Tradicionālā transkripcija

[gàrš] vai [gàŗš]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡɑrʃ]


[g] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] skanenis

[š] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



gar-sakne, vārda celms

galotne




pus+gar-š

gar+ēvel-e

gar+šķiedr-as


gar+deg+un+is, gar+deg+un+e

gar+dib+en-e

gar+dib+en+is

gar+gabal+niek-s

gar+kāj+is, gar+kāj+e

gar+kāj+ain-s

gar+kāt+e

gar+laic+īg-s

gar+laic+īb-a

gar+laik+o-t

gar+mat+is, gar+mat+e

gar+mat+ain-s

gar+nadz+is, gar+nadz+e

gar+šļauk-us


gar-ām




garšpatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

gar-š

gar-i

gar-a

gar-as

Ģ.

gar-a

gar-u

gar-as

gar-u

D.

gar-am

gar-iem

gar-ai

gar-ām

A.

gar-u

gar-us

gar-u

gar-as

I.

ar gar-u

ar gar-iem

ar gar-u

ar gar-ām

L.

gar-ā

gar-os

gar-ā

gar-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

gar-ais

gar-ie

gar-ā

gar-ās

Ģ.

gar-ā

gar-o

gar-ās

gar-o

D.

gar-ajam

gar-ajiem

gar-ajai

gar-ajām

A.

gar-o

gar-os

gar-o

gar-ās

I.

ar gar-o

ar gar-ajiem

ar gar-o

ar gar-ajām

L.

gar-ajā

gar-ajos

gar-ajā

gar-ajās

V.

gar-o! gar-ais!

gar-ie!

gar-o! gar-ā!

gar-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata pakāpe

Pārākā pakāpe

Vispārākā pakāpe

Vīriešu dzimte

gar-š

gar-ais

 

gar-āk-s

gar-āk-ais

vis-gar-āk-ais

pats gar-āk-ais

gar-āk-ais

Sieviešu dzimte

gar-a

gar-ā

gar-āk-a

gar-āk-ā

vis-gar-āk-ā

pati gar-āk-ā

gar-āk-ā


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsGarš nav īss.

2) izteicēja daļaCeļš šķiet nebeidzami garš.

3) apzīmētājsGarš vīrietis ar drūmu seju.



gara aukla, garas bikses, garš ceļojums, garš cilvēks, gara egle, gara ēna, garš galds, gara iela, garas kājas, garš knābis, gari mati, gara poēma, garš romāns, garš sacerējums, gara saruna, garš teikums, gara upe, gara uvertīra, gara ziema

 

garais gads, garās zeķes



garš, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. 

Garais pirksts – rokas vidējais pirksts.

Garie viļņi – radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10 000 metriem.

Garš kā kārts sar.  saka par garu un tievu cilvēku.

.. gara, dzeltēt iesākusi zāle turpat vai līdz ceļiem .. Vilks 2, 230.

.. [vīrietis] gāja .. gariem, smagiem soļiem. K. Skalbe 1, 64.

Uztvērējs paredzēts garo, vidējo, īso un ultraīso viļņu diapazoniem. Zinātne un Тehnika 62, 1, 23.

// Tāls (par ceļu).

.. pavasaros tā [grieze] visu garo ceļu no siltajām zemēm līdz mūsu pusei gandrīz kājām vien attek. Vanags 8, 114.

// Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.

.. bet divi metri garais augums viņu mazliet traucēja .. Grīva 9, 96.

// Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.

.. tirgū pirktās bikses bija platas un krietni garas. Tās vajadzēja uzlocīt, lai neslīdētu pāri kurpēm. Fimbers 1, 393.

// ar not. galotni Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).

Garie cimdi – sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk.

Pludmales komplekta neatņemama sastāvdaļa jaunietēm un slaida auguma sievietēm ir garās, pusgarās un īsās sporta bikses. Padomju Latvijas Sieviete 66, 5, pielikumā.

// Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).

Garais stāsts literat.  viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.

.. saki, lai turpmāk viņi raksta man garākas vēstules!” Talcis 4, 136.

2. Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu). Ilgs.

Vērpienu māte pa gariem rudens un ziemas vakariem bija savērpusi. Austriņš 1, 43.

// Tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu).

Garš laiks – saka, ja ir garlaicīgi.

Aiz gara laika, arī gara laika dēļ – aiz garlaicības (ko darīt).

Lai īsinātu garās stundas, kas likās izstiepušās pāri nolikto minūšu robežām, Vītols mēģināja lasīt. Sakse 3, 76.

Jūrmalā pavadītais mēnesis Initai likās mūžību garš. Viņa nekur nevarēja atrast prieku. Brīdaka 2, 97.

// Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.

Divas stundas gara izrāde.

// Tāds, kas noris ilgāku laika posmu, tāds, kas tiek veikts ilgāku laika posmu.

Garais klepus med.  infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.

Pēc salnām sākušies garie rudens lieti. Vanags 9, 36.

// val. Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).

Gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.

Latviešu valodā var runāt kā par fonētiski gariem, tā par dubultotiem līdzskaņiem .. Gramatika I, 38.

// pareti Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).

.. [meitene] izstāstīja par draudošajām briesmām. Kā par brīnumu Jaņuks nemaz nebārās un neskatījās ar savu garo skatienu, ar kuru kā ar olekti reizēm mērīja tos, kas bija pastrādājuši kādu muļķību. Sakse 9, 122.

3. Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).

Izstiept pagaldē garas kājas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


garš gars, -a; garš ceļš – gars ceļš; garš cilvēks – gars cylvāks; cik garš, tik plats – tys tymā izīt 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


gàršgàrš, -a. tã nebûs lãga gùos, garãm kajãm kâ koĩza.

bruñči jàu bi gari, lĩdz pašu zemi, tâda muõde bi.

tagad nãk tik garas naktis.

Tāds (ēdiens), kas ir stipri atšķaidīts (ar mazu aizdara piedevu). es nu drusku tâdu kâ garâku pìelêju tùo zupu.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 346–347]

 

gaxš

garais liêtus – lietus, kas līst vairākas dienas no vietas.

garie p¥li – garās, rupjās pelavas.

garā vaĩna – slimība – asiņu urinēšana, kas (pēc ticējumiem) rodoties tad, ja govs ieēd zirnekli.

garais Pẽteris humor. – vidējais pirksts.

garais kr¥kls – dāvana, ko jaunais pāris dod saprecinātājiem.

gari pixksti (arī nagi) [kādam] – saka par cilvēku, kas mēdz zagt, kam piemīt tieksme zagt. 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 215–216]


garš (gara auguma) – liels, slaids, slaiks; izstīdzējis; iztīsis apv.


garš – īss


(Ar) gariem zobiem sar. – bez patikas, bez apetītes (ēst); bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).


Parādīt garu degunu sar. – kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.


Dabūt garu degunu sar. – tikt noraidītam, saņemt atteikumu.


Atstāt ar garu degunu sar. – atstāt tukšā.


Palikt ar garu degunu sar. – neiegūt cerēto, palikt tukšā.


Aiziet ar garu degunu sar. – aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.


Gara mēle sar. – pļāpīgums, tieksme aprunāt.


Gari nagi (arī pirksti) sar. – tieksme zagt.


Garā iesma drāzējs sar. – saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.


Aizlaist garu ceļu sar. – aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).


Aiziet garu ceļu sar. – pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).


Garā diena sar. – saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.


Gara seja sar. – sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.


Garas acis sar. – miegainas, nogurušas acis.


Vilkt garu lūpu sar. – gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Cik garš, tik plats sar. – saka, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 383]


Mežsaimniecībā garš baļķis, garšķiedraina koksne, garšķiedrains.

 

Agronomijā garšķiedra.

 

Tekstilrūpniecībā garšķiedras lini, garšķiedru azbests, garšķiedru vilna.

 

Valodniecībā garš līdzskanis, garš patskanis.

 

Medicīnāgarais klepus.


UzvārdiGarais, Garā.

 

Vietvārdi – Garais, zemniekmāja Upesgrīvā; Garais, akacis Daudzesē; Garais, brasls Kuldīgā; Garais, dīķis Apriķos; Garais, ceļš Bukaišos; Garais, kalns Lielaucē, Ābeļos, Bēnē, Braslavā u. c.; Garais līdums, pļava Bārtā; Garais, sils Baldonē, Biržos; Garais valks, pļava Lutriņos; Garā lanka, pļava Matkulē; Garā muiža, muiža Tumē; Garā palte, pļava Alsviķī; Garā pelce, purvs Vārmā; Garā pļava, pļava Aisterē, Aizputē, Aizupē u. c.; Garakmeņi, zemniekmāja Dolē; Garauši, zemniekmāja Irlavā; Gardienas, zemniekmāja Raņķos; Garkalni, zemniekmāja Bērzaunē; Garlīdumi, mājas Ipiķos; Gartiltes pļava, pļava Bērzaunē; Gartīrumi, zemniekmāja Jaungulbenē u. c.


garš – apvidvārds gaŗš, lš. (reduplicēti) gargaras, gingaras ‘garš dzīvnieks vai cilvēks’, pr. garian ‘koks’, kr., ukr. гора ‘kalns’, bulg. гора ‘mežs, kalns’, čehu hora ‘kalns’.

Pamatā indoeiropiešu sakne ar nozīmi ‘kalns, virsotne’, no kā sekundāri attīstījusies nozīme ‘mežs’ (← ‘ar mežu apaudzis kalns’) un no tā abstrahēta nozīme ‘koks’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 291]


angļu – long; tall

baltkrievu – доўгі

čigānu – džindžkird

franču – long; haut

grieķu – μακρός

igauņu  pikk

ivritā – גבוה

krievu – долгий; длинный

latīņu – longus

lietuviešu  skanus

lībiešu  pitkā

poļu  długi; wysoki

somu  pitkä

ukraiņu  довгий; високий

vācu  lang

zviedru  lång



Ar garu var visu darīt, bet ar īsu nē. [LTS 280 1480]


Gara kā niedre. [LTS 529 1411]


Garš kā kārts. [LTS 702 427]


Gara kā liepa. [LTS 1444 544]


Garš kā Goliāts. [LTS 917 6414]


Garš kā miets. [LTS 508 2084]


Garš kā līnis. [LTS 220 2863]


Garš kā stārķis. [LTS 759 2534]


Garš kā koks. [LTS 1552 15625]


Garš kā kaņepe. [LTS 1459 1417]


Tā ir gara kā stērste. [LTS 1459 1415]


Garš kā elle. [LTS 556 2675]


Garš kā ceļš. [LTS 1661 5190]


Garš kā sklandu Juris. [LTS 877 1105]


Garš kā piebaldzēns. [LTS 72 15690]


Gari mati, īss padoms. [LTS 1582 2863]


Garš kā linga, lempīgs kā teļš. [LTS 1225 15039]


Garš kā spīķera žurka. [LTS 1860 4367]


Garš kā leišu verste. [LTS 1730 66370]


Tik garš, tik īss. [LTS 400 2195]


Tievs un garš kā Grobiņas desa. [LTS 1492 478]


Tik plats, tik garš – grozi kā gribi. [LTS 527 36812]


Cik garš, tik plats. [LTS 1674 355]


Augsts un garš kā baznīcas tornis. [LTS 1459 3920]


Ja dzērves lido zemu, tad būs gara ziema un īss rudens, bet ja augstu, tad garš rudens un īsa ziema.


Ja dzērves iet zemu un lēni, tad būs garš un silts rudens, bet, ja augstu, tad būs drīzi ziema.


Kam garš deguns, to meitas mīlē.


Kam garš deguns, tas ir spītīgs.


Skalu nevar dedzināt vidū, tad paliek garš deguns.


Kad pļavā no siena kaudzēm paņem pēdējo sienu, tad kaudzes vietā vajag iedurt bērzu jeb cita kāda koka nūju, tad citā gadā augs gara zāle pļavā.



Gara gara apse,

Zelta lapa galā. – Nedēļa. [LTM 166, 7964]

 

Gara gara jumprava

Ar vienu aci. – Adata. [LTM 581, 140]

 

Gara gara jumpraviņa

Ar baltu kleitiņu. – Bērzs. [LTM 191, 7055]

 

Gara gara tēva josta,

Nevar pūrā salocīt. – Varavīksne. [LTM 968, 1324]

 

Garām kājām mērnieks,

Sarkanu cigāru. – Svētelis (stārķis). [LTM 475, 634]

 

Garš, garš ubags

Pagalma vidū,

Cik zemu liecas,

Tik dabū. – Vinda. [LTM 929, 30702]

 

Citas īsas, citas garas,

Bet visas pēdu garas. Kāju pēdas. [LTM 935, 10600]

 

Tieva, gara jumprava,

Rīkla dziļa un melna. Skurstenis. [LTM 1422, 3177]



Ģērbiesi, taisiesi,

Man’ vedamiņa;

Garš mūsu celiņis,

Knaps kumeliņis. [LD 16873-0]

 

Gara priede, gara egle,

Gara visa vasariņa;

Garš mūžiņš brālītim,

Bez līgavas dzīvojot. [LD 11831-0]

 

Smuidra, gara tautu meita

Zied kā roze dārziņā;

Smuidris, garš tautu dēls

ozols purvmalā. [LD 21331-2]


Garā diena

Reiz viens vīrs atnesis sievai gaļu un sacījis: „Še nu, siev’, gaļa un liec to nost! Kad pienāks garās dienas, gan tad iziesies.” Vīrs ar to domājis vasaru.

Reiz vīra nebijis mājā. Pie sievas atnācis viens garš vīrs un prasījis, lai iedodot viņam kaut ko ēst. Sieva garajam vīram iedevusi maizi, bet tas prasījis, lai dodot gaļu ar’. Sieva sacījusi, ka gaļu viņa nedrīkstot dot, jo, kad atnākšot garā diena, tad tai būšot gaļa jāatdod. Garais vīrs sacījis, ka viņš pats jau esot tā garā diena. Sieva tam noticējusi, jo vīrs jau garš arī bijis, un atdevusi tam visu gaļu.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Briņķu ezers

Tēvs stāstīja, ka senāk Briņķu ezers bijis ļoti, ļoti garš, stiepies kādus desmit kilometrus līdz pat Nīkrāces muižai, visa grava bijusi pilna.

Senāk ezeri gājuši ar visām zivīm pa gaisu. Tā arī šis nolaidies, trīs dienas kaucis, krācis un viļņojies. Kādam vajadzēja uzminēt ezera vārdu, tad ezers būtu palicis. Minējuši, minējuši, bet nav izdevies. Ezers atkal pacēlies, lai ietu prom. Tad kāds vecis teica: „Skatāties, kur Nēdings iet!” Tad ezera viena aste nolijusi atpakaļ, bet pārējais jau bijis pacēlies un aizlidoja tālāk. Nav skaidrs, kāpēc vārds Nēdings, bet sauc par Briņķu ezeru, jo atrodas Briņķu muižas daļā.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]


Atnāk students pie profesora:

– Sakiet, profesor, kāpēc Sarkano laukumu sauc tieši par Sarkano laukumu?

– Tas ir ļoti garš stāsts. Tālajā 1147. gadā toreiz vēl nelielās pilsētiņas iedzīvotāji…

– Vai nevarētu nedaudz īsāk?

– Un tāpēc to arī sauc par Sarkano laukumu.



Tur gan daudz garāmgājēju ieskatās iekšā, bet neviens tur lab­prāt neņem naktsmājas. „Man ir garš laiks!” „Es laika nezinu kur likt!” „Es kaujos ar garu laiku” – tā dzird nereti izsaucamies .. Nevis tev laiks garš, bet tu pats esi laikam garš; nevis tu laika nezini kur likt, bet laiks tevi nezina … [Kaudzītes 1940 : 139]



Dokumentālā filma Garā diena (1981). Režisors Jevgeņijs Paškēvičs.

 

Spēlfilma Pats garākais salmiņš (1982). Režisore Dzidra Ritenberga.

 

Īsmetrāžas animācijas filma Mīkla par garo pupu no cikla „Pasaciņa” (1994). Režisore Roze Stiebra.


Dziesma Gara diena. R. Kaupera vārdi un mūzika, izpilda grupa „Prāta vētra”.


Garā pupa

Garā pupa – grāmatu izdevniecība Rīgā, kas izdod latviešu un cittautu grāmatas bērniem, latviešu folkloras materiālus.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 565]

 

Garastīte

Garastīte – Latvijā sastopams dziedātājputns, kas pārtiek no sīkiem kukaiņiem. Putna kopējais garums ir 14 cm, no kuriem 9 cm gara ir aste.
[Sagatavots pēc: http://www.ornitofaunistika.com/]

 

Garezers

Garezers – 68 ha liels īpašums ASV, ko latvieši 1965. gadā nopirka no Čikāgas gaidu apvienības. Garezerā tiek pulcēta trimdas latviešu sabiedrība, mācīta latviešu jaunatni, stiprināta latviešu valoda un kultūra, lai veicinātu latvietību un saites ar Latviju.
[Sagatavots pēc: http://www.garezers.org]