Tradicionālā transkripcija

[iêt] vai [i¡t]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[i͜eˀt] vai [i͜eːt]


[ie] ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



ie-sakne, vārda celms

-t galotne




prom+aiz-ie-t


pārejošs

pagājušais


atpakaļejošs

augšupejošs

tālejošs




iet patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, nekārtnais darbības vārds

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ej-u

ej-am

esmu gāj-is

esmu gāj-us-i

esam gāj-uš-i

esam gāj-uš-as

2.

ej

ej-at

esi gāj-is

esi gāj-us-i

esat gāj-uš-i

esat gāj-uš-as

3.

ie-t

ie-t

ir gāj-is

ir gāj-us-i

ir gāj-uš-i

ir gāj-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

gāj-u

gāj-ām

biju gāj-is

biju gāj-us-i

bijām gāj-uš-i

bijām gāj-uš-as

2.

gāj-i

gāj-āt

biji gāj-is

biji gāj-us-i

bijāt gāj-uši

bijāt gāj-uš-as

3.

gāj-a

gāj-a

bija  gāj-is

bija gāj-us-i

bija gāj-uš-i

bija gāj-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ie-š-u

ie-s-im

būšu gāj-is

bušu gāj-us-i

būsim gāj-uš-i

būsim gāj-uš-as

2.

ie-s-i

ie-s-iet/ie-s-it

būsi gāj-is

būsi gāj-us-i

būsit/būsiet gāj-uš-i

būsit/būsiet gāj-uš-as

3.

ie-s

ie-s

būs gāj-is

būs gāj-us-i

būs gāj-uš-i

būs gāj-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek ie-t-s

tiek ie-t-a

tiek ie-t-i

tiek ie-t-as

ir ticis ie-t-s

ir tikusi ie-t-a

ir tikuši ie-t-i

ir tikušas ie-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika ie-t-s

tika ie-t-a

tika ie-t-i

tika ie-t-as

bija ticis ie-t-s

bija tikusi ie-t-a

bija tikuši ie-t-i

bija tikušas ie-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks ie-t-s

tiks ie-t-a

tiks ie-t-i

tiksiet ie-t-as

būs ticis ie-t-s

būs tikusi ie-t-a

būs tikuši ie-t-i

būs tikušas ie-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ej-ot

ej-ot

esot gāj-is

esot gāj-us-i

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ie-š-ot

būšot gāj-is

būšot gāj-us-i

būšot gāj-uš-i

būšot gāj-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot ie-t-s

tiekot ie-t-a

tiekot ie-t-i

tiekot ie-t-as

esot ticis ie-t-s

esot tikusi ie-t-a

esot tikuši ie-t-i

esot tikušas ie-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot ie-t-s

tikšot ie-t-a

tikšot ie-t-i

tikšot ie-t-as

būšot ticis ie-t-s

būšot tikusi ie-t-a

būšot tikuši ie-t-i

būšot tikušas ie-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ie-tu

ie-tu

bū-tu gāj-is

būtu gāj-us-i

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu ie-t-s

tiktu ie-t-a

tiktu ie-t-i

tiktu ie-t-as

būtu ticis ie-t-s

būtu tikusi ie-t-a

būtu tikuši ie-t-i

būtu tikušas ie-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-iet

ir bijis jā-iet

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-iet

bija bijis jā-iet

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-iet

būs bijis jā-iet

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-iet

būtu bijis jā-iet

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-iet

esot bijis jā-iet

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-iet

būšot bijis jā-iet

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

ie-s-im!

2.

ej!

ej-iet!

3.

lai iet!


Teikumā var būt:

1) izteicējsGarām gāja Dziesmu svētku dalībnieki – kori un deju kolektīvi.

2) teikuma priekšmetsTik karstā laikā iet ir grūts uzdevums.



iet cauri mežam, iet gājienā, iet kājām, iet soļiem, iet no istabas ārā, iet pa ceļu, iet uz priekšu

 

iet steidzīgi

 

ātri iet, lēni iet



iet

1. Virzīties, pārvietoties kājām, sperot soļus; virzoties soļiem, doties (kurp, kādā nolūkā). 

Iet ātri, strauji. Iet klāt, iet nost, iet projām. Iet laukā. Iet uz pļavu. Iet pa ceļu. Suns gāja līdzi saimniekam. Iet pastaigāties, iepirkties. Iet ogās, sēnēs, riekstos.

Iet pusdienās iet pusdienot; arī izmantot pusdienas pārtraukumu darbavietā.

2. pārej. Veikt (ceļu, attālumu), pārvietojoties soļiem

Iet tālu ceļu, garu gabalu. Iet kājām piecus kilometrus.

Iet savu ceļu – a) doties pa citu ceļu nekā pārējie gājēji; b) pārn. rīkoties pastāvīgi, no citiem neatkarīgi, ne tā kā citi.

Iet taisnu ceļu rīkoties godīgi, likumīgi.

3. Doties (kājām vai ar transportlīdzekli – kurp, kādā nolūkā). 

Pulks iet uz fronti. Iet cīnīties, karot.

Iet darbā strādāt (parasti algotā darbā).

Tēvs iet uz darbu vakaros. 

4. Regulāri apmeklēt (piem., mācību iestādi, nodarbības). 

Iet skolā, kursos, institūtā. Iet uz lekcijām.

5. Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (citos apstākļos). 

Iet atvaļinājumā. Iet strādāt. Šoruden viņš ies pensijā.

6. pārej. un nepārej. Spēlēt (rotaļu).

Iet rotaļās. Bērni gāja paslēpes, sunīšus.

7. 3. pers.; pārej. Braukt (par transportlīdzekļiem); braucot veikt (attālumu). 

Vilciens iet uz Liepāju. Kuģis iet ik pārdienas. Autobuss gāja pa citu maršrutu. Izlēkt no ejoša tramvaja. Automobilis iet simt kilometru stundā.

8. 3. pers. Sākt braukt; atiet. 

Vilciens iet trijos un desmit minūtēs.

9. 3. pers. Pārvietoties, virzīties (piem., lidojot, peldot). 

Gājputni iet uz dienvidiem. Pēc vētras zivis negāja tīklos. Sāk iet ledus.

10. 3. pers. Atrasties, būt vērstam (kādā virzienā). 

Telefona kabelis iet pa pazemi. Ceļš iet caur mežu. Tilts iet pāri Gaujai.

11. 3. pers. Vērties. 

Logs sabriedis, neiet ciet. Durvis vējā gāja ciet un vaļā. 

12. 3. pers. Darboties (par mehānismiem, iekārtām). 

Pulkstenis iet pareizi. Mašīna iet dienu un nakti.

13. 3. pers. Ritēt (par laiku, laikposmu). 

Laiks iet strauji. Dienas gāja cita aiz citas. Iet gadu simteņi.

14. 3. pers. Atrasties (kustībā, procesā); norisēt, veikties. 

Dzīve iet savu gaitu. Krīzes dēļ saimniecība gāja uz leju. Darbs iet labi uz priekšu. Kā tev gāja eksāmenā? Lai iet kā iedams!

15. 3. pers. Virzīties (uz kādu mērķi), tuvoties (kādam mērķim, arī darbības posmam). 

Iet pretim jauniem panākumiem. Apspriede iet uz beigām.

16. pārej.; kopā ar vārdu „ceļš”. Rīkoties, izturēties (kādā veidā). 

Iet kompromisa ceļu.

Šāds ceļš nav ejams šādi nevar rīkoties.

17. 3. pers. Atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem). 

Vēstule uz Liepāju iet divas dienas.

18. 3. pers. Tikt sūtītam, nogādātam. 

Mūsu ražojumi iet uz daudzām zemēm. Šie āboli ies tirgū.

19. 3. pers. Celties (uz augšu), plūst; tecēt. 

Dūmi iet gaisā.

Iet pāri vāroties plūst pāri (trauka) malāmPiens iet pār.

Katls iet pāri sar. – šķidrums plūst pāri katla malām.

20. 3. pers., kopā ar vārdu „nost”. Lobīties, atdalīties; būt notīrāmam. 

Āda iet nost. Kokam gāja nost miza. Krāsa lakatam jau iet nost. Netīrumi no grīdas neiet nost. 

21. 3. pers. Būt uzvelkamam, uzmaucamam, ievirzāmam. 

Zābaki viegli gāja kājās. Svārki vairs negāja mugurā. Gredzens neiet pirkstā. 

22. Ietilpt, būt ievietojamam; saiet. 

Šai mucā iet desmit spaiņu kāpostu. Kastē neiet vairāk par simt olām.

23. Kopā ar darbības vārdu pastiprina šā vārda nozīmi, veidojot spraigāku izteiksmi. 

Es neiešu te plēsties (neplēsīšos). 

Viņš tev ies lūgties! nelūgsies.

24. Izdarīt gājienu (galda spēlē). 

Iet ar bandinieku (šahā).

25. 3. pers. Tikt atdotam, izlietotam (kādam nolūkam, vajadzībai). 

Daļa summas ies inventāra iegādei.

26. 3. pers. Kopā ar lietvārdu lokatīvā izsaka procesu, kas atbilst šā lietvārda saknes nozīmei.

Iet vairumā pavairoties.

Iet mazumā samazināties.

Iet plašumā paplašināties.

Iet zudumā zust, izputēt.

Iet dziļumā padziļināties.

Iet labumā – a) dot lkādu abumu; b) palielināt (organisma) svaru.

27. 3. pers.; sar. Klīst, izplatīties. 

Iet valodas, baumas.

28. 3. pers.; sar. Tikt (labi) pirktam, pārdotam. 

Ejošas preces. Šodien labi iet saldējums. Āboli iet par puslatu kilogramā.

29. 3. pers.; sar. Tikt izrādītam. 

Luga iet jau otro gadu. Filma iet vairākos kinoteātros. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 379–380]


iet, eju, ej, iet, pag. gāju; intrans.

1. Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).

Iet pēc azimuta  iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.

Iet aiz arkla  art.

// Par dzīvniekiem.

Iet rikšos (arī rikšiem)  rikšot (parasti par zirgiem).

Iet soļos (arī soļiem)  iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).

// Doties projām.

Tēvs: Zelmiņ, nu tev jāiet. Tagad pie manis paliks Guste, kamēr māte atbrauks. Zelmiņa: Ja nu viņa paliek, tad varu arī iet. Blaumanis 6, 417.

Palīgstrādnieki pie mums nāk un iet, cik viņu nav mainījies gada laikā? Saulītis 12, 147.

// Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).

Iet ciemos. Iet pusdienās. Iet uz kino. Iet sēnēs. Nav kur iet.

Iet talkā  doties uz talku.

Iet palīgā – palīdzēt.

Iet gulēt  kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.

Iet uzbrukumā  sāk uzbrukt.

Iet ļaudīs rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.

Iet dzīvē  rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.

Iet pie tiesas novecgriezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).

Iet pie bikts rel doties uz grēksūdzi.

// pārnBūt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).

Var būt, ka tās ir tikai iedomas, Kas sirdi dedzina, man garām iedamas. Osmanis 1, 100.

Tas miers, kas ilgi manī krāts, Iet, aiziet… Sadeg tavos matos. Bārbale 2, 54.

// Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).

Iet darbā. Iet skolā. Katru vasaru iet ganos.

Iet savās gaitās (arī savas gaitas)  pildīt savus pienākumus.

Iet klaušās novec pildīt klaušas.

Iet darbos (retāk darbiniekos) novec pildīt klaušas.

Iet mācībā novec pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar Baznīcas dogmām.

// Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).

Iet atvaļinājumā. Iet uz fronti. Iet pensijā.

Iet armijā sar sākt pildīt aktīvo karadienestu.

Iet zaldātos novec sākt pildīt aktīvo karadienestu.

// Savienojumā ar prom”, projām”: atstāt, pamest.

Iet projām no tēva mājām.

Kārtīgi puiši,” Harijs sacīja. Par lielāko daļu varam būt droši, savu darbu viņi zina un pildīs to apzinīgi. Bet mums vajadzētu panākt tādu stāvokli, lai neviens labprāt negribētu iet prom.” Talcis 7, 274.

// trans. Savienojumā ar ceļu”: virzīties uz priekšu (kādu gabalu).

Iet tālu ceļu  doties tālu prom.

// sarDoties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).

„Nākošajā reisā laikam iesim uz Kubu. Laid līdzi! Jā, kāpēc es nevarētu aizbraukt arī uz Kubu? Grīva 8, 267.

// Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) par kājām. Veidoties (par soļiem).

Kad jau nav galvas, tad neiet arī kājas un nekustas rokas. Kroma 3, 66.

Raugies, šī vieta pie Brāķiem vēl atmiņās glabā Soļus, kas prata pa dzīvi tik priecīgi iet. Kaldupe 1, 56.

2. parasti 3. pers. Lidot (parasti prom) par putniem.

Vai tu dzirdi, vai tu dzirdi Šonakt zosis projām iet. Avotiņa 1, 44.

3. parasti 3. pers. Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) par zivīm.

Iet siļķu bari.

4. parasti savienojumā ar verba nenoteiksmi. Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.

Bijis skatīties mēnesi… Cik naivi meli! Kur tas dzirdēts, ka ietu kāds celties augšā no siltas gultas, lai ārā, saltumā, blenztu uz mēnesi? Ezera 2, 159.

Lai jel tas viņas Egils, staigā kaut vai kājām gaisā. Lai dara, ko grib. Es viņa dēļ neiešu galvu lauzīt. Zigmonte 4, 34.

Kas skaitīt ies cik dienu smagu, Kad tuvs, kļūst tas, kas licies tāls? Bārbale 2, 22.

5. parasti 3. pers. Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.

Vilciens iet ātri. Lidmašīna līdz galvaspilsētai iet vienu stundu.

Šodien iet mākslinieku autobuss uz Inesi, un es gribu kādu gabalu pabraukties līdzi. Saulītis 12, 130.

„Kapteiņa Vasnieka kuģis neies jūrā… – Aina vairākkārt atgriežas pie šīs domas, viņa atkārto ar ļaunu prieku: „Neies jūrā. Neies jūrā…Zigmonte 2, 134.

Laba celtuve būs. Cik miežu un linsēklu vezumu rudeņos neiet pāri [Daugavai]? Upīts 4, 7.

// Atiet.

Vilciens ies pēc 10 minūtēm.

Motorlaiva uz Pērnavu gāja rīta pusē. Skujiņš 5, 68.

// Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).

Baļķi iet pa upi. Vējā smiltis iet pa gaisu. Bumba iet pāri laukuma sānu līnijai.

Iet ugunī vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).

6. parasti 3. pers. Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).

Pulkstenis iet precīzi. Pulkstenis iet par ātru. Pulkstenis iet par lēnu.

Iet vaļā sar saka, ja šaujamierocis izšauj.

7. parasti 3. pers. Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).

Stundas iet. Iet uz pavasara pusi.

Pulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.)  pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.)

// Par mūžu, tā posmiem.

Bet nu, kad mūžs jau gājis otrā pusē, Aizvienu [aizvien] biežāk Tebra prātā nāk .. Galiņš 2, 16.

Kā saule riet un mēness riet, tā mūžs uz beigu stundu iet. Čaklais 3, 37.

8. parasti 3. pers. Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) par parādībām dabā.

Mākoņi iet. Mēness iet.

Ledus iet saka par ledus gabalu virzīšanos palu laikā.

9. parasti 3. pers. Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).

No kopējā izvesto preču daudzuma apmēram 11 procenti iet eksportam. Zvaigzne 72, 24, 1.

// Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).

Ražošanas procesā daļa materiālu iet atkritumos.

Paliek iespējas divas. Pirmā? Paklusi smiet, Palaist visu pa vējam, Kā saka: ja iet, tad lai iet. Čaklais 1, 16.

// parasti savienojumā ar nost. Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).

Iet nost mati. Pavasarī dzīvniekiem iet nost vecā spalva. Pārsauļotā āda vēlāk iet nost.

10. parasti 3. pers. Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).

Iet vairumā  palielināties.

Iet mazumā  samazināties.

Iet uz augšu  uzlaboties.

Iet uz leju  pasliktināties.

Iet plašumā  paplašināties.

Iet uz labo pusi uzlaboties.

Iet uz slikto pusi  pasliktināties.

Iet uz beigām  beigties.

Iet uz galu  beigties, tuvoties nobeigumam.

Iet savu gaitu (retāk gājumu)  noritēt neatkarīgi (no kā).

// Veikties. Klāties.

Iet labi. Iet slikti. Neiet nekādā jēgā.

Iet plāni sarklāties, veikties slikti.

11. parasti 3. pers. Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).

Visi norēķini iet caur krājkasi.

Formalitātes es paguvu jau nokārtot. Vajadzīgs vēl tikai jūsu paraksts. Oficiāli automašīna, protams, iet caur komisijas veikalu. Saulītis 12, 132.

12. parasti 3. pers. Būt ievietojamam, ievirzāmam.

Skapis neiet istabā iekšā. Nagla viegli iet sienā.

// Būt ietilpināmam, ietilpt.

Mucā iet 100 litru.

// Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).

Mētelis tikko iet mugurā. Vai jaunie cimdi iet rokā? Zābaki neiet kājās.

13. parasti 3. pers. Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).

Telegrammas iet ātri. Vēstule ies pāris dienu.

// Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).

Par viņiem rakstīja frontes avīzes, bet pirmajās līnijās no mutes mutē gāja viņu leģendārā slava. Grīva 8, 67.

Sūtnis: Krik-krik! Kā žagari lūst tavi balsti! Rīt šitā ziņa ies no valsts uz valsti. Brigadere 1, 232.

14. parasti 3. pers. Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) par ceļiem, takām.

Redzi tur pretī, augšā tos stabus? Aiz tiem iet lielceļš. Lagzdiņš 3, 122.

Tālu aiz siliem un gāršām ceļš iet augšā un lejā pa senjūras krastu. Ziedonis 6, 220.

Es… iesēdos zirgā un sāku braukt. Ceļš man, atpakaļ braucot, gāja gar kapsētu. Apsīšu J. 3, 75.

// Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).

„Nieki! dedzīgi apstrīdēja optimists. „Ventai viscaur pa vidu iet tāds kā grāvis. Jāturas tikai tanī, un kārtībā!” Lagzdiņš 3, 10.

Ērta vienvirziena kustība katrā maģistrāles pusē, kur pa vidu iet tramvaja sliedes. Zvaigzne 73, 7, 20.

15. parasti 3. pers.; sarTikt rādītam (par kinofilmu, lugu).

„Šodien kinoteātrī iet „Parmas klosteris””, viņa ierunājās sērīgi. „Bet mēs jau netiekam… Kalndruva 5, 184.

Iet ciet  vērties ciet, arī būt aizveramam.

Iet rotaļās (retāk rotaļu)  iesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.

Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


iet – īt; (atkārtoti ar noteiktu mērķi) staiguot; veižuot niev.; iet prom – īt paceli; man jāiet – maņ vajag īt;  iet zudumā – izgaist
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


iet – doties; staigāt, soļot; kājot, slāt, snāt sar., kātot sar., stilbot sar., storēt sar., sliept vienk., stupāt barb.; (ātri) tecēt, naskot, nesties sar., cilpot sar., ļekot sar., nagot sar., mizot sar., spolēt sar., spalot sar.; (lēni) čāpot, čābāt sar., čapināt sar.; taustīties; laipot; vilkties sar., kūņoties sar., tuntuļot sar., tuntulēt sar., ļēpot sar., peldēt sar.; (sīkiem solīšiem) tipināt; tipšināt sar., klidzināt sar., cipāt sar., cibināt sar., dipināt sar., dipāt sar., tipāt sar., čabināt sar., pekāt sar. (parasti par maziem bērniem); (lieliem soļiem) lingot sar., stibīt sar.; līgot sar., ģeņģerēt sar., denderēt sar., tenterēt sar., ļempurot vienk.; (neveikli, smagi) šļūkt; kunkuļot sar.; lāčot sar., lamzāt sar., lumzāt sar., lampāt sar., lampatāt sar., ļāpāt sar., klamzāt sar., klumzāt sar., kluburot sar., klamburot sar., lumzāt sar., klambāt sar., kudlot sar.; klunčot sar., klumpačot sar., lumpačot sar., klunkurēt sar., klundurēt sar., stibīt sar., stibot sar., stibāt sar., steberēt sar., kukšot sar., kumpāties sar.; gumbāt sar., gumzāt sar., svampāt vienk., slāpāt sar., sliept sar., stampāt sar.; slampāt vienk., slumpāt vienk., svempt vienk., slempt vienk., stūrēt vienk., stutēt vienk.


Iet (arī soļot, atrasties, būt) avangardā – būt priekšgalā.

 

Iet (arī kustas) kā adata (arī kā mazā adatiņa) – saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.

 

Kā dzen, tā iet – saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku.

 

Iet kopā – rīkoties, darboties kopīgi.

 

Iet roku rokā – darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.

 

Iet (kāda) pēdās – sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas.

 

Iet (kāda) pavadā – pakļauties (kādam).

 

Iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).

 

Iet pār līķiem (retāk līķi) – realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.

 

Iet pie miera – gatavoties, kārtoties gulēšanai.

 

Iet pie tēviem (arī senčiem) sar– nomirt.

 

Iet projām no dzīves – nomirt.

 

Iet savu (arī citu) ceļu – iet uz savu (arī citu) pusi.

 

Iet taisnu ceļu – rīkoties atklāti, godīgi.

 

Iet kā pulkstenis – saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.

 

Iet kā smērēts sar. – saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami. Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.

 

Zeme un debess (arī ar debesīm) iet (biežāk griežas, retāk jaucas) kopā ­–  saka par stipru sniegputeni, viesuli.

 

Iet labumā saka, ja gūst kādu labumu. Saka, ja pieņemas svarā.

 

Tā lieta iet sar. – saka par kā norises iespējamību. Saka, ja kas veicas.

 

Iet vaļā sar. – saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.

 

Elle iet vaļā sar. – saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.

 

Iet no rokas sar. – saka, ja kas (parasti darbs) veicas.

 

Iet kā pa sviestu (arī taukiem, diegu, diedziņu) sar. – saka, ja kas ļoti labi veicas.

 

Iet kā pa dēli sar. – saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.

 

Iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) – saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.

 

Iet kā pa elli sar. – saka, ja klājas ļoti slikti.

 

Iet cauri sar. – īstenoties.

 

Iet iekšā – saka, ja var ieēst.

 

Durvis iet (arī ved) sar. – saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.

 

Iet pušu – pārplīst.

 

Iet pie kāda – apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).

 

(Sa)iet kopā (ar kādu) – (ap)precēties (ar kādu).

 

Iet pie altāra novec. – laulāties (parasti baznīcā).

 

Iet garām (arī secen) – palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam. Neskart.

 

Garām ejot – mazliet un nebūtiski.

 

Iet pāri – plūst pāri (piemēram, trauka malām) – par šķidrumu. Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).

 

Iet pāri mēram (arī pār mēru) – pārsniegt vēlamo pakāpi.

 

Iet bojā – iznīkt. Mirt. Tikt izpostītam, iznīcinātam. Bojāties.

 

Iet zudumā – tikt pazaudētam, zust.

 

Iet pie sirds sar. garšot. Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.

 

Iet pie dūšas sar. – garšot.

 

Iet pār galvu pareti saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro. Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.

 

Iet caur sirdi – saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.

 

Iet caur kauliem – saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.

 

Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet – saka, ja ļoti gribas gulēt.

 

Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.

 

Šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) – saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.

 

Iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū – neatlaidīgi censties ko panākt.

 

Iet dibenā sar. – slīkt, grimt. Panīkt, nīkt. Pagrimt. Tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu).

 

Iet (kā) pa gaisu sar. – saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.

 

Ej nu ej! sar. – lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.

 

Ej nu! arī Ej, ej! sar. – lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.

 

Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! vienk. – saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.

 

Ej bekot! vienk. – saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.

 

Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! vienk. – saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību. 
[Sagatavots pēc http://www.tezaurs.lv/llvv/]


iet; mantots vārds; lš. eĩti, pr. ēisei (vsk. 2. pers.), ēit (3. pers.), kr. идти, bkr. iсцí, ukr. iтú, bulg. (tag. vsk. 1. pers.) úда, č. jíti, p. iść, arh. , he. i– ‘t. p.’, si. éti ‘(viņš) iet’, gr. eĩmi ‘iešu’, lat. īre ‘iet’, eo ‘(es) eju’, it ‘(viņš) iet’. Pamatā ide. *ei– ‘iet’, no kā b. *eitei/ti > la. iet. Tagadnē arh. un apv. atemātiskās formas (es) eimu > iemu, (mēs) eima(m) > iema(m). Ar nepārveidotu saknes formu atv. eja.

Pagātnes formas veido ar citas cilmes vārdu, kam pamatā ide *gOā– ‘nākt’ > b. *-, no kā la. *gājā- > gāja un lš. góti ‘iet (ātri iet)’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 337]


Šķirklis no M. Fasmera vārdnīcas

иду́

идти́, народн. ити́ть, обойти́ться, разойти́ться (Соболевский, Лекции 258), сюда же: пойти́, войти́, прийти́, вы́йти, сойти́, перейти́, найти́ и т. д., др.-русск. иду́, ити́, укр. iду́, iти́, блр. iцí, iсцí, iду́, ст.-слав. идѫ, ити πορεεσθαι, ρχεσθαι, вънити войти”, сънити сойти, изити выйти, болг. ида́ иду, сербохорв. и̏де̑м, ѝти, словен. ídem, íti, чеш. jdu, jíti, слвц. idem, íst, польск. idę, iść, в.-луж. (j)du, hić, н.-луж. du, hyś, полаб. eit. Праслав. *jьdǫ: iti, откуда русск. идти́, под влиянием иду́; польск. iść – как wieść: wiode, и т. д. Первонач. -d- было формантом; ср. кладу́, е́ду (см.). Первоначально атематический и.-е. глаг., ср. лит. eĩti, eimì, лтш. iêt, наст. eimu, iêmu, др.-прусск. ēit идет, ēisei ты идешь, сюда же лит. eĩdinti заставлять идти, eidinė̃ ход, походка, eidiniñkas иноходец, išeidins вышедший, eidỹ межд. вон, пойдем (Буга, РФВ 67, 240; Траутман, GGA, 1911, стр. 257; BSW, стр. 67), др.-инд. ḗti идет”, 1 л. мн. ч. imás, 3 л. мн. ч. yanti, авест. aēiti, др.-перс. aitiy, греч. εμι, εσι, μεν, Β̄σι, лат. īrе, еō, it, гот. iddjа шел, тохар. i- идти; см. Траутман, ВSW 67; Бернекер 1, 420 и сл.; М.–Э. 1, 12; 2, 78 и сл.; Бецценбергер–Фик, ВВ 6, 235; Вальде–Гофм. I, 406. Согласно Кречмеру (Glotta, 13, 137), в основе здесь лежит межд. еi! 
[Sagatavots pēc: Фасмер II 1967 : 117–118]

 

Šķirklis no V. Dāla vārdnīcas

идти

или итти (употреб. также заодно с гл. ходить), шагать, подвигаться шагом, двигаться с места переступая; подвигаться ходом, волоком, подаваться в какую-либо сторону, трогаться с места; шевелиться на месте, двигаться в частях своих, по назначенью, как машина; собираться в ход, намереваться двинуться; о товаре: обычно следовать, быть привозиму или отвозиму; получаться и сбываться; о времени, деле: длиться, течь, происходить, делаться; о плате: полагаться, производиться; о молве: ходить, расходиться, разноситься; о местности, угодьях, дороге: простираться, пролегать, быть; о вещи, поступке: пригожаться на что, употребляться к чему, приличить чему, быть кстати. И не видишь, да идешь. Кто идет? обычный оклик часового. Я шел, или шел пеши, а он ехал верхом. Человек идет до пяти верст в час, а более шагом не пройдет. Кони не идут с места. Корабль не идет со стапеля. Волна идет, набегает. Вода шла на прибыль, а мы ей встречу. Лед идет по реке. Облака идут поднебесьем. Свая более не идет, не лезет, не подается. Сапоги не идут на ноги, тесны. У него кровь идет носом. Водою или морем плавают и ходят, идут (не ездят). Казак едет верхом, а казаки идут. Идут ли часы? нет, стоят или стали. Часы не испорчены, ходят, а теперь не идут, не заведены. Что долго не идут гости наши? Полк идет отсюда, вскоре выступает. Идешь что ли со мною, идем ли вместе? пойдешь ли, хочешь ли идти. Иду в солдаты, в монахи. От нас идет: сало, кожа, пенька; к нам идет: кисейка, лента, чепец. Ныне этот товар не идет, залеживается, его не берут. Ревизор вчера шел хорошо, на театре. Шел бы ты, да удавился! говорят беспутному. И рада б не шла (курочка на пир), да за хохол тащат! Иду не аду, а деваться некуда, о неволе. Год идет за годом, а мы не умнеем. Как стал мир, так и идет. Третья неволя идет (или пошла), как мы его не видали. Идет ли у нас дело? Идет, все: торга идут, стройка идет, толки идут. О чем вечор у нас речь шла? о чем толковали. Наше дело не поет на лад. Ему идет, опричь харчей, по пяти рублей на месяц; шло прежде и больше, да убавила. На меня идет четыре аршина сукна, на платье мое. Хлеб идет в трубку, в дудку, выгоняет соломину. Деревце идет хорошо (пошло), идет в рост. У нас детки идут за детками, рождаются. Куда идет (пошла, ведет) дорога эта? От горы идет лес, там поляна, а далее идут пески. На фунт пороху идет шесть фунтов дроби. Поташ и сало идут на мыло, а мыло на стирку и валку. Этот пример не идет к делу. Ну идет ли тебе так отвечать старшему? Идет ли девка за него (замуж)? Она бы шла, да он не берет. Он в нижних чинах шел хорошо, а теперь не идет ему счастье. Не идет тебе так говорить, неприлично, некстати. К ней не идет голубой цвет, не к лицу ей. Пар идет. Вонь, духота идет от назему. Ничего в голову не идет, ничего не выдумаю, или ни к чему нет охоты Пилось бы, да елось, да дело б на ум не шло! о лени, беззаботности. Идти с туза (в карточной игре), идти конем (в шахматной), ходить, сыграть. Он идет на ссору и на драку; он на то идет, чтобы побраниться, лезет, навязывается, этого ищет. Иди своим путем, своею дорогою, не заботься о чужом деле. Идти прямо, напрямик, по правде жить и действовать правдиво, не кривить душою. Идти против кого, чего, быть противником. Идти на кого, воевать, идти в драку. Как ответ на вопрос: хорошо ли? идет значение  бредет, живет, годится, сносно; а на предложение заклада значение  согласие. Каково здоровье: какова скрипка? идет. Я держу сто рублей, идет, что ли? Идет, разнимайте руки! Он идет, не идет, не решается. Иду, не иду: пошел, не иду, а пришел, так иду! верен или надежен приход, когда он уже сбылся. Иди с печи в дом слово из Ярославской губернии – слезь. Дождь, снег, град идет. У нас две недели все дожди шли. Я иду, и вы идете за мною! говорит невеста, дергая скатерть за угол, от чего прочие девки скоро выходят замуж. Ни идет, ни едет. Идет-не идет, едет-не едет. Не то хорошо, что хорошо, а то, что к чему идет. Разумный видит, что за чем (или что к чему) идет. Бог видит, кто куда (или что куда) идет. И баба видит, что неправда идет. Время на дудку не идет (не вабится). Годы идут своим чередом. Гроза идет! Не идется, не хочетс я или не можется идти. Иденый слово из северных областейхоженый пройденый, где были, ходили. Это место иденое, мы уж были тут, ходили, прошли. Тут идено землемером, пройдено им. Идок муж. кто идет к нам, кого ждем, чаем на пути к себе. Что идоков наших долго нету? Взойдем на горку. Войдем в лес. Полно, выйдем ли! Выдь на улицу. Гвоздь дошел. Зайди за угол. Куда зашел? Зайди по пути ко мне. Изыди отсюду. Найди мне иглу. Нашла коса на камень. Надойди с горы и подползи. Низойди к нашему убожеству. Обойди кругом. Отойди прочь. Стена отошла. Пошел вон! Пойдет ли дело? Подойдем под навес. Перейди кладку. Вам предыдет учитель. Пришел бы ты завтра. Сапоги пришлись. По чем они обошлись? Обошлась ли лошадь в упряжи? Кто прошел? Дождь пройдет. Пройдись, прогуляйся. Не разойтись бы нам. Сойди долой! В цене сойдемся. Уйдем скорее. Запасы подошли или вышли.
[Sagatavots pēc:
Даль II 1955 : 9]


angļu  to go

baltkrievu  iсцi

čigānu  džav

franču  aller

grieķu – πάω 

igauņu  minna

krievu  идти

latīņu – īre

lietuviešu  eiti

poļu  iść

somu  mennä

ukraiņu  iти

vācu  gehen

zviedru 



Kas pirmais iet, tas pirmais aiziet. [LSP 1552 15414]]

 

Kas izgoja papryšku, tys i atis papryušku. [LSP 527 33230]

 

Kur iet, tur paliek. [LSP 1654 3919]

 

Lai īt kā īdams, ej tik smīdams. [LSP 1945 7705]

 

Lai iet kā iedams, paliec smiedams. [LSP 1 1198]

 

Apķērīgam vienmēr labi iet. [LSP 1805 8003]

 

Tas iet visur līdzi kā piektais ritenis. [LSP 1642 1853]

 

Kas nu ies ar klibu dancot un ar mēmu runāties. [LSP 527 45545]

 

Tur iešu, kur man patīk. [LSP 1552 25425]

 

Iet tik ātri kā laupītāju baļķi viens pēc otra. [LSP 1459 1823]

 

Kas iet, tas arī aiziet. [LSP 997 11375]

 

Kas labi vēl, tam labi iet. [LSP 1137 2454]

 

Ies labi, kaut ar slikti rādās. [LSP 384 902]

 

Kas ātri iet, tas ātri krīt. [LSP 796 530]

 

Nu jau iet kā Ausuļos, kad biezputru jāiet uz pagrabu pienā mērcēt. [LSP 1657 4054]

 

Labāk iet nekā braukt. [LSP 834 4599]

 

Kur iet, tur atdurās. [LSP 1620 2232]

 

Ar kū īsi, taids byusi. [LSP 512 39]

 

Lēni iet, tālu top. [LSP 466 26]

 

Lēni iet, bet labi sokas. [LSP 853 921]

 

Ja labi iet, tad citi skauž, ja slikti iet, tad citi priecājās. [LSP 1668 880]

 

Kur īt, tur kreit. [LSP 508 2360]

 

Tev jau iet kā pa žagaru tiltu. [LSP 1225 34635]

 

Kas pirmais iet, tas beidzamais paliek. [LSP 202 7159]

 

Kas lēni īt, tys lieni struodoj. [LSP 1871 232]

 

Jo ātrāk iet, jo ātrāk gals. [LSP 116 6371]

 

Kas lēni iet, tas tālu netiek. [LSP 1724 283]

 

Labs iet kājām, bet slikts jāj jāšus. [LSP 1730 15217]

 

Kas lēni iet, tas labi iet. [LSP 1626 3889]

 

Iet kā pa Bābeli. [LSP 997 14989]

 

Iet kā uzvilkts pulkstenis. [LSP 1838 4173]

 

Iet kā bez galvas. [LSP 1602 6497]

 

Iet kā pa veciem kapiem. [LSP 220 2862]

 

Iet degunu pacēlis kā gailis seksti. [LSP 1715 1294]

 

Iet kā gailis pa ledu. [LSP 1008 4257]

 

Īt kai lūde pa gaisu. [LSP 640 1825]

 

Iet kā vista ar olu. [LSP 1212 394]

 

Iet kā apreibusi vista. [LSP 1225 30241]

 

Īt kai symtu godu dāds. [LSP 512 72]

 

Iet kā vēja grābeklis. [LSP 1225 4771]

 

Nu iet kā bites ziedos. [LSP 1225 25724]

 

Iet kā pret kalnu. [LSP 1730 15150]

 

Iet kā suns asti nolaidis. [LSP 72 13954]

 

Iet rūkdams vien kā Zemes dievs. [LSP 527 31773]

 

Īt kai sapīta gūvs. [LSP 780 181]

 

Iet kā govs ar teļu. [LSP 23 14821]

 

Iet kā govs pa ledu. [LSP 1341 22004]

 

Īt kai lauzs. [LSP 1368 460]

 

Iet kā negudris. [LSP 1225 26872]

 

Īt kai bez prōta. [LSP 477 910]

 

Iet kā bullis pa pļavu. [LSP 1225 1503]

 

Iet arvien sabozies kā bullis. [LSP 564 190]

 

Iet kā bullis baurodams. [LSP 556 2701]

 

Īt kai bez kōju. [LSP 780 345]

 

Iet, ka kankari vien lec. [LSP 23 380]

 

Iet, ka sterbeles vien lec. [LSP 23 424]

 

Iet kā pats nelabais. [LSP 967 26]

 

Iet kā briedis ar ragiem. [LSP 1723 233]

 

Īt kai čorts ar rogim. [LSP 640 1360]

 

Iet kā pa miglu. [LSP 567 1151]

 

Iet kā pa arumiem. [LSP 1802 3530]

 

Īt kai vērss pret kolnu. [LSP 640 1368]

 

Iet kā akls. [LSP 1212 325]

 

Iet kā neēdis. [LSP 508 1593]

 

Iet, kā Dieva nepieņemts! [LSP 717 367]

 

Īt kai nadzeivs. [LSP 1950 1280]

 

Iet kā suns mēli izkāris. [LSP 1225 17894]

 

Iet kā lauva rūkdams. [LSP 1225 11265]

 

Iet kā uz stabiem. [LSP 1225 16576]

 

Iet kā skudras. [LSP 1225 17845]

 

Iet kā pēc nāves. [LSP 1730 66486]

 

Iet kā bez kauliem, kā ļumeika. [LSP 1730 59212]

 

Iet ka ugunis vien plīknī. [LSP 1730 56729]

 

Īt, sarōvs vadaru, kai nabyutu ēdis. [LSP 477 787]

 

Tur iet kā bišu stropā. [LSP 1657 390]

 

Iet kā kaķis, kupri uzmetis. [LSP 72 16168]

 

Iet kā pie Bābeles torņa. [LSP 1658 4425]

 

Iet kā mākoņus stumdams. [LSP 1699 6633]

 

Īt kai zvērbuļs uz kanepem. [LSP 640 845]

 

Iet tikpat kā traks dzīvsudrabs apkārt. [LSP 1459 1354]

 

Iet kā nazis caur sirdi. [LSP 1785 73]

 

Iet kā uz koka kājām! [LSP 1225 27409]

 

Iet kā bagāts pēc nāves. [LSP 1225 21670]

 

Lai iet kā iedams, cieš tik klusu. [LSP 1493 3262]

 

Iet tā kā pa ķešu. [LSP 116 8969]

 

Iet kā bez acīm, strādā kā bez rokām. [LSP 1341 30554]

 

Iet kā bez satura. [LSP 828 15551]

 

Īt kai cyuka, pa zemi dagunu vylkdams. [LSP 548 2323]

 

Iet kā ar ūdeni apliets. [LSP 1802 2001]

 

Īt kai dzērves rindā. [LSP 640 1662]

 

Īt kai uz vystas kojom. [LSP 509 1604]

 

Iet kā mēnessērdzīgs. [LSP 556 4769]

 

Iet kā pa skudru pūzni. [LSP 556 4696]

 

Vecam iet uz sliktu, jaunam uz labu. [LSP 840 2548]

 

Iet kā sasietām acīm. [LSP 567 1152]

 

Iet kā uguns pakulās. [LSP 527 43340]

 

Iet kā pa žagara tiltu. [LSP 17 15735]

 

Iet kā kaķis pa ledu. [LSP 1455 6229]

 

Iet mirdzēdams kā spoža zvaigzne. [LSP 556 13397]

 

Iet, ka vējš vien gar ausīm svilpo. [LSP 1661 5034]

 

Iet kā pērkons ducinādams. [LSP 1225 11024]

 

Kur tā iet kā pasaulē, kur dzied kā baznīcā. [LSP 1225 9629]

 

Iet kā pa mazo ellīti. [LSP 1451 1181]

 

Iet kā velns ar vējlukturi. [LSP 1379 2388]

 

Tev nu gan iet kā pa celmiem. [LSP 1225 29794]

 

Iet kā aizmidzis. [LSP 1738 1726]

 

Iet kā vēzis atspēries. [LSP 384 3465]

 

Iet kā olekti norijis. [LSP 880 1217]

 

Iet kā mietu norijis. [LSP 877 772]

 

Iet kā pa diegu. [LSP 929 56177]

 

Iet kā sasalis. [LSP 867 6642]

 

Iet kā pa taukiem. [LSP 740 13774]

 

Iet kā aita bez galvas. [LSP 1341 30321]

 

Iet kā vista bez galvas. [LSP 1444 815]

 

Iet kā sapīta vista. [LSP 929 68461]

 

Iet kā pīle pa slidenu ledu. [LSP 1722 143]

 

Kur nu iesi kā zivs bez ūdens. [LSP 1585 1144]

 

Lēnāk iesi, tālāk tiksi. [LSP 1693 1144]

 

Kas lēnāk iet, tas ātrāk tiek. [LSP 94 2859]

 

Kas pirmais iet, tas pirmais tiek. [LSP 1766 4587]

 

Klusi iesi, tālu tiksi. [LSP 17 8542]

 

Kas lēni iet, tas stipri turas. [LSP 1459 16]

 

Kas lēni iet, tas augsti tiek. [LSP 556 4676]

 

Kur īsi, tur i tiksi. [LSP 508 2704]

 

Lobs tuoli īt, slykts veļ tuoļuok. [LSP 1950 7972]

 

iesi, tā veiksies. [LSP 231 1175]

 

Kas neiet uz priekšu, tas iet atpakaļ. [LSP 1239 2030]

 

Kas lēnāk iet, tas vairāk zin. [LSP 556 5361]

 

Kas tālāk iet, tas vairāk zina. [LSP 1552 32355]


Kas dzīvē iet taisni, tas nodauza pauri. Bet kas met kupri – tas sveikā cauri.

 

Tā meita, kura iet kājas pie zemes sizdama, ka būkšķ vien, tā ir pēc dabas sirdīga un dūšīga.

 

Ja ejot jaunam cilvēkam uzmin uz papēža, tad dabūs tā kāzās dancot.

 

Mātei pa priekšu ejot, bērns nedrīkst mīt mātes pēdās, jo tad mātei jāmirst.

 

Atmuguriski nevar iet, tad vecākiem soļus līdz kapam skaita.

 

Nedrīkst tēvam vai mātei pa priekšu ačgārni iet, tad tie drīz mirs.

 

Kas ačgārniski iet, tas mēro sev zārku.

 

Kad ejot atsitas kājas pirkstgals pret akmeni, tad satiks kādu pazīstamu.

 

Kad ejot piesitas kreisā kāja pie akmens, tad satiks kādu pazīstamu sievieti.

 

Kad ejot piesitas labā kāja pie akmens, tad satiks kādu pazīstamu vīrieti.

 

Nedrīkst iet riņķī un apkārt kādam cilvēkam, jo tad tam stipri galva reibst.

 

Ja kādam cilvēkam otrs apiet trīs reizes apkārt, tad tas vairs lielāks neaug.

 

Ja divi cilvēki iet pa ceļu un laiž iziet starp viņiem kādu pretimnācēju, tad būs abiem nelaime, un jo lielāka tā, ja sieviete iziet.


Gāju ošus šķirstidama,
Ozoliņu mekledama;
Gāju kalpus brāķedama,
Saimenieku mekledama.
[LD 9895-0]

 

Purvā gāju dziedādama,
Žagariņus lauzīdama;
Tautās gāju raudādama,
Asariņas slaucīdama.
[LD 18236-0]


Gāju, gāju, tālāk gāju
Pa celiņu domādama,
Vaj es būšu tā celiņa

Vēl tālāk gājējiņa. [
LD 17712-1]


Viju, viju, nesaviju
Vītoliņa vainadziņu;
Gāju, gāju, nenogāju
Neveikļam rokas dot.
[LD 6211-5]


Vanags skrēja,– kur tas skrēja?
Tas uz ciema vistām skrēja;
Puiši gāja, – kur tie gāja?
Tie uz ciema meitām gāja.
[LD 12675-0]

 

Dārzā gāja tautu dēls,
Barot savu kumeliņu.
[LD 6439-0]

 

Eju agri no rītiņa,
Eju vēlu vakarā,
Teju tuvu lidinās
Div’ pelēki vanadziņi.
[LD 9613-0]

 

Ej papriekšu, tautu meita,
Savu rotu rādīdama,
Lai es eju no pakaļas
Ar pakulu snātenīti.
[LD 17079-2]

 

Lai ir rozes, kur ir rozes,
Jaunu meitu dārziņā;
Lai iet puiši, kur iet puiši,
Iet pie meitu māmuliņas. [
LD 11992-0]

 

Meitiņās, māsiņās
Tāda jauka dzīvošana:
Iet meitiņas, kur iedamas,
Iet raženi dziedādamas.
[LD 90-0]

 

Iešu, iešu, kā ne iešu
Māsiņai panāksnos;
Iešu zīdu vēcināt,
Sudrabiņu skandināt. [
LD 18957-0]

 

Kad es iešu, tad es iešu
Pār novadu novadiem,
Lai palieka pašu puiši,
Kā baloži guģējot.
[LD 9969-3]


No tālienas jau pazinu,
Kur ies meitas šoruden;
Kur tās apses sārti zied,
Tur ies meitas šoruden.
[LD 11758-4]

 

Lai sēdos, kur sēdos,
Sēdos galda galiņā;
Ies kanniņa, kur iedama,
Ies galdiņa galiņā.
[LD 28448-0]


Zvēri un abru taisītājs

Viens vīrs mežā taisījis muldu. Patlaban mulda gatava, te paskatās – vai traks! Turpat necik tālu čāpo lācis. Kur nu mukt? Vai kokā līst? Lācis uzlīdīs pakaļ. Nē! Labāk ātrumā nokrīt gar zemi, uzrauj muldu sev virsū un saritinās muldas dobumā kā varēdams.

Lācis atnāk, notupas uz muldas un nemaz nesajēdz, ka vīrs tur apakšā. Tup, tup tādu laiku, iegadās vilkam garām iet. „Kur skriesi? Laika diezgan!” lācis iesaucas. „Panāci izrunāties!” Labi! Ne visai ilgi, gadās zaķim garām lēkt. „Ko nošaudies?” lācis iesaucas. „Nāci, aprunāsimies!” Labi! Runā, runā visi trīs; te vilkam iešaujas prātā: „Klau, ko teikšu: mums vajadzētu ieēst! Es aiziešu saimnieka kūtī aunu nočiept; ko tu, lāci, varētu?” „Es atstiepšu bišu stropu ar medu; bet, ko tu, zaķi, varētu?” „Es atkal pagādāšu kāpostu galviņu.”

Labi! Vilks aiziet aunu medīt, lācis medu, zaķis kāpostu galviņu. Bet saimnieks tamēr mudīgi vien izlien no muldas, aizsteidzas, līkumu mezdams, vilkam priekšā, liek saimniecei vārošu ūdeni pagādāt un tad nostājas aiz kūts pakšķa gaidīdams. Necik ilgi, vilks klāt un tūliņ lien kūtī aunu nokopt. Bet, līdz labi iegājis, saimnieks aizcērt durvis un sauc pilnā kaklā: „Saimniece, vārošu ūdeni, vārošu ūdeni!” Šī tūliņ ar veselu spanni klāt. Saimnieks paver durvis un, kā vilks sprūk ārā, tā ar šalti uzgāž vārošo ūdeni virsū un noplucina vilku tik briesmīgi, ka gandrīz jāpaliek turpat.

Un nu par to laiku, kamēr noplukušais lēnītēm rāpo pārtiešus, saimnieks atkal ar līkumu aizskrējis zem muldas paslēpties. Bij arī laiks, jo mazu lietiņu vēlāk jau lācis atstiepj bišu stropu, zaķis – kāpostu galviņu; tikai vilka vēl ne redzēt neredz. Beidzot pamana gan notālēm vilku lēni, lēni velkamies. Lācis saka: „Re, re, kas vilkam par nesamo, ne paiet nesekas.” Bet atlien tuvāk: nav neviena nesamā, pašam tikai kājas neklausa. Šie divi brīnās; bet vilkam tūliņ pirmais vārds: „Ai, draugi, cik tur var ātri dzīvību zaudēt – tik, tik izmuku. It īpaši jāsargās, ja padzird tos vārdus: „Saimniece, vārošu ūdeni!” Es saku: ja to dzirdat, tad nelokaities vairs, bēdziet, ko māk!” Un, līdz vilks to izstāstījis, saimnieks zem muldas tīšām iesaucas pilnā kaklā: „Saimniece, vārošu ūdeni!” Tas vārds vilkam, lācim, zaķim bij tikpat kā uguns pie pakulām: visi aizspruka lapās. Bet saimnieks lēnā garā paņem medu, kāpostu galviņu, muldu un daiņādams aiziet mājā.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Lācis

 

Lācīti, lācīti,

Tavu gudru padomu!

 

Kad nāca vasara

Ar siltu saulīti, –

Tu vilki mugurā biezo kažoku.

 

Kad nāca ziema

Ar salu, sniegu, –

Tu gāji laukā

Basām kājām. [Rainis 1978 : 61]




Ieva Iltnere Jauna un skaista.



Fotoalbums Tā mēs gājām uz neatkarību

Apjomīgajā fotoalbumā Tā mēs gājām uz neatkarību (Rīga: Pix SIA, 2011) apkopoti spilgtākie fotogrāfijās iemūžinātie Latvijas jaunāko laiku vēstures – neatkarības atjaunošanas – notikumi. No kopīgās vienošanās Baltijas ceļā līdz brīdim, kad Latvija uzņemta ES un NATO. Par katru no neatkarības ceļa posmiem albumā sniegts arī plašs informatīvs teksts latviešu, angļu, franču un krievu valodā. Fotogrāfiju autori: Uldis Briedis, Aivars Liepiņš, Gunārs Janaitis, Boriss Koļesņikovs, Imants Prēdelis, Vitālijs Stīpnieks, Andris Tenass, Māris Zemgalietis, Andis Eglītis, Ilmārs Znotiņš.
[Sagatavots pēc:
http://www.valtersunrapa.lv/]