Tradicionālā transkripcija

[hokès]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[xɔke͜is]


[h] – nebalsīgais troksnenis

[o] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[] – vokalizēts līdzskanis j

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma –  ej.



hokej-sakne, vārda celms

-sgalotne




sēd+hokej-s




hokejs  – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Vienskaitlinieks.

 

vsk. dsk.

N.

 hokej-s

Ģ.

 hokej-a

D.

 hokej-am

A.

 hokej-u

I.

 ar hokej-u

L.

 hokej-ā

V.

 hokej!

 

 


Teikumā var būt:

aaaa1) teikuma priekšmetsHokejs ir populārs sporta veids Latvijā.

aaaa2) izteicēja daļa – Viens no zēnu audzināšanas līdzekļiem ir hokejs.

aaaa3) galvenais loceklisManas bērnības hokejs.

aaaa4) papildinātājs – Sētas bērni spēlēja hokeju.

aaaa5) vietas apstāklisHokejā ir daudz negaidītu situāciju.

aaaa6) apzīmētājsHokeja nūja bija zēna kārotā dāvana.



hokeja čempionāts, hokeja fans, hokeja izlase, hokeja laukums, hokeja līga, hokeja nūja, hokeja ripa, hokeja slidas, hokeja spēle, hokeja tiesnesis, hokeja treniņš, hokeja turnīrs

 

kanādiešu hokejs, galda hokejs, Latvijas hokejs, lauka hokejs, ledus hokejs, sieviešu hokejs, somu hokejs, vīriešu hokejs

 

garlaicīgs hokejs, skaists hokejs

 

spēlēt hokeju, trenēties hokejā



hokejs

Komandu sporta spēle, kurā ripu vai bumbiņu sit pretinieka vārtos ar speciālu nūju.

Ledus hokejs (spēle uz ledus).

Lauka hokejs (spēle uz zālāja).

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 338]


hokejs, parasti vsk.

Komandu sporta spēle uz ledus – ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos.

Hokeja laukums. Hokeja nūja. Hokeja slidas. Sacensības hokejā. Hokejs ar bumbiņu.

.. daudz bija to rīdzinieku, kas vēlējās redzēt pirmo spēli jaunajā hokeja sezonā Rīgā. Padomju Jaunatne 62, 183, 4.

Hokejs ar ripu ir ziemas sporta spēle uz ledus, kur katrā pusē (komandā) spēlē vienlaicīgi piedalās seši spēlētāji.. A. Pētersons 1, 7.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


hokejs – ripeliešona; lauka hokejs – uoris hokejs (ripeliešona); hokeja ripa – hokeja ripele; hokeja nūja – hokeja vāza; hokejvāza; hokeja spēlētājs – hokeja kaitātuojs; spēlēt hokeju (uzspēlēt hokeju) – kaitēt hokejā (pakaitēt hokejā).

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Sportāhokejs, hokeja inventārs, lauka hokejs, ledus hokejs, galda hokejs, hokejists.


Vietvārdi Hokeja iela, iela Babītes novada Piņķos.

 

ErgonīmiHokeja pasaule, veikals Rīgā; Latvijas Hokeja federācija, par hokeju atbildīgā organizācija Latvijā; Starptautiskā Hokeja federācija, starptautiska organizācija; Latvijas Hokeja līga, hokeja organizācija; Latvijas Galda hokeja federācija, galda hokeja organizācija.

 

Plašsaziņas līdzekļi –  Hokejs, žurnāls; Hokeja blogs [http://www.hokejablogs.lv/].


Vārda hokejs pamatā ir angļu valodas vārds hockey, kurš fonētiski pārņemts latviešu valodā un ieguvis galotni -s.


angļu – ice Hockey

baltkrievu – хакей

franču – hockey

grieķu – χόκεϊ

igauņu – hoki

ivritā – הוקי

krievu – хоккей

latīņu – Hockey

lietuviešu – ledo ritulys

poļu – hokej

somu – jääkiekko

ukraiņu – хокей

vācu – das Hockey

zviedru – hockey



„Dēliņ, beidz skatīties hokeju. Palūdz Dieviņu un ej gulēt.”

„Mamm, vai tu nesaproti?! Dieviņu nedrīkst traucēt pašā hokeja spēles vidū!”

 

● 

Dzīvoklī notiek remonts.

Sieva, pakāpusies uz trepēm, krāso sienu.

Vīrs ieslēdz televizoru un gatavojas skatīties hokeja spēli.

Sieva teic:

„Ja es nokrītu no trepēm, pārtraukumā neaizmirsti izsaukt ātros.”

 

Pēc šokējošas sagrāves Latvijas hokeja izlases treneris pārmetoši saka spēlētājiem:

„Jūs mani pārpratāt. Pirms spēles vēlējos jūs uzmundrināt, tāpēc teicu,  lai spēlējat, kā vēl nekad neesat spēlējuši, bet jūs to darāt tā, it kā nekad nebūtu spēlējuši.”

 

● 

Hokeja komandas kapteinis pēc spēles pieslido pie tiesneša un jautā:

„Kā klājas tavam sunim?”

„Man nav suņa.”

„Kā, akls un bez suņa?”



Tāpēc, pārradies no skolas, sameklēju savas hokeja slidas, biezas vilnas zeķes un devos uz pārplūdušajām pļavām. [..]

Un ne es sekoju līdzi hokeja ripai, ne arī tās dzenātāju ātrajiem pārskējieniem, tāpēc, pēkšņi atrazdamies zibenīga uzbrukuma pašā centrā, par visprātīgāko uzskatīju pēc iespējas ātrāk pazust.

Tomēr savā asajā izrāvienā ar slidām aizķēru ripu un reizē pievilku vairākas alkatīgas hokeja nūjas. Tās, ķeksējoties pēc melnā gumijas aplīša, spēji noturēja uz vietas manas trīcošās kājas. To, protams, nepamanīja rumpis un gāzās uz priekšu pāri nūjām. [Rungulis 2008 : 21–22]


VIŅŠ. Ko nu taisīt te lauku restorānā politiskās pieredzes paraugstundas.

VIŅA. Nē, pastāsti.

VIŅŠ. Reiz redzēju šādu gadījumu. Es nemēdzu iet uz hokeju, kaut gan Rīgas hokejs toreiz bija ļoti populārs. Daudzi stāvēja rindā visu nakti, lai dabūtu biļetes. Tā lūk, spēlēja Rīgas „Dinamo” un Maskavas „Dinamo”. Man kāds bija uzdāvinājis biļeti. Bija tas brīdis, kad Rīgas hokejā bija sācies pacēlums. Arī šajā mačā pēc sīvas cīņas rīdzinieki sāka vinnēt. Skatītāju pūlis šalca un auroja, un tad kāds jauns puisītis sāka vicināt Latvijas karogu. Ne jau īsto, bet to viļņoto. Lielas miliču grupas viņu aplenca no visām pusēm un, klusējoša pūļa skatienu pavadītu, aizveda prom no tribīnēm.

VIŅA. Man bail no miličiem.

VIŅŠ. Nemāku pateikt, ko pret viņiem jūtu es… [Šņore 2001: 82]



Paskatījos kalendārā, izrādās, jau 14. septembris. Atvēru www.dzejasdienas.lv, un tur melniem burtiem uz oranža fona rakstīts, ka „šajā nedēļas nogalē Dzejas dienas finišēs ar ļoti daudzveidīgu programmu”. Nodomāju – hm… bet kāpēc finišēs? Vai tad Dzejas dienas ir sportistes? Tomēr tas nemaz neliekas smieklīgi vai jocīgi. Visi it kā saprot, kas domāts ar šo izteikumu, kaut gan patiesībā jau finišēšana vairāk piederas sportam nekā mākslai. Tajā pašā laikā paskatāmies „Sporta Avīzes” mājaslapu, un tur lepni vīd kādas publikācijas virsraksts „Trīs vīri zirgos”, bet pats raksts sākas ar vārdiem: „Uzreiz gandrīz trīs nacionālās izlases – futbola, basketbola un hokeja (Rīgas „Dinamo” gandrīz tā pati izlase vien ir) – uzsāks gaitas pretī kaut kam cēlam un taustāmam.” Kādā sakarā šeit hokejs un zirgi? Un kāpēc jāsaka „pretī kaut kam cēlam un taustāmam”, ja ir skaidri zināms, ka izlases cīnīsies par uzvarētāja godu, čempionu titulu, par Stenlija vai pasaules kausu? Acīmredzot ir kādas likumības, principi vai struktūras, kas ļauj mums nebrīnīties par finišējošām Dzejas dienām un hokeja izlašu saistību ar trīs vīriem zirgos, bet uztvert tos kā ikdienišķus izteikumus. Lai saprastu Dzejas dienu finišēšanu, mums ir jābūt zināšanām par to, kas tiek saprasts ar finišu sportā, savukārt, lai saprastu hokeja izlašu saistību ar trīs vīriem zirgos, mums ir jābūt zināšanām par dziesmu „Vella kalpi”, kā arī, ja vēlamies iet vēl tālāk – zināšanām par vēsturiskajiem notikumiem un personāžiem šīs dziesmas kontekstā. Un, visticamāk, tam visam nebūs sakara tikai un vienīgi ar valodu. [Sagatavots pēc: Valtiņa 2003 : http://www.satori.lv/raksts/2265/Signe_Valtina/Kur_finise_dzeja%3F]


Latvijas Hokeja federācijas logo.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) ir galvenā par hokeju atbildīgā organizācija Latvijā. [www.lhf.lv]

 

Latvijas Hokeja līgas logo.

Latvijas Hokeja Līga (LHL) apvieno visas Latvijas hokeja komandas vienā līgā. [www.latvijashokejaliga.com/lv/]



Edgars Iltners Hokejs  (1977).

Auseklis Baušķenieks Hokejs (1976).

Sabīne Vekmane Uz dīķa (2015).

Kalnciema kvartāla galerijā bija apskatāma mākslinieces Sabīnes Vekmanes personālizstāde „Ledus hokejs”, kurā iemūžināts „latviešu nacionālais” sporta veids – hokejs. Gleznā „Uz dīķa” redzama azartiska divu hokejistu cīņa uz dīķa ledus: Sabīne Vekmane izvēlējusies atsvešinātu un estētisku skatījumu. Hokeja formas tērpiem vairs nav atrodamas īpašās piederības atzīmes, tie kļūst par cilvēka plastikas pārveidotājiem, bet spēles brīdis ir fiksēts fragmentāri, neļaujot izsekot konkrētai notikuma gaitai. Vairāk par spēli viņu interesē skaistas detaļas kā attēlojamā tematikā, tā glezniecības procesā, kurās jūtams stingri izsvērts tumši gaišo attiecību pamats. Gleznojot hokeju monohromos toņos, māksliniece ir it kā atņēmusi tam „sīvo cīņu” izteiksmi un pieteikusi savu sievietes skatījumu uz tik „maskulīno” tēmu, kas vairāk asociējas ar patīkamu brīvā laika pavadīšanu. [Sagatavots pēc: Melberga 2015 : www.studija.lv/?parent=7512]


Elīna Poikāne Hokejs I, Hokejs II. Plastika, metāls, 2010.

Ausekļa Baušķenieka (1910–2007) gleznā „Hokejs” (1975) ietverta māksliniekam raksturīgā humora un kritiska vērojuma nots. Līva Mišele Piešiņa savā interpretācijā uzsver sociālkritiskā komentāra lomu („Būtu laiks sēsties pie svētku galda, taču šovakar notiek gadsimta hokeja spēle – Maskavas CSKA pret Ņujorkas Rangers. Rit pēdējās četras papildlaika minūtes, vēl aizvien neizšķirts – 3 pret 3. Vai maskavieši pieveiks kapitālistiskos jeņķus!?”), savukārt māksliniece Elīna Poikāne tēlniecības darbos „Hokejs I” un „Hokejs II” it kā paplašina gleznas telpu, pievienojot tai vēl divus skatītājus. [Sagatavots pēc: Tīfentāle 2010 : http://www.studija.lv/?parent=3112]


Starptautiskās hokeja federācijas ēka Toronto.

[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html]



Dokumentālā LTV videofilma „Leģenda. Helmuts Balderis” (2016). Filmas režisors A. Tripāns.

Dokumentālā LNT televīzijas videofilma „37. Latvijas Faili. Mūris. Artūrs Irbe” (2016). Producents A. Vīksne.


Dziesma Radio SWH Hokeja himna. SWH dīdžeju vārdi, Z. Liepiņa mūzika, izpilda SWH dīdžeji.

Dziesma Hokeja himna. Vārdu, mūzikas autors un izpildītājs grupa Z-Scars.


Hokeja izcelsme ir nezināma, domājams, ka angļu kareivji to aizveduši uz Ziemeļameriku. Makgila Universitātes studenti uzrakstīja noteikumus un organizēja pirmās sacensības (1879) hokejā. Olimpiskajā programmā hokejs vīriešiem  ir iekļauts kopš 1920. gada, bet  sievietēm – no 1998. gada.  Pirmās oficiālās Latvijas meistarsacīkstes  hokejā vīriešiem notika 1931./32. gada sezonā. [Sagatavots pēc: www.letonika.lv]

 

Latvijas Hokeja federācija ir aktīva Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) dalībvalsts. 2006. gadā Latvijā norisinājās pasaules čempionāts hokejā, visnozīmīgākais sporta pasākums Latvijas vēsturē, un par šī grandiozā pasaules sporta foruma rīkošanu LHF saņēma tikai vislabākās atsauksmes gan no dalībnieku, gan IIHF puses.

Latvijas izlases šobrīd ir redzamākā Latvijas hokeja daļa, kas gūst atzīstamus panākumus starptautiskajā arēnā, un šie rezultāti nodrošina Latvijai augstu vietu pasaules hokeja reitingā:

Latvijas valstsvienība kopš 1997. gada nemainīgi piedalās pasaules hokeja čempionāta spēcīgākajā grupā, kā arī četras reizes pēc kārtas (2002., 2006., 2010. un 2014. gadā) ir piedalījusies ziemas olimpiskajās spēlēs. Pēdējās no tām – Soču ziemas olimpiskajās spēlēs – tika izcīnīta augstā astotā vieta.

Atzīstami pasaules čempionātos 1. divīzijā piedalās arī sieviešu, U20 (junioru) un U18 izlases (jauniešu izlases). Tā Latvijas U20 izlases trīs reizes ir uzvarējusi 1. divīzijas pasaules čempionātos (2005., 2008., 2011., 2016.), bet U18 izlase četras reizes ir uzvarējusi 1. divīzijas pasaules čempionātā (2006., 2009, 2011., 2014. gadā).[Sagatavots pēc:  http://lhf.lv/lv/par_lhf]

 

Lauka hokejs 

Arheologi atklājuši, ka jau pirms 4000 gadiem senajā Ēģiptē spēlēts kas līdzīgs lauka hokejam. Bet vārds hokejs pirmoreiz, iespējams, lietots 1527. gadā. Lauka hokejs ir  komandu sporta spēle, to spēlē laukumā ar nūjām un bumbiņu. Lauka hokejs cēlies Persijā. Pirmā lauka hokeja komanda tika izveidota 1849. gadā Londonā. Pirmo valstsvienību spēli savā starpā aizvadīja Īrija un Velsa (īri triumfēja ar 3:0). Vasaras olimpisko spēļu programmā iekļauts kopš 1908. gada.

Ik pa četriem gadiem notiek pasaules kausa izcīņa lauka hokejā, un tas ir viens no lielākajiem sporta pasākumiem pasaulē. Pirmie par šādu ieceri (pasaules kausa rīkošanu) ziņoja pakistānietis Airs Māršals Nur Hans un indietis Džimijs Nagarvala. Pēc viņu ieceres, vērienīgajām sacensībām vajadzēja notikt Pakistānā 1971. gadā, taču politisku apsvērumu dēļ (civilkarš) norises vieta tika pārcelta uz Spāniju, Barselonu.

Ledus hokejs ir populārāks zemēs ar vēsāku klimatu, savukārt lauka hokejs – zemēs ar siltākiem laikapstākļiem. [Sagatavots pēc: www.letonika.lv; http://www.tvnet.lv/sports/hokejs/18198-lauka_hokejs_vel_neiepazitais]

 

● 

Latvijā ir iznākušas vairākas grāmatas, kas veltītas ievērojamiem hokejistiem un hokejam. Iepazīsim dažas no tām.

Armands Puče ir sarakstījis grāmatu „Latvijas un  pasaules hokeja leģenda Balderis 19”. Intervijā A. Puče atzīst: „Helmuts Balderis nav manas paaudzes hokejists – kad viņš sešdesmit astotajā iekļuva „Dinamo” pamatsastāvā, es vēl nebiju dzimis. Tajā pašā laikā spilgti atceros savu bērnību un pagalmu, kurā septiņdesmitajos katrs puika vēlējās būt kā Balderis, spēlēt kā Helmuts! Viņu noteikti var saukt par Latvijas hokeja ikonu – pirmsākumu visam tam, kas tagad tiek atpazīts ar tādiem vārdiem kā hokeja drudzis, ažiotāža, histērija un tamlīdzīgi. Dabūt biļeti uz hokeju Baldera laikā nozīmēja ļoti daudz – ne jau par velti tieši no tiem gadiem ir saglabājušās leģendas par pavadītajām naktīm un kurtajiem ugunskuriem pie Sporta pils. Helmuts bija īsta zvaigzne, sava aroda meistars ar lielo burtu. Raksturā viņš bija nešpetns – tomēr PSRS izlase bez viņa tajā laikā nevarēja. Treneri lūdzās, un ik pa brīdim latvietis viņus visus sūtīja… Bez principiālas piederības partijai, bez krievu armijas uzplečiem – tam laikam neiedomājama atļaušanās, kas tikai pasvītro šīs personības vietu un lomu pasaules hokeja kartē. Balderis kopā ar Viktoru Tihonovu uzbūra Rīgas „Dinamo” fenomenu, kas atstāja un vēl joprojām atstāj nospiedumus uz daudzām vēlākām Latvijas hokejistu paaudzēm. Helmuts spēlēja PSRS izlasē, ko joprojām sauc par pasaules hokeja visu laiku varenāko spēku – Sarkanā mašīna, kā tolaik dēvēja padomju hokeja izlasi, varēja apskriet jebkuru, ieskaitot labākos Ziemeļamerikas profesionāļus. Un Balderis šajā kompānijā nebija ūdens pienesējs…”

Otru grāmatu par hokeju Armands Puče veltījis Sandim Ozoliņam.

Grāmata „Ozo. Cilvēks uz ledus” piedāvā mūsdienu Latvijai katastrofāli deficīto veiksmes stāstu. Cilvēki pēc tā nenoliedzami ilgojas, un kāpēc gan to neiedot? Iztiekot bez manierīgiem sīkumiem, lišķības vai cukurainas pielūgsmes, Armands Puče stāsta savu stāstu par Sandi Ozoliņu, neslēpjot nedz hokeja zvaigznes dzīves spožās, nedz ēnainās lappuses. Visnotaļ stiprs ir vēstījums gan par to, kā Ozoliņš izsitas karjeras sākumā, gan par būšanu zvaigznes statusā. Ne mazāk godīgs tas ir, runājot par hokejista smago cīņu ar alkohola atkarību. Latviešu kultūras personību aprakstītājiem te tiešām būtu ko pamācīties, jo tas, ka daža laba literatūras un teātra zvaigzne gadiem ir dūkusi kā transformators, šķiet, zināms visiem, tikai ne biogrāfisko opusu sacerētājiem. Ozoliņš tāpat kā Pauls pierāda – ar to var tikt galā un kleknēšanai pie pudeles nav attaisnojuma. [Sagatavots pēc: Jundze 2011 : http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/45853-gramatas-recenzija-ozo-cilveks-uz-ledus.htm]

Grāmatā par Kārli Skrastiņu apkopotas atmiņas par ievērojamo latviešu hokejistu.

„37 stāsti par Kārli” ir piemineklis latviešu puisim, kurš agri atrada savu aicinājumu, spēja sasniegt savu mērķi un atstāja par sevi tik daudz labu atmiņu. Grāmatā ir daudz cilvēcīgu stāstu, kas būs interesanti gan ikvienam kārtīgam hokeja fanam, gan tiem, kuri par Kārli dzirdēja ziņu pārraidēs.

Skaitļi „3” un „7” Kārļa Skrastiņa – Dzelzs vīra – liktenī bija zīmīgi. Viņam bija lemts nodzīvot piepildītus un mērķtiecīgus 37 dzīves gadus, kļūt par vienu no izcilākajiem un rezultatīvākajiem Latvijas hokejistiem. Šie skaitļi bija uz hokeja krekliem, automašīnu un telefona numuros. Viņš ir trīs meitu tēvs. Visļaunākais notika 7. septembrī pulksten trijos pēcpusdienā (lidmašīnas katastofa). [Sagatavots pēc: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/91978/iznakusi-gramata-par-legendaro-hokejistu-karli-skrastinu]

 

Vienu no visu laiku labākajiem latviešu hokeja vārtsargiem Artūru Irbi 2009. gadā uzņēma Starptautiskās Hokeja federācijas Slavas zālē, bet 2010. gada 17. novembrī svinīgā ceremonijā – Sanhosē pilsētas sporta Slavas zālē. Latviešu hokeja mūris kļuvis par pirmo Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Sanhosē Sharks spēlētāju, kurš izpelnījies šādu godu. Viņam veltīta A. Pučes grāmata „Irbe kā mūris” (1997).[Sagatavots pēc: http://nra.lv/sports/hokejs/35660-irbe-uznemts-sanhose-pilsetas-sporta-slavas-zale.htm]

 

Hokeja federācijas slavas zāle

Tās tīmekļvietnē atrodami divu latviešu hokejistu – Helmuta Baldera un Artūra Irbes – vārdi.

[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html]

 

Sieviešu hokejs Latvijā

Sieviešu hokejs Latvijā aizsākās pirms 20 gadiem – 1990. gadā, un celmlauži šajā jomā bija treneri Uldis Opits, Andrejs Zaķis un Marika Nagumanova, kuri Rīgā izveidoja komandu „Laima”, kas bija pirmā sieviešu hokeja komanda Latvijā.

Tā kā ļoti ilgu laiku „Laima” bija vienīgā sieviešu hokeja komanda Latvijā, tad meitenēm bija jāspēlē pret puišiem. Vienīgā iespēja pārbaudīt spēkus pret sava dzimuma pārstāvēm bija starptautiskie turnīri, kuros „Laima” arī aktīvi piedalījās.

Situācija Latvijas sieviešu hokejā mainījās 2004. gadā, kad Rīgā tika izveidots vēl viens sieviešu hokeja klubs – Ice Girls. Beidzot bija radusies iespēja jebkurai meitenei neatkarīgi no vecuma un slidotprasmes trenēties kopā ar citām vienāda līmeņa dalībniecēm.

Interese par sieviešu hokeju palielinājās, izveidojās sieviešu komanda Liepājā, tāpēc kļuva iespējams organizēt Latvijas sieviešu čempionātu.

Kaut gan klubiem ir grūti pastāvēt bez sponsoru atbalsta, ir patīkami apzināties, ka kopējam meiteņu skaitam Latvijas hokejā ir tendence palielināties.

2016. gadā „Sāga” un „Laima” apvienojās, lai labāk sagatavotos izlases spēlēm. [Sagatavots pēc: http://www.shksaga.lv/vesture.html]

 

Kas ir galda hokejs?

Galda hokejs ir sporta veids, ar kuru nodarbojas vairāk nekā 30 valstīs Eiropā, Āzijā un Amerikā. Pastāv daudz un dažādu galda hokeja spēles laukumu, bet tikai zviedru firmas STIGA konstruktoru veidotā PLAY-OFF versija ir ieguvusi starptautisku profesionāļu atzinību, uz tās galdiem tiek aizvadīti valstu čempionāti, starptautiski turnīri un pat pasaules un Eiropas čempionāti.

Galda hokejs ir dinamiska un aizraujoša spēle ar bagātu vēsturi. Pirmie mehāniskie spēļu galdi tika izgatavoti 1932. gadā Kanādā, Toronto, bet pirmās meistarsacīkstes – Zviedrijas čempionāts – notika 1982. gadā.

1998. gadā, pateicoties Ērikam Lokam, arī pie mums sākās sacensības uz STIGA galdiem. 1999. gada 16. decembrī tiek nodibināts Rīgas Galda hokeja klubs (RGHK), bet 2000. gada 3. augustā – Latvijas Galda hokeja federācija (LGHF). Jau 2000. gadā LGHF sadarbībā ar OKarti („Latvijas Mobilais telefons”) aizvadīja turnīru „Rīgas kauss”, kurā piedalījās ap 200 spēlētāju. 2004. gadā turnīram tika piešķirts Eirolīgas posma statuss, un no 2005. gada tas ir iekļauts pasaules galda hokeja tūrē kā „Lielā sešnieka” sacensības. Rīgas kauss deva strauju impulsu galda hokeja attīstībai, un īsā laikā tika izveidoti vairāki galda hokeja klubi dažādās Latvijas vietās. [Sagatavots pēc: http://www.galdahokejs.lv/index.php/vesture]

 

2010. gadā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) un Persil kopīgi rīkotajā konkursā tika noteikti labākie Latvijas lielā hokeja mazie fani.

Konkursam tika iesniegts darbs, kas izšūts krustdūrienā, mājās filmēti videoklipi ar konkursam īpaši sacerētu hokeja himnu melodijām, zīmēti, fotografēti, līmēti hokeja fanu krāsojuma un fanu formas tērpa attēli, kā arī sacerēti himnu teksti un saukļi.

Hokejs… tā ir tik neaprakstāma spēle. Dažiem tā ir aizraušanās vai hobijs, dažiem – darbs, dažiem tas vienkārši liekas garlaicīgs sporta veids, bet dažiem mīlestība… Es teiktu, ka hokejs ir mana dzīve. Es zinu, esmu meitene. Bet nu un? Tas taču man neliedz just līdzi mūsu hokejistiem, gūt šīs visas emocijas un prieku, ko hokejs prot dāvāt,” tā konkursam iesniegtajā esejā raksta Laura Golubeva (14 gadi), LHF favorīta balvas ieguvēja.

Bērni bija sacerējuši arī hokeja fanu saukļus:

Mēs mīlam LAT-VI-JU!!!

Tikpat ļoti HO-KE-JU!!!

Mūsējie ir LA-BĀ-KIE!!!

Jo tie ir GUD-RĀ-KIE!!!.

Šādu saukli iesūtījusi Ērika Katkovsa, 13 gadi.

[Sagatavots pēc: http://www.sportadraugiem.lv/hokeja-jaunumi/hokeja-faniem/167-brni-izdom-jaunus-hokeja-saukus.html]