Tradicionālā transkripcija

[gašuôt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡɑrˀʃu͜oˀt]


[g] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[š] – nebalsīgais troksnenis

[uo] ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



garšsakne

-o-piedēklis

tgalotne

garšo- – vārda celms

-otizskaņa






garšotpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

garšo-j-u

garšo-j-am

esmu garšo-j-is

esmu garšo-j-us-i

esam garšo-j-uš-i

esam garšo-j-uš-as

2.

garšo

garšo-j-at

esi garšo-j-is

esi garšo-j-us-i

esat garšo-j-uš-i

esat garšo-j-uš-as

3.

garšo

garšo

ir garšo-j-is

ir garšo-j-us-i

ir garšo-j-uš-i

ir garšo-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

garšo-j-u

garšo-j-ām

biju garšo-j-is

biju garšo-j-us-i

bijām garšo-j-uš-i

bijām garšo-j-uš-as

2.

garšo-j-i

garšo-j-āt

biji garšo-j-is

biji garšo-j-us-i

bijāt garšo-j-uš-i

bijāt garšo-j-uš-as

3.

garšo-j-a

garšo-j-a

bija garšo-j-is

bija garšo-j-us-i

bija garšo-j-uš-i

bija garšo-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

garšo-š-u

garšo-s-im

būšu garšo-j-is

būšu garšo-j-us-i

būsim garšo-j-uš-i

būsim garšo-j-uš-as

2.

garšo-s-i

garšo-s-it/garšo-s-iet

būsi garšo-j-is

būsi garšo-j-us-i

būsit/būsiet garšo-j-uš-i

būsit/būsiet garšo-j-uš-as

3.

garšo-s

garšo-s

būs garšo-j-is

būs garšo-j-us-i

būs garšo-j-uš-i

būs garšo-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek garšo-t-s

tiek garšo-t-a

tiek garšo-t-i

tiek garšo-t-as

ir ticis garšo-t-s

ir tikusi garšo-t-a

ir tikuši garšo-t-i

ir tikušas garšo-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika garšo-t-s

tika garšo-t-a

tika garšo-t-i

tika garšo-t-as

bija ticis garšo-t-s

bija tikusi garšo-t-a

bija tikuši garšo-t-i

bija tikušas garšo-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks garšo-t-s

tiks garšo-t-a

tiks garšo-t-i

tiks garšo-t-as

būs ticis garšo-t-s

būs tikusi garšo-t-a

būs tikuši garšo-t-i

būs tikušas garšo-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

garšo-j-ot

esot garšo-j-is

esot garšo-j-us-i

esot garšo-j-uš-i

esot garšo-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

garšo-š-ot

būšot garšo-j-is

būšot garšo-j-us-i

būšot garšo-j-uš-i

būšot garšo-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot garšo-t-s

tiekot garšo-t-a

tiekot garšo-t-i

tiekot garšo-t-as

esot ticis garšo-t-s

esot tikusi garšo-t-a

esot tikuši garšo-t-i

esot tikušas garšo-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot garšo-t-s

tikšot garšo-t-a

tikšot garšo-t-i

tikšot garšo-t-as

būšot ticis garšo-t-s

būšot tikusi garšo-t-a

būšot tikuši garšo-t-i

būšot tikušas garšo-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

garšo-tu

 

būtu garšo-j-is

būtu garšo-j-us-i

būtu garšo-j-uš-i

būtu garšo-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu garšo-t-s

tiktu garšo-t-a

tiktu garšo-t-i

tiktu garšo-t-as

būtu ticis garšo-t-s

būtu tikusi garšo-t-a

būtu tikuši garšo-t-i

būtu tikušas garšo-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-garšo

ir bijis jā-garšo

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-garšo

bija bijis jā-garšo

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-garšo

būs bijis jā-garšo

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-garšo

būtu bijis jā-garšo

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-garšo

esot bijis jā-garšo

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-garšo

būšot bijis jā-garšo

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

garšo-s-im!

2.

garšo!

garšo-j-iet!

3.

lai garšo!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsGaršot nav viegli.

2) izteicējsArbūzs garšoja visiem.

3) papildinātājs – Pavārs lika visu pagaršot.



garšot ēdienu, garšo saldumi, garšot sieru



garšot, -oju, -o, -o, pag. -oju.

1. parasti 3. pers.; intrans. Izraisīt patīkamu garšas sajūtu, baudu (par ēdienu, dzērienu).

Brokastis bija sevišķi izmeklētas un gardas. Man visvairāk garšoja .. jūras krabji un vīnogas .. Zālīte 5, 206.

// Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.

Lipsts aplaiza lūpas un tver taukaino jaukumu aiz gala. M-m-m! Cīsiņi Lipstam vienmēr garšojuši. Skujiņš 4, 19.

// Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu.

Sēne garšo pēc riekstiem.

Es pieskandinu un pielieku pie lūpām [konjaka glāzi]… Pretīgs – garšo pēc petrolejas .. Brodele 17, 62.

2. trans. Nedaudz baudīt (ēdienu, dzērienu), lai novērtētu (tā) garšu.

.. tā [koka] augļi jau zēniem bija pazīstami… Tos varēja arī negaršot. Breicis 1, 17.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


gaxšuôtgaxšuôt. Nedaudz baudīt (ēdienu, dzērienu). jàgaxšuõ tas êdiẽnc, kâc i pêc s*ls.

2., 3. pers. Izraisīt patīkamu garšas sajūtu (par ēdienu, dzērienu). màn traki gaxšuõja dàza zemenes.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 347]


garšotiet pie dūšas sar., smeķēt barb., gaumēt novec.


Vārda garšot pamatā ir vārds garša, kas tāpat kā gars saistāms ar indoeiropiešu sakni *gher ar nozīmi ‘karsts, silts’, kas radniecīga citai indoeiropiešu saknei *ghei- ar nozīmi ‘gaišs, spīdīgs’; abu sakņu pamatā laikam nozīme ‘degt, karst, kvēlot’. Vārds garša ir saistāms arī ar latv. gards.

Endzelīns un Frenkels ir izteikuši hipotēzi, ka vārds attiecināts uz mēles sajūtām.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 288, 289, 292]


angļu  to taste

baltkrievu  отведывать; спрабаваць

čigānu  kamél-pes

franču  goût; goûter (nogaršot)

grieķu  γεύση

igauņu  maitsma; mekkima

ivritā  טעם

krievu  отведывать; пробовать

latīņu – gustāre

lietuviešu  ragauti; skanauti

lībiešu – maitsõ

poļu – smakować

somu – maistaa; maistella

ukraiņu – смак; куштувати

vācu – schmecken

zviedru – smaka



Garšo kā putra bez sāls. [LTS 1225 38548]

 

Jo labi garšo, tad arī – smaržo. [LTS 1552 19642] 



Papriekšu balts kā sniegs, tad zaļš kā zāle, pēdīgi sarkans kā asins, garšo visiem labi. – Ābols.
[LTM 954, 6170]



Kāds kungs Bērza krogū gardi ēdis cepeti un sinepes ņēmis klāt. Gadījies piebaldzēns, kurš noskatījies, ka kungs tā garšīgi ēd cepeti un uz naža gala pieņem drusciņ klāt dzeltenu smēru. Viņš nodomājis, ka tas ir dikti gards un dārgs, ka kungs tikai var tādu drusciņu ņemt. Viņš arī tūlīt domājis to nopirkt. Kad nu nācis krodzinieks, viņš prasījis: „Krodziniek, dod man to par veselu rubli, ko kungs uz naža gala ēd!” Krodzinieks, saprazdams jokus, pieliek pilnu trauciņu, pielikdams cepeti ar klāt. Šis nu, gribēdams labi nogaršot, ņem, cik tik varēdams mutē iekšā. Viņš nu sācis bļaut: „Ondž, brol, godā par siev un bērniem, jipts mutē!”



***

Ak, cik šaurs ir loks, ko aptver acis!

Auss ij nedzird pat līdz redzes lokam,

Tauste sniedz tiktāl, cik sniedzas gaiss tai pienes!

Raudu jūtam mēs un riebu vairām.

Tikko miesas dzīvību velk jūtas.

Cik tās prātam līdz? un cik vēl garam?

Kādas tāles gars lai sniedz ar viņām!

Tāles ilgāk smeldz arvien jo vairāk.

Ak, kad būtu jaunas tveramjūtas!

Varbūt tāles sniegtu gars un laimi. [Rainis 1979 : 153]

 

 

***

Tu, kaziņa, labiņa:

Tu dod man pieniņa, –

Tu labi dari.

Es, meitiņa, labiņa:

Tev dodu pīrāga, –

Es laba arī.

Tu, kaziņa, nelaba:

Tu neēd pīrāga, –

Ko tad tu vari?

Nu, – zāļu kušķīša,

Kas tev tā garšoja,

Es neēdu arī. [Rainis 1978 : 117]




Gata Šļūkas karikatūras.



Dziesma Kefīrs. Vārdu un mūzikas autors grupa „Double Faced Eels”, izpilda grupa „Double Faced Eels”.

 

Dziesma Džins ar toniku. Vārdu un mūzikas autors grupa „Labvēlīgais tips”, izpilda grupa „Labvēlīgais tips”.