Tradicionālā transkripcija

[grìda]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡriːdɑ̆]


[g] – balsīgais troksnenis

[r] – ’skanenis’.’]

[ī] – garais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis


Divzilbju vārds.

Ortogramma – ī.




grīdsakne, vārda celms

-agalotne

 




grīd+seg-a




grīdapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

grīd-a

grīd-as

Ģ.

grīd-as

grīd-u

D.

grīd-ai

grīd-ām

A.

grīd-u

grīd-as

I.

ar grīd-u

ar grīd-ām

L.

grīd-ā

grīd-ās

V.

grīd-a!

grīd-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Grīda ir skaisti apsegta ar pūkainu paklāju.

2) izteicēja daļa – Pelēko griestu atspulgs ir tumši zilganpelēkā grīda.

3) galvenais loceklisUzmanīgi! Svaigi krāsota grīda!

4) apzīmētājsGrīdas paklājs bija netīrs.

5) papildinātājs – Es šodien grīdu vēl neesmu slaucījusi.

6) vietas apstāklisDēļu grīdā saskatāmas pāris sarūsējušas naglas.



grīdas apkure, grīdas apsilde, grīdas betonēšana, grīdas celiņš, grīdas dēļi, grīdas eļļa, grīdas flīzes, grīdas ieklāšana, grīdas izolācija, grīdas lakošana, grīdas lamināts, grīdas lampa, grīdas līstes, grīdas materiāli, grīdas paklājs, grīdas pape, grīdas plāksnes, grīdas putuplasts, grīdas radiators, grīdas remonts, grīdas segums, grīdas siltināšana, grīdas svari, grīdas vasks, grīdas vāze


deju grīda, dēļu grīda, istabas grīda, koka grīda, virtuves grīda


balta grīda, brūna grīda, gaiša grīda, jauna grīda, laba grīda, līdzena grīda, mitra grīda, netīra grīda, putekļaina grīda, sausa grīda, slapja grīda, tīra grīda, tumša grīda, veca grīda, zila grīda


apliet grīdu, aplieta grīda, berzt grīdu, izjaukt grīdu, izkaltusi grīda, lakot grīdu, lakota grīda, mazgāt grīdu, nomainīt grīdu, saskrāpēt grīdu, slaucīt grīdu, spodrināt grīdu



grīda, -as, s.

Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā).

Dēļu grīda. Parketa grīda. Ķieģeļu grīda. Grīdas dēlis. Likt grīdu. Mazgāt grīdu.

Grīdas celiņš – celiņš.

Kaila grīda – grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.

Deju grīda – ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


grīda – greida

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Kā grīdaļoti gluds, ciets.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Būvniecībāgrīdas hidroizolācija, grīdas rīģipsis, grīda uz grunts, apaļkoku grīda, aukstā grīda, bezšuvju grīda, ģipša grīda, klona grīda, mastikas grīda, mozaīkas grīda, peldošā grīda, režģveida grīda, spiediena grīda, šķembu grīda, vienlaidu grīda.


grīda, arh. grīds; lš. grindà ‘tilta dēlis, baļķis; dēļu, baļķu klājums; klons’, pr. grandico ‘biezs dēlis, baļķis’.

Pamatā ide. *grendh- ‘baļķis’ no saknes *gher- ‘būt ar izvirzījumu’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2000 : 314]


angļu  floor

baltkrievu – падлогу

franču – plancher

grieķu – πάτωμα

igauņu – tantsupõrand

krievu – пол

latīņu – coaxātio

lietuviešu  grindys

poļu – podłoga

somu  lattia

ukraiņu  підлога

vācu  der Boden

zviedru  golv



Grīda jāliek jaunā mēnesī, lai būtu sausa.


Ja sapnī mazgā grīdu, tad kāds aizies no tās vietas.



Madama staigā pa grīdas apakšu, runga rokā. – Žurka. [LTM 383,120]


Brālis ar māsu redzas, bet nesatiekas. – Griesti un grīda. [LTM 1730, 23177]


Viens uz otra skatās, kopā nesatiekas. – Griesti un grīda. [LTM 840, 1352]


Viens uz otra, grib mutes dot – bet nevar. – Griesti un grīda. [LTM 1518]


Staigājama, minama, – tik āda dilst. – Grīda. [LTM 1521]



Sudrabiņa grīda bija

Bāleliņa maltuvē;

Kad staigāju, tad rībēja,

Kad runāju, tad skanēja. [LD 8222-0]

 

Nāc pie manim, tautu meita,

Tu labāka nedabūsi;

Man stenderī gultas stabi,

Ēvelēta gultas grīda. [LD 14784-0]

 

Divām mājām garām gāju,

Trešajās iegriezos:

Tur bij jauna saimeniece,

Tur bij jauna istabiņa,

Dzelzu duris, vara grīda,

Sudrabiņa stenderītes. [LD 33337-0]



Kas mūs pazīst?

 

Griesti noskatās uz mums

No augšas

Griestiem nav par mums

Ne silts, ne auksts.

 

Sienas mūs vēro

No malas, no sāniem.

Kaut ko jau mana.

 

Bet pa īstam

Mūs pazīst grīda.

Grīda, kuru mēs bradājam.

Grīda, kuru mēs mīdām.

Grīda, uz kuras mēs stāvam.

Grīda, uz kuras mēs krītam.

 

Labi mūs pazīst grīda.

Nez, ko par mums

Viņa domā… [Baltvilks 1987 : 29]


Ješka visu laiku skatījās apkārt un nevarēja vien attapties. Istabai sienas gludas un baltas, krāsns gluda un balta, sijas baltas un tik augstu, ka laikam ar roku nevarētu aizsniegt. [..] Bet visjaukākā tomēr likās priežu dēļu grīda, tikpat spodra kā ļoti neglītas kūstošā sniega peļķītes. [Upīts 1980 : 118]