Tradicionālā transkripcija

[gàis:]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɡɑ͜isː]



[g] – balsīgais troksnenis

[ai]– ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

 

Ortogramma – ss.



gaissakne, vārda celms

-sgalotne




gais-a+grāb-ekl-is

gais-a+kuģ-is

gais-a+grāb-sl-is




gaiss patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

Vienskaitlinieks.  

 

 

 vsk.

dsk.

N.

gais-s

 

Ģ.

gais-a

 

D.

gais-am

 

A.

gais-u

 

I.

ar gais-u

 

L.

gais-ā

 

V.

gais! gais-s!

 


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Orhidejām var kaitēt piesmēķēts gaiss.

2) izteicēja daļaTas ir svaigs lauku gaiss.

3) galvenais loceklisDzidrs gaiss.

4) papildinātājs – Dienvidaustrumu vēji atnes siltu un sausu gaisu.

5) apzīmētājsJebkura saimnieciska darbība ietekmē gaisa kvalitāti.

6) vietas apstāklisPutni gaisā priecīgi izvicina miglā notirpušos spārnus.



gaisa akrobātika, gaisa akrobāts, gaisa blīvums, gaisa cirkulācija, gaisa filtrs, gaisa masa, gaisa mitrums, gaisa pasts, gaisa plūsma, gaisa satiksme, gaisa strāva, gaisa sūknis, gaisa temperatūra, gaisa transports, gaisa trūkums, gaisa uzbrukums, gaisa vilnis


labs gaiss


aizsviest pa gaisu, celt gaisā, celties gaisā, ieelpot gaisu, jonizēts gaiss, kondicionēts gaiss, lidināties gaisā, pūst dūmus gaisā, ostīt gaisu, sasmacis gaiss, šauties gaisā, turēt gaisā



gaiss, -a, v.

1. parasti vsk. Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.

Gaisa bedre – atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.

Arktiskās saules stari, lūzdami blīvajā gaisa masā, spēj pārvērst viļņa galotni vai ledus gabalu pasakainās pilsētās un neapdzīvotās salās .. Cīrulis 1, 193.

2. parasti vsk. Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.

Trūkst gaisa – saka, ja gaisā ir maz skābekļa. Saka, ja ir grūti elpot.

Gaisa peldes (retāk vannas) – organisma norūdīšana, ļaujot uz to iedarboties gaisam.

Brīvā gaisā – ārpus telpām.

Vajadzīgs (arī nepieciešams) kā gaiss – ļoti vajadzīgs, nepieciešams.

Gaisa vads – elpvads, traheja.

Smags gaiss sar. – saka, ja gaidāms pērkona negaiss. Saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs.

Spiedīgs gaiss sar. – saka, ja gaidāms pērkona negaiss.

Celt (retāk būvēt) gaisa pilis – fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.

Tā kā abiniekiem krūšu kurvja nav, tad to elpošanas mehānisms ir savādāks: elpojot tie gaisu it kā norij. Sloka 1, 13.

Gaiss smaržoja pēc sadegušas gāzes, ceptas cūkas gaļas un sīpoliem. Grīva 9, 180.

// ģen.; gaisa, adj. nozīmē Tāds, kurā ir šāds gāzu maisījums. Tāds, ko veido šāds gāzu maisījums.

Gaisa burbulis.

Gaisa plaisas – plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot.

Gaisa balons – rotaļlieta ar gāzi pildīts plāns apvalks. Sfērisks aerostats.

.. gaisa balons deva cilvēkam iespēju atrauties no zemes, atklāt lidošanas laikmetu. Rīgas Balss 63, 166, 3.

3. parasti vsk. Telpa ap zemeslodi, izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim).

Gaisa līnijā – taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).

Gaisa cilpa – īpaši veidots valdziņš tamborēšanā.

putns gaisā (arī kokā, zara galā) – bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.

Gaisa gabals sar. – ļoti liels attālums.

No krūmiem pacēlās gaisā un aizlidoja kalnos neliels zvirbuļu bariņš.. Grīva 9, 80.

// ģen.: gaisa, adj. nozīmē Tāds, kas ir pacelts virs zemes. Tāds, kas atrodas virs zemes.

Gaisa tilts – tilts pāri, piemēram, ceļam, gravai.

Gaisa saknes – tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.

.. kukurūzas stiebra apakšējos mezglos attīstās gaisa saknes. Zvaigzne 55, 9, 9.

// ģen.: gaisa, adj. nozīmē Tāds, kas tiek veikts, darbojas samērā augstu virs zemes.

Dzeltenraibos triko tērpos viegli un daiļi sarežģītos vingrojumus veic gaisa vingrotājas. Zvaigzne 68, 1, 25.

// ģen.: gaisa, adj. nozīmē Saistīts ar aviāciju.

Gaisa flote – kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.

Gaisa līnija – aviolīnija.

Gaisa osta – lidosta.

Gaisa kuģis – gaisakuģis.

Gaisa karaspēks – bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.

Gaisa kauja – lidaparātu bruņota sadursme.

Gaisa trauksme – trauksme, ko izsludina, kad tuvojas pretinieka lidaparāti.

Pilsētā izziņoja gaisa trauksmi. Grants 5, 42.

4. Debess.

Apmācies gaiss.

Tad Baumanis .. lūkojās gaisos, no kuras puses nāk vējš. Birznieks-Upītis 6, 344.

5. lok.: gaisā, retāk gaisos, apst. nozīmē Uz augšu, augšā. Arī augšup.

Pamest skatu gaisā – paskatīties uz augšu, augšup.

Tādi viesuļi uzrauj gaisā ūdeni ar visām zivīm .. Talcis 7, 98. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


gaiss  gaiss; svaigs gaiss – teirs gaiss; pastaigāties svaigā gaisā – /pa/staiguot teirā gaisā; elpot gaisu – dvašuot gaisu; ieelpot (izelpot) gaisu – īviļkt (izpyust) gaisu 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


gàissZemes atmosfēra. laĩks paliks sìltâks, gàiss i sìltâks.

Gāzu maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai. tâc nelaps gàiss ìekšã, jàtùr duris vaļã. nav gàisa – saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.

Meteoroloģiskie apstākļi // debess, mākoņi. nùo gàisa viê paskatijâs, ka jàsâk mìežu sẽšana.

Izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim). tãs i piẽneņu pûkas, kas te iêt pa gàisu.

Lok., adv. noz. uz augšu, augšā. gava gàisã, pac tik l¥pni bràuca. uz (zilu) gàisu – a) nepamatoti, nezinot (ko runāt, sacīt). nepļãpã nu uz gàisu! 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 329]


Tīrs gaiss sar. – saka, ja ir novērsts kas traucējošs.

 

Nav (nekāda) gaisa sar. – saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās. Saka, ja nav piemērotu apstākļu.

 

Trūkst gaisa sar. – saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.

 

Biezs gaiss sar. – netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss; nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.

 

Ostīt gaisu sar. – izzināt apstākļus, situāciju.

 

Jaukt gaisu sar. – tīši radīt sajukumu, neskaidrību.

 

Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) sar. – dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.

 

Uz zila gaisa sar. – nezinot, kas sagaida, kas būs; bez pierādījuma.

 

Gaisa grābslis (retāk grābeklis) sar. – gaisagrābslis.

 

Karāties gaisābūt neskaidram, neatrisinātam.

 

Izkūpēt gaisāiet zudumā.

 

Tukšs (arī zils) gaiss sar. – nekas, pavisam nekas.

 

Tukšā (arī zilā) gaisā sar. – bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).

 

Gaisa skūpstsžestsmājiens ar roku no savām lūpām virzienā uz kādu cilvēku.

 

Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.

 

Kā no gaisaļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem; lielā daudzumā.

 

Runāt (kā) pa gaisu (retāk gaisiem) sar. – runāt ko nepamatotu, muļķīgu.

 

Kā no gaisa (arī no debesīm) nokritissaka par tādu, kas negaidīti ieradies.

 

Iet (kā) pa gaisu sar. – saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.

 

Ej (tu) pa gaisu (arī ratā, arī pie velna)! vienk. – saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.

 

Pa gaisu gaisiem sar. – uz visām pusēm.

 

Grābt no (zila) gaisa sar. – runāt, teikt ko nepamatotu.

 

(Uz)laist (arī (uz)spert) gaisā sar. – (uz)spridzināt; sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).

 

(Uz)iet (arī (uz)lidot, (uz)sprāgt) gaisā sar. – tikt (uz)spridzinātam.

 

Spert zemes gaisā sar. – būt ļoti saniknotam.

 

(Uz)sist (arī (uz)spert) gaisā vienk. – pārdot.

 

Gaisa galā sar. – ļoti tālu.

 

Ar kājām gaisāpretēji parastajam, pieņemtajam.

 

Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā runājot pacelt pirkstu, lai īpaši pievērstu, citu. uzmanību teiktajam.

 

Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) sar. – izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.

 

Lēkt gaisā sar. – uztraukties, skaisties.

 

Aste gaisā sar. – saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.

 

Spuras gaisā sar. – saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.

 

Būt gaisā sar. – būt saniknotam.

 

Celt degunu gaisā sar. – būt pārāk iedomīgam.

 

Spert (vai) zemes gaisā sar. – spēcīgi paust savas dusmas; dusmās zaudēt savaldību.

 

Celt gaisa pilisiecerēt ko nerealizējamu.

 

Jaukt gaisu vienk. – iejaucoties ar saviem padomiem, norādījumiem u. tml. kavēt vai citādi nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.

 

Nokrist kā no gaisatikt necerēti iegūtam; pēkšņi, neparedzēti ierasties.

 

Dzīvot no svaiga gaisa (arī no zila gaisa) hum. – būt bez eksistences līdzekļiem.

 

Izkūpēt gaisā sar. – izputēt, iet zudumā.

 

Karāties gaisābūt, palikt neatrisinātam, neskaidram. Jautājums par sarunām palika gaisā karājoties.

 

Uziet (arī uzlidot) gaisā sar. – kaut kam sprāgstot, eksplodējot, sabrukt.

 

(Runāt) no zila gaisa sar. – bez pietiekama pamata, bez pierādījumiem.

 

(Iet, nostaigāt) tādu gaisa gabalu sar. – tik tālu, tik garu ceļu.

 

Nekas no gaisa nekrītnekas nav iegūstams bez darba, bez pūlēm.

 

Ar kājām gaisā sar. – otrādi, ačgārni. Apgriezt visu ar kājām gaisā.

 

Gaiss tīrs vienk. – nav nekā draudoša, nepatīkama. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Aiziet (kā) pa gaisu sar. saka, ja darbs neprasa lielu piepūli, ja var dzīvot bez grūtībām un raizēm.

 

Gaisā (uz augšu) pasists (parauts) vienk. – dīvains, vieglprātīgs, nenopietns.

 

Gaiss sabiezē stāvoklis saasinās, kļūst bīstams.

 

Grābstīties pa gaisu sar. – runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.

 

Iet pa gaisu sar. – izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi.

 

Ej pa gaisu! sar. – saka, noraidot kāda priekšlikumu, domas.

 

Kā gaiss saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, vajadzīgs.

 

Nav gaisa sar. saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība.

 

Tukšs (zils) gaiss saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē.

 

Turēties pie gaisa pav. izt., sar., iron. – saka, ja kāds sacensībās acīm redzami zaudē.

 

Uz zila gaisa sar. – nezinot, kā būs, kas sagaida. Bez pamata, bez pierādījuma.

 

Vai gaisā, vai maisā sar. – saka, ja kāds ko dara, lai būtu kas būdams.

 

Zilā (tukšā) gaisā sar. – veltīgi, bez jēgas, bez rezultāta. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 I: 332–342)


Ķīmijānosūcamais gaiss.


Fizikāšķidrais gaiss.


Hidrometeoroloģijāatgriezes gaiss, augsnes gaiss, boreālais gaiss, ekvatoriālais gaiss, jonizētais gaiss, jūras gaiss, kontinentālais gaiss, mērenās joslas gaiss, musonu gaiss, polārais jūras gaiss, tropiskais gaiss.


Tekstilrūpniecībācirkulējošais gaiss, dzesējošais gaiss, izmantotais gaiss, izplūdes gaiss.


Citi termini – kompresora gaiss, kondicionēts gaiss, mazskābekļa gaiss, sekundārais gaiss, retināts gaiss, stiklpūtes gaiss.


VietvārdiGaisa kalns, kalns Zaubē; Gaisa ragana, krūmi Valgundē; Gaisaraģi jeb Gaisaraganas, zemniekmāja Ozolniekos; Gaisragi, zemniekmāja Jumpravā; Gaisaplīsas, zemniekmāja Jaunaucē.


gaiss; liet. gaĩsas ‘blāzma (pie debesīm), gaisma’. Tās pašas cilmes kā gaišs, kam pamatā indoeiropiešu sakne ar nozīmi ‘gaišs, spīdīgs’. Sal. arī latv. apvidvārdu adj. gaiss ‘gaišs’.

Substantīvs gaiss sākotnēji apzīmējis gaišumu un sekundāri visu izplatījumu virs zemes, no kā adverbizējies lok. gaisā ‘uz augšu’: „pamest gaisā”, „uzsprāgt gaisā”. No nozīmes ‘izplatījums virs zemes’ → ‘debesis’ → ‘mākonis’.

Vārda gaiss mūsdienu literārā nozīme varēja izveidoties arī no nozīmes ‘laiks, dažādos laika apstākļos jūtamais gaiss’. Šī mūsdienu literārās valodas nozīme 17. gs. sastopama paralēli citām (gaiss ‘Luft’ un ‘Wetter’), bet jau 18. gs. tā kļuva dominējošā. Nozīme ‘laiks’ pakāpeniski atbīdījās pēdējā vietā un 20. gs. pilnīgi izzuda no literārās valodas.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 260]


angļu  air

baltkrievu  паветра

čigānu  gáisòs, fánòs

franču  de l’air

grieķu  ζωή

igauņu  õhk

ivritā  אוויר

krievu  воздух

latīņu  āēr

lietuviešu  oras

poļu  powietrze

somu  ilma

ukraiņu  повітря

vācu  die Luft

zviedru  luft



Tas runā no zila gaisa. [LSP 1225 26847]


Mauj uz zilu gaisu. [LSP 1730 57051]


gaisa gābars. [LSP 1730 56632]


Tukša gaisa nav ko šaut. [LSP 997 1543]


Tādā gaisa galā. [LSP 1730 56672]


Gaisa pilis nevar ne pārdot, ne apdrošināt, ne ieķīlāt. [LSP 1601 70]


Ka jāiet, ta jāiet, kaut no gaisa piķis līst. [LSP 1225 11043]


Nekāda gaisa nezināt. [LSP 1730 4671]


Ka tu gaisā uzspruņģetos! [LSP 1730 56607]


Par gaisu skrien, pa zemi lido. [LSP 1552 41824]


gaisā pakārts. [LSP 527 25041]


Ķer ko ķerdams, neķer gaisu. [LSP 84 5892]


Maitoj gaisu kai cyuka. [LSP 640 1613]


Tāds gaiss, ka var cirvi pakārt. [LSP 997 14545]


Viss nav labs, kas nāk no gaisa. [LSP 1750 648]


Gaiss sadrupina klintis, laiks ieradumus. [LSP 1009 1269]


Kas gaisu grābj, tas gaisu dabon. [LSP 72 8482]


No kura gaisa ta tu nokriti. [LSP 23 727]


Ej tu pa gaisu! [LSP 1724 1920]


Skrien pa gaisu kā vējagrābeklis. [LSP 1341 30738]


Tas jau tāds gaisa grābeklis. [LSP 17 37 6]


Pa gaisu skrien un tukšu vēju grābj. [LSP 1600 7709]


Gaisā vai maisā; graudā vai naudā. [LSP 1276 685]


Neskrej gaisos, iekams spārni nav auguši. [LSP 1106 1185]


No gaisa jau nekrīt. [LSP 1552 29002]


Gaisu grābstīdams tālu netiksi. [LSP 508 2947]


Nebūvē gaisa pilis. [LSP 508 3024]


Neskrien gaisā, iekām spārni nav auguši. [LSP 1620, 1527]


Grābstās kā pa gaisu. [LSP 68, 261]


Gaisā sviests akmens krīt atpakaļ. [LSP 1850, 8274]


Pa gaisu skrien un zemē atrodas. [LSP 1385, 1498]


Kāds gaiss, tāda veselība. [LSP 1596, 5100]


Kur gaiss, tur dzīvība. [LSP 997, 9511]


Ja gaiss sijājas (saulaina gaisa vibrēšana), tad jūrā daudz reņģu.


Kad gaiss ir par daudz skaidrs, tad drīzumā līs lietus.


Ja no rīta gaiss dzirkst, tad ir jauks laiks.


Ja gaiss ožas (patīkama smaka), tad būs labs laiks.


Ja gaiss skanīgs būs labs laiks.



Gaisā baras, zemē atskan. – Pērkons. [LTM 3, 1719]


Gaisā kāpj, zemē nekrīt. – Dūmi. [LTM 17, 7711]


Gaisā kāpj, kustas un līgojas, bet zemē nekrīt. – Dūmi. [LTM 554, 47]


Pilna bļoda zila piena. – Gaiss. [LTM 280, 1885]


Kas ir visur? – Gaiss. [LTM 508, 966]


Kas pasaulē visnepieciešamākais? – Gaiss un ūdens. [LTM 954, 1978]



Putniņš nesa pa gaisiem

Mazu, mazu grāmatiņu:

Puiši sūta meitiņām

Dižus labus vakariņus. [LD 12260-0]

 

Kalējs kala jūriņā,

Gaisā lēca dzirkstelītes:

Dieva dēli kaldināja

Saules meitas vainadziņu. [LD 33730-0]

 

Lij līdams, lietus gaiss,

Ko tik ilgi mākojies;

Rāj rādama, dēla māte,

Ko tik ilgi dusmojies! [LD 23317-1]


Velni nes cilvēkus pa gaisu

Vienā mājā dzīvojis saimnieks, liels dzērājs. Viņš sestdienas vakarā aizgājis uz pirti. Kad saimnieks nopēries un gājis uz māju, tad tam, kalnā kāpjot, pirts bijusi ielejā aizrāvusies elpa. Viņš bijis nokusis, un sacījis: „Būtu vai velns palīdzējis kalnā uzkāpt!”

Kad saimnieks tā nosacījis, tūliņ viens to sagrābis, uzsviedis sev uz muguras un nesis vēja ātrumā. Saimnieks nevarējis ilgi atjēgties, kas ar viņu notiek.

Nāburgos dziedājis gailis, un nu nesējs, kas bijis velns, uzsviedis saimnieku uz jumta un pats aizskrējis. Saimnieks sācis kliegt un palīgā saukt. Saskrējuši mājas cilvēki un palīdzējuši saimniekam no jumta zemē tikt.

Nu saimnieks sācis taujāt, kas tā par māju esot. Tā bijusi Lizītes rija (Cēsu tuvumā), uz kuras jumta velns viņu uzsviedis. 
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Māte ar dēlu brauc autobusā. Dēls sūdzas:

Ārprāts, cik te sasmacis gaiss un kāda saspiestība!

Ja es pareizi saprotu, klubā jūs to saucat par lielisku atmosfēru…



***

Ne jau zaļums, tikai attāla nojausma gaisā,

Ka ar laiku būs iezaļa migla ap bērza lokaniem zariem.

Ziemeļu mīlas kautrums bērzu lēnajiem pavasariem.

Gaidīt. Aizturēt elpu. Sirdij no maiguma aizslāpt.

 

Ne to dzirdēt, kā bērza pumpuri raisās.

Vēl ir mēmums starp pūces vaidu un cīruļa vīteri skaļo.

Vēl ir melnais laiks – dobja svītra starp balto un zaļo.

Vēl ne zaļums, tikai attāla nojausma gaisā. [Belševica 2000 : 11]

  

 

***

Pilns gaiss

ar ceriņu mīlestību –

krīt pār pleciem

kā togā.

 

Sargieties,

devītie stāvi

un devīto stāvu

logi!

 

Gaiss ir tik biezs

kā trepes.

 

Dzīvo no dzīvā šķīrēji,

sargieties. [Vācietis 1990 : 36]

 

 

Pļavā


Nu saules zaķīšiem viss gaiss kā piepildīts.

Pie kājām katram bērzam zālē spogulīts.

 

Ai, kā tiem pašiem mīkstās zelta cirtas tīk!

Tiem visu dienu spoguļoties neapnīk.

 

Pat nakti, gadās, kad tik pamostas,

pa tumsu pašķir zīda matus, paskatās,

 

kā zīlēdami nezināmo nākotni,

un redz tad spožu zvaigžņu pilnu galotni… [Bārda 1997 : 22]


Viņš tikai juta, ka kaut kas sagrāba kreiso roku, tad nožvīkstēja gaisā vienreiz otrreiz trešreiz…

Gaisā pajuka tādas kā šķēpeles… Un piepeši Jancis juta degošas strīpas pār kreisās rokas delnu un pirkstiem. [Valdis 1942 : 320]


INDULIS. Nu esi lācis tu, tad kūrs ir vanags;

Pret lāci mazs, bet valda gaisos,

Uz kuriem mirkšķinādams skatās tas;

Lai kāpj cik augstu kokā, nekļūst gaisos,

Lai skrien cik brizdams purvos, netiek līdz,

Kur vanags slaidi laižas smiedamies.

Lūk, gars tik tautu ceļ. [Rainis 1958 : 188]




Ģirts Muižnieks Muša gaisā.


Haifas gaisa dārzi Izraēlā. Autore M. Purviņa.



Dokumentālā filma Kad tuvojas negaiss (1966). Režisors Zigurds Uldis Dūdiņš.


Dziesma Gaiss. Ainara Mielava vārdi un mūzika, izpilda Ainars Mielavs.


Pēc K. Karuļa atzinuma, vārda laiks attiecināšana uz meteoroloģiskajiem apstākļiem sākusies tikai 17. gs. Kā liecina 17. gs rakstu avoti, latviešu valodā laikapstākļu nozīmē senāk lietots vārds gaiss (labs gaiss, rāms gaiss, miglains gaiss, auksts gaiss). Izloksnēs dsk. gaisi sastopams arī ar nozīmi ‘mākoņi’. Latviešu gaiss radniecīgs lietuviešu gaisas ‘blāzma (pie debesīm); gaisma’.
[Sagatavots pēc: Laumane 2005 : 62–63]

 

Lejaskurzemē, piemēram, Rucavā un Sventājā, negaisu sauc pikts gaiss.
[Sagatavots pēc: Laumane 2005 : 205]