Tradicionālā transkripcija

[gùos]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡu͜ou̯s]


[g] – balsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[] – vokalizēts līdzskanis v

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ov.



govsakne, vārda celms

-sgalotne




gov+kop+is, gov+kop+e




govspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

gov-s

gov-is

Ģ.

gov-s

gov-ju

D.

gov-ij

gov-īm

A.

gov-i

gov-is

I.

ar gov-i

ar gov-īm

L.

gov-ī

gov-īs

V.

gov-s!

gov-is!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Govis mierīgi ganījās netālu no mājām.

2) izteicēja daļa – Arī Āfrikā viens no mājlopiem ir govs.

3) galvenais loceklis Mana skaistā govs!

4) papildinātājs – Katru rītu vecmamma kūtī sasveicinājās ar govīm, cūkām un aitām.

5) apzīmētājsVakariņās mēs dzērām siltu govs pienu un ēdām tikko ceptu ābolmaizi.

6) vietas apstāklisRihards nevarēja nekādi saprast, kā govī var augt teliņš.



govju barošana, govju ferma, govju gans, govs piens, govs tesmenis, govju zvans


govs atnesas, govs iet ciet, govs mauro, govs norauj pienu


aļņu govs, briežu govs, jaunpiena govs, mājas govs, piena govs, pirmpiena govs, savvaļas govs, vecpiena govs


baltā govs, brūnā govs, svētā govs, zilā govs


barot govi, dzirdīt govi, dzīt govis, ganīt govis, slaucama govs, slaukt govi, turēt govi



govs, s.

1. Liels dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē piena un gaļas ieguvei. 

Govju ferma. Dzīt govis ganībās.

2. Šo dzīvnieku mātīte; dažu citu dobradžu dzīvnieku mātīte. 

Govs iet ciet, atnesas. Briežu govs.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 314315]


govs, dsk. ģen. govju, s.

1. Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.

.. govis skaļi māva .. Brigadere 2, 297.

Govis skrēja bizodamas. .. Pilnām mutēm rāva treknās lapas, badījās, mauroja .. Lēmanis 10, 105.

Kaut arī Latvijas brūno govju šķirne ir relatīvi jauna, tai tomēr ir simtgadīga vēsture. Zinātne un Tehnika 67, 10, 38.

2. Šo dzīvnieku mātīte.

Piena govs – govs, kas dod pienu. Govs, kuru izmanto piena ražošanai.

(Aiz)laist ciet govi – pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.

Govs stāv (arī ir) ciet – govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.

Govs dot pienu (pirms atnešanās).

Govs norauj pienu – govs sāk dot mazāk piena.

// Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.

Aļņu govīm teļi dzimst maijā un jūnijā. Kronītis 1, 246.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


govs – gūvs; govju beka (govju sviestbeka) bot. – grebēze (Suillus bovinus, Boletus bovinus)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


gùovsgù/v/ś. Govs.

gùovinis, e adj. gùvìņć, -a. Tāds, kas ir iegūts no govs (parasti par gaļu, ādu). 
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 342]

 

Govs bez ragiem galvenokārt Latvijas Austrumdaļā tiek dēvēta arī par tuoli. Mazāk izplatīti nosaukumi ir: duole, puole, mūle, bauža un buole.
[Sagatavots pēc: Latviešu valodas dialektu atlants 1999 : 118–119]


govs – gotiņa, gosniņa, gotele, gostele; ragaine; (bez ragiem) tole, dole; (nav apgājusies) ālava, ālavnīca apv.; (pēc apmatojuma krāsas) brūnaļa, dūmaļa, raibaļa


Slinka kā govs vienk. – ļoti slinka.


Mokās kā govs ar sakāmsaka, ja kāds nopūlas, darīdams ko sev nepiemērotu.


Slaucama govs vienk. izmantošanas objekts.


Uzņem kā govs uz ragiem izsmiet, kaitināt, aprunāt. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 388]


Lopkopībāgovs šķirne, mājas govs, slaucama govs, piena govs, pienīga govs.


VietvārdiGovainis, upe; Govainis, ezera līcis; Govainis, ezers; Goveņa purvs; Govmežs; Govskuņģa kalni, kalns; Govspēda, purvs.


ErgonīmiZilā govs, restorāns Vecrīgā; Zilā govs, šķirnes saglabāšanas apvienība.


govs; kr. говядина ‘liellopu gaļa’, apv. говядо (psl. *govędo) ‘liellops, liellopu gaļa, sviests’, bkr. гавядо ‘mājlops’, bulg. говéдо, č. hovado, ‘govs, liellops’, senīru ‘govs’, sav, chuo, v. Kuh ‘t. p.’, he. guOau-, si. gáu (ģen. ), ave. gāuš-, skitu gau, oset. qūg / ģog (< *gauka) ‘govs, liellops’, gr. (atiešu) boūs ‘t. p.’, lat. bōs, apv. vōs ‘vērsis, liellops’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 305]


angļu  cow

baltkrievu  карова

čehu  krava

franču  vache

grieķu  αγελάδα

igauņu – lüpsma

krievu  корова

latīņu  vacca

lietuviešu  karvė

lībiešu  nīem; nīemõz

poļu – krowa

slovāku  krava

slovēņu  krava

ukraiņu – корова

vācu  die Kuh

zviedru – ko



Govīm iet. [LSP 1429 911]


Katra govs savu teļu laiza. [LSP 1493 4027]


Labāk ar govi mežā iet. [LSP 1552 13810]


Tāda kā govs. [LSP 555 554]


Agrāk govis vadāja pie buļļa, tagad bullītis pats uz zirga pie govīm atjāj. [LSP 1950 4422]


Skraida kā govs bez astes mušu laikā. [LSP 1459 4036]


Vai govs atceras, kad par teļu bijusi. [LSP 1552 41261]


Ja govis grauž akmeņus, tad aprunā kāds ļauns cilvēks.


Ja sapnī redz badīgu govi, tad satiks kādu ļaunu sievieti.


Kādas ir mājā govis, tādas tur ir sievietes: badīgas – dusmīgas (kas ragiem bada utt.).


Lai uzzinātu saimnieks, kādas krāsas govis tam ies uz roku, tad, rudzus nopļaujot, jāapsēžas uz pēdējā kūļa un jānodzied garīga dziesma, tad ātri jāpaceļ kūlis un jāskatās, kādas krāsas kukainis būs zem tā, tādas krāsas vajag turēt govis.


Govi pārdodot, jāizņem viņai mēsli no nagiem, lai citu govju labumu viņai līdzi neaizdotu.


Kad govis nedod piena, tad jāiet pie akas ielasināt trīs piles ūdens slaucamā traukā.


Ja vakarā, mājās nākot, iet pa priekšu brūna (vai balta) govs, tad rītu gaidāms saulains laiks.



Sarkana gotiņa, zaļa astīte. – Burkāns. [LTM 508, 2565a]

 

Pelēka gotiņa, astīte sānos. – Dūrainis. [LTM 929, 4341]

 

Zila pļava, baltas govis, divi gani: viens sudraba, otrs zelta. – Debess, zvaigznes, mēness, saule.
[LTM 17, 349,77]

 

Balta gotiņa gulstas, melna ceļas; melna gulstas, balta ceļas. – Diena un nakts. [LTM 508, 3240]


Muca uz četriem steķiem. – Govs. [LTM 166, 7714]

 

Divi ragi, četri stabi, stabulīte pakaļā. – Govs. [LTM 1730, 16467]

 

Smilšu kulei četras tapas. – Govs tesmenis. [LTM 1730, 21366]

 

Četri staipās, desmit lokās. – Govs pupi, slaucējas pirksti. [LTM 639, 341]



Mauro mana raiba govs,

Raud’ es pate, ganīdama:

Govij bija sveša zāle,

Man tā sveša māmulīte. [LD 16515-8]

 

Saulīt’ mazu gabaliņu,

Man notika nelaimīte,

Man pazuda raiba govs,

Div’ baložu kumeliņi. [LD 28924-0]

 

Parād’ manim, dēla māte,
Kura mana svaiņa govs,
Tur es siešu māsas govi
Sidrabiņa radziņiem.
[LD 16508-0]


Dzīvnieki glābj pameitu

[..] Sērdienīte, godīga, klausīga meitiņa, teciņus tecēja taisni pa ceļu, pa lielu, biezu mežu uz sumpurņa pili. Mežam cauri tapusi, tā satika brangu govi ar iet grūti.”

Sērdienīte tūdaļ ņēmās un izslauca govi, ka labāk nevarēja.

„Paldies, paldies tev, meitiņ,” sacīja govs, un nu gāja katra savu ceļu. [..]
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]


Trikātas pilskalnā ganu meita – bārenīte – ganījusi govis. Pusdienas laikā govis sākušas bizot, viena govs skrienot piesitusi ar kāju pie cinīša, un izbirusi nauda. Meita skrienot iesviedusi naudu savā priekšautā, bet visu nav varējusi sagrābt, jo nav drīkstējusi lopus vienus laist. Sadzinusi lopus, nākusi meklēt, bet vairāk nav bijusi. Viņa ielikusi savu naudu šķirstiņā, bet viņas mājas saimnieki atlauzuši vaļā bārenītes šķirstiņu un izņēmuši viņas naudiņu. Pēdīgi viņi abi palikuši mēmi un vairāk nevarējuši runāt kā tik: ē, tētīt.
[Lejniece 1997 : 56]


Govs maska

Uz krusta nostiprina galvu, kurai piešuj atbilstošas krāsas audumu un nosedz šķērskoku. Krustā uzkar uz kreiso pusi izgrieztu vecu garu mēteli, kura rokas (priekškājas) piebāž ar lupatām. Viduklī piestiprina tesmeni – piepūstus gumijas cimdus.
[Sagatavots pēc: Začeste 1993 : 40]



Māte

 

[..]

Celtin cēlās augstas siena stirpas.

Piens vēl baltāks tikai slaucenē.

Naktīs, miegu noraudamas, rokas tirpa.

Gan jau atpūtīsies, gan.

Vēl nē.

 

Brūnaliņas raibu puķu pļavā.

Vagons pēdējais tūlīt būs garām jau.

Klēpī salikusi rokas savas,

Māte saka:

– Gribas govis slaukt. [Lisovska 1985 : 98]


Sākumā mana abi strēbām klusēdami. [Jaunsudrabiņš 1971: 209]

 

Lai gan pavasaris. Ikkatru rītu saimniece še ienākdama atrada kādu brūnu vai raibu telēnu blakus vārgajai mātei un valgu, skaidru skatienu raugāmies apkārt. Kad saimniece ieradās, govs pūlējās piecelties, skatīdamās te uz viņu, te uz telēnu, it kā gribēdama pievērst uzmanību jaunajai dzīvībai. Bet saimniecei tas nemaz nebija vajadzīgs, un uzmanīgām rokām viņa piecēla to kājās un pielika viņa purnu pie govs pupiem, un tas sāka zīst, paklausīdams visas radības mūžīgam ieradumam. Tas nezināja, bet nojauda, kur burbuļo dzīvības siltie avoti. [Virza 1989 : 44]


AURĒLIJA. Jā? Mārītes tante joko… Eu! Bet kā tad būs? Es tev, brālēn, pa reizei palienētu… vai iznomātu traktoru. Sākumā – kamēr pats iegādāsi. Tāpat sākumam iznomātu… aizdotu kādu govi, kādu vistu. Mamma būtu priecīga devēja.

MĀRĪTE (sapņaini). Sit, tautieti, zelta vadzi
Pašā kūts dibenā,
Lai es sienu māsas govi
Sudrabiņa radziņiem…

AURĒLIJA. Nu, lūk! Mārītes tantei ar māsas govi nebūs garlaicīgi. Bet – galvenais – sava iztikšana. Kārļonkulis ar cirvīti ziemai žagarus pakapās – krūmu ap mājas jūsu galu saaudzis kā mūris. [Putniņš 2006 : 79]

 

RASMA. Nolasi, bet es tomēr gribētu, lai tu man paskaidro.

JURIS. Vēlāk, ja? Es lasu. Klausies. (Lasa.)
Zila, zila man gotiņa
Kā zilā cielaviņa;
Pie avota dzirdīt dzinu,
Upē kājas nomazgāt.
(Paskatās mātē.)

RASMA. Pirmās divas rindiņas izklausījās līdzīgas.

JURIS. Tās ir pilnīgi vienādas. Mammu, vai tu esi dzirdējusi par tādu govju sugu „Latvijas zilā”?

RASMA. Nezinu, vai tā skaitījās tieši kā suga, bet bija tādas zilās govis, jā. Vienā jūrmalciemā es pat tiku manījusi veselu ganāmpulku, tur viņas sauc par jūras govīm[Priede 1985 : 77]



2004. gadā Papes ezera pļavās Liepājas rajonā tika izlaistas 23 savvaļas govis – pirms gandrīz 400 gadiem izmirušo tauru pēcteči, informēja Pasaules dabas fonda (WWF) programmu direktors Ints Mednis. Papē izveidotā tauru teritorija atrodas vistālāk Eiropas ziemeļos, jo līdz šim tuvākā valsts, kur tauri sastopami, bija Vācija. Lai gan šie dzīvnieki ir piemērojušies dzīvei savvaļā, tiem tomēr ir jāpielāgojas jaunajiem dabas apstākļiem Latvijā, kas atšķiras no to iepriekšējās mājvietas.
[Sagatavots pēc: tvnet.lv 2004 : http://www.tvnet.lv/]


Govs ir mājdzīvnieks, kas dod dzīvībai svarīgo pienu un simbolizē māti, pārpilnību un drošību. Govs aizbildne latviešu folklorā ir Māršava, bet rūpes par govju ganāmpulku uzņemas arī Māra, kas nereti tiek dēvēta par Piena māti.



Dainas Dagnijas personālizstāde Govs māviens, zvaigznes piens (2004) Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar 170 darbiem, kas sagrupēti septiņos ciklos.


Gata Šļūkas karikatūras.


Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija” (www.zudusilatvija.lv) apvieno unikālu informāciju par zudušām vai izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām. Daudzās 20. gs. sākuma fotogrāfijās iemūžinātas arī govis.

Sieviete ar bērnu pie govju kūts;

Ganiņš gana govi;

Teicēja Helēna Spriņģe-Volenberga Mārsnēnu pagastā;

Saikava. „Jaunzemju” mājas;

Praulienas pagasta Saikava. Ainava;

Irlava. Govju dzirdināšana upītē;

Sieviete slauc govis ar slaucamo aparātu;

Sieviete un vīrietis ganībās ar raibu govi;

Zēns gana govis;

Jaunpils ganāmpulks;

Lauku mājas Strenču novadā;

Kauguri. „Mičkēnu” mājas;

Medzūla. „Āres”.



Animācijas filma Uzpasaka (1986). Režisore Roze Stiebra. [http://www.pasakas.net/]

 

Animācijas filma Skumjā govs (1987). Režisore Roze Stiebra. [http://www.pasakas.net/]

 

Animācijas filma Piens no cikla Fantadroms (1993). Režisors Ansis Bērziņš. [http://www.pasakas.net/]

 

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) starptautisks Latvijas reklāmas kampaņas video par Zilo govi (Blue Cow) (2007). [http://www.youtube.com/]


Dziesma Intervija ar skumjo govi. Māra Čaklā vārdi, Līga Celma mūzika, izpilda grupa „Māsas”


Govs kā mākslas objekts

Ventspili joprojām rotā septiņas no 26 govīm, kas tika radītas starptautiskajā mākslas un mecenātisma projektā „Ventspils Govju parāde 2002”. Savdabīgie mākslas objekti ir izgatavoti no stiklšķiedras.

Latvijas melnā atrodas Ostas ielas promenādē, Pretim gaismai – Prāmju ielā pie a/s „Latvenergo” biroja, Basketbola govs Ms. Moo-Dunk – pie Basketbola halles, Dzīve ir skaista – pie Bērnu pilsētiņas, Jūras govs – pie Livonijas ordeņa pils, Nafta – pie Bērnu nama „Selga”, Londonas govs – Piejūras kempingā.

Septiņiem mākslas objektiem, kas Ventspilniekus priecē jau no 2002. gada, laika gaitā ir piepulcējusies arī 4 m augstā un 7 m garā Ceļojošā govs, kas atrodas Ostas ielas promenādē, Šūpojošā gotiņa – pie Tirgus laukuma, bet GovsMatrozis – uz Dienvidu mola.

 

Latvijas brūnās govis

Latvijā piena ražošanā slaucamo govju pamatšķirne ir Latvijas brūnā. Latvijas brūnās govis pieder pie sarkano govju šķirņu grupas. Kā šķirne Latvijas brūnā ir apstiprināta 1922. gadā. Galvenā šķirnes priekšrocība – audzējot to Latvijā jau vairāk nekā 100 gadu, tā ir piemērojusies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Šīs šķirnes dzīvnieki ir ražīgi, izturīgi un samērā pieticīgi. Šīs šķirnes govīm ir lielāka ilgmūžība nekā citām šķirnēm.
[Sagatavots pēc: http://www.ciltsdarbs.lv/]

 

Latvijas zilās govis

Žurnāla Vides Vēstis raksts par Latvijas zilajām govīm Zilā govs atgriežas (2010, Nr. 3)
[http://www.videsvestis.lv/].

 

Govs ala

Govs ala atrodas apmēram 3 km lejpus no Skaņākalna Salacas kreisajā krastā. Savu nosaukumu ala ieguvusi no klints nokritušas govs dēļ.
[Sagatavots pēc: http://mazsalaca.webs.com]

 

Neparastā dāvana

Avīzei „Latgales Laiks” pirmajos pastāvēšanas gados sadarbībā ar studentu deju ansambli „Laima” bija tradīcija izbraukuma koncertos kādam no avīzes abonentiem dāvāt balvu „Latgales Laika govs” – īstu govi.