Tradicionālā transkripcija

[gaļa]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡɑʎɑ̆]


[g] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



gaļsakne, vārda celms

-agalotne




gaļ+ēd-āj-s

bekon+gaļ-a

cūk+gaļ-a




gaļa patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

Vienskaitlinieks.   

 

 

vsk.

dsk.

N.

gaļ-a

 

Ģ.

gaļ-as

 

D.

gaļ-ai

 

A.

gaļ-u

 

I.

ar gaļ-u

 

L.

gaļ-ā

 

V.

 gaļ-a!

 


Teikumā var būt kā:

1) teikuma priekšmetsTaizemē ir iecienīta žurku gaļa.

2) izteicēja daļa – Tā ir vistas gaļa.

3) galvenais loceklisO! Gaļa.

4) papildinātājs – Viņi izvēlējās teļa gaļu.

5) apzīmētājsGaļas gabaliņš nebija paspējis izcepties.

6) vietas apstāklisGaļā ir daudz nātrija.



gaļas buljons, gaļas dēlītis, gaļas kombināts, gaļas konservi, gaļas kotletes, gaļas kvalitāte, gaļas mērce, gaļas pārdevējs, gaļas pīrāgs, gaļas ražošana, gaļas rūpniecība, gaļas šķēle, gaļas zupa, gaļas žāvētava


aitas gaļa, cūkas gaļa, jēra gaļa, kāposti ar gaļu, liellopu gaļa, pīrāgs ar gaļu, vērša gaļa


jēla gaļa, liesa gaļa, trekna gaļa


cepta gaļa, malta gaļa, sālīt gaļu, sautēt gaļu, vārīta gaļa, žāvēta gaļa



gaļa, -as, s.

1. Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.

Gaļas tārpi – gaļas mušu vai līķu mušu kāpuri.

Gaļas mušas – tumšas krāsas mušas, kuru kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos.

Gaļas (iz)cirtējs – cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).

Aukstā gaļa sar. – galerts.

Zaļa gaļa sar. – jēla gaļa.

Truša gaļu, tāpat kā teļa gaļu, organisms viegli izmanto .. Ar savu maigo un patīkamo garšu tā atgādina vistas gaļu. Veselība 63, 8, 31.

No Augusta pasniegtajām aukstās gaļas bļodām viņa krāva uz sava šķīvja treknākos gabalus .. Sakse 7, 64.

// Zivs muskuļaudi.

.. daudz A vitamīna ir laša un citu treknu zivju gaļā .. Skulme 3, 28.

// ģen.: gaļas, adj. nozīmē Tāds, kas pagatavots no gaļas, ar gaļu (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).

Gaļas produkti – desu, gaļas konservu, pusfabrikātu un kulinārijas izstrādājumi.

2. Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi.

// sarMiesa.

3. ģen.: gaļas, adj. nozīmē Tāds (dzīvnieks), no kā iegūst daudz gaļas. Tāds (dzīvnieks), kuru audzē gaļas ieguvei.

Gaļas cūka. Gaļas govs. Gaļas cāļi.

4. reti Mīkstā, sulotā daļa (auglim).

Auglis (parastajai mandelei) no sāniem saspiests olveida kaulenis ar ādainu gaļu, sārtiem vaigiem, pūkainu, sausu apvalku .. Sudrabs 1, 124.

Liekā gaļa – mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.

Baltā gaļa sar. –  zivju, putnu, arī teļa gaļa. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


gaļa  gale; gaļas veltnis – ruļads; gaļas pīrādziņi – peiriedzeni ar gali; aitas gaļa – vuškys gale; aukstā gaļa – studzine, studinis; gaļiņa dem. galeite
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


gaļa vài ta agrâk kùo zinãja nùo tâdãm gaļas zuõstãm!

matu gaļa – skausta saite. tâda ciêta gaļa, nevàr saêst, tã ¥suõt tã matu gaļa.

muzikañtu gaļamaltas gaļas galerts. muzikañtu gaļa jàu i tã ma`tã, bez màizes i laba êst.

Tāds dzīvnieks, ko audzē gaļas iegūšanai. viņas jàu tâdas gaļas vistas viê i.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 340–341]


Lielgabalu gaļakaravīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.

 

Ne tik, cik vistas kājai (arī kājā) gaļas sar. – necik, it nemaz. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Pārtikas ražošanā gaļas izstrādājumi, gaļas milti, gaļas salāti, liellopu gaļa, maltā gaļa, saldēta gaļa, sālīta gaļa, sautēta gaļa, žāvēti gaļas produkti.


Citi terminigaļas dzīvnieki, gaļas kapātājs, gaļēdājas vaboles, gaļēdājs, govju gaļražīgums.


VietvārdiGaļas ceļš, ceļš Lejasciemā; Gaļas purvs, purvs Kalupā; Gaļas strauts, strauts Zemītē; Gaļēži, zemniekmāja Zaubē; Gaļmuiža, muiža Preiļos; Gaļēni, muiža Preiļos; Gaļiņi, zemniekmāja Sēļos; Gaļnieks, zemniekmāja Skultē.


gaļa; vārda cilme nav pilnīgi noskaidrota. Iespējams, ka tas ir atvasinājums no verba galēt ‘nāvēt’ ( ← ‘durot nonāvēt’, sal. citā skaņu mijas pakāpē dzelt, kas līdz ar galēt ir radies no indoeiropiešu saknes ‘durt’) un senāk nozīmējis ‘nodurtais dzīvnieks, medījums’ → ‘ēdamie dzīvnieka audi’. (Par formu sal. lietuviešu galėti ‘varēt’: galia ‘spēks, vara’.) miesa, kas izloksnēs ir ‘gaļa’ (sal. atvasinājumu miesnieks).

Pēc cita uzskata vārds saistāms ar krievu голый ‘kails’, tātad gaļa ‘kailie miesas audi’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 285]


angļu – meat

baltkrievu  мяса

čigānu  mas

franču – de la viande

grieķu – ζωή

igauņu  liha

ivritā  בשר

krievu – мясо

latīņu – carō

lietuviešu  mėsa

lībiešu  vȯzā

poļu – mięso

somu – liha

ukraiņu  м’ясо

vācu – das Fleisch

zviedru  kött



Ka gaļas nav, ta i vabole ne gaļa. [LSP 400 2180]


Kur gaļa, tur kauli. [LSP 464 5617]


Kur gan gaļa bez kaula un maize bez garozas. [LSP 23 2117]


Sālīta gaļa nekad tik ātri nepaliek veca kā nesālīta. [LSP 1225 5670]


Lēta gaļa suņiem ēdama, dārga – cilvēkiem. [LSP 1730 66193]


Gaļa pil, lietus būs. [LSP 202 6501]


Gaļas kā malkas. [LSP 1225 27392]


Lēta goļa, lēta maize. [LSP 1345 94]


Viens bojāts gaļas gabals samaitā visu ēdienu. [LSP 1774 2877]


Kad gribi gaļu, ej vilkam par kalpu. [LSP 968 948]


Lētu gaļu arī suns neēd. [LSP 1177 20649]


Kur gaļu cep, tur pil tauki. [LSP 997 8983]


Labāk gaļa baļļā nekā vepris kūtī. [LSP B 1910]


Gaļa jātaupa siena laikam. [LSP 1602 993]


Pat vilks katru dienu gaļu neēd. [LSP 507 65]


Labāk odiņš kāpostos nekā pavisam bez gaļas. [LSP 556 4839]


Gavēņu laikā gaļa neesot pie vārda jāsauc, bet to nosauc par buzi.


Lai gaļa mīksta vārītos, tad trīs reiz jāpiesit ar gaļu pie poda.


Lai gaļu ātri izvārītu vai izceptu, tad pirmais gabals jāiesviež ugunī.


Jaunu gaļu vārot, pirmās putas vēders.


Par gaļu nedrīkst paldies teikt.


Ja par gaļu saka paldies, tad neaugot lieli lopi.


Kad gaļu sagriež gabalos, tad katram gabalam jāuzgriež krusts ar nazi: tad gaļa esot svētīga.


Gaļa jāsāla trešdienās un piektdienās, jo citādi tā dzeltē.


Gaļu vajagot žāvēt jaunā mēnesī, tad nepaliekot veca.


Ja žāvētai gaļai virsū ir ūdens piles, tad sagaidāms lietains laiks.


Ja sapnī redz gaļu, tad jāpiedzīvo nepatikšanas un slimības.


Ja sapnī gaļu ēd, piedzīvos kaunu.



Gaļa bļodā, bļoda zupā. – Cilvēks laivā. [LTM 17, 171]


Gaļa iekšā, kauli ārā. – Rieksts. [LTM 234, 115]


Gaļas grāpī dzelzs vārās. – Zirgs iemauktos. [LTM 834, 7956]


Dzīva gaļa uz dzelzs šķīvjiem. – Zirga kājas un pakavi. [LTM 17, 1208]


Gaļas muciņa,

Zelta stīpiņa. – Gredzens pirkstā. [LTM 375, 859]


Zagli kar kokā. – Gaļa. [LTM 584, 2573]



Brauc uz mežu apses malkas,

Kazas gaļa janvārī;

Cieta bija kazas gaļa,

Slapja bija apses malka. [LD 30556-1]

 

Sitam, kaunam mušas, ežus,

Liekam podā, vārījam!

Tēvam gaļa, mātei gaļa,

Bērniem zupa podiņā. [LD 2186-3]

 

Dūmi, dūmi, siltumiņa

Tīk manam prātiņam;

Bieza putra, tauka gaļa,

Tā māc manu dvēselīti. [LD 34192-3]


Saimnieks un puisis pie galda

Bijis reiz viens dikti sīksts saimnieks, kas puisim neuzsliecies labāka ēdiena. Reiz bijusi uz galda bļoda ar vārītu gaļu, bet labākais gaļas gabals bijis puiša pusē. Saimnieks nu sācis runāt par sauli, apgriezis bļodu un sacījis: „Tā saule iet.”

Puisis to sapratis un sacījis: „Tā saule griežas atkal atpakaļ,” un pagriezis gaļas bļodu atkal pa vecam.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Gaļa pie kāpostiem

Saimniekam bija sieva, ko par Dumjo sauca. Viņas īstais vārds gan bija Grieta; bet ļaudis to viņas ērmotu darbu dēļ bija iesaukājuši par Dumjo. Vienreiz Grieta aizgāja pie savas nāburdzes izrunāties par dažādām vajadzībām. Nāburdze, Grietu laipni uzņemdama, to pacienāja ar kāpostiem un gaļu. Grietai, labi izsalkušai, kāposti it brangi smeķēja. Paēdusi viņa prasa savai nāburdzei: „Kā tik gardus kāpostus var izvārīt?”

Nāburdze atbildēja: „Es lieku gaļu uz kāpostiem, un tādēļ tie ir tik smeķīgi.” Grieta šo atbildi saprata pavisam citādi.

Uz māju aizgājusi, paņēma cirvi, devās klētī un sakapāja visu gaļu gabaliņos. Uz kāpostdārzu aiznesusi, uzlika katrai kāpostgalviņai vienu gaļas gabaliņu. Gaļas gabaliņi gan tur ilgi vis nestāvēja, bet nāburgu suņi tos plēsdamies apēda. Grieta, to redzēdama un bomi paņēmusi, sāka suņus krietni mizot. Viņai arī izdevās vienu suni noķert. Mājā aizvedusi, stiepj suni klētī un, pie alus mucas tapas piesējusi, sāk pērt, ko nagi nes. Suns raustīdamies izrāvis tapu, skrien pa durvim laukā. Grieta nu devās suņam pakaļ, lai mucas tapu varētu atpakaļ dabūt; bet viss skrējiens bija par velti.

Grieta nodusmojusies steidzās uz klēti atpakaļ, un atrod alu no mucas iztecējušu. Lai nu klēti varētu sausu padarīt, viņa to izkaisa labi biezi ar miltiem. Kamēr tas viss notiek, viņas vīra nav mājā. Vīram atnākot, Grieta tam steidzas pretī un stāsta, kas noticis. Gribēdama attaisnoties, viņa saka: „Klēts ar miltiem izkaisīta, tagad ir atkal gluži sausa.”
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Bērni grib ēst velna gaļu [http://valoda.ailab.lv/]



***

Kad un par ko,

es vairs neatceros,

un kāpēc – pat negribu zināt,

kāds gribēja princesi atmodināt,

bet pirms vajag aizmidzināt,

jo princese mundra staigā,

no salda miega ne vēsts,

bet princesi vajag atmodināt

ēst.

Sēž princese kā mēma pūce

acīm vaļā un zaļām,

un domu spārni tai sapinas

uz izkārtnes aiz loga – „gaļa”.

Cik žēl, ka princese neguļ,

cik cēli tas būtu – to atmodināt.

Ko lai iesāk ar princesi nomodā,

varbūt jūs zināt? [Zālīte 2003 : 42]

 

 

Gaļas bodē


Mēs gaļas bodē smalki bijām

Un glaimi laipnus vārdus mijām,

Bet miesnieks cirta šņiks un šņaks…

Tam rokās šņāca cirvis smags.

Lūk, tā tās dzīves dzirnas maļas,

Un mēs jau nācām ar’ pēc gaļas[Skalbe 1953 : 415]


„Ja trīs dienas. Un, ja arī kādu dienu vairāk… pietiks ar tām zivīm, kas Zaļgam vezumā, un, ja ne, ņemsim kādu zirgu.”

„Jā,” apstiprināja Skrastiņš, bālo, laipno seju savilkdams uz smaidu, jo viņš kur varēdams saviem vārdiem deva jocīgu nokrāsu, „ņemsim kādu zirgu. Zirga gaļa esot saldena.”

Druknā Skapāna sarkanās lūpas drusku saviebās, bet Sīļa ģīmī parādījās atklāts riebums.

„Vēl jau neēdam,” zobojās Grīntāls. [Blaumanis 1976 : 546]


Guste. Kur nu citur! Tas jau, kamēr es gaļu cepu. Nebūs jau diezgan gaļas.

Ieva. Es tak nogriezu krietnu šķēli.

Guste. Iztecēja taukos.

Ieva. Kad tik Edvartam kāds gabals. Un to liesumiņu Edžiņam. Mums citiem – ka tik ko nosmeķēties.

Guste. Noliņam tak arī vajaga.

[..]

TĒVS. Tu cepi pusdienai gaļu?

Guste. Es cepu.

TĒVS. Un noliki šito bļodiņu kaktā uz plaukta?

Guste. Kurā kaktā? Ķēķī? Es nekādas bļodiņas neesmu likuse. Cik tur tās gaļas bij, tik es tai katliņā atstāju.

TĒVS. Un tu, Noliņ, arī nekā no tās gaļas nezini?

Noliņš. Es šodien savas kājas ķēķī neesmu iecēlis. (Nozūd. Guste viņam pakaļ.)

[Blaumanis 2003 : 26]



Dziesma Gaļas pārdevējs. M. Bērtuļa vārdi, grupas „Rakstnieku kvartāls” mūzika, izpilda grupa „Rakstnieku kvartāls”.