
Lielā istabā svece sajūtu rada,
Ka istaba ir maza un jauka.
Tik, cik mēs esam, – tik viņa rāda
Uz maza un apaļa lauka.
Un gudra ir svece: atbild par sevi.
Vienalga, cik tālu tu raktos.
Vienmēr istaba būs tāda ap tevi,
Lai būtu ēna kaktos.
Cik savādi: vēja
nopūšama svece
tādu drošību rada, tik droša!
Viena vienīga dzīve, viena vienīga svece,
maza un
pietiekoša. [Ziedonis 1983 : 187]
Ješka visu laiku skatījās apkārt un nevarēja vien attapties. Istabai sienas gludas un baltas, krāsns gluda un balta, sijas baltas un tik augstu, ka laikam ar roku nevarētu aizsniegt. Sūnu Ciemā tur katrā ziņā būtu aizsprausta žagaru bunte bērnu pēršanai, ķimeņu kūlītis vai kāds veselības zāļu kušķis. Še no visa tā nebij ne vēsts, toties pašā vidū piekārts ozolkokā griezts lukturis sešiem zariem un pusnodegušām svecēm, droši vien vēl no ziemas svētkiem. Bet visjaukākā tomēr likās priežu dēļu grīda, tikpat spodra kā galds ar putras bļodu un karotēm. [..]
Saimniece atvēra kādas līdz šim nemaz nepamanītas durvis. Aiz tām sēdēja trīs meitas baltos ņieburos un baltiem priekšautiem. [..] Kad viņas iznāca lielajā istabā, Ješka aizmirsa peļķes zem vīzēm.
[Upīts 1980 : 118–119]
●
Straumēnu istaba bija pārdzīvojusi paaudzes, un pa tām pašām zemajām durvīm, kur uz saules sasildītā sliekšņa uzrāpies bērns pirmo reizi ar brīnumiem skatījās zaļajā Dieva pasaulē, pēc daudzām ziemām un vasarām viņš iznāca nevarīgs, vadīts pēdējā gājienā. Seno dūmu istabu pārbūvēja, un tā radās tagadējā – diezgan gaišiem logiem un diviem baltiem skursteņiem. Durvju melnās stenderes un palodas, kur dūmi bija iekodušies tik stipri, ka to pēdas nevarēja izdzēst ne vējš, ne lietus, liecināja par pagājušiem laikiem. Logu balti krāsotie slēģi un rāmji raudzījās no vienas puses uz ēkām, bet no otras un istabas galiem – uz laukiem. Visos gadalaikos lauki nelielajās rūtīs meta savus atspīdumus – zaļus vasarā, dzeltenus rudenī un baltus ziemā. [..]
Pa mazu verandiņu, kas bija jaunākā laikā taisīta, varēja ieiet saimnieku galā, kur bija četras istabas. Lielākā istaba pastāvīgi oda pēc jāņuzālēm, jo bija paradums, ka tos vaiņagus, ar kuriem saimnieku un saimnieci vaiņagoja Jāņos, pakāra pie sienām. Tā viņi tur stāvēja līdz nākamiem Jāņiem, kad tos pārmija pret jauniem. Virs gultas uz plaukta – ar ādu apvilktos dēļa vākos, spožiem misiņa klamburiem – stāvēja dziesmu un sprediķu grāmata un Bībele.
Kalpu galā, lielā un plašā istabā, dzīvoja trīs ģimenes, gultas novietojušas katra pie savas sienas, ar galdiņu blakus un plauktiem, kur atradās šķīvji, bļodas un karotes. [Virza 1989 : 29–31]
MADARA.
Vai esi māte bijusi, ka zini?
ARTA.
Es būšu, Madara, es būšu!
Es laimē nodrebu, kad iedomājos,
Kā Māras pirtī viņu sagaidīšu.
Pilna Māras istabiņa
Mazu, sīku šūpulīšu…
MADARA.
Tu maza vēl.
Par agru tev tā domāt.
Raksti! [Zālīte 1987 : 100]
Iekārtojot guļamistabu, biežāk, nekā plānojot citas telpas, domā par veselīgumu. Ņemot vērā tikai zinātniski pamatotus viedokļus, šajā telpā nav ieteicams izvietot datortehniku, mājas kinozāli un daudzas elektrorozetes, jo tas pastiprina elektromagnētisko lauku un rada nevēlamus starojumus. Arī liels daudzums telpaugu nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, jo naktīs izdala ogļskābo gāzi. Tiem, kas sirgst ar elpošanas ceļu slimībām vai alerģiju, vajadzētu izvairīties no sintētiskiem apdares materiāliem vai tādiem, kas uzkrāj putekļus. Šai telpai nepieciešama laba vēdināšana un veselīgs gaiss (ne sauss, ne karsts), garderobes telpai noteikti jāierīko ventilācija, lai nebūtu jātur vaļā durvis. [Tomševica 2008 : 37]
Istaba, arī kambaris. Daudziem iniciācijas rituāliem raksturīgi, ka iesvētāmais tiek ieslēgts istabā, kambarī vai pazemes telpā, kura simbolizē mātes klēpi vai arī kapu un kurā iesvētāmajam jāpavada nakts un jāsaņem garīgā pieredze un zināšanas. Pasakās bieži piemin slepeno istabu, kurā paslēpts tas, ko nedrīkst zināt, un kurā var iekļūt, vien izciešot sodu, piem., trīspadsmitajā istabā, kurā liegts ieiet atšķirībā no pārējām divpadsmit istabām.
[Sagatavots pēc: HVS 1994 : 62]
Dziesma Iedomu istaba. R. Rubeņa vārdi un mūzika.
Dziesma Nenes zvaigznes istabā. I. Ziedoņa vārdi, R. Paula mūzika, izpilda I. Pētersons.
Dziesma Miedziņš sēd(i), miedziņš gaida. R. Blaumaņa vārdi, I. Kalniņa mūzika, izpilda grupa “Cosmos”.
Dziesma Pelēkā dziesma. A. Žebera vārdi, J. Kulakova mūzika, izpilda grupa “Pērkons”.
Žurnāls „Deko” – dažādu istabu – viesistabu, guļamistabu, vannas istabu, garderobes istabu, bērnistabu utt. – interjera modes tendenču atspoguļotājs.
●
Projekts „Mana istaba – tava istaba” ir jauniešu iniciatīvas projekts, kuru īsteno jauniešu neformālā grupa „202. istabiņa”. Tajā apvienojušies jaunieši no visas Latvijas. Projekta laikā viņi dodas uz bērnunamiem, ģimenes krīzes centriem u. tml., lai iedrošinātu un informētu bērnus un jauniešus par iespējām attīstīt sevi un savas prasmes, kā arī veicinātu sadarbību starp dažādos apstākļos dzīvojošiem jauniešiem.
[Sagatavots pēc: http://www.jaunatne.gov.lv/]
Sāls istaba
Sāls istaba ir telpa, kurā no speciāla aparāta izdalās sāls joni, kurus, cilvēkam ieelpojot, tiek attīrīta, mitrināta un nomierināta elpceļu gļotāda, stabilizēta nervu sistēma un uzlabota vielmaiņa.
[Sagatavots pēc: http://www.vcbaltezers.lv/]
●
No 2013. gada 22. februāra līdz 13. jūnijam Dailes teātra Mākslas telpā “Brīvības 75” bija apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde „Sarkanā istaba”, ko rīkoja Dailes teātris sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Rīgā. Izstādes kuratore Inga Brūvere.
Izstādes idejas pamatā ir zviedru rakstnieka, dramaturga, publicista un gleznotāja Augusta Strindberga romāns „Sarkanā istaba”.
[Sagatavots pēc: http://www.dailesteatris.lv/]
●
Eiropas Savienības māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām, radošajām darbnīcām un citiem pasākumiem. ES mājā atrodas Mākslas istaba, kur notiek izstādes, radošās darbnīcas un ir atvēlēta vieta bērnu rotaļu stūrītim. Sarunu istaba kalpo kā platforma, kur nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri un lobiju grupas var, piemēram, diskutēt par jaunākajām ES iniciatīvām ekonomikas jomā. Zināšanu istabā interesenti var saņemt informāciju un konsultācijas par Eiropas Savienību, piemēram, uzņēmējiem speciālisti piedāvā informāciju par ES finanšu atbalstu uzņēmējiem, topošajiem pašnodarbinātajiem – par Eiropas Sociālā fonda sniegtajām iespējām, cilvēkiem, kas vēlas pilnveidoties – par ES mūžizglītības programmas iespējām. [Sagatavots pēc: http://www.esmaja.lv/]
●
Tējas istaba – veikals Liepājā, kurā var iegādāties rokdarbu materiālus, pērles, medu un tēju, dažādus amatnieku izstrādājumus, rotas, sveces un pat iesaiņot dāvanas. Turpat izveidotas radošās darbnīcas un paredzēta vieta izstādēm. Tējas istabā var dejot un gleznot. [Sagatavots pēc: http://www.tejasistaba.lv/]