Tradicionālā transkripcija

[gulêt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡuleːˀt] 


[g] – balsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[ē] – garais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



gul-  sakne

-ē-  piedēklis

-t  galotne

gulē- – vārda celms

-ēt  izskaņa




guļ+baļķ-is

guļ+veid-a

guļ+viet-a

guļ-am+vagon-s

guļ-am+krēsl-s

guļ-am+mais-s

guļ-am+tī-kl-s

klāt+gul-ē-t


guļ-us

guļ-am-ais




gulēt patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa


ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

guļ-u

guļ-am

esmu gulē-j-is

esmu gulē-j-us-i

esam gulē-j-uš-i

esam gulē-j-uš-as

2.

gul-i

guļ-at

esi gulē-j-is

esi gulē-j-us-i

esat gulē-j-uš-i

esat gulē-j-uš-as

3.

guļ

guļ

ir gulē-j-is

ir gulē-j-us-i

ir gulē-j-uš-i

ir gulē-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

gulē-j-u

gulē-j-ām

biju gulē-j-is

biju gulē-j-us-i

bijām gulē-j-uš-i

bijām gulē-j-uš-as

2.

gulē-j-i

gulē-j-āt

biji gulē-j-is

biji gulē-j-us-i

bijāt gulē-j-uš-i

bijāt gulē-j-uš-as

3.

gulē-j-a

gulē-j-a

bija gulē-j-is

bija gulē-j-us-i

bija gulē-j-uš-i

bija gulē-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

gulē-š-u

gulē-s-im

būšu gulē-j-is

būšu gulē-j-us-i

bijām gulē-j-uš-i

bijām gulē-j-uš-as

2.

gulē-s-i

gulē-s-it/gulē-s-iet

būsi gulē-j-is

būsi gulē-j-us-i

būsit/būsiet gulē-j-uš-i

būsit/būsiet gulē-j-uš-as

3.

gulē-s

gulē-s

būs gulē-j-is

būs gulē-j-us-i

būs gulē-j-uš-i

būs gulē-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek gulē-t-s

tiek gulē-t-a

 

ir ticis gulē-t-s

ir tikusi gulē-t-a

 

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika gulē-t-s

tika gulē-t-a

 

bija ticis gul-ē-t-s

bija tikusi gul-ē-t-a

 

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks gul-ē-t-s

tiks gul-ē-t-a

 

būs ticis gulē-t-s

būs tikusi gulē-t-a

 

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

guļ-ot

esot gulē-j-is

esot gulē-j-us-i

esot gulē-j-uš-i

esot gulē-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

gulē-š-ot

būšot gulē-j-is

būšot gulē-j-us-i

būšot gulē-j-uš-i

būšot gulē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot gulē-t-s

tiekot gulē-t-a

 

esot ticis gulē-t-s

esot tikusi gulē-t-a

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot gulē-t-s

tikšot gulē-t-a

 

būšot ticis gulē-t-s

būšot tikusi gulē-t-a

 

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

gulē-tu

būtu gulē-j-is

būtu gulē-j-us-i

būtu gulē-j-uš-i

būtu gulē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu gulē-t-s

tiktu gulē-t-a

 

būtu ticis gulē-t-s

būtu tikusi gulē-t-a

 

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-guļ

 ir bijis jā-guļ

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-guļ

bija bijis jā-guļ

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-guļ

būs bijis jā-guļ

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-guļ

būtu bijis jā-guļ

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-guļ

esot bijis jā-guļ

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-guļ

būšot bijis jā-guļ

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

gulē-s-im!

2.

gul-i!

gul-iet!

3.

lai guļ!


Teikumā var būt:

1) izteicējsKaķītis saldi gulēja.

2) teikuma priekšmetsIlgi gulēt ir bīstami.



gulēt dienvidu, gulēt gultā, gulēt uz lauriem, gulēt nesamaņā, gulēt saldā miegā, gulēt slimnīcā

 

saldi gulēt

 

iet gulēt



gulēt, guļu, guli, guļ, pag. gulēju, nepārej.

1. Būt aizmigušamatpūsties miegā.

Gulēt dziļā, ciešā miegā. Bērnam gribas gulēt. Gulēt vienā gulēšanā. Gulēt diviem vienā gultā. Gulēt vasarā klētī. 

Guļ kā nosists, kā beigts sar. – ļoti cieši aizmidzis.

Guļ tavu gulēšanu.

Guļ kā lācis sar. – saka par tādu, kas daudz, ilgi guļ.

2. Atrasties guļus stāvoklī.

Gulēt uz dīvāna un lasīt. Gulēt pludmalē. Gulēt uz sāniem, uz muguras. Augi ar guļošiem stumbriem.

3. Būt smagi slimam; tā ka atrodas vai ir jāatrodas guļus stāvoklī.

Gulēt nesamaņā. Gulēt slimnīcā.

Gulēt uz gultas – būt smagi slimam tā, ka jābūt guļus stāvoklī.

Gulēt uz nāves gultas – būt ļoti slimam, tuvu nāvei.

4. pārn. Būt mirušam, apbedītam.

Gulēt mūžīgā miegā. Gulēt zem velēnām. Tēvs guļ smilšu kalniņā.

5. 3. pers. Atrasties, būt novietotam (kur); būt, atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.

Krastmalā guļ baļķu grēdas. Grāmatas guļ, kaudzē sakrautas. Zemākos tīrumos labība guļ zem ūdens. Akmeņogļu slāņi guļ dziļi zemē. Preces guļ plauktos. Nauda guļ bankā. 

6. 3. pers. Apsedzot (ko), atrasties (uz tā), klāties (kam pāri).

Uz ceļiem guļ sniegs. Zemajās pļavās guļ ūdens. Pāri laukiem guļ migla. 

83. pers. Iekļauties (kur).

Airi ērti guļ duļļos.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 329]


gulēt, guļu, guli, guļ (arī gul), pag. gulēju; intrans.

1. Būt aizmigušam.

Gulēt visu nakti. Laiks gulēt.

Saldi gulēt – būt cieši aizmigušam.

Iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt – (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.

Guļ kā lācis sar. – saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.

Guļ kā bluķis (arī maiss) sar. – saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.

Guļ kā nosists (arī beigts) sar. – saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un „grūti pamodināms.

Rijnieks ar saviem grantskalniem lai iet gulēt! Upīts 4, 80.

// trans.

Gulēt miegu.

Gulēt dienvidu – atpūsties miegā pēc pusdienām.

// pārn. Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).

Upe jau gulēja: piekususi, rāma, tikai reizumis ar klusu šalkoņu krastam pieskārās nomaldījies vilnis. Preilis 1, 47.

2. Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).

Gulēt ar vaļējām acīm.

Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) – atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.

// Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.

Gulēt nesamaņā.

Gulēt slimnīcā – ārstēties slimnīcā.

Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) – būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.

Gulēt uz nāves gultas – gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.

Guļ karsonī un drudzī vīrs pie vīra .. Sudrabkalns 1, 77.

// Būt apglabātam (kapā).

Gulēt zem (zaļām) velēnām poēt. – būt apglabātam (kapos).

// Atrasties guļus pie zemes (par augiem).

Parastās, gulošās [tomātu] šķirnes .. Krūms gulošs, vidēji .. lapots .. Veisteris 1, 35.

3. parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.

Uz galda guļ maizes klaips. Šķūnī guļ pērnais siens.

Viņš tur gulēja aiz ciema pakalna malā, šis pelēkais akmens. Birznieks-Upītis 1, 5.

Atrasties, būt iekļautam (kur).

Airi .. zaļi krāsoti līdz pašiem turekļiem, kas nogludināti spoži, lai labi gul delnās. Vanags 6, 21.

Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.

Sāka līt un līt gandrīz veselu nedēļu cauri, un sapļautais siens gulēja spailēs. Birznieks-Upītis 6, 214.

pārn. Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) – piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).

pārn. Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).

Acis raudzījās gurdeni, un pierē gulēja dziļa sāpju grumba. Paegle 3, 311.

Gulēt saldā miegā (arī saldu miegu)būt cieši aizmigušam.

Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu)atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).

Gulēt mūža miegā (arī mūža miegu) poēt. – būt apbedītam, apglabātam.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


gulēt – gulēt; iet gulēt – īt gulātu; aiziet gulēt – nūīt gulātu (atsaguļt)
[Sagatavots pēc:http://vuordineica.lv]


gulēt, gud kâ p¥`maîss – saka, ka kāds ilgi guļ. kas ta nu ix? âra liẽl diên, up tu ve`gud kâ p¥`maîs: vaî ta daxb neiẽs?

gud kâ si`ksnis – saka, ja kāds guļ ciešā miegā. puz·viêmpacmitas joû vis: krâc, gudkâ si`q.

gulēt apuž v¥l¦nām – būt mirušam. v¥cešsaîmeks joû vaĩraks ga:ds gudapuž v¥l¥nah
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 229–230]

 

gulêt gu`. 1. Gulēt. zyxks nùzùk, a pošy gu`im i namonòm ńi·kùo. 2. Atrasties guļus stāvoklī. ìgu`iê gu`ìm i soxgojàm zyxks.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 339]


gulēt – dusēt, snaust; čučēt, sust; snauduļot, snaužāt; zvilnēt
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 132]


Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! vienk. – saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.

 

Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpīļoti labi, netraucēti gulēt.

 

Gulēt virsū (naudai) sar. – nelaist apgrozībā (naudu).

 

Gulēt (arī sēdēt) uz ausīm sar. – nedzirdēt, nesaklausīt.

 

Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem iron. – apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.

 

Gulēt kaulossaka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu; saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.

 

Gulēt drupās (un gruvešos)būt izpostītam un sagrautam.

 

Gulēt (arī gulties, gult) uz pleciem (arī plecos) sagādāt pūles, grūtības, nomākt.

 

Guļ (arī gulstas) (kā akmens, slogs u. tml.) uz sirdssaka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.

 

Gulēt uz sirdsapziņasizraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).

 

Gulēt pie kājām sar. – justies uzvarētam, padevīgam.

 

Gulēt uz procentiem sar. – būt noguldītam (par naudu).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Guļ kā āpsissaka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : I 81]


Tekstilrūpniecībāguļamtīkls.

 

Celtniecībā – guļamistaba, guļamkorpuss, guļamlāva, guļaveranda. 

 

Tūrisma un viesmīlības nozarēguļammaiss.

 

Kokrūpniecībāguļammēbeles.


gulēt, mantots vārds; lš. gulėti. Pamatā ide. *gēu– : *liekt, saliekt, izliekt (no kā arī gurns) ar l saknes paplašinājumā. No verba gult (varbūt ar adj. guls ‘horizontāls’ kā starpposmu) atvasināts iter. -dur. gulēt. Senāk tas bijis i-celma vārds, sal. apv. tag. dsk. gulim, gulit.

Verba gult nozīmes attīstība: liekt, līktmesties guļus, likties gulētmesties, doties. No gult līkt atvasināts iegult ielīkt, iestigt un subst. iegula ieleja, zemāka vieta, kas 20. gs. ieguvis arī termina nozīmi norobežots derīgo izrakteņu krājums.

Verbam gulēt vispirms laikam bijusi aktīvā, trans. nozīme. Uz to norāda arī tag. pas. divd. guļamsguļamais maiss, guļamie palagi. 17. gs. arī guļama zeme – neapstrādāta, atmatā aizlaista zeme.

Ar gult nozīmi mesties, doties saistāms kr. гулять pastaigāties (← doties kurp, iter. doties, iet šurp turp), sal. kr. гуляй sāc, dodies, meties!. Kr. гулять pārplūst ar ūdeni (palu laikā) saskan ar latviešu ūdens guļ pļavās.

No gulēt atrasties guļussirgt, slimot, piem., gulēt ar masalām, gulēt karsonī. No šejienes iegult (ļoti) saslimt. Atv. guļa gulēšanaslimība, karstuma guļa. Senāk arī gula slimība, atv. atguļa atkārtota saslimšana, slimošana.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 323–324]


angļu – to sleep; be asleep; to lie; to repose

baltkrievu – спаць; ляжаць

čigānu  pašòváv; javáv

franču  dormir; coucher

grieķu  κοιμάμαι; ύπνος; ψέμα

igauņu  magama; lamama

krievu  спать; лежать

latīņu – dormire; jacere

lietuviešu  miegoti; gulėti

poļu  spać; leżeć

somu  nukkua

ukraiņu  спати; лежати

vācu – schlafen; bettlägerig; liegen

zviedru – sova; ligga



Neizģērbies, pirms gulēt ej, lai nav plikām kājām pa sniegu jāskrien.

 

Labāk ir gulēt ar tukšu vēderu nekā piecelties ar parādiem.

 

Kas guļ, tas negrēko.

 

Kur pats gulējis, tur citu meklē.

 

Gulēt kā mātes klēpī.

 

Gulēju kā Dieva ausī.

 

Kādu gultu klāsi, tādā gultā gulēsi.

 

Neguli ar vaļējām acīm.

 

Pats guļ, citi lai strādā.

 

Pats guļ gultā, darbs aizkrāsnē.

 

Kas guļ ilgi, dzīvo īsi.

 

Kas guļ, tas sapņo.

 

Kas ilgi guļ, tas laba nebauda.

 

Ilgi guļ, maz dara.

 

Kas guļ dienām, skraida naktīm.

 

Kas guļ, tas drīkst arī krākt.

 

Guļ kā sieksta.

 

Guļ kā suns uz kaula.

 

Guļ kā niere taukos.

 

Guļ kā bluķis.

 

Guļ kā no jumta nokritis.

 

Guļ kā āpsis ziemas miegā.

 

Guļ kā vērsis.

 

Guļ kā blusa caunas ausī.

 

Guļ kā zaķis ar vaļējām acīm.

 

Guļ kā suns pie siena kaudzes, pats neēd, citam arī nedod.

 

Guļ kā lācis.

 

Guļ kā pelu maiss.

 

Guļ kā nosists.

 

Nenoaun kājas, kamēr vēl neesi gulēt gājis.

 

Kur miežu grauds guļ, tur rudzu grauds nevar gulēt.

 

Ja ko strādā, tad strādā kā pienākas, bet, ja negribi strādāt, tad ej gulēt.

 

Labāk strādāt, nekā gulēt.

 

Kas daudz grib gulēt, tas maz strādā.

 

Tikmēr nemet svārkus zemē, kamēr neesi vēl gulēt gājis.

 

Prasts šunelis grib lepnā gultā gulēt.

 

Tas jāliek pie sliekšņa gulēt un jālecina suns pāri.

 

Ko tu nu kūko, ka neej gulēt!

 

Darbs māca strādāt, slinkums gulēt.

 

Agri gulēt iet, agri celties – dara cilvēku bagātu, stipru un gudru.

 

Labāk ar godu iet pa ceļu, nekā ar negodu gulēt ceļa malā.

 

Ubags guļ, i kule guļ; zemnieks guļ, maize aug.

 

Te nu guļ mans acu prieks izstiepies kā linu diegs.

 

Lapsa kaut guļ, bet vistas redz.

 

Ko līdz saules siltums, ja paēnā guļ.

 

Kur koks krīt, tur viņš guļ.

 

Ganiņš guļ cūciņas miegu.

 

Kas grib daudz dzīvot, lai mazāk guļ.

 

Kas vairāk zin, tas mazāk guļ.

 

Kur saimnieks guļ, tur meklē kalpus.


Pie durvīm nakti nevajag gulēt, jo tad gari gulētāju aiz kājām vazā.

 

Vakarā, ejot gulēt, vajag uz sienas pie gultas uzvilkt lietuvēna krustu, tad naktī nemocīs lietuvēns.

 

Pirmoreiz svešā mājā vakarā gulēt ejot, vajag izskaitīt loga rūtis un kaut ko iedomāties, tad iedomātais piepildīsies.

 

Ja grib no rīta agri pamosties, tad, gulēt ejot, vajag ar kāju piedauzīt pie gultas kājgaļa.

 

Gulēt ejot nedrīkst kāpt ar kreiso kāju gultā, jo tad velni rādās.

 

Vakarā nevajag svilpt, jo tad, gulēt aizejot, velns neliek miera.

 

Kad gulēt iet, tad vajag grāmatu likt pagalvī, lai paliktu gudrāks.

 

Ja vecāki vēlējās, lai viņiem dzimtu dēls, tad gulēt ejot lika gultā zem cisām cirvi vai arī pagalvī bikses; ja vēlējās meitu, tad tai vietā lika velējamo vāli vai brunčus.

 

Ceturtdienas vakarā, gulēt ejot, ir jāizķemmē mati un jāatstāj vaļā nesapīti un, gulēt ejot, ne ar vienu nerunā, tad sapnī var redzēt savu nākošu līgavaini vai līgavu.

 

Vakarā, gulēt ejot, jāpārslauka istaba, citādi Laima nestaigājot.

 

Vakarā, gulēt ejot, istaba jāslauka, lai eņģeļi nāk dejot.

 

Sējas laikā sāk gulēt dienvidu.

 

Jāņu rītu nedrīkst gulēt, jo tad saulīte rotājas.

 

Ja gailis vakarā, gulēt ejot, nonāk no laktas un dzied, tad rītu būs savādāks laiks.

 

Ja mirušu par daudz apraud, tad mirušais nevarot gulēt, jo tās asaras visas līstot tam virsū.

 

Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs.

 

Ja kaķis lien marta mēnesī uz mūrīša gulēt, gaidāms stiprs sals.

 

Lietainā dienā kad noliekas gulēt, tad lietus nostājas.

 

Vakarā, gulēt ejot, vajag klēts durvīm aizmest krustu priekšā, jo tad zaglis neielauzīsies klētī.

 

Ja vistas, vakarā gulēt ejot, nemierīgas, tad rītā gaidāms nelabs laiks.

 

Lai bērnam būtu sprogaini mati, tad laulātiem jāiet zirnājos gulēt.

 

Ja kaķis ziemu lien krāsnī gulēt, tad gaidāms auksts laiks.

 

Kāposti jāsēj vakarā, kad putni gulēt likušies, tad tie sēklas neknābj.

 

Rijā pie kurošās krāsns nedrīkst gulēt, jo tad velns iemet krāsnī.

 

Trešdienas vakarā pirms gulēt iešanas jāizskaita deviņas zvaigznes un tad jāapgulstas, ne ar vienu nerunājot, tad sapnī var redzēt savu līgavaini.

 

Ja baznīcā zvana, tad mironim viegli gulēt.

 

Ja vakarā, kad pilns mēnesis, ieskatās viņā un pēc tam ne ar vienu nerunā, bet tūlīt liekas gulēt, tad redz, kas apprecēs.

 

Pret saaukstēšanos jādzer medus ar karstu pienu un, gulēt ejot, jāsmērē deguns, krūtis un kāju apakšas ar aitas taukiem.

 

Ja dienas laikā cilvēks noguris un grib gulēt, tad viņam tuvojas laiski ciemiņi.

 

Kājas nevajag aut gultā, tad nevar labi gulēt.

 

No kapiem nevajag neko ņemt, lai miroņi nerādītos sapņos un ļautu mierīgi gulēt.

 

Ja grib, lai piepildās nodomātā vēlēšanās, tad trešdienas vakarā jānoskaita septiņas zvaigznes, tad jāiet tūliņ gulēt un runāt nedrīkst.

 

Ja bites agri iet gulēt, tad būs lietus.

 

Dienvidu gulēt un launagu ēst nevar tikām, kamēr nav redzējis svēteli laižamies.

 

Ja pirmo reizi gadās gulēt kādās mājās, meitām jāpaliek bikses, puišiem brunči pagalvī; ko tai naktī redzēs sapnī, ar to apprecēsies.

 

Pirmdienas rītā nedrīkst ilgi gulēt, tad visu nedēļu nāks miegs.

 

Uz atkusni zaķi nāk no meža klajumā gulēt.

 

Vakarā nedrīkst iegriezt maizes kukuli, jo tad velns neļaujot mierīgi gulēt.

 

Lai zirņi labi augtu, tad tie jāsēj tik reti, ka auns var vidū gulēt.

 

Ja sapnī liekas gulēt baltās drēbēs, tad būs jāmirst.

 

Spalvas spilvenā jābāž tad, kad vistas guļ, lai spalvas nelien no spilvena ārā.

 

Kad zirneklis guļ tīkla vidū, tad gaidāms labs laiks.



Dvīnīši guļ vienā spilvenā. – Auzas.

 

Divi stāv, divi guļ,

Trešā lapsa danco. – Durvis un durvju stenderes.

 

Divi stāv, divi guļ,

Piektais dziesmu dzied. – Durvis un durvju stenderes.

 

Divi stāv, divi guļ,

Piektais iet, sesto ved. – Durvis un gājējs caur tām.

 

Balts suns uz kalna guļ, un aste zobos. – Dzirnavas.

 

Pelēks sunīts pelnos guļ. – Dzirnakmens miltos.

 

Ziemu ēd, vasaru guļ. – Krāsns.

 

Ziemu strādā, vasaru guļ. – Ragavas.



Gulēt irba, gulēt sloka,

Gulēt skrēja vanadziņš;

Gulēt gāja meitu māte

Ar savām meitiņām. [LD 6727-0]

 

Gulēt gāja miega māte,

Gulēt mani aicināja.

Guli pate, miega māte,

Šauri tavi paladziņi. [LD 6724-0]

 

Lai kuļ riju, kas kuļ riju,

Lai kuļ riju dziedādami;

Lai guļ miegu, kas guļ miegu,

Lai guļ miegu raudādami. [LD 624-6]


Gulēšana ar vaļā acīm

Kāda kunga sievai piedzimis ļoti stiprs puika. Puika audzis briesmīgi ātri. Kungam palicis bail, ka dienās viņa stiprais dēls neatņem muižu un neatstāj tēvu kājām. Viņš tādēļ gribējis dēlu no kakla dabūt. Un ko nu sadomājis? Sūtījis dēlu otrpus jūras pārvest no velna trijgalvju suni. Dēls aizgājis pie velna. Velns teicis tā: Ja tu vari trīs dienas un naktis bez gulēšanas nostāvēt, tad suni dabūsi!

Labi, dēls raudzījis. Bet, par nelaimi, jau otrā dienā miegs uzmācies. Dēls stāvējis ar nodurtu galvu un snaudis. Velns domājis: Snaust jau nesnauž, citādi kristu gar zemi, bet viņš laikam ko gudro.

Klaus! dēls, ko tu gudro? velns uzsaucis.

Dēls atmodies, teikdams: Ko nu gudrosi? Gudroju, kuru koku mežā vairāk: nokaltušo vai zaļo.

Kuru koku tad ir vairāk? velns uzprasījis.

Nokaltušo!

Velns nav ticējis to, tūliņ devies uz mežu izskaitīt visus sausos un visus zaļos kokus. Bet dēls pa to laiku mierīgi nolicies uz ausi un izgulējies krietni. Otrā dienā velns pārradies, teikdams: Klausies, nav vis tā! Zaļo koku bija pulku vairāk!

Viss var būt, dēls atteicis, bet tev vajag tos arī ieskaitīt, kas jau sadedzināti. Vai tad zaļu malku kāds dedzina?

Jā, kad tā, tad tev taisnība! velns atteicis un nosēdies turpat blakus, gaidīdams, vai tik dēls neiemigsies. Bet dēlam miegs vairs ne prātā, tik labi izgulējies.

Trešā dienā velns teicis:

Tu izdarīji, ko apņēmies! Še tev trijgalvu suns un ej uz māju!

Dēls paņēmis suni un pārvedis tēvam. Tagad tēvs licis dēlu mierā.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Vīrs guļ ziemas miegu

Senos laikos viens vīrs noskatījies, ka Mārtiņa dienā lācis ēdis kādu zāli un aizgājis. Viņš arī piegājis pie tās vietas, norāvis tās zāles stulmu un apēdis. Tad viņš aizgājis atkal uz māju, kur citi ēduši kāpostus ar gaļu un saukuši šo arī ēst. Šis atbildējis, ka negriboties, aizgājis tūliņ gulēt un nogulējis līdz kāpostu Māras (25. marta) rītam. Tad piecēlies un prasījis vakarējo kāpostu, jo domājis, ka būtu tikai vienu nakti nogulējis.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Naudai vēl jāguļ 100 gadu zemē

Vienam ganam reiz pazudusi govs, un, govi meklēdams, viņš saticis upes malā vienu lielu garu sievieti, no kuras ļoti sabijies. Sieviete teikusi: Nebīsties neko! Piesit tik man ar savu rīksti, gan tad govi dabūsi! Gans nu vēl vairāk sabīstas un nezina no bailēm ko darīt. Tā kā nu gans sievieti nav aizticis. Tad tā iegāzusies upē, saukdama: Simtu gadu jau esmu gulējusi un simtu gadu man vēl jāguļ. Kad nu gans izstāstījis mājā, ko viņš redzējis un dzirdējis, tad ļaudis sacījuši, ka tā sieviete esot bijusi paslēpta nauda. Ja viņš būtu tai iesitis, tad viņš to naudu būtu dabūjis.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Slimnīcas galvenais ķirurgs brīdina:

– Mūsu dziednīcā tagad ir tāda kārtība, ka tūdaļ pēc operācijas jūs pats piecelsieties no galda un, lai cik slikti justos, pats pa koridoru aiziesiet uz savu palātu. Nākamajā dienā jums piecas reizes jāapiet apkārt slimnīcai, bet trešajā dienā jānoskrien desmit jūdzes. Vai jautājumi ir?

– Vai operācijas laikā es varēšu nedaudz pagulēt?

 

Māmiņa liek gulēt savu mazo dēlēnu, dzied viņam šūpuļdziesmas jau otro stundu, bet mazais kā nemieg, tā nemieg.

Beigās viņš saka:

– Klau, māmiņ, tu, protams, lieliski dziedi, bet es gribu gulēt.


Gulēšana senatnē asociējās ar nomiršanu, precīzāk – nomiršanu, kamēr guli. Viena no vārda gulēt nozīmēm tautā saistījās ar slimošanu, tāpat arī atvasinājumi no šī vārda: gula slimība, atguļa atkārtota saslimšana; guldens slims.

Nomiršanas un gulēšanas saistības dēļ sezonas pārejas laikos (Ziemassvētkos, Jāņos), bet arī pārejas laikos cilvēkiem (krustībās, kāzās, bērēs) nedrīkstēja gulēt. Neguļot tika uzkrāts spēks jaunajam statusam.

Iniciācijas jeb iesvētības rituālos viens no smagākajiem pārbaudījumiem bija pārbaudījums ar miegu, proti, aizliegums gulēt.
[Sagatavots pēc: Kursīte 1999: 282–283]

 

Iepazīšanās notika pie baznīcas, talkās, tirgos un citos gadījumos, kur vairāk jauniešu sanāca kopā. Tad puiši noskatījušies, kas laba strādniece, staigā tīra un klusa, labi ģērbjas. Pieguļā, zirgus ganot, puiši pārsprieduši, kura meita labāka, kam drānu vairāk, jo no smukuma nevar nokosties. Bariem gājuši arī meitās. Aukstā laikā tās gulējušas pretistabā. Pēc vakariņām tur arī strādājušas un dziedājušas. Vasaru tās gulējušas uz staļļu augšas. Lai puiši zinātu, kur tās guļ, parasti durvis nopušķoja meijām un uz tām pakāra dvieli.
[Sagatavots pēc: http://www.korpuss.lv/feb/paper.jsp]



Nezināmais

 

Lai viņš guļ, ja tā lode ir pie viņa,

punktu deniņos izurbusi.

Atnāks vientuļa sieva un pārliks

mēmas rokas pār zemi klusi.

 

Atnāks bērni un nesapratīs,

kā var ziedoša zeme sāpēt.

Lai viņš guļ vienās puķēs ar lodi.

Kamdēļ sūnu no vārda nost skrāpēt?

 

Lai viņš guļ, lai viņš izguļas mierīgs,

nenoskaidrots,

bet Zināms. [Peters 2004 : 68]

 

 

Uz tavas vīrieša plaukstas

Pēc Helēnas Hemrinsones gleznas

 

Uz tavas vīrieša plaukstas,

uz tavas plaukstas gulēt

tāpat kā –

sauli sasūkušās jūras smiltis

gulēt,

šķipsnas pāri pierei,

acis ciet.

Uz tavas mierīgās,

uz tavas plaukstas gulēt

tāpat kā –

jūras smiltis uz vēdera

kā izceptam ābolam

gulēt,

bezbailīgi… bezrūpīgi …

Acis ciet.

Uz tavas līnijām sašvīkotās,

uz tavas plaukstas gulēt

tāpat kā –

jūras smiltis uz sīksīkām svēdām

gulēt,

nojaušot, kāpēc tās radušās,

acis ciet.

Uz tavas karstās,

uz tavas plaukstas gulēt

tāpat kā –

jūras smiltis jaunā kvalitātē

gulēt,

roka pastiepta pret tevi,

šķipsnas pāri pierei,

acis ciet. [Kroma 1980 : 5]

 

 

Koki guļ

 

Kur dējies ezers?

Krastos – debesjums.

Mežs palsu švīku zīmē debess sejā.

Vien stingas debesis – gan augšā, lejā…

Un mēmums simtgadīgos zaros gumst,

Kad koki guļ.

To miegs ir dziļš un svēts.

Vien vārnas ķērcienu vai suņa vaukšķi vienu

Uz mirkli pamet

                           aizsteigdamās diena.

Un atkal – koku snaudiens

Netraucēts.

Ko gadusimtu sapņos skata koks?

Ko vēstīs zari savām lapām maijā?

It viss te tīrskanīgu sapni aijā,

Kur debesis kļauj ezerkrastu loks.

 

No dienām pirmajām līdz pēdīgām

Mums nav pār sapņiem – arī ļauniem –

Varas!

Un labi, ka nav sapņu stundas garas,

Ka augu ziemu nemocīt mūs tām.

Cik labi, ka nav nolemts nakšu gūsts,

Bet diena,

Lai tā kāda būtu raizēs.

Vien diena dvēslei – dienišķā top maize!

Cik žēl man miegam dotā laika kļūst!

Skar nāves eņģelis jau mani

Ar spārnu nepielūdzams tā:

Ik nakti esam divatā.

Vēl uz šīs zemes palikdami.

 

Kāpēc gan viņš pie manis lido

Un kādas zīmes velk arvien?

Vēl dvēsele man pašā vidū

Starp savām zemes rūpēm brien:

 

Vēl mazuļus tā auklēt vēlas.

Par zemes mīlestību skumst.

Vēl nedzīst pāridarījums.

Pēc tālceļa most ilgas svēlas, –

Ceļš gausi lokās dienas svelmē.

Kur vērmeles un ligas tvan…

 

Bet nāves sūtnis pāri man

Jau stāv – un acis skumju dzelme.

 

Ne piedodot, nedz sodu spriežot,

Ik nakti pieskaras spārns palss.

Un arvien rūgtāk

Jūtu, ciešot,

Ka esībai ir tomēr gals. [Romaņenko 1984 : 84]

 

 

Kamēr skudras vēl guļ

 

Kamēr skudras vēl guļ,

Kamēr dzenis vēl snaudā,

Kamēr eglēs nav vēja

Un miglas alus vēl baudāms,

Kamēr tu aizmigusi –

Nežēlīgā un skaudrā…

Aizbēgt no tevis, pārvērsties

Briestošā rudzu graudā! [Strauts 1989 : 85]

 


Bezmiegs tik pelēki guļ

 

Bezmiegs tik pelēki guļ

Visgar gar sētu.

Kaut manus krāsainos cālīšus –

Aklais! – nenogulētu.

 

Bezmiegs guļ smagi un dziļi.

Nezinu, kā var zināt,

Kurā brīdī var

Bezmiegu atmodināt.

 

Bezmiegs tik smagi guļ

Kā akls zobens pie jostas.

Man nav ar ko cirst,

Ja nepamostos. [Ziedonis 1979 : 41]

 

 

Dziesmiņa lietainā naktī

 

Tu guli.

            Un starp mums guļ tālums.

Un tālums lietus šaltīs san,

Un lāses skan

                     un skan,

                                  un skan

Pa asfaltu, pa jumta skārdu.

 

Tu guli.

            Un starp mums guļ tālums,

Un mani vārdi naktī skrien,

Pa lietu brien,

                       pa peļķēm brien,

Pa tumšiem ceļiem mani vārdi.

 

Un lietus nelīt nevar, nevar,

Kaut arī zin, ka lāsēm plēst

Pret akmens šķilām trauslās krūtis.

Un vārdi neskriet nevar, nevar,

Kaut arī zin, ka tāles dzēst

Ar klusām lūpām – ai, cik grūti.

 

Tu guli.

            Un starp mums guļ tālums.

Un tālums maniem vārdiem čukst.

Ka mazas sirdis pukst un pukst

Ar lietus lāsēm vienā taktī.

Tu guli.

Un starp mums guļ tālums

Šai naktī. [Belševica 1967 : 92]


Spējā rāvienā Pēteris nostiepa Janci ceļos. Marčam aizsitās elpa. Tad Pēteris jau atspēra kāju, lai nogāztu Janci pavisam zemē.

Bet tad notika kaut kas negaidīts: Pēteris bija uzminis nosistajam putniņam – kāja slīdēja, – un nākamajā acumirklī Pēteris gulēja augšpēdus zemē un Jancis tam virsū.

Taisnība bija uzvarējusi.

Bet tik viegli Pēteris negribēja vis padoties savam liktenim.

Izdevīgā brīdī viņš apsviedās neredzētā ātrumā uz vēdera un, rokām zemē atspiedies, mēģināja sasperties četrrāpus.

Bet to vien Jancis, likās, bija gaidījis. Veikli viņš pārliecās šķērsām pāri Pētera mugurai un saķēra viņa labo roku.

Vienā rāvienā roka bija atliekta uz muguras. Pēteris nogāzās uz labo pusi, ar plecu pret zemi atdurdamies.

Viņš gribēja gan vēl ķepuroties, bet, pirms atjēdzās, otra roka arī bija jau uz muguras, un Pēteris gulēja ar visām krūtīm pie zemes.

– Marč! Nāc izvelc man līksta auklu no kabatas, un guli nu mierīgs, Pēter: prom jau nu vairs netiksi! Palīdzi viņam sasiet rokas, – Jancis teica.

Marčs izpildīja, priecīgi smaidīdams, pavēli. [Valdis 1992 : 96–98]

 

Dūmi kūp taisni kā no altāra, kad dievi pieņem upuri. Kokiem nekust ne zars, ne lapa. Es pielaužu vienu otru klēpi elkšņu zaru, zaļi lapotu, un nolieku guļas vietai. Bet gulēt es nevaru: man bailes, ka zirgi nepazūd, ka neaizguļos: līdz ar saules lēktu man jābūt mājās un jāņem arkls rokā.

Es pieceļos un aizeju uz upes malu un skatos uz vienu un otru pusi. Upe kūp, un vietvietām riņķi ir uz ūdens no zivju dejas. Platās lapas guļ kā plaukstas virs ūdens, un baltās rozes ir staltas un tīras, un nesasniedzamas, man gribas noraut kādu no šīm briedušām ūdens meitām. Pašā vidū viņām ir dzeltenas šķiedras kā ielietas no dienās plūstošiem saules stariem.

Nakts blāzma ir dzeltensarkana un klusām lien no vakariem uz rītiem, bet visa ziemeļupe ir gaiša, un aiz pļavām var redzēt egļu virsotņu melnās kontūras, kā izrakstītas uz dzeltenām debesīm.

Pašos līčos, kur zāle jau liela, griež grieza, un liekas, naktspulkstenis tur būtu uzvilkts un ietu bez apstājas.

Bet tad mežs paliek gluži kluss, kā izmiris. Mazie putni dus, un viņu siltās, skaidrās, dzeltenplakstainās acis ir aizvērtas – pat viņiem arī letarģija.

Tikai odi sīc, un viņu ir tik daudzi kā putekļu gaisā…

Mani soļi paliek smagi – nakts miegs ir klāt. Es aizeju un nogulstos uz elkšņu lapotiem zariem un apsedzos ar mēteli. Uguns deg lēnām, un lēnām man uznāk snauda… Tad es uztrūkstos – man bailes atkal aizmigt, ceļos un eju zirgus lūkot. Bet tie grauž steigšus reto zāli, un, kad atgulstos un pielieku ausi pie zemes, varu dzirdēt katru plūcienu un katru soli. [Akuraters 1992 : 317]

 

Zilās zīda lupatiņas, ko mammucis izvelk no raibās kaudzes, laistās un glaudīgi slīd caur pirkstiem. Mammucis paliek zilo zīdu Saulcerītei zem zoda un līdz kāju galam. Jā, piestāvēs labi!

– Ar baltu kleitu var gulēt stikla kalnā, kur nekas nav jādara. Princeses, ja nav tieši kalnā jāguļ, katru dienu baltas kleitas vis nevalkā.

Drīkstēs, drīkstēs spēlēties! Un vakarā ņemt blakus gulēt, nevis tikai pa gabalu noskatīties, kā šī muļķīgi sēž kaut kur uz plaukta. [Belševica 2004 : 20]

 

Bailes un nesaprašana neļāva gulēt. Kad papucis un mammucis gāja cauri uz savu istabu, Bille pievēra acis, lai liktos aizmigusi, un pareizi darīja, jo mammucis piestāja paskatīties. Noticēja, ka Bille guļ ciešā miegā, un sāka ar papuci apspriesties bez kādas čukstēšanās, Bille visu dzirdēja. [Belševica 2004 : 223]


Vārds gulēt izmantots Hermaņa Paukša bērnu lugas nosaukumā Kad čūska Zane grib gulēt (1998).




Ivars Heinrihsons Guļošais (2011).

 

Ludmila Pereca Guļošā (2003).

 

Aleksandra Beļcova Guļošais bērns

 

Boriss Bērziņš Guļošā.

 

Ģederts Eliass Guļošs akts

 

Ansis Cīrulis Guloša sieviete

 

Gustavs Klucis Gulošā. Studija

 

Valdemārs Tone Gulošā

 

Helēna Heinrihsone Gulošā (1979).

 

Laima Eglīte Gulošā (1974). 


Oto Zitmanis Guli, mana mīļā, guli (2008; grafika). 

 

Sigismunds Vidbergs Gulēt ejot (Viesis, Vakars) (oriģinālgrafika). 

 

Sigismunds Vidbergs Gulošas sievietes akts (oriģinālgrafika). 

 

Gustavs Šķilters Gulošā (oriģinālgrafika). 

 

Gustavs Šķilters Gulošā pie strūklakas (oriģinālgrafika). 

 

Gustavs Šķilters Gulošā sieviete (oriģinālgrafika). 

 

Ādams Alksnis Gulošs suns (oriģinālgrafika). 

 

Gustavs Klucis Gulošais dēls (oriģinālgrafika). 

 

Pauls Duškins Guļošā (oriģinālgrafika). 

 

Vanda Zēvalde Guļošais vīrietis (grafika). 

 

Boriss Bērziņš Guļošā (Akts) (iespiedgrafika). 

 

Alfrēds Plīte-Pleita Guļoši kareivji (oriģinālgrafika). 


Indulis Ranka Neguli, saulīte, ābeļu dārzā

 

Ivars Miķelsons Vēl gribu gulēt (2008; bronza).

 

Gustavs Šķilters Gulošā (skulptūra). 

 

Gustavs Šķilters Gulošs bērns (skulptūra).

 

Zigrīda Rapa (Fernava-Tiščenko) Gulošā (skulptūra).

 

Andris Vārpa Gulošā Amazone (skulptūra). 



Animācijas filma Kāpēc pelītei nenāca miegs? (1979). Režisors Arnolds Burovs.


Dziesma Šonakt neguļ tik daudzi. Grupas “Prāta Vētra” vārdi un mūzika.

 

Dziesma Dziesmiņa par rūķiem (rūķu dzejolis vienā elpas vilcienā). Jāņa Sirmbārža vārdi, Gunāra Freidenfelda mūzika.

 

Dziesma Bezmiegs. Guntara Rača vārdi, Tomasa Kleina mūzika.

 

Dziesma Kad brālis modīsies. Guntara Rača vārdi, Tomasa Kleina mūzika.


Kādēļ katru vakaru iet gulēt vienā un tajā pašā laikā?

Pētījumā, kas lasāms Journal of Epidemiology and Community Health, uzsvērts, ka agrīnas attīstības periodā bērnam jānodrošina pēc iespējas labāki apstākļi pilnvērtīgai veselībai. Pētot vairāku tūkstošu bērnu smadzeņu funkcionētspēju, tika atklāts, ka neregulāri gulēt iešanas laiki negatīvi ietekmē intelektuālo sfēru un sniegumu lasīšanā, matemātikā, kā arī telpisko domāšanu. Pētījuma rezultāti ir jo ticamāki tamdēļ, ka zinātnieku darbs bija longitudināls – bērni, kas piedalījās pētījumā, tika pētīti mājas vizītēs gan triju, gan piecu, gan arī septiņu gadu vecumā.

Visbiežāk bērni neievēro regulāru gulētiešanas laiku triju gadu vecumā, taču jau septiņu gadu vecumā gulētiešanas laiks bērniem lielākoties ir regulārs, iekļaujoties laikā no plkst. 19.30 līdz 20.30.

Neregulārs gulētiešanas laiks ir saistīts ar pazeminātāku smadzeņu funkcionētspēju meitenēm piecu gadu vecumā un zēniem – septiņu. Turklāt bērni, kas regulāri visu četru gadu garumā, kopš piedalījās pētījumā, gāja gulēt neregulāros laikos, kopumā uzrādīja ievērojami zemāku kognitīvo sniegumu.

Miegs ir tikpat vajadzīgs kā svaigs gaiss ik dienu,” saka pētījuma autori. Un zinātnieki nebeidz uzsvērt, – regulārs miega cikls ir nepieciešams ne tikai bērniem. Tas vajadzīgs arī mums – pieaugušiem cilvēkiem jebkurā vecumposmā.
[Sagatavots pēc: http://www.rigabrain.com/]

 

Pārāk ilga gulēšana – risks ātrāk pārcelties

 uz citiem medību laukiem

Par vajadzību labi izgulēties runāts daudz. Neskaitāmi pētījumi pierādījuši, ka pilnvērtīgs miegs uzlabo veselību, veicina smadzeņu darbību, normalizē svaru un asinsspiedienu, kā arī citādi nāk mums par labu. Taču pietiks tikai slavināt miegu. Kas notiek, ja laiskojamies un guļam pārāk ilgi? Pārgulēšanās ir vēl sliktāka par neizgulēšanos, apgalvo amerikāņu zinātnieki.

Pamēģiniet atcerēties izjūtas, kas atvaļinājumā pārņēmušas pēc ilgstošas vāļāšanās gultā. Dažiem piezogas galvassāpes, citus māc nogurums un nespēks. Tas ir tikai loģiski, raidsabiedrībai CNN apgalvo Skripsa klīnikas Miega centra direktors Daniels Kripke. Daudzi cilvēki teiks, ka darbdienās guļ sliktāk, ja ilgi gulējuši brīvdienās. Pārāk ilgs miegs nedēļas nogalēs nepadara pašsajūtu labāku,” apgalvo mediķis.

Lai arī neregulāra ilgstoša gulēšana neatstāj tūlītējas sekas uz veselību, izņemot tā dēvēto miega reiboni, kas apgrūtina prāta darbību, ilgtermiņā var nākties ciest smagāk. Ir zināmi vismaz divi pētījumi, kas atklāj: ja cilvēki guļ mazāk par piecām un vairāk par desmit stundām diennaktī, iespēja pāragri aiziet no dzīves pieaug, CNN stāsta Skotsdeilas Mugurkaula un sporta slimnīcas ārsts Maikls Breuss. Viņš brīdina, ka ilgstoša gulšņāšana saīsina dzīves ilgumu – un ne tikai tādēļ, ka vairāk dzīves stundu paiet miegā.

2007. gadā Somijas pētnieki noskaidrojuši: ja cilvēks miegā pavada vairāk nekā astoņas stundas diennaktī, priekšlaicīgas nāves risks paaugstinās par 20 %. Tajā pašā gadā britu komanda noskaidroja, ka līdzīgas problēmas draud arī mazgulētājiem – tiem, kuri sapņu valstībā pavada mazāk par piecām stundām. Mazliet vēlāk šiem darbiem pievienojās vēl viens. Tas liecināja, ka ilgiem gulētājiem draud lielāks risks piedzīvot sirdstrieku, nevis tiem, kas gultā pavada ne vairāk kā astoņas stundas.

Tas stiprina zinātnieku pārliecību, ka miegs, ko varētu salīdzināt ar bateriju uzlādēšanu elektroprecēm, ir kaut kādā veidā saistīts ar dzīves ilgumu. Tiesa, pagaidām neviens nevar atbildēt, kā tieši gulēšana ietekmē vispārējo veselības stāvokli.

Mēs nevaram apgalvot, ka vainīgs ir tieši miegs. Varbūt kaut kas cits izraisa gan slimības, gan ilgu miegu, D. Kripke, kurš šo tēmu pēta jau 35 gadus, pieļāva, ka gulēšanas ilgums ir tikai organisma sūtīts signāls par veselības problēmām.

Lai kā arī būtu, mediķi iesaka parūpēties par savu veselību gan tad, ja jūs moka bezmiegs, gan tad, ja saldi spējat nosnaust pusi diennakts.
[Sagatavots pēc: http://www.diena.lv/]