Tradicionālā transkripcija

[gack*rta]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija


[g] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[r] – balsīgais troksnebis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Trīsziblju   vārds.

Ortogrammas – ds, ā.



gad– – vārda sakne

-s- – interfikss (sastingusi galotne)

kārt– – vārda sakne

-a  – galotne

gadskārt– – vārda celms






gadskārta  – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu  dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

 gadskārt-a

 gadskārt-as

Ģ.

 gadskārt-as

 gadskārt-u

D.

 gadskārt-ai

 gadskārt-ām

A.

 gadskārt-u

 gadskārt-as

I.

 ar gadskārt-u

 ar gadskārt-ām

L.

 gadskārt-ā

 gadskārt-ās

V.

 gadskārt-a!

 gadskārt-as!

 


Teikumā var būt:

1)  teikuma priekšmets –  Latviešu gadskārtas ir senas.

2)  izteicējsPētījuma centrā ir latviešu gadskārtas.

4)  galvenais loceklisLatviešu gadskārtas.

5)  papildinātājs – Skolēns izdomāja,  kuru latviešu gadskārtu viņš grib izpētīt.

6)  apzīmētājsGadskārtu tautasdziesmas ir savāktas no visiem Latvijas novadiem.

7)  vietas apstāklisLatviešu gadskārtā ir jāveic rituālas darbības.



gadskārtu dziesmas,  gadskārtu ēdieni, gadskārtu ieražas, gadskārtu pētniecība, gadskārtu svētki, gadskārtu ticējumi, gadskārtu tradīcijas, pavasara  gadskārtas, rudens gadskārtas, vasaras gadskārtas, ziemas gadskārtas, krāšņas gadskārtas, svinēt gadskārtas



gadskārta s. lietv. 

 

1. Gadalaiks. 

Gadskārtu mija. Gadskārtu ieražas. 

 

2. poēt. Gadadiena. 

Mākslinieka sešdesmitā g. Pa gadskārtu – ik gadu, reizi gadā.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


gadskārta -as, s.


1. Gadalaiks.

Gadskārtu mija.

Ar zemnieku darba dzīvi cieši saistītas arī gadskārtu svētku ieražu dziesmas – ziemas saulgriežu kaladu, ķekatu un budēļu dziesmas, pavasara rotāšanas un gavilēšanas, daudzās vasaras saulgriežu Jāņu dziesmas. Vītoliņš, Krasinska 1, 20.

Aizvien mani valdzinājusi gājputnu dīvainā trauksme gadskārtās. Literatūra un Māksla 60, 19, 3.

Visa grāmata – gadskārtas ritumā noslēgts stāstu cikls. Karogs 63, 3, 141.

 

2. poēt. Gadadiena.

Pa gadskārtu –  reizi gadā, ik pēc gada.

.. [rakstniekam] aprit 90 gadi. Tas nemaz negadās tik bieži, ka radoša, garīga darba strādnieks piedzīvo savu deviņdesmito gadskārtu. Jaunās Grāmatas 67, 12, 2.

.. koris šā gada sākumā svin savu 35. gadskārtu. Zvaigzne 60, 3, 28.

Pa gadskārtu Jānīt’s nāca Savus bērnus apraudzīt .. LTdz III, 7254.

 

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


gadskārta, gaduskārta,  Manz. Pharaseol. VII, auch gadskārts : 1) ein volles Jahr, Jaheresfrist [Manz. Lettus]: kad nu gaduskārts bija pagājis. , vienreiz gadskārtā, 2) irgend eine wiederkehrende Zeit des Jahres: : šinī gadskārtā, 3) die Jahreszeit: ir četras gadskārtas: pavasaris, vasara, rudens, ziema.

[Sagatavots pēc: ME I : 582]


gadskārta godsdīna

pa gadskārtu (pār gadskārtu) – kas gods (vys par godu); pār gadskārtu Jānīts nāca savus bērnus apraudzīt folkl.  – Juoneits guoja par gadeņu sovu bārnu apsavārtu

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Dievturībā gadskārta.

Folklorā (īpaši tautasdziesmās) – gadskārta.


Saliktenis gad-s+kārt-a.


angļu – calendar celebration

baltkrievu – каляндар свята

ivritā –  חגיגת לוח שנה

franču – calendrier célébration

grieķu – γιορτή ημερολόγιο

igauņu –  kalender pidu

krievu – kалендарный праздник

latīņu – celebrationibus calendario

lietuviešu – kalendorinė šventė

poļu – kalendarz uroczystość

ukraiņu –  календар свято

vācu – die Jahresfeier

zviedru – kalender fest



Anna savus garus matus

Gadskārtā izsukaja;

Tur naksniņu naksniņā

Pele bērnus midzinaja. [LD 20236-2]

 

Ko lieldiena man atnesa

Par gadskārtas gaidijumu?

Vienu pašu zīdautiņu

Vējiņam vīcināt. [LD 32267]

 

Balta, balta man’ māsiņa

Melnu ļaužu rociņā:

Par gadskārtu pirti kūra,

Mēnešiem(i) velejās. [LD 21415]

 

Jānits nāca par gadskārtu

Savu bērnu aplūkot,

Vaj tie ēda, vaj tie dzēra,

Va Jāniti daudzinaja. [LD 32938]


Gadskārtu ieražu sistēma veidojās līdz ar zemkopības un lopkopības attīstību. Darba pieredze rāda, ka atšķirīgie darba posmi āsaskaņo ar Mēness, Saules un planētu stāvokli. Agrārajām tautām īpaša nozīme ir Saules ritumam, tādēļ arī daudzu tautu kalendārajās ieražās redzamas Saules kulta atliekas. Arī latviešu folkloras materiāli liecina, ka senajiem latviešiem nozīmīgākie bija ziemas un vasaras saulgrieži. Latviskais apzīmējums lielākajām gadskārtām bija laikmeti, laikgodi, laiki, bet mazāk ievērojamām svinamām dienām – laika diena, laikdienas, pussvētdienas, pasvētdienas. [Sagatavots pēc: Olupe 1992 : 3–7] 

 

Gadu gredzeni kārtojas mūžos, mūži savijas ar likteņiem, un to daudzbalsībā var sajust tautas gaitu pretim mūžībai.

 

Tradicionālais latviešu pasaules redzējums ir veidojies dialogā ar dabu, Dievu (dievībām), līdzcilvēkiem. Dialogs ir nepieciešams tāpēc, lai saskaņotos, bet saskanīga dzīvošana ir viena no mūsu senču būtiskajām gudrībām – būt saskaņā ar dabu, Dievu, līdzcilvēkiem un sevi pašu.

 

Par laiku un laika skaitīšanu

Zemei viena gada laikā apritot ap Sauli, ir četri zīmīgi gadskārtu punkti, kas saistīti ar dienas un nakts garuma izmaiņām. Tie ir iezīmīgi ar zināmu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu.

 

Ziemā, kad diena visīsākā un nakts visgarākā, latvieši svin ZIEMAS SVĒTKUS. Kristīgajā tradīcijā tā ir Dieva dēla piedzimšana, bet tradicionālajā latviešu kultūrā tā ir Saulesmeitas atdzimšana:

Saule deva savu meitu, 

No veļiem šai zemē.

 

Vasarā, kad diena visgarākā un nakts visīsākā, latvieši to pavada nomodā, kurinot uguni un līgojot, jo tad ir jāsvin JĀŅI.

 

Pavasarī, kad diena un nakts ir tikko bijušas vienā garumā un diena kļuvusi par mirkli garāka nekā nakts, – latvieši svin LIELO DIENU, šūpojoties, krāsojot olas un ejot satikt sauli lēkta brīdī.

 

Rudenī, kad nakts un diena līdzsvarā, ir klāt MIĶEĻI. Miķeļus svin tad, kad novākts viss dārzos un laukos izaugušais un pienācis tirgū braukšanas laiks. Sešas nedēļas pēc Miķeļiem svin Mārtiņus. Tas ir laiks, kad ir ne vien novākts, bet arī izkults un ziemai durvis vaļā, bet ļaudīm laiks maskoties un apciemot tuvus un tālus kaimiņus kā lāčiem, dzērvēm, zirgiem vai salmu kūļiem.

 

Pa vidu starp Miķeļiem un Mārtiņiem ir klusais veļu laiks, kad sētās ciemojas senču gari, lai pārraudzītu un svētītu, mielotos un atkal dotos projām.

 

[Sagatavots pēc: Mellēna : http://www.unesco.lv]



Jāņa balsi

es ēdu Jāņa

sirdi es

dzeru es

vīrus un

sievas redzu un putnu tiem galvas uz pleciem skan

godi un gadskārtu svētki manas kāzas tur dzen tu

daina tu samani meitiešu lindrakiem cauri un puiši

dīdās uz beņķa pa kupenān ķekatas nāk brauc ragavās

čigānu Maija un lācis [Bērziņš 1980 : 63]

 

Labā ziema

 

Nāk ziema saltajā gadskārtā

Sniegbalti mirdzošā uzvalkā,

Man ziema patīk, man viņa laba,

Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

 

Gan sniegi snieg un putina,

Gan sals aiz ausīm plucina,

Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri,

Vai paļājot tai nedarāt pāri?

 

Lai salst, kā sprakst, tas man tik nieks,

Braukt ragutiņām jo lielāks prieks.

Kad puteņu putenīšus tā kaisa,

Tā bērniem sudraba taciņas taisa.

 

Tik ārā visi, un laisties, ko māk!

Kas pirmais nobrauc, to nepanāk,

Kā tur iet kūleņus, rāpus un skriešus,

Kā tur sauc kliegšus un nosmejas smiešus.

 

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,

Ka tevi par bargu kāds nopeltu;

Un, ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida,

Nāc atkal! uz tevi bērniņi gaida. [Rainis 1931 : 196] 


Pašu laiku pirmā svētdiena pēc Jura dienas. Ko no tās lai sevišķu saka? Varbūt to, ka viņa šoreiz reti silta, spoža un mīlīga, nekā tas citkārt šai gadskārtā piedzīvots. Sniega pēdas liekas visur izzudušas, kur tik vien saule ar saviem pavasara stariem spējusi iespiesties. Ceļi tā apsusējuši, ka augstākās vietās jau gandrīz put. Pēc garas, aukstas ziemas tāda diena, un īpaši vēl svētdiena, it kā vilināt vilina laukā. [Apsīšu Jēkabs 1958 : 40]

 

 

Gadskārtas griezās kā lieli riteņi, un neviens Straumēnos nezināja, kad tās sākušas kustēt, ieraujot viņus savā nemainīgajā ritumā. Kopš nezināmiem laikiem tie stāvēja šinī klajumā, kur gar apvāršņa malas kokiem slīdēja saules stari kā pulksteņa zelta rādītāji, atzīmēdami stundas, dienas un gadus. [Virza 1989 : 233]


IEVIŅA (sēd un pin vainagu). Dzied. Kārlēns.

Par gadskārtu Jānīts nāca, līgo, līgo!

Savu bērnu apraudzīt, līgo, līgo!

Vai tie ēda, vai tie dzēra,

Vai Jānīti daudzināja?

KĀRLĒNS (pabāž galvu ap mājas stūri un sviež Ieviņai ar puķēm). Līgo! (Nozūd.)

IEVIŅA. Kas tad tur? Tāds kā! Es jau gan redzēju!

KĀRLĒNS (uznākdams). Es jau arī gribēju, lai tu redzi. Vai jau tik agri esi lopus esi sadzinusi mājā? [Blaumanis 1997 : 69]




2014. gadā Latvijas Banka izdeva sudraba kolekcijas 5 eiro monētu „Gadskārtu monēta”.

 

Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

 

Gadskārtu monēta” ir veltīta latviešu tautas tradīcijām – četrām gadskārtām un tajās veicamajiem darbiem un svinamajiem svētkiem.

Monētas priekšpuse (averss)


Centrā – saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli: malkas cirtējs (ziema), sējējs (pavasaris), labības novācēja (vasara) un labības kūlējs (rudens). Gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi: SVEČU MĒNESIS, LAPU MĒNESIS, RUDZU MĒNESIS un SALA MĒNESIS. Monētas labajā pusē uzraksts 5 EURO.

 

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojoši tēli: Ziemassvētku vecītis, meitene Lieldienu šūpolēs, Jāņu svinētājs un ķekatnieki, kas apciemo lauku sētas laikā no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi: ZIEMASSVĒTKI, METEŅI, LIELDIENAS, ŪSIŅI, JĀŅI, MĀRAS, MIĶEĻI un MĀRTIŅI. Labajā pusē no centra slīpi uz augšu vērsts uzraksts LATVIJA, malā pa labi – gadskaitlis 2014.

 

[Sagatavots pēc: http://eiro-monetas.weebly.com/]



Mācību filma „Latviešu folklora: gadskārtu dziesmas”.  Režisors Andris Slapiņš.

Filmā ir redzamas Ziemassvētku, Meteņu, Lieldienu, Jāņu, Līgo, Apjumību un Mārtiņu tradīcijas un dzirdamas dziesmas.

Filmā piedalās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas folkloras kopa „Savieši.


Dziesmu albums „Gadapkārti”.  Izdevniecība „Upe”, 2012.

 

Dziesmu albuma ierakstos dzirdamas gadskārtu dziesmas. Projekta autore Ilga Reizniece ir pārliecināta, ka maziem bērniem jādzied viņiem piemērotas dziesmas:

 

„Mūsu nodoms bija ierakstīt tādas tautasdziesmas, kas bērniem palīdzētu uztvert gada ritmisko gaitu un ar to saistītos notikumus mūsu dzīvē. Gadskārtu rituma sajūta palīdz sakārtot paša cilvēka dzīves ritmu, un ir labi, ja to var iemācīties jau mazotnē.” 

[Sagatavots pēc: http://www.tvnet.lv/]


2005. gadā tika izdota Raiņa bērnu dzejas grāmata „Prieki visās gadskārtās”.

Raiņa mazpazīstamās bērnu dzejas izdevumā apkopotas grāmatizdevēja Ernsta Plātesa sagatavotas piecas lielformāta attēlu grāmatas. Sākotnēji šīs grāmatiņas laistas klajā katra atsevišķi no 1908. līdz 1911. gadam, neminot ne dzejoļu autora, ne mākslinieka vārdu. Zīmējumu autori tā arī palikuši nezināmi, bet dzejas autoru – Raini – 2006. gadā noskaidroja literatūrzinātniece Biruta Kalnača. Rainis bērnu dzeju sarakstīja, pildot E. Plātesa apgāda pasūtījumus un pelnot naudu, lai nodrošinātu sev un Aspazijai dzīvi trimdā Kastaņolā.

 

 
[Sagatavots pēc: http://www.delfi.lv/]