Tradicionālā transkripcija

[gac]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡɑlˀʦ]


[g] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[l] – ’skanenis’.’]

[c] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ds.



galdsakne, vārda celms

-s galotne




gald-a+biedr-s

gald+aut-s

gald+drān-a

gald+seg-a

darb+gald-s

dat-or+gald-s

diev+gald-s

ēd-am+gald-s

kop+gald-s

nakt-s+gald-iņ-š

rakst-ām+gald-s

skrūv+gald-s




galds patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

 gald-s

gald-i

Ģ.

gald-a

gald-u

D.

gald-am

gald-iem

A.

gald-u

gald-us

I.

ar gald-u

ar gald-iem

L.

gald-ā

gald-os

V.

gald! gald-s!

gald-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Galds bija klāts neskaitāmiem ēdieniem.

2) izteicēja daļaVienīgā mēbele bija galds.

3) galvenais loceklisOzolkoka galds.

4) papildinātājs – Māris pēc ēšanas nekad neaizmirsa noslaucīt galdu.

5) apzīmētājsGalda piederumi bija no īsta sudraba.

6) vietas apstāklisSacepumu sagriež gabaliņos un liek galdā.



galda atvilktne, galda bietes, galda burkāni, galda stūris


darba galds, ecēšu galdi, ēdamistabas galds, biroja galds, kuļmašīnas galds, mucas galdi, oša galds, pļaujmašīnas galds, riekstkoka galds, tēstu dēļu galds, tualetes galds, virtuves galds


apaļš galds, četrstūrains galds, garš galds, liels galds


izvelkamais galds, krāsots galds, likt galdā, mazgāt galdu, palīst zem galda, pārklāt galdu, pulēts galds, sasēsties ap galdu, sēdēt galda galā



galds, -a, v.

1. Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).

Kā galds – ļoti līdzens, gluds.

Barības galds – iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.

Operācijas galds – šai mēbelei līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.

Galda lampa – lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda.

Galda pulkstenis – pulkstenis, ko parasti novieto uz galda.

Galda sega – galdsega.

Galda drāna – galddrāna.

Galda teniss – sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.

Atlēciena galds fizk. – tramplīna daļa, no kuras izdara atlēcienu.

Galda kalns – galdkalns.

Palikt uz galda – nomirt operācijas laikā (par operējamo).

// lok.: galdā, apst. nozīmē Uz šādas mēbeles.

Būt galdā – būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).

Likt (arī celt) galdā – pasniegt ēšanai, dzeršanai.

Nākt galdā – tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).

Sist (arī triekt) dūri galdā – sist, triekt ar dūri pa galdu.

„Parīt pat lai visi pārskati man būtu galdā!” stingri noteica Vanags .. Sakse II, 252.

Tajā vakarā Ošu Anna līdz pat tumsai .. nebij skaidrībā, ko lai ceļ vīriešiem galdā. Tikai pusgroziņa kartupeļu vēl pieliekamajā. Upīts XII, 227.

Sedlinieks trieca dūri galdā tā, ka niedres iemute tikko nenolēca zemē. Upīts 4, 165.

// Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.

2. Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās. Ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.

Lūgt pie galda. Bagātīgs dzīru galds. Viesību galds. Lepns kāzu galds. Sagādāt produktus svētku galdam.

Goda galds – viesību galds.

Klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu – (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.

Novākt (arī nokopt) galdu – noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.

Kārtot (arī sakārtot) galdu – rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.

Galda piederumi – naži, dakšiņas, karotes, trauki, salvetes.

Pilns galds – galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.

Tukšs galds – galds, uz kura ir maz ēdienu, dzērienu.

Sietnieka Emma kārtoja galdu vakariņām .. Sakse 7, 298.

// Ēdienu veids.

Siltais galds – siltie ēdieni.

Aukstais galds – aukstie ēdieni.

Kafijas galds – kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.

// Savienojumā ar ēdienreizes nosaukumu: maltīte, arī šai maltītē pasniegtais ēdiens.

Pusdienu galds.

Galda runa – runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.

Galda dziesma – dziesma, ko dzied maltītes dalībnieki maltītes laikā.

// Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.

Saimnieku galds. Kalpu galds.

Galda biedrs – galdabiedrs.

Galda karte – uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.

// novecĒdiens, uzturs.

3. ģen.: galda, adj. nozīmē Tāds, kas lietojams, noderīgs uzturam (parasti par dārzeņiem, augļiem).

Kolrābji .. pēc garšas atgādina galda kāļus. Veisteris 1, 27.

4. Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.

Atradumu galds.

Grāmatu galds – grāmatgalds.

5. Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.

Galdu rati – rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.

// Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).

Kuļmašīnas galds. Pļaujmašīnas galds.

// novecDēlis.

Tiesas (arī sarkanais) galds novec. –  galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā.

Kaukēns. Es tādu laiciņu pie sarkanā galda esmu sēdējis. Es zinu, kā mājas atdod. Blaumanis V, 125.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


galds  golds;  apaļais galds – opolais golds;  virtuves galds – vyrtuvis golds; viesi sēž pie galda – gosti sēd aiz golda 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


ga`ds demin. ga`dĩc. liẽlã tùoļa bļuõda, sêž ap ga`du ùn streb a kùoka karaûtẽm.

ga`c bi klâc a visìm cepešìm ùn sa`dìm êdiẽnìm. luõdes ga`ds – līmeņrādis // no dēļa (vai vairākiem dēļiem) veidota braucamo ratu sānu mala vai pamatne. daxba vãģìm ìelìek atsevišķi vãģu ga`du.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 332]


Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā sar. – darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.


Goda galdsviesību galds.


Galds (vai) lūstsaka par ļoti bagātīgu maltīti.


Klāt galdupacienāt, mielot.


Pie gatava galda – saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.


Tiesas (arī sarkanais) galds novec. – galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Galdiņ, klājies sar., iron. saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos.


Celt (likt) galdā (kaut ko) sar. – rādīt, darīt zināmu, atklāt.


Kā galds ļoti līdzens, gluds. Saka par ļoti lielu zivi.


Kā pa galdu saka, ja ir ļoti laba iešana, braukšana.


Pie apaļā galdasaka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.


Pie (aiz) zaļā galda novec. – saka, simbolizējot vadības, varas pārstāvjus.


Sēdēt pie viena galda (ar kādu)būt domubiedriem; atzīt kādu par sev līdzvērtīgu, sevis cienīgu.
[Sagatavots pēc: LFV 2000: 343–345]


Agronomijāgalda biete, galda burkāns.

 

Tekstilrūpniecībā aizvades galdiņš, apdrukāšanas galds, brāķēšanas galds, caurskates galds, daudzplakņu galds, dzesēšanas galds, gludināšanas galds, numurēšanas galds, šķirošanas galds.

 

Citi terminibufetes galds, gaismas galds, galda minerālūdens, galda piederumi, galda spēle, galda vīns, galda svari, galdskapis, pieteikumu galds, sienamais galds.


Uzvārdi – Galdiņš, Galdiņa.

 

VietvārdiGalda pļava, pļava Lejasciemā; Galdadirvīši, zemniekmāja Nautrēnos; Akmeņu galdu ceļš, ceļš Lielaucē; Galdu kolli, kalns Lizumā; Galdu kalns, kalns Rankā; Galdene, pļava Bejā; Galdeņi, ciems Maltā; Galdinīca, pļava Aknīstē.


galds; mantots vārds, sal. liet. gélda ‘mulda, abra, sile’, pr. galdo ‘t. p.’. Pamatā indoeiropiešu sakne *geldh- / *goldh– ‘plēst, kasīt, dobt’ > baltu *geld- / *gald-, no kā blakus minētajiem lietuviešu un prūšu vārdiem arī latviešu apvidvārdi galdiņa, ģelda ‘mulda, koka trauks’.

Adjektīvs *galds ‘plēsts, kasīts, dobts’ → substantīvs ‘no bluķa plēsta šķila, dēlis’ un ‘bluķis vai šķila ar izkasītu vai izdobtu vidu’ → ‘mulda, abra, sile; laiva’. Vārds galds ar nozīmi ‘dēlis’ vēl sastopams izloksnēs. Nozīme ‘dēlis’ saskatāma arī atvasinājumā aizgalds.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 282]


angļu  table

baltkrievu  стол

čigānu  skamin

franču  table

grieķu  τραπέζι

igauņu  laud

ivritā  שולחן

krievu  стол

latīņu  mēnsa

lietuviešu  stalas

lībiešu  lōda

poļu  stół

somu – pöytä

ukraiņu – стіл

vācu  der Tisch, (svinīgi klāts – arī) die Tafel

zviedru – bord



Pilni galdi tukšo naudas maku. [LSP 556 11429]


Uz galda likts, ja nav kauna, apēd visu. [LSP 1341 4407]


Pie galda strādnieku daudz. [LSP 508 2899]


Pie tukša galda visa mīlestība vējā. [LSP 1341 2410]


Kas pirmais pie galda, tas pirmais pie bļodas. [LSP 740 13687]


Galds nav gaļa. [LSP 997 10998]


Galdam taisnība. [LSP 1730 59257]


Pie galda sliņķim pirmā vieta. [LSP 1225 5476]


Aiz golda kai cyuklāvs. [LSP 374 164]


Savs golds sātā, savs i cīmā. [LSP 1945 3203]


Pie pilna galda labi sēdēt. [LSP 12 1306]


Galdam galda taisnība. [LSP 67 3664]


Jā mēs visi pie galda sēdētu kas tad mums uzliktu. [LSP 1552 11762]


Pie galda pirmais, pie darba pēdējais. [LSP 872 3135]


Galda galā pirmais, bet siena vālā pēdējais. [LSP 508 1532]


Pie pilna galda draugu daudz, no tukša visi projām šmauc. [LSP 917 4345]


Galds rāda, kāds darbs. [LSP 1765 2017]


Kad galds pazūd, tad viss pazūd. [LSP 609 2594]


Pie galda, pie goda, pie labiem ļaudīm. [LSP 1730, 66225]


Galdiņš mazgāts, kājas nemazgātas. [LSP 1385, 1361]


Tas jau tāds plānā galdiņa urbējs. [LSP 145, 902]


Aiz galda kājas dūci aizbāž, lai ciemiņi daudz neapēd.


Ja kādā istabā naktīs čīkst galdi, tad tanī mājā būs bēres.


Ja meitas pēc ēšanas ilgi tur galdu nenokoptu, tad paliks vecmeitās.


Ja meitas galdu slauka gareniski, tad aizslauka preciniekus garām, bet, ja šķērsām un drusciņas slauka priekšautā, tad puiši liptin līp.


Ja, galdu slaukot, paliek kāda dakšiņa vai nazis uz galda, tad gaidāms kāds ciemiņš.


Galdu slaukot, vajag noslaucīt galda malas, tad bērniem nebūs netīri deguni.


Ja, pie galda ēdot, sēž galda stūrī, tad septiņi gadi puisī jeb meitā jādzīvo.


Pliku roku galdu nedrīkst slaucīt, tad galds top tukšs kā delna.


Ar papīru nevar galdu slaucīt, tad strīds mājā.


Ja meitas ar papīru slauka galdu, tad tās dabū bārdainu vīru.


Nedrīkst uz galda gulēt, būs mājās mironis.


Ja visi reizē no galda pieceļas, visiem reizē jāmirst.



Saime ēd, galds runā. Cūka ar sivēniem. [LTM 941, 1087]


Galdiņš purvā, ne pūst, ne pel. – Mēle mutē. [LTM 400, 2434]


Četri kungi zem vienas platmales. – Galds. [LTM 34, 132]


Četri viena tēva bērni zem vienas cepures. – Galds. [LTM 1422, 3238]


Kas pirmais ēd brokastu? – Galds. [LTM 941, 1109]


Liela liela sēne, četriem kātiem. – Galds. [LTM 917, 3712]


Pa nakti nabags,

Pa dienu bagāts. – Galds. [LTM 828, 10554]


Mežā dzimis, mežā audzis,

Atnāk mājās saimniekot. – Galds. [LTM 820, 246]



Kumeļā sēdēdams,

Meitai godu nolūkoju:

Galdiņš balts nomazgāts,

Galdam kājas nemazgātas. [LD 1232-0]

 

Ūsiņš stāv sētmalā,

Gaid’, lai lūdz istabā.

Nāc, Ūsiņ, istabā,

Sēdies galda galiņā. [LD 30059-2]

 

Saules meita,

Mazgā, baltu liepas galdu,

Rītā jās Dieva dēli

Tava goda lūkoties. [LD 34032-2]


Saimnieks un puisis pie galda

Bijis reiz viens dikti sīksts saimnieks, kas puisim neuzsliecies labāka ēdiena. Reiz bijusi uz galda bļoda ar vārītu gaļu, bet labākais gaļas gabals bijis puiša pusē. Saimnieks nu sācis runāt par sauli, apgriezis bļodu un sacījis: „Tā saule iet.”

Puisis to sapratis un sacījis: „Tā saule griežas atkal atpakaļ,” un pagriezis gaļas bļodu atkal pa vecam.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Galdiņ, klājies [http://valoda.ailab.lv/]


– Oficiant, kāpēc vāzē ir mākslīgie ziedi?

Augstākās klases restorānā uz galda varētu būt arī dabiskie ziedi!

– Jums taisnība, bet kopš tā laika, kad mūsu restorāns kļuva par veģetāriešu restorānu, apmeklētāji domā, ka dabiskās puķes ir uzkodas.

 

– Oficiant! Es vēlos to pašu, ko ēd vīrietis pie blakusgalda!

– Labi! Es pateikšu, ka viņu aicina pie telefona, bet jūs pa to laiku rīkojaties!

 

Pie psihiatra.

– Dakter, kāpēc jums uz galda ir kurpe?!

– Redziet, lielākajai daļai manu pacientu galvās ir tādi tarakāni…



Skumja romantika


Logā zied tumsa un zvaigznes.

Uz galda kūp spuldze

un sēro

dzeju grāmata veca.

Es lasu un rindās

Šalc meži un rīts,

es lasu, un burti

man brīnumus pauž:

uzvaras karogus

pulki nes,

ēnas izkliedē

jūsma un spars,

sirdīs, jā gurdajās sirdīs

jau pavasars!

Kā čūska lien saltums

no krēslainā istabas kakta

tinas ap pirkstiem,

ap pleciem.

Bet dzeju grāmatā vecā

sen jau badā

nomiris dzejnieks,

dzied par to,

kas nav bijis. [Skujiņa 2004 : 89]

 


Salmu rokās


Galds un krēsls gaidot stāv,

Gaidāt vien vai sakalzdami!

Pie tā galda sēdētāju

Salmu rokās slēdza gulta. [Rainis 1978 : 307]


Pēc vakardienas eglītes tas nu nebija vis tik viegli. Bet kas nu lai izciestu kaunu, ja ciemiņi atrastu kādu vēl gultā vai nemazgājušos!

Tāpēc Jancis stājās mudīgi darbā.

Tikmēr papus sēdēja pie galda un šķirstīja atkal biezajā grāmatā, bet mamma uzposa dēla gultiņu.

Tikko Jancis bija galā, kad durvis atvērās un spēcīgs „labrīt!” atskanēja istabā.

Tas bija kučieris ar savu sievu.

Pats viņš bija, tāpat kā dārznieks, tikai kamzoļos – kučieris dzīvoja tai pašā mājā –, kuriem jauna veste bija uzvilkta virsū.

Lēnām, nesteidzoties, viņš piegāja galdam, kas bija pārklāts sniegbaltu autu, un nosēdās dārzniekam pretī.

Kučierene bija jaunā jakā; rokās viņa turēja tīru lakatiņu.

Arī viņa lēnām gāja uz galda pusi, bet papriekš apskatījās vērīgi istabā, it kā gribētu pārliecināties, vai viss kārtībā.

Likās, varēja būt mierā, un kučierene apsēdās galda galā .. [Valdis 1992 : 190–191]


NAMTURIS. Kungs arī jūds un bijis viņu ķēniņš:

Šie desmit gabalos to sagriezuši

Un Nilā sametuši, – Nila spēks

Tos kopā savilcis par dzīvu miesu.

Kam tagad jāmirst, tas tik nāk pie kunga,

Tie visi dzīvi top no viņa maizes.

SULAINIS. Bet nu kas būs? Tiem klājām citu galdu.

SARGS. No tā ēd nāvi.

SULAINIS. Viņš tos ievīlis.

Nu dos tiem atmaksu par viņu darbiem.

NAMTURIS. (Noslēpumaini.)

Kas no tā galda ēd, tam miesās rodas

No Nila melnām dūņām čūsku pūznis. [Rainis 2004 : 163]




Janis Rozentāls Pie galda.

 

Imants Vecozols Galds.

 

Jānis Zemītis Darbagalds.

 

Uga Skulme Pie galda.

 

Maija Tabaka Regīna.

 

Ģederts Eliass Klusā daba ar tulpēm

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Romans Suta Kāršu spēle.



Dokumentālā filma Maize uz kopējā galda (1983). Režisors Vadims Mass.

 

Studentu filma Pie blakus galdiņa (2007). Režisors Didzis Eglītis.


Tautasdziesma Pie Dieviņa gari galdi.

 

Dziesma Laupītāju galda dziesma. Kārļa Vērdiņa vārdi, Valta Pūces mūzika, dzied Dailes teātra aktieri.