Tradicionālā transkripcija

[ģimene]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɟimene] 


[ģ] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[m] – ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

[n] – ’skanenis’.’]

[e] – īsais, šaurais patskanis

 

Trīszilbju vārds.



ģimen-sakne, vārda celms

-egalotne




diž+ģimen-e

liel+ģimen-e




ģimene patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

ģimen-e

ģimen-es

Ģ.

ģimen-es

ģimeņ-u

D.

ģimen-ei

ģimen-ēm

A.

ģimen-i

ģimen-es

I.

ar ģimen-i

ar ģimen-ēm

L.

ģimen-ē

ģimen-ēs

V.

ģimen-e!

ģimen-es!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsĢimene man daudz palīdz.

2) izteicēja daļaŠie cilvēki ir mana ģimene.

3) galvenais loceklisLiela ģimene.

4) papildinātājs – Es devos ekskursijā kopā ar ģimeni.

5) apzīmētājsMana māsīca organizē ģimenes salidojumu.

6) vietas apstāklisMēs ģimenē esam četri cilvēki.



ģimenes attiecības, ģimenes budžets, ģimenes dārziņš, ģimenes galva, ģimenes gods, ģimenes kapi, ģimenes kodekss, ģimenes ligzda, ģimenes māja, ģimenes saiets, ģimenes salidojums, ģimenes stāvoklis, ģimenes tiesības

 

daudzbērnu ģimene, kalpotāju ģimene, lāču ģimene, stārķu ģimene, strazdu ģimene, strādnieku ģimene, zemnieku ģimene, zvejnieku ģimene

 

bagāta ģimene, draudzīga ģimene, laba ģimene, liela ģimene, maza ģimene, nelabvēlīga ģimene, trūcīga ģimene, turīga ģimene

 

 

aizstāvēt ģimeni, apgādāt ģimeni, barot ģimeni, mīlēt ģimeni, maznodrošināta ģimene

 

uzturēt ģimeni, veidot ģimeni



ģimene, dsk. ģen. -ņu, s.

1. Cilvēku sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība.

Dibināt ģimeni. Ģimenes budžets.

Ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes.

Ģimenes galva galvenais ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis. 

2. Dzīvnieku grupa, kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.

Stārķu ģimene. Mežacūku ģimene.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 333]


ģimene, -es, dsk. ģen. -ņu, s.

1. Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.

Daudzbērnu ģimene. Strādnieku ģimene. Zemnieku ģimene. Kalpotāju ģimene. Mazas ģimenes. Saskanīga ģimenes dzīve.

Ģimenes stāvoklis – tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.

Ģimenes tiesības – tiesību nozare, kas regulē laulības, radniecības un adopcijas attiecības.

Ģimenes kodekss – vienots likumdošanas akts, kurā sistematizētas sociālo tiesību normas, kas regulē laulības, radniecības, adopcijas attiecības, aizbildnību un aizgādnību, civilstāvokļa aktu reģistrāciju.

Ģimenes budžets – ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts.

Ģimenes galva – ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.

Ģimenes māja – vienas ģimenes vajadzībām celta dzīvojamā ēka.

Ģimenes dārziņš – neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai.

Ģimenes ligzda poēt. – ģimenes miteklis.

Ģimenes (arī precēts) cilvēks sar. – precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.

Ozolam patika, ka Olga atguvusi pat agrāko humoru, kas vienmēr bija valdījis viņu ģimenes attiecībās gan pašu starpā, gan ar bērniem. Sakse 7, 237.

.. A. Upīts romānā Jauni avoti, tēlojot konfliktus starp Robežnieku ģimenes locekļiem, atspoguļo tam laikam raksturīgos konfliktus patriarhālās ģimenes iziruma apstākļos .. Valeinis 1, 112.

Radās ģimene un arī ģimenes pieaugums – piedzima meitene, bet pusotra gada vēlāk – puika. Purs 1, 23.

Šīs mazās ģimenes mājiņas vakara puskrēslā .. atgādināja it kā putnēnu ligzdas .. Purs 1, 198.

Harijs jau četrus gadus atradās prom no ģimenes ligzdas, tikai reizumis skolas brīvlaikā un īsos gadījuma atvaļinājuma brīžos pabijis mājās dzimtajā pusē. Talcis 7, 212.

// pārn. Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.

.. visi viņi, otrā brigādē, tik dažādu tautību un raksturu cilvēki, šai grūtajā, darba pilnajā pusgadā kļuvuši par vienu lielu ģimeni .. Kroma 3, 59.

2. lauks. Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.

// zool. Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.

Strazdu ģimene.

Tas, ko parasti uzskata par vilku baru, īstenībā ir viena vilku ģimene: veco vilku pāris un viņu šā gada un pērnie vilcēni, kas ziemas sākumā sanāk kopā. Kronītis 1, 261.
[Sagatavots pēc:
http://www.tezaurs.lv/llvv/]


ģimene – saime; ģimenes attiecības – saimiskuos saitys; ģimenes stāvoklis – saimiskuo stāte; ģimenes galva pārn.  saimis golva
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


ģimene – dzimta, famīlija
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 107]


Ģenētikāģimene.

 

Tiesību zinātnēlaulības un ģimenes kodekss.

 

Ekonomikāģimenes uzņēmums.

 

Pedagoģijāģimene.


VietvārdiPluču ģimenes kapi, kapsēta Usmas pagastā.

 

ErgonīmiĢimenes aptieka, aptieku tīkls; Ģimenes centra klīnika, klīnika Rīgā; ģimenes krīzes centrs Mīlgrāvis, krīzes centrs; Ģimenei.lv, radošais psiholoģijas centrs; Ģimenes veselība, privātklīnika Daugavpilī; Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, biedrība.


ģimene, aizguvums; aizgūts no lš. gimin dzimta. Tās pašas cilmes vārds kā la. dzimt. Sal. arī narev. gimna ģimene, onkuļi, viņu sievas. J. Alunāns ierosināja latviskotu vārda formu dzimene (cilts, ģimene, cilme), bet šī forma valodā nav ieviesusies. Aizg. ģimene rakstos kopš 19. gs. 70. gadiem agrāk lietotā ģerm. famīlija vietā. 
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 332]


angļu  family

baltkrievu  сямя

franču  famille

grieķu  οικογένεια

igauņu  pere

krievu  семья

latīņu  familiam

lietuviešu  šeima

lībiešu  aim

poļu  rodzina

somu  perhe

ukraiņu  сімя

vācu  die Familie

zviedru  familj



Gudrā saruna

Zemnieks ar uz lauka. Zirdziņš izdilis, tikko velkas, pats ar noplīsis un nomocījies. Brauc garām kungs, tas bijis pats ķeizars. Sadomājis paprasīt: Cik tu, tā strādādams, nopelni?Ko nu nopelnu – divdesmit kapeikas par dienu. Maz, maz, saka ķeizars, cik tad tev ģimene liela?Esam četri cilvēki: pats, mana māte un divi bērni.

Kā tad varat izdzīvot?

Vai dieviņ, dzīvojam labi, pavisam labi, atbild zemnieks. Ēdam cepeti ik ēdienā, zupu strebjam, cik uziet, maksāju vecus parādus un vēl lieku uz interesēm.

Nu ķeizars pavisam nesaprot. Padomā viņš un saka: Tu rītā atnāc uz pili, tad visu izskaidrosim.

Bet kā es tur iekšā tikšu?

Še tev tāda zīme, parādi, un tevi tūlīt palaidīs.

Labi. Otrā dienā zemnieks klāt. Ķeizars nosēdina šo, paēdina, padzirda un tad saka: Bet nu izstāsti, kā tu tā vari izdzīvot ar tām divdesmit kapeikām.

Nu redzi, kungs, tā lieta ir pavisam vienkārša, saka zemnieks. Visi ēdam vienu siļķi, uz uguns ceptu – tas cepetis, dzeram ūdeni – tur mums zupa, cik uziet, dodu ēst savai mātei – tā maksāju parādus un dodu ēst saviem bērniem – tā lieku naudu uz interesēm. Tā, kungs, iztiekam tīri labi. 
[Sagatavots pēc: LTP 1967 : 52–53]


Izpalīdzīgie brāļi

Kādā ciemā dzīvoja divi brāļi. Jaunākajam brālim bija septiņi bērni, bet vecākais bija neprecējies. Brāļi dzīvoja saticīgi, zemi apstrādāja kopīgi. Kad labību nopļāva, dalīja labības kūļus līdzīgās daļās.

Pienāca nakts. Apgūlās vecākais brālis un domāja: Vai mēs taisnīgi sadalījām labību? Brāļam liela ģimene, bērniem vajag daudz maizes, iešu un pārnesīšu kādu daļu no savas labības pie brāļa labības.

Viņš pārnesa kūļus brāļa labības kaudzē.

Jaunākais brālis sacīja sievai: Vai mēs taisnīgi sadalījām labību? Brālis vecs, dzīvo viens pats, nav cilvēka, kas viņam palīdzētu darbos. Pārliksim daļu labības pie viņa labības!

Un viņi izdarīja, kā bija norunājuši.

Otrā dienā brāļi redz – labības nav mazāk, kā bijis, atkal abiem vienlīdzīgs daudzums. Izbrīnījās brāļi, bet neteica nekā. Tā vairākas naktis brāļi pārnēsāja labību. Beidzot viņi nolēma nakti uzraudzīt savu labību, un tā brāļi satikās pie labības pārnešanas.

No tā laika vēl stiprākas mīlestības saites vienoja brāļus. Visu mūžu viņi dzīvoja laimīgi, viens otram izpalīdzēja, trūkumu un bēdas nepazina.
[Sagatavots pēc: LTP 1967 : 335–336]



Ģimenes sudrablietas

 

Lūk, mūsu sudrablietas –

Ezers, upe un birzs,

Un sudrabs tas,

Kas mātēm matos birst.

 

Tās ir

Mūsu ģimenes sudrablietas.

Mūsu zemes un tautas.

Un tādēļ – ne zariņa.

Neatļautas.

 

Un tagad –

Ja kāds no mums mirs,

Lai paliek šīs sudrablietas –

Ezers, upe un birzs.

 

Un tālāk –

Ja kāds no jums mirs,

Lai nenozaudēti paliek

Šī upe, šis ezers, šī birzs. [Zālīte 1985 : 82]

 

 

***

 

Ģimenes ir kā slaidas laivas mūžības lagūnās;

Viena cilvēka mūžs ir tikai īsiņa vienkocene.

Tas, kurš tikai ar vienu vai divām paaudzēm dzimst, –

Te ir, te grimst.

 

Ģimenes ir kā slēpes, kas cilvēci nes

Pāri bezgalīgajiem nebūtības un būtības sniegiem.

Ja mēs uz pilna garuma treju (vai četru) paaudžu sliecēm dzimsim,

Mēs nestigsim, nenogrimsim.

 

Jo slaidāka bulta, jo, izšauta bezgalībā,

Drošāki trāpīs, drošāk uz mērķi ies.

Bulta, kas pilnu paaudžu, slaida tālumā dzīsies,

Mazāk novirzīsies.

 

Visumā milzīgajā, kur vārās un plūst,

Top, izput un stihiski putekļi ganās, –

Ir ģimene mana, dzimta mana, ir mana

Atsperšanās. [Ziedonis 1983 : 363–364]


Rūķēns apcirtās un grasījās doties tumšajā mežā.

– Tu nedrīksti aiziet! – iesaucās Niķa, Riķa, Stiķa, Ciķa mamma. – Tu tagad esi mūsu bērns! Tu piederi mūsu ģimenei!

Mazais apstājās.

– Kas ir ģimene? – viņš aizdomu pilns jautāja. – Vai tā ir ķimenes māsa? Nojaušu, ka man pašam ķimenes ļoti garšos!

Vecāki pasmaidīja. Rādās, ka lietas sāk iet uz labo pusi.

– Ģimene ir ļoti draudzīga saime, kur viens par otru rūpējas, – paskaidroja rūķiene, – ģimenē parasti ir vecāki un viņu bērni – brāļi un māsas. Mums iesākumā bija divi brālīši – Riķis un Niķis, tad pie mums atnāca dzīvot Stiķis un Ciķis, jo viņu vecāki, pļaujot miegazāļu noru, aizmiga un vēl līdz šim nav atmodušies.

Rūķis kļuva domīgs.

– Un kas es ģimenē būšu – brālis vai māsa? – beidzot viņš jautāja.

– Domāju, ka tu varētu būt brālītis, – smaidot sacīja Niķa, Riķa, Stiķa un Ciķa tētis, – tikai gribētos zināt, kā tevi sauc?

– Nikniķis, – lepni atbildēja rūķēns. [Kūlis 1998 : 9–10]

 

Albumu nedrīkst ņemt. Ka nesaplēš zīdpapīra ielapas, ka neatrauj apaļi iegrieztos stūrīšus fotogrāfiju aizspraušanai, ka neapsmulē taukainiem pirkstiem. [..]

Albumu nedrīkst ņemt. Bille neņems. Uzmetīsies ar ceļgaliem uz krēsla un pašķirstīs tāpat, neņemdama.

Zīdpapīrs paslīd uz leju, vidū uzmetas kūkumiņš. Zem tā var pabāzt pirkstu, tad plaukstu, pārcelt un piegludināt. Labi. Ne plēsts, ne burzīts.

Te nu viņi visi ir. Mammucis viens pats mētelī ar augstu apkakli sabozies skatās no tāda apaļa, pāri pierei uzmaukta podiņa apakšas. Jocīgas cepures toreiz valkātas. Papucis viens pats melnā uzvalkā, mirtes zariņu pie krūts, ļoti gludiem, īsiem matiem un lielām ausīm. Esot iesvētību bilde. Trešā bildē viņi jau kopā.
[Belševica 1992 : 5–6]

 

Egles ar galotnēm ar mākoņus. Uzplēstos mākoņos es sēju rudzus. Tā mana rudzu zeme. Otrādi sadīgst un otrādi nozied, otrādi pļauju, un graudi birst otrādi. Otrādi griežas dzirnakmeņi. Otrādi maizi mīca, un otrādi rūgst.

Mūsu ģimenē otrādi mīl. Mēs paglaudām kāju pēdas bērneļiem saviem, neviens no mums nav gaidījis, ka vaigus paijās.

Māte zeme, re, pārbauda mani: nemelo, saka, skaties acīs! Es skatos kartupeļiem acīs, un viss ir pareizi: tos iestādīs, tie stiepsies saknēm gaisā, un vējā līgosies mazi bumbulēni.

Slīkonis izkrita no ūdens un iekrita laivā.

Un zaptes burciņai es aizsēju dibenu.

Nu uz mani kliegs – tie ar vienādām mēlēm. Bet sikspārņi guļ kājām gaisā un vēži progresē tāpat kā mēs.

Tas viss būtu brīnišķīgi, ja nebūtu tik aprobežoti – tikai divas spraugas: lien uz priekšu vai atpakaļ. Vienalga – vienādi. Vienādi vienādi un otrādi vienādi. Gars to nevar paciest. Tāpēc jau mēs mirstam. Lai tiktu ārā.
[Ziedonis 1994 : 173]



Ģimenes budžeta plānošana

Lai naudas pietiktu ne tikai pāris nedēļām pēc algas dienas un pat atliktu uzkrājumiem, jāsāk ar ģimenes budžeta plānošanu, apkopojot un saprotot, kādi ir ģimenes kopējie izdevumi un ienākumi mēnesī. Visu izvērtējot, jācenšas atrast veidus, kā samazināt izdevumus.

Veicot personīgā budžeta plānošanu, jāseko līdzi tam, lai, pirmkārt, no ikmēneša ienākumiem nauda vienmēr tiktu atlikta svarīgākajiem mēneša izdevumiem – obligātajiem maksājumiem (īre, elektrība, gāze, apkure, tālrunis, bērnudārzs, kredītmaksājumi u. c.), otrkārt, lai ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 30–40 % no ikmēneša ienākumiem, treškārt, lai tiktu paredzēta pietiekama naudas summa ģimenes ikdienas tēriņiem – pārtikai, transportam utt., un, ceturtkārt, lai tiktu veidoti uzkrājumi “nebaltām dienām”, jo var rasties neparedzētas situācijas, kad tie var būt ļoti noderīgi, – skaidro Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande.

Metodes un rīki, kā plānot ģimenes budžetu, ir dažādi. Vieniem šķiet vieglāk pierakstīt kladē vai krāt čekus un pēc tam tos analizēt. Citiem jau par ieradumu ir kļuvis veikt un pārraudzīt savus pirkumus dažādu banku interneta piedāvājumos.

Naudas plānošanas centrs piedāvā to darīt arī ar programmas “Naudas kontrolieris” palīdzību, ko var ielādēt mobilajā tālrunī un šādā veidā sekot līdzi saviem ikdienas tēriņiem un plānotajiem pirkumiem. Soļi, kā to izdarīt, aplūkojami mājaslapā www.vissparnaudu.lv

 Speciāliste norāda, ka ģimenes budžeta plānošana nav sarežģīta, taču prasa disciplīnu, koncentrēšanos un mazliet piepūles.
[Sagatavots pēc: Lapsa 2012 : 10
11]



J. Pauļuks Ģimenes dārziņi. [Jānis Pauļuks 1992 : 68]

 

J. Pauļuks Zvejnieka ģimene. [Jānis Pauļuks 1992 : 85]



Dokumentālā filma Iestājeksāmens ģimenes dzīvē (1982). Režisore L. Žurgina.

 

Dokumentālā filma Ģimene (1973). Režisors R. Elksnis.

 

Dokumentālā filma Ģimenes lietas (2010). Režisors A. Gauja.

 

Spēlfilma Ģimenes albums (1978). Režisors Ē. Lācis.

 

Spēlfilma Ģimenes melodrāma (1976). Režisors B. Frumins.

 

Spēlfilma De Granšānu ģimenes noslēpumi (1992). Režisore A. A. Neretniece.

 

Spēlfilma Koku ģimenes stāsts (2001). Režisore E. Cērpa.

 

Spēlfilma Mana ģimene (1982). Režisors P. Krilovs.


Dziesma Joka pēc alfabēts. I. Sproģes vārdi, R. Kaupera mūzika, izpilda R. Kaupers.


Mātes diena Latvijā

Latvijā Mātes diena kalendārā parādījās 1989. gadā, oficiāli to pirmo reizi svinēja 1992. gadā. Bet Mātes jeb Ģimenes dienu atzīmēja jau pagājušā gadsimta 20. un 30. gados, uzskatot, ka stipra ģimene vispirms ir mātes nopelns.

1933. gadā izglītības ministrs A. Ķeniņš izdeva rīkojumu, kurā tika noteikts, ka turpmākajos gados Mātes diena svinama maija otrajā svētdienā.

1938. gadā Latvijas valdība Mātes dienu pārdēvēja par Ģimenes dienu, lai tajā var pievērst uzmanību ne tikai mātei, bet arī tēvam un bērniem.

Laikrakstā „Brīvā Zeme” šīs svētku dienas nolūks tika norādīts kā pamudinājums latviešiem kalpot savai tautai ar ģimeni un nostiprināt pārliecību, ka ģimene un dzimta valstij un cilvēkam ir vislielākā vērtība.
[Sagatavots pēc: Ločmele 2009 : http://www.lvportals.lv/]

 

Latvijas Republikas likums. Civillikums. Pirmā daļa. Ģimenes tiesības. [Pieejams http://likumi.lv/]

 

Ģimenes valsts pabalsts

Tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu ir Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods. Pabalstu piešķir par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 15 gadu vecumam. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, tad pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecumam (ja jaunietis nav stājies laulībā).
[Sagatavots pēc: http://www.vsaa.lv/]

 

Metodisks līdzeklis par skolas un ģimenes sadarbības formām, par sadarbību veicinošiem nosacījumiem un atbildības noteikšanu normatīvajos aktos, to izstrādājis autoru kolektīvs: A. Klauža, Dz. Kozaka, E. Pagraba, I. Smirnova, K. Veispale.
[Sagatavots pēc: http://visc.gov.lv/]

 

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija

Biedrība Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir brīvprātīga fizisku personu apvienība, kas pulcē sertificētus ģimenes ārstus un citas personas atbilstoši statūtiem.
[Sagatavots pēc: http://www.lgaa.lv/]

 

Ģimenes ārsti

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001.

Darbadienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti ģimenes ārsti un ārstu palīgi sniedz medicīniskas konsultācijas iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams medicīnisks padoms vienkāršu saslimšanu gadījumos.
[Sagatavots pēc: http://www.vmnvd.gov.lv/]

 

Kas ir 3×3?

Pasaules latviešu ģimeņu 3×3 (turpmāk tekstā – Trīsreiztrīs) nometnes tiek rīkotas visu vecumu latviešiem no visiem kontinentiem, lai padziļinātu un paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, veicinātu latvisku kopības izjūtu, attīstītu latvisko kultūrvidi (Latvijā).

Tā ir domāta latviskai dzīvei latviskā vidē, lai palīdzētu latvietim iepazīt pašam sevi, savu ģimeni, jaunos un esošos draugus pavisam neikdienišķos apstākļos.

Trīsreiztrīs dalībnieku vecums nav noteikts un aptver latviešus no zīdaiņa līdz pāri par 90 gadu vecumam, kuri piedalās gan individuāli, gan divu un trīs paaudžu ģimeņu vienībās. Trīsreiztrīs simbols ir Dieva zīme, dziesma – Ko dziedāšu, ko runāšu, svešu zemi staigādama? Dziedāš pati savu dziesmu, runāš savu valodiņu. Nometnes notiek vienu nedēļu, un programmā ietilpst vēsture, sabiedriskie jautājumi un politika, folklora, reliģija/ētika, māksla – literatūra, mūzika, drāma, glezniecība –, latviešu valoda, latviskā audzināšana skolā un ģimenē, latviskā identitāte, alkoholisma, ģimenes un sabiedriskās problēmas, tradīcijas – svētki, latviskā virtuve un latviskā māja –, rotkalšana, aušana un rokdarbi, kokgriešana, keramika, ādas apdare, koklēšana, dziedāšana, teātris, tautas dejas un rotaļas, kas piemērotas visu vecumu bērniem.

Trīsreiztrīs kustību globāli rosina, koordinē un atbalsta Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome, bet atsevišķās valstīs nometnes rīko latviešu centrālo organizāciju izglītības nodaļas vai īpaši dibinātas Trīsreiztrīs padomes (Ziemeļamerikā, Austrālijā un Latvijā).

Pirmā Trīsreiztrīs nometne notika Garezerā, ASV 1981. gadā.
[Sagatavots pēc: http://www.3×3.lv/]

 

Latvijas Neatkarīgās televīzijas kanālā 2009. gada 30. augustā tika aizsākts projekts Dziedošās ģimenes. 2013. gadā tiek noskaidrota piecgades dziedošākā ģimene.

 

Ģimenes locekļiem dažreiz ir kopīgs bizness. Tad kopā tiek sajauktas divas dzīves daļas – darba dzīve un privātā dzīve. No vienas puses, tas varētu būt ideāls variants, jo kam gan labāk var uzticēties, ja ne sev tuvam cilvēkam? No otras puses – daudz problēmu, jo grūti nodalīt, kur sākas un beidzas bizness, kur sākas un beidzas ģimenes attiecības. Lai ģimenes bizness būtu veiksmīgs, vispirms par visiem jautājumiem partnerattiecībās ir jādiskutē.
[Sagatavots pēc: http://www.biznesam.lv/]