grāmata

Tradicionālā transkripcija

[grãmata]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡrɑːːmɑtɑ̆]

[g] – balsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[ā] – garais patskanis

[m] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – ā.

grāmat+balst-s

grāmat+gald-s

grāmat+ie-spied-ēj-s, grāmat+ie-spied-ēj-a

grāmat+iz-dev-ēj-s, grāmat+iz-dev-ēj-a

grāmat+plaukt-s

grāmat+sēj-ēj-s, grāmat+sēj-ēj-a

grāmat+skap-is

grāmat+tirdz-niec-īb-a

grāmat+tirg-o-tāj-s, grāmat+tirg-o-tāj-a

grāmat+veikal-s

grāmat+zīm-e

dien-as+grāmat-a

pavār+grāmat-a

grāmat+ved+is, grāmat+ved+e

grāmat+ved+īb-a

grāmata – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Latviešu valodas apguvei vidusskolā ir iznākusi jauna mācību grāmata.

2) izteicēja dzīve ir kā grāmata.

3) galvenais loceklis – Zelta padomu grāmata.

4) apzīmētājs – Grāmatas vāks vizuāli pauž vēstījuma ideju un funkcionē kā grāmatas reklāma.

5) papildinātājs – Sākotnēji grāmatām bija tīstokļa veids.

6) vietas apstāklis – Grāmatā ir skaistas ilustrācijas.

grāmata, s.

1. Iesiets vai brošēts neperiodisks iespieddarbs; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.

Pasaku, mācību grāmata. Grāmatu veikals.

Grāmatu daudz lasa, kam patīk literatūra. Pirkt, lasīt grāmatas.

Grāmatu gudrība – no grāmatām iegūtas zināšanas.

Kā no grāmatas – veikli, ātri, arī prasmīgi (runāt, stāstīt u. tml.).

2. parasti vsk. Rakstītā (piem., kādas tautas, kādas nozares) literatūra kopumā.

Populārzinātniskā grāmata.

3. Liela literāra sacerējuma daļa (parasti nodrukāta atsevišķā izdevumā).

Izdot romāna pirmo grāmatu. 

4. Vākos iestiprinātas papīra lapas, klade, žurnāls u.tml. piezīmēm, īpašiem ierakstiem.

Atsauksmju un ierosinājumu grāmata. Viesu grāmata.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 316]

grāmata, -as, s.

1. Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.

Daiļliteratūras grāmata. Skolas grāmata. Mācību grāmata. Bērnu grāmata. Bilžu grāmata. Pasaku grāmata. Grāmatu krājums. Grāmatu veikals. Grāmatu izstāde. Lasīt grāmatu.

Grāmatu māksla – grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.

Telefona grāmata – abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.

Rokraksta grāmata – ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).

Dziesmu grāmata – reliģisku dziesmu krājums.

Grāmatas pasīte – kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem). Ziņas par grāmatas veidotājiem, formātu, cenu, metienu u. tml., kuras parasti ievieto grāmatas beigās.

Grāmatu gudrība – zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.

Grāmatu draugs – cilvēks, kas mīl literatūru.

Sēdēt pie grāmatām – mācīties, cītīgi lasīt.

Grāmatu plaukts – grāmatplaukts.

Grāmatu galds – grāmatgalds.

2. parasti vsk. Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.

Zinātniskā grāmata. Politiskā grāmata. Tehniskā grāmata.

3. Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā).

Romāna pirmā grāmata.

4. Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).

Sūdzību un ierosinājumu grāmata. Grāmatvedības grāmatas. Parakstīties viesu grāmatā. Sakārtot kases grāmatas.

Atsauksmju grāmata – speciāla grāmata (piemēram, izstādēs) atsauksmju ierakstīšanai.

Mājas grāmata – mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata.

5. parasti vsk.; novec. Lasīšana.

6. novec. Vēstule. Ziņojums.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

grāmata – gruomota; lasīt grāmatu – skaiteit gruomotu; skaiteit gruomotā; izlasīt grāmatu – puorskaiteit gruomotu.
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

gràmata – grùomota.

1. Grāmata. ačќèirś grùomotu, skàita.

2. vec. vèstule. kot Öèi grùomota izlaîsta no Brońiś?

3. Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām. vuškòm ṕi pÄšļa jìr mùoga gluma, jiraύec na`ela grùomota àr laṕeņòm to kuô gùύèi.
[Sagatavots pēc: Rēķēna I 1998 : 326]

grāmata – foliants (bieza lielformāta grāmata)

Kā atvērta grāmata – saka par ko ļoti skaidru, saprotamu, arī zināmu, pazīstamu.

Grāmatu tārps – cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.

Lasīt kā grāmatā – pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Grāmata ar septiņiem zīmogiem novec. – kaut kas nesaprotams, nepieejams, svešs.

Kā no grāmatas – veikli, ātri, gudri, skaidri, ar labu izpratni, labām zināšanām.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 390]

Bibliogrāfijā – grāmatbalsts, grāmatnodrošinājums, grāmattirdzniecības katalogs, grāmatas aizstājējs, grāmatu apmaiņa, grāmatu apmaiņas ekvivalents, grāmatas ceļš, grāmatu dezinfekcija, grāmatas etiķete, grāmatu fonds, grāmatas formulārs, grāmatas kabatiņa, grāmatu krātuve, grāmatas pase, fonda uzskaites grāmata, inventāra grāmata, reta grāmata, reto grāmatu fonds, starpbibliotēku grāmatu apmaiņa, starptautiskais grāmatas standartnumurs.

Informātikā – baltā grāmata, dzeltenā grāmata, oranžā grāmata, sarkanā grāmata, zaļā grāmata.

Poligrāfijā – grāmatu grafika, grāmatu māksla, ekslibris, grāmatu iesiešana, grāmatu brošēšana, grāmatu iespiešana.

grāmata, aizguvums no skr. грамота ‘alfabēts, raksts; lasīt un rakstīt prasme; dokuments’ (kr. грáмота ‘lasīt un rakstīt prasme; oficiāls rakstveida akts; dokuments’), kas savukārt no gr. grámmata (dsk.) ‘rakstu zīmes’ (gráphō ‘(es) rakstu’).

Pamatā ide. *gerbh- ‘kasīt; (ie)grebt, (ie)griezt’ no saknes *ger-.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 306–307]

angļu – book

baltkrievu – кнiга

čehu – kniha

franču – livre

grieķu – Βιβλίο

igauņu – raamat

krievu – книга

latīņu – liber

lietuviešu – knyga

lībiešu – rōntõz

poļu – książka

slovāku – knjiga

slovēņu – knjiga

ukraiņu – книга

vāciski – das Buch

zviedru – papper

Kas tā par grāmatu, ko neviens bez asarām nav izlasījis? – Ābece. [LTM 384, 1803]

Liela liela grāmata

Divpadsmit nodaļām,

Katrai nodaļai

Trīsdesmit lapu.

Katrai lapai

Viena puse balta,

Otra melna;

Katrā lapā

Divdesmit četri teikumi,

Katrā teikumā

Sešdesmit vārdu

Katrā vārdā

Sešdesmit burtu. – Gads, mēnesis, diena un nakts, stundas, minūtes un sekundes. [LTM 608, 273]

Kas dzied bez grāmatas? – Gailis. [LTM 828, 281]

Sešas lapas grāmatai sudraba, bet septītā zelta. – Nedēļa. [LTM 877, 502]

Balta pļava, melni lopi. – Grāmata. [LTM 954, 4243]

Nav koks, bet ar lapām;

Nav drēbe, bet sašūta;

Nav cilvēks, bet pastāsta. – Grāmata. [LTM 17, 609, 1]

Karaša plauktā,

Abi gali nolauzti. – Grāmata. [LTM 18, 52]

Kas runā bez mēles? – Grāmata. [LTM 524, 555]

Grāmatu krātuvei

Grāmatu krātuvē eju.

Staigā tur klusums kā kaķis.

Gurdums guļ grāmatu lapās:

Rieksti ar mūžīgu saldmi.

Troksnis kā zvārgulis dzeltens

Gulgo aiz zeķota loga.

Sarkanā samta krēslā

Sēstos kā osis rietā.

Saņemu rokas un klausos:

Grāmatas runājas klusi;

Burti lakotās kurpēs

Staigā pa asfaltu baltu.

Daži kā karaļi grezni,

Citi klīst mazi un kalsni.

Brūngani ādu svārki

Tuklākām grāmatām plecos.

Putekļi aizkaru krokās,

Lepni un briesmīgi gudri,

Skatās uz visiem ar smīnu,

Nicību dziļu un vēsu.

Pārliekot kāju pār kāju,

Runā tie svešzemju mēlē.

Grāmatu krātuvē lielā,

Gadu no gada es nāku

Tavu skaistumu baudīt,

Tavu saldumu elpā

Ievilkt un nolikt tur dziļi

Tā kā piemiņu dārgu,

Dzīvības kaislāko asnu.

Bet kad tu dosi man mieru,

Prieku kā akmeni cietu?

– Tad, kad tu, paņēmis līdzi

Gudrību manu un smaidu,

Gremdēsies darbā un cīņā,

Dzīvē, kas ceļama augšup, –

Grāmatu krātuve atbild. [Čaks 1968 : 198–199]

Plaukti bija pilni daudzām grāmatām. Mugura pie muguras tās tur gulēja savādos, senlaicīgos sējumos! It kā būtu dzīvas, [..] vēl augdamas tās auga laukā no sienām, rindām vien kā sakārtoti karapulki.

„Te nu gan ir kopā visas pasaules grāmatas!” domāja Annele. Visam mūžam ko lasīt.

„ Bet kuru tagad ņemšu?”

„To, kas pašā augšā, tā ir labākā.”

Grāmata pašā augšā gulēja viena pati savā plauktā. Tā izskatījās daudz lasīta, smaga, pelēkos, vienkāršos vākos un ar tādiem apkalumiem stūros kā tēvmāmiņas vecā dziesmu grāmata Avotos. [Brigadere 1946 : 23]

●

Bez tām grāmatām, ko Straumēnu ļaudis atšķīra pātaros katrā svēt­dienas rītā, viņu atmiņās glabājās cita, nedrukāta grāmata, kuras tūk­stošiem gadu senās lapu pusēs bij ierakstīti likumi, vecāki par tiem, kas atradās Bībelē. Tie viņus vadīja kā braucējs zirgu, un, ko viņi arī nedarīja, viņi dzirdēja no visām pusēm neredzamas lūpas čukstam viņiem mūžīgus padomus. Ko bija ierunājis pirmais nepārskatāmiem gadu simteņiem tēvs sava dēla ausī, to viņš iečukstēja ausī savam pēcnākamam, un pār visām paaudzēm, kas nāca un gāja, skanēja šie lauku darbu likumi, nemainīgi kā saule. [..] Dabas lielā grāmata viņiem bija bez noslēpuma, un zvaigžņu tecēšana, mēnešu dilšana un augšana, saules grieži, akmeņi, koki un putni runāja viņiem saprotamu valodu, kas viņus mācīja un biedināja un padarīja viņu darbu neikdienišķu. [Virza 1989 : 87]

TĒVS (nosēstas smagi. Maza pauze.). Edvart, kur ir tā grāmata, ko Kārlis rakstīja par to… par to, ka no zaldātiem nenākšot mājā?

IEVA (droši un bezkaunīgi). Tādas grāmatas nemaz nav. To es izdomāju.

TĒVS. Un tās citas? Un tā, ko svētdien kazaks iedeva?

IEVA. Tajās nekā svarīga nebij iekšā. Tādēļ es tās paturēju.

TĒVS. Tātad mans dēls mani piekrāpj un mana vedekla bez manas ziņas mani tur aizbildniecībā (iesmejas īsi). [Blaumanis 1983 : 232]

●

RAKSTNIEKS (pieceļas). Katrā grāmatā, katrā rindiņā ir dvēsele. Vienalga – liela vai maza, bet ir. To zinu jo vairāk tāpēc, ka esmu arī dzejnieks… (Apsēstas.)

MERALDA (smej). Ja maza – tad pundurdvēselīte… Ko tad ar tādu? Lielas gara lietas nespēj celt pundurdvēselītes… [Putniņš 1999 : 37]

Imants Lancmanis Vanitas.

Imants Vecozols Bībele.

Ģederts Eliass Klusā daba ar zilo burtnīcu. 

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Latvijas Pasts 2010. gadā ir izdevis pastmarku sēriju „Eiropa”; vienā no pastmarkām attēloti dažādi pasaku varoņi un grāmatas. Zīmējuma autore Arta Ozola-Jaunarāja.