Tradicionālā transkripcija
[gava]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɡɑlˀvɑ̆]
[g] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
[l] – skanenis
[v] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
galv– – sakne, vārda celms
-a – galotne
galv-as+kaus-s
galv-as+naud-a
galv-as+pil-sēt-a
galv-as+rot-a
galv-as+sāp-es
galv-as+seg-a
galv+vid-us
cukur+galv-a
kāpost+galv-a
mir-oņ+galv-a
ūden-s+galv-a
galv+kāj-i
galv+gal+is
galv+tur+is
biez+galv+is, biez+galv+e
brūn+galv+īt-e
daudz+galv+ain-s
gar+galv+is, gar+galv+e
karst+galv+is, karst+galv+e
plik+galv+is
plik+galv+ain-s
plik+galv+īb-a
sark-an+galv+īt-e
sirm+galv+is, simr+galv+e
sprog+galv+is, sprog+galv+e
stūr+galv+is, stūr+galv+e
stūr+galv+īb-a
stūr+galv+īg-s, stūr+galv+īg-a
trak+galv+is, trak+galv+e
trī-s+galv+ain-s
tukš+galv+ain-s
zelt+galv+īt-e
galva – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
vsk. |
dsk. |
N. |
galv-a |
galv-as |
Ģ. |
galv-as |
galv-u |
D. |
galv-ai |
galv-ām |
A. |
galv-u |
galv-as |
I. |
ar galv-u |
ar galv-ām |
L. |
galv-ā |
galv-ās |
V. |
galv-a! |
galv-as! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Galva noslīga uz krūtīm.
2) izteicēja daļa – Pāvests ir katoļu baznīcas galva.
3) galvenais loceklis – Milzīga galva.
4) papildinātājs – Galvai ir īpaša forma.
5) apzīmētājs – Ārsts ieteica dzert tabletes pret galvas sāpēm.
6) vietas apstāklis – Galvā viņai bija apsiets rūtains lakats.
7) veida apstāklis – Viņš zina dzejoli no galvas.
galvas kauli, galvas sāpes
galva dun, galva griežas, galva plīst pušu, galva reibst, galva sāp, galva strādā, uz galvas stāvēt
auna galva, cilvēka galva, ģimenes galva, kāpostu galva, valsts galva
cieta galva, gaiša galva, grūta galva, gudra galva, kaila galva, liela galva, karsta galva, skaidra galva, slapja galva, smaga galva, tukša galva, veca galva, vēsa galva, viegla galva
apsegta galva, atgāzt galvu, atliekt galvu, atmest galvu, celt galvu, grozīt galvu, ieņemt galvā, izmest no galvas, izvēdināt galvu, māt ar galvu, mazgāt galvu, nokārt galvu, nogrozīt galvu, noliekt galvu, nolikt galvu, pagriezt galvu, pakratīt galvu, palocīt galvu, papurināt galvu, paturēt galvā, rēķināt galvā, sagrozīt galvu, saķert galvu, sasist galvu, šūpot galvu
galva, -as, s.
1. Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
Cilvēka galva. Suņa galva. Čūskas galva. Bites galva. Galvas kauli. Galvas muskuļi. Galva sāp. Kaila galva. Apsegta galva. Māt ar galvu. Pagriezt galvu. Atspiest galvu rokās. Atliekt galvu atpakaļ. Ieraut galvu apkaklē. Noliekt galvu. Atgāzt galvu. Krist ar galvu uz leju. Sasist galvu.
Galvas kauss – galvaskauss.
Galvas sāpes – galvassāpes.
Galvas nauda – galvasnauda.
Ūdens galva – ūdensgalva.
Koka galva – veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
Galvas rota – galvasrota.
Galvas sega – galvassega.
Galvas pulveris sar. – pulveris pret galvassāpēm.
Galvas tablete sar. – tablete pret galvassāpēm.
Atmest (arī atsviest) galvu – strauji atliekt galvu atpakaļ.
Sasliet galvu – pacelt galvu.
Pasliet galvu sar. – pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
Pacirst (retāk pamest) galvu uz augšu (arī augšup) sar. – strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
Palocīt (retāk locīt) galvu – ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko).
Pasviest galvu – strauji pagriezt galvu.
Šaudīt galvu – grozīt galvu.
Iecirst galvu (krūtīs) – strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
Sacirst galvu – strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu).
Saķert galvu – ar rokām strauji apņemt galvu.
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu – ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas.
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu – ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu.
Galva (ap) reibst – saka, ja cilvēks apreibst.
Galvas lielums, forma, proporcija, ādas krāsa, pārmaiņas mutes dobumā .. bieži dod norādījumus par pareizo diagnozi. K. Rudzītis 2, 68.
Nervu sistēma [abiniekiem] sastāv no galvas un muguras smadzenēm un perifērajiem nerviem. Sloka 1, 13.
Lūk, viena kaija noliec galvu, tad nosveras līdzīgi lidmašīnai, kas grasās nolaisties .. Cīrulis 1, 12.
Viņš sarunājās ar diviem puišiem un kādu meiteni, enerģiski šad tad pacirzdams galvu uz augšu. Bērce 5, 22.
// lok.: galvā, apst. nozīmē Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
Likt vainagu galvā. Maukt cepuri galvā.
Melns, nodriskāts lakatiņš galvā. Veca, salāpīta vīriešu žakete mugurā. Rihters 1, 425.
// sar. Mājdzīvnieks (kā skaitīšanas vienība).
Ganāmpulkā vairāki simti galvu.
// Mati.
Sirma galva. Safrizēta galva. Sacirtota galva. Mazgāt galvu.
Galva balta kā ābele – pavisam sirma galva.
Sirma galva – cilvēks ar sirmiem matiem.
Tēva galva ātri kļuva balta kā ziedošs ievu krūms. Fimbers 1, 451.
Tālāk bija redzamas citas galvas – tumšas un gaišas, gludas un sprogainas .. Saulītis 12, 171.
// pārn. Dzīvība.
Riskēt ar savu galvu.
.. tai stundā es vismazāk domāju par savu galvu. Joprojām turēju mietu paceltu un atkārtoju: „Es jūs gaidu.” J. Kalniņš 4, 174.
2. Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.
Cilvēks ar galvu – saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Ar galvu – pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
Bez galvas – bez spējas pareizi domāt. Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomas (ko darīt, rīkoties).
No galvas – pilnīgi paturot atmiņā.
Rēķināt galvā – rēķināt domās (bez palīglīdzekļiem).
Galvas gabals novec. – Teksts, kas jāiemācās no galvas, jāpatur prātā.
.. būs viens cilvēks ar galvu, kas viņu pazīst un varēs to kontrolēt. Rozītis III, 84.
„Nu gan kā bez atmiņas!” rūc vecāmāte .. „Kā bez galvas!” Indrāne 2, 451.
3. sar. Cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
Piecu galvu lielā Pudānu ģimene līdz tam pārtika gandrīz vienīgi no sēnalu maizes .. Niedre 6, 212.
4. arī v. (v. dat. galvam). Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
Valsts galva. Cilts galva. Dzimtas galva.
Ģimenes galva – ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Vīra (arī vīrieša) galva – vīrietis, kas vada, rīko.
.. ģimene nav mazā. Septiņi cilvēki! Ģimenes galvam ir ko apsvērt. Lauku Dzīve 68, 1, 5.
Tagad ģimenes galva ir zvejnieka atraitne Anna. Literatūra un Māksla 56, 27, 3.
5. Priekšējā, augšējā daļa (priekšmetam). Centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).
Cilindra galva.
Zābaka galva – zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
Ragavu galva – ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
Pēc dienas valkāšanas novēroju, ka labās kājas zābaka galva sagriezusies šķībi, kape noslīdējusi uz leju .. Cīņa 55, 117, 3.
// Virsotne, galotne (augam). Sakuplojums (stumbra, stublāja nobeigumā). Arī vainags.
Priežu tumšās galvas. Vītola kuplā galva.
Smilgu galvas, smilgu galvas un zila debess. Vairāk nekā. Brigadere 2, 305.
// Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
Laikraksta galva. Žurnāla galva.
Šķirkļa galva val. – šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
// astr. Visspožākā (komētas) daļa.
Komētai pieejot tuvāk Saulei, kodols sasilst, no tā izdalās gāzes, un komētai rodas galva un aste. Zinātne un Tehnika 66, 1, 17.
// sar. Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
6. Apaļas formas priekšmets.
Siera galva. Cukura galva.
// Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
Saulespuķu galvas. Magones galva.
Kāpostu galva – kāpostgalva.
Pašlaik ziedēja pujenes lielām sarkanām un baltām galvām. Dripe 2, 83.
// Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam).
Pīpes galva. Sērkociņa galva. Skrūves galva. Kniepadatas galva.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
galva – golva; sāp galva – suop golva; pa galvu, pa kaklu – ar mutulim; aizskrēja pa galvu, pa kaklu – ar mutulim nūskrēja
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
gava, demin. gavĩna. tâc iznesîks vìņč bi, gava gàisã. pazùd tâ kâ dùmš mac nùo gudra cìlv¥ka gavas.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 335]
●
gava – gova, arī goûva.vysâ govâ kĺìkť (arī bļaût) – skaļi, pārvērstā balsī kliegt, bļaut, stipri raudāt. grìžâs gova – saka, ja reibst galva (šūpojoties, braucot ar transportlīdzekli u. tml.). slapņa gova – saka, ja kāds ir nosvīdis. vìeš govâ – saka par vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 313]
galva – pauris sar., poga hum., smadzeņu pods hum., ķobis vienk.
Liela (arī resna) galva – saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Karsta galva – saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
Vēsa galva – saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
Bieza galva sar. – saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
Caura galva sar. – saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
Cieta galva sar. – saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Tukša galva – saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Veca galva – aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
Smaga galva sar. – saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
Dulla galva sar. – saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Galva kā spainis sar. – saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Visā galvā – ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu – ļoti ātri, lielā steigā.
Galva duras debesīs sar. – saka par ļoti gara auguma cilvēku.
Darbs pāri galvai – saka, ja ir ļoti daudz darba.
(Par) galvas tiesu – galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
Galvu nepacēlis – ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
Paceltu (retāk ar paceltu) galvu – stalti, cēli, arī lepni.
No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) – viscaur (ķermenī).
(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru) – nosvīdis.
Galva kūp – saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
Galvu augšā! – uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Celt galvu (augstāk) – kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
Atkratīt galvu – atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Nolikt galvu poēt. – zaudēt dzīvību (parasti, aizstāvot ko).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) – saka, ja cilvēkam reibst.
Galva sajukusi – saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) – saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst – saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas.
Plēst galvu pušu – izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā – saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Iesist(ies) galvā sar. – pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā sar. – saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva strādā – saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Ieņemt(ies) galvā (arī prātā) – noskaņot sevi (uz ko).
Paturēt galvā (biežāk prātā) – atcerēties.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) – aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) sar. – aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) – pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
(Ie)nākt galvā (arī prātā) – tikt iedomātam, atminētam.
Galva uz pleciem – saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Lauzīt (retāk grozīt) galvu – sasprindzināti, neatlaidīgi domāt.
Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu – padomāt, pagudrot.
Sagrozīt galvu – panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
(Sa)jaukt galvu – panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Vējš galvā sar. – saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
Iesēsties galvā sar. – nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā sar. – censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Piekliegt pilnu galvu sar. – ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) sar. – aizmirst, nedomāt vairs (par ko).
Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā sar. – (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu).
Izdzīt no galvas sar. – panākt, ka nedomā (par ko).
Izrunāt no galvas (arī no prāta) sar. – runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Neiet (arī nelien) galvā sar. – saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
(Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā sar. – pamatīgi (ie)mācīties.
(Ie)kalt galvā – labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
Izvēdināt galvu (arī smadzenes) sar. – panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
Galva (arī smadzenes) izvēdinās sar. – saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Galva noskaidrojas – saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) – neievērot (parasti ko nepatīkamu).
Likt galvu ķīlā – galvot (par ko).
Atbildēt ar savu galvu – būt pilnīgi atbildīgam.
Samaksāt ar (savu) galvu – iet bojā (savas rīcības dēļ).
(Ir) kur (savu) galvu (no)likt – saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu – mājas, pajumte, patvērums.
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) – saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Gāzt (kādam) uz galvas sar. – sacīt (kādam) daudz nepatīkama.
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu sar. – saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Galvu neglaudīt sar. – neslavēt, izteikt pārmetumus.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) sar. – censties uzkundzēties, apspiest.
Dancot pa galvu (retāk uz galvas), retāk lēkāt pa galvu sar. – uzkundzēties kādam.
Pašam (sava) galva (uz pleciem) – saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
Uz savu galvu – neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
Uz manu (arī tavu, savu) galvu sar. – uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet – mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Krāt ogles uz galvas – rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Kā sniegs uz galvas sar. – saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) – (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Pārdot (kāda) galvu sar. – patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) – nošaut, nošauties.
Uz galvas stāvēt sar. – ļoti censties paveikt, sasniegt.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) sar. – dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) sar. – saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas sar. – saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt.
(No)ēst matus no galvas sar. – daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt; sagādāt rūpes, raizes. Galva nesāp sar. – saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
Noraut galvu sar. – bargi sodīt, norāt.
Apgriezt galvu (arī kaklu) vienk. – iznīcināt, noslepkavot.
Dot (arī sist) vai acs, vai galva vienk. – sist, kur pagadās.
Sakas galvā (arī kaklā) sar. – saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Grūta galva sar. – vājas spējas atcerēties vai saprast.
Gaiša (arī gudra) galva – attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Viegla (arī laba, vērīga) galva – spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
Skaidra galva – labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
Svaiga galva – možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
Dumja galva sar. – saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
Stūra galva apv. – saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs.
Uz galvām (biežāk uz galviņām) – vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Auna galva sar., niev. – neattapīgs vīrietis, muļķis.
Ēdis vai neēdis, galvu augšā – saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
Galva ir (kļūst) silta (iesilusi); ar siltu galvu – saka, ja kāds ir nedaudz iereibis.
Krama galva sar. – saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast. Saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
Likt galvu uz bluķa sar. – galvot.
Likt galvu uz ežiņas folk. – atdot dzīvību par savu zemi.
Mesties uz galvas kaut kur – sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
Nav uz galvas kritis – saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs.
Neņemt galvā kaut ko, reti kādu sar. – atstāt bez ievērības.
Pa galvu (pieri) neviens nesitīs kādam sar. – nekas ļauns nedraudēs.
Pacelt galvu – paust neapmierinātību, kļūt rosīgam, aktivizēties. Sākt apzināties sevi, savu spēku, tiesības, kļūt drosmīgākam, lepnākam. Pārvarēt vājumu, ar cerībām raudzīties nākotnē. Sākt pieauguša cilvēka dzīvi.
Saīsināt par galvas tiesu – nogalināt.
Sakāpt (kāpt) galvā kādam – rasties riebumam. Padarīt iedomīgu, pārāk pašpārliecinātu. Pārņemt apziņu.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 351–379]
Arheoloģijā – adatas galva, atslēgas galva, naglas galva.
Celtniecībā – āķveida galva, āmura galva.
Bibliotēkzinātnē – apraksta galva.
Tiesību zinātnē – ārvalsts galva, pilsētas galva, valdības galva.
Lauksaimniecībā – augšējā klāna galva, cilindra galva, elevatora galva, zoba galva.
Hidrometeoroloģijā – būnas galva, slūžu galva.
Ķīmijā – ekstrūdera galva.
Ekonomikā – mājsaimniecības galva.
Priekšvārds – Baltgalve.
Uzvārdi – Lāčgalva; Baltgalva; Dzelzgalva; Lācgalvis, Lācgalve; Pudgalvis, Pudgalve; Rudgalvis, Rudgalve; Plikgalvis, Plikgalve; Laukgalvis, Laukgalve; Balgalvis, Balgalve; Melgalvis, Melgalve; Jaungalvis, Jaungalve; Sarkangalvis, Sarkangalve; Ķergalvis, Ķergalve; Dzelzgalvis, Dzelzgalve; Dižgalvis, Dižgalve; Grozgalvis, Grozgalve; Galviņš, Galviņa; Mazgalviņš, Mazgalviņa.
Vietvārdi – Galvas, pļava Vecaucē; Āžagalvas, zemniekmāja Jaunpilī; Pušgalvji, zemniekmāja Sesavā; Galvenieki, zemniekmāja Stūros; Galvenišķi, pļava Pilskalnē; Galvāni, ciems Vīpē; Galviņi, zemniekmāja Bukaišos; Galviņu kalni, kalns Jaunpilī.
galva; lš. galva, pr. gallū (< *galvū < *galvā, Sosīrs). daļa, galva’ (Karaļūns).
Pēc cita uzskata (Trubačovs) vārda pamatā ir ide. *ghel- ‘akmens’, → ‘kaula priekšmets’ → ‘galvaskauss’ → ‘galva’. Vēl pēc cita uzskata (Bernekers, Pokornijs, Trautmanis) pamatā ir *gol- ‘kails’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 284]
angļu – head
baltkrievu – галава
čigānu – šērŏ
franču – tête
grieķu – κεφάλι vai κεφαλή
igauņu – pea
ivritā – ראש
krievu – голова
latīņu – caput
lietuviešu – galva
lībiešu – pǟ
poļu – głowa
somu – pää
ukraiņu – голова
vācu – der Kopf
zviedru – huvud
Groza galvu un grozās kā tītars. [LSP 1114 497]
Galva nopelna vairāk nekā rokas. [LSP 12 573]
Galva kā purva cinis. [LSP 1730 59089]
Nebāz tur galvu, kur deguns nelien. [LSP 1838 4254]
Neviens pirmais negrib galvu maisā bāzt. [LSP 1600 7898]
Katram sava galva, katram savs padoms. [LSP 917 7494]
Sarkana galva kā polim. [LSP 917 6431]
Brauc kai Jonikāns nū goda tiergs – golva maisā, kuojis gaisā. [LSP 1930 3762]
Ar galvu mūrus neviens negrauj. [LSP 1710 905]
Tukšā galvā allaž daudz lepnības. [LSP 1008 4547]
Ja nav gudras galvas, turi vieglas kājas. [LSP 958 3350]
Cik galvu, tik prātu. [LSP 67 1767]
Ēdis vai neēdis, turi galvu augšā. [LSP 848 426]
Galva zied kā ābele. [LSP 917 6423]
Ko līdz galva bez gudra padomiņa! [LSP 1084 7717]
Sirma galva jāgodā. [LSP 1690 1960]
Viena galva, viena bēda. [LSP 887 760]
Sirds spēj vienoties, kaut arī galvas nesader. [Skotu sakāmvārds]
Kam liela galva, tas gudrs.
Ja galva niez, tad mati aug.
Ja diviem cilvēkiem netīšām sasitas galvas kopā, tad viņi kļūs radi.
Pa sētas vidu nedrīkst staigāt ar pliku galvu, tad vējš jumtus plēsīs.
Kad sapnī brauc izpušķotu galvu, ar aubi, vaiņagu vai ko citu galvā, tad galva sāp.
Galva sāp, kad cepuri griež riņķī.
Ja galva sāp, tad vajag ņemt zilu dziju, iziet dārzā un tīt to trīsreiz ap galvu. Pēc tam dzija jāpakar koku zaros un paslepus jānoskatās, vai kāds putns nepiemetas pie dzijas. Tad cilvēkam galvas sāpes pāriet un pielīp putnam.
Ja sāp galva, tad, redzot pirmo reiz jaunu mēnesi, nekustot no pēdām, vajag ar akmeni vai ūdeni apvilkt trīs reizes ap galvu, un tad pāries.
Ja galva sāp, tad labā ausī vajag nēsāt auskaru; tad vairs nesāpēs.
Ja vakarā sukā galvu, tad mājā gadās nelaime.
Ja sapnī galvu sukā, tad dabūs galvas sāpes.
Vienā kamolā
septiņi caurumi. – Galva. [LTM 400, 3036]
Liels liels kalns; zem tā klana divi šķavas, trešā ņamma. – Galva. [LTM 1730, 27793]
Kas manai kaziņai?
Nāk galviņu grozīdama.
Nakti bija bārusies
Ar to vilka māmuliņu. [LD 29101-0]
Lieciet manu vainadziņu
Jaunās meitas galviņā,
Nelieciet pūriņā,
Lai galviņa nesāpēja. [LD 24594-0]
Bāliņam ganiņam
Rīkšu sauja rociņā;
Māsiņai actiņai
Galvā rožu vainadziņš. [LD 6041-1]
Blīdenes Kartavu kalns
Netālu no Blīdenes muižas, starp muižas laukiem un mežu, atrodas apaļš kalniņš: Kartavu kalns. Dzimts laikos še pakārti noziedznieki. Senatnē Blīdenē valdīja barga kundze. Viņas acīs ir vismazākais noziegums žēlastību neatradis. Reiz vienai ciema jaunavai piedzimis bērns. Šādi atgadījumi bijuši senatnē reti, tādēļ tos ieskatīja par vislielākiem noziegumiem, kādi vien var būt pasaulē. Lielmāte likusi meitu tūliņ novest uz Kartavu kalnu un galvu nocirst. Meita, dziedādama: „Kungs, es uz tevi paļaujos!” – nolikusi galvu uz bluķa, un bende nocirtis. Bet tavu brīnumu! Nocirstā galva arvienu lēkusi lielmātei virsū, tā ka ir izmukt nevarējusi. Lielmāte paģībusi un iekritusi lielā slimībā. No slimības izveseļojusies, lielmāte vēl ilgi dzīvojusi un bijusi saviem apakšniekiem tik laba, ka nevienam vairs nevajadzējis bīties…
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]
●
Trīs zelta mati no velna galvas. [http://valoda.ailab.lv/]
Pie psihiatra.
– Dakter, kāpēc jums uz galda ir kurpe?!
– Redziet, lielai daļai manu pacientu galvā ir tādi tarakāni…
●
– Sakiet, vai jūsu ģimenē ir novērota lielummānija?
– Dažreiz mans vīrs paziņo, ka ir ģimenes galva.
***
Laukā brīvi vēji šaudās –
Debess, pēkšņi atvērdamās,
Paceļas līdz bezgalībai:
Zibsnīdama izlec Dievs –
Ģeķīgo mežoņu
Teikas it riebīgas.
Pliķēt un sist sevi liek
Un, kad sāp, tad tik smilkst,
Dumjajās galviņas,
Ilgs vēl jums ciešanas laiks! [Veidenbaums 2002 : 49]
„Nez kādēļ tikai – ak Dievs, ak Dievs! – es nevaru saprast šo uzdevumu?” Jancis domā.
„Tāpēc, ka esi slinks,” gars saka.
„Nav taisnība!” puisēns iesaucas. „Es gribu mācīties! Vai dzirdi: es gribu!”
„Nu, tad esi neuzmanīgs,” gars atkal saka.
„Es?” puisēns brīnās un apdomājas. „Jā, tur varbūt tev taisnība: man jau brīžam iešaujas gan citas domas galvā, kad skolotājs runā, bet tās tak par to pašu, par ko arī viņš.”
„Nu, tad tev grūta galva un tu nekad visa nevarēsi iemācīties,” gars nosaka.
„Jā,” puisis nopūšas. „Tur gan tev laikam visvairāk taisnības… Bet, kad tu tikai zinātu, cik tas slikti, – cik tad grūti!”
Un tomēr viņi maldījās visdīvainākā kārtā abi divi – ir Jancis, ir gars, jo puisēnam bija apskaužami viegla un apķērīga galva, ko biedri jau sen bija novērojuši.
Bet Jancis neklausījās viņos: kurš gan savu galvu labāk pazīst kā pats?
Un no kā gan biedri spriež, ka Jancim viegla galva?
Vai no tā, ka Bībeles stāstu, tikai vienu reizi izlasījis, viņš var vārdu pa vārdam atstāstīt?
Jeb vai no tā, ka galvas gabalus katķismā viņam vajag tikai divi reizes nopietni pārlasīt, lai zinātu tos no galvas? [Valdis 1992 : 211]
●
Vārds galva izmantots daiļdarbu nosaukumos:
Jāņa Akuratera stāstu krājumā Virsaiša galva (1948);
Ilzes Šķipsnas stāstā Galva (1974).
INDULIS. Ā, mīla, saldā mīla!
Man pēkšņi galva kaist –
Asinis laukā iz sirds man kūso –
Ko tu darīji, mīla?
Saites ar zemi tu pārrāvi pušu –
Ko es baidījos visas dienas un naktis –
Ko es bēgu biezokņu tumsumā –
Velti, velti, velti.
Kā dievi no zemes, tā ceļas augšā mans stāvs –
Uz visām pusēm šaujas no sirds mans spēks.
Es ceļu līdzi pilnu klēpi.
Tu, mīļā!
ĀRIJA. Tā saldā mīla ir, saldā mīla! [Rainis 1958 : 79]
Galva tiek uzskatīta par mūsu dzīvības spēka mājvietu, tāpēc tā ir ķermeņa svētākā daļa. Skalpu mednieki centās sagūstīt šo dzīvības spēku, kuru saistīja ar auglību un varu.
[Sagatavots pēc: Zīmes un simboli 2005 : 73]
Olga Šilova Galva.
Spēlfilma Tereona galva (1982). Režisors Varis Brasla.
Īsmetrāžas dokumentā filma Putniņš galvā (2001). Režisors Ivars Zviedris.
Dziesma Galvā tikai sievietes. Grupas „Prāta vētra” vārdi un mūzika.
Dziesma Pacel galvu, Baltā māt! Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika.
Galvasnauda – nodokļa veids, kuru maksāja no „galvas”, t. i. personas. Krievijā 1718. gadā to ieviesa cars Pēteris I, ar nodokli apliekot vīriešus. 1783. gadā to ieviesa arī Baltijas guberņās. No galvasnaudas bija atbrīvoti muižnieki, garīdznieki, valsts ierēdņi, ārsti, personas ar zinātnisko grādu, tirgotāji un dažas citas iedzīvotāju kategorijas, bet vecticībniekiem un ebrejiem parasti bija jāmaksā divkāršā apmērā.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 559]
●
Grieķu mitoloģijā Persejs nocirta galvu guļošajai gorgonai Medūzai, skatoties vara vairogā uz viņas atspulgu. No Medūzas asinīm radās spārnotais Pēgass – viņas un Poseidona sakara auglis.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]