Tradicionālā transkripcija

[¥zrs]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[æzærs]


[¥] – īsais, platais patskanis

[z] – balsīgais troksnenis

[] – īsais, platais patskanis

[r]’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



ezersakne, vārda celms

-sgalotne




ezer+dob-e

ezer+gail-is

ezer+krast-s

ezer+mal-a (→ ezer-mal+iet-is, ezer-mal+iet-e)

ezer+mīt-n-e

ezer+pil-s

ezer+riekst-s

ezer+roz-e

sāl-s+ezer-s




ezers patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija   

 

 

vsk.

dsk.

N.

ezer-s

ezer-i

Ģ.

ezer-a

ezer-u

D.

ezer-am

ezer-iem

A.

ezer-u

ezer-us

I.

ar ezer-u

ar ezer-iem

L.

ezer-ā

ezer-os

V.

ezer! ezer-s!

ezer-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Brutuļu ezers ir privātīpašums.

2) izteicēja daļaDažreiz sapnis ir pazemes ezers.

3) galvenais loceklisZilie ezeri.

4) papildinātājs – Tālumā viņš redzēja milzīgu ezeru.

5) vietas apstāklisEzerā ir pazemināts ūdens līmenis.

6) apzīmētājsSapnī es stāvēju neliela ezera malā.



ezera dūņas, ezera krasts, ezera līcis, ezera zivis


ezers viļņojas


jūras piekrastes ezers, upes vecgultnes ezers


dziļš ezers, ieapaļš ezers, rāms ezers, šaurs ezers


aizaudzis ezers, izstiepts ezers, peldēties ezerā



ezers, -a, v

Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu.

Te tumšāks, te gaišāks, te noslēpumaini spulgodams, te kūpēdams miglā, ceļa malā dus ezers. Kalndruva 2, 150.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


ezers – azars; vakars uz ezera – 1) (tiešā noz. piem., dabā, fotogrāfijā) vokors iz azara; 2) sar. (pārn. noz. gals klāt) propuļtine 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


¥z¥rs, arī ¥zàrs, demin. ezerĩc, arī ¥zarĩc. cik skaĩsc tas ¥zàrs, tâ vìļņuõjas, kùoki acspîd tamĩ ¥zàrã. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 321]


Anatomijāasaru ezers.

 

Hidrometeoroloģijā un ģeoloģijāaizaudzis ezers, augstkalnu ezers, Ancilus ezers, Baltijas ledus ezers, beznoteces ezers, caurplūdes ezers, deflācijas ezers, deltas ezers, distrofais ezers, dzirnavu ezers, eitrofais ezers, eolais ezers, ezera gultne, ezeru nogulumi, ezerainums, glaciālais ezers, glaciālās erozijas ezers, glaciogēnais ezers, grīvas ezers, hidrogēnais ezers, hlorīdu ezers, iedobes ezers, iedzelmes ezers, kaldera ezers, kalnu ezers, karbonātu ezers, kāres ezers, karsta ezers, katlienes ezers, komplicētas kontūras ezers, krātera ezers, lagūnas ezers, lavas ezers, līčains ezers, limāna ezers, oligotrofais ezers, organogēnais ezers, palienes ezers, piejūras ezers, piekrastes ezers, polārais ezers, purva ezers, reliktais ezers, saldūdens ezers, sālsnogulu ezers, sārmains minerālūdens ezers, sekundārais ezers, subglaciālās vagas ezers, sufozijas ezers, sulfātu ezers, tektoniskais ezers, termokarsta ezers, tropu ezers, ūdens erozijas ezers, vecupes ezers, virsledus ezers, vulkāniskais ezers.

 

Ornitoloģijāezera kāpelētājķauķis.


Uzvārdi Ezers, Ezera; Ezeriņš, Ezeriņa; Ezernieks, Ezerniece; Ezerietis, Ezeriete; Ezergailis, Ezergaile; Ezerbite; Ezerkalns, Ezerkalna; Ezerlīcis, Ezerlīce; Melezers, Melezera; Mežezers, Mežezera; Ezerlauks, Ezerlauka; Ezermalis, Ezermale; Ezerkrasts, Ezerkrasta.


VietvārdiEzera kalns, kalns Aknīstē; Ezera mežs, mežs Bruknā; Ezera purvs, purvs Lielaucē; Ezeraste, vieta Mērdzenē; Ezerieši, zemniekmāja Viesītē.


ezers; mantots vārds eža. Ezers ir atvasinājums no minētās indoeiropiešu saknes. Vārda cilmes semantiskā motivācija: ezeri bieži šķīra novadus, bija to robeža.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 274]


angļu  lake

baltkrievu  возера

čigānu  ježéròs

franču  le lac

grieķu – λίμνη

igauņu  järv

ivritā  אגם

krievu  озеро

latīņu  lacus

lietuviešu  ežeras

lībiešu  jōra

poļu  jezioro

somu  järvi

ukraiņu  озеро

vācu  der See

zviedru  sjö



Kāds ezers, tādas zivis. [LSP 958 7063]


Vīgļuok azaru izdzert, nakai īsvuotuot nalītu. [LSP 1950 1331]


Negaidi cikam azars izkalss un zivs paliks uz sausuma. [LSP 768 281]


Ej nu sasildi ezeru ar īlenu. [LSP 1008 4488]


Grēcīgās vietās esot ezeri krituši no gaisa un grēciniekus noslīcinājuši.


Kad ziemā bieži ezeri kauc, tad vasarā būs bieži pērkons.


Ja ezers ziemā stipri gaudo, tad vasarā tur slīkst daudz cilvēku.


Kurā pusē ezeram vējš pavasarī pēdējo ledu sadzen un kur tas izkūst, tur visu vasaru ir daudz zivju.


Ja ezerā makšķerējot saceļas lieli viļņi, tad vajag tūliņ braukt malā, jo ūdens vecis baras.


Ja pavasarī ledus saiet ezeros dienvidus pusē, tad būs laba raža; ja ziemeļa pusē, tad vāja.


Ja ezeros redzami tumši, riņķveidīgi vilnīši, tad gaidāmas saulainas dienas.


Izbraucot laivā uz ezera, nedrīkst svilpot, jo tad drīzi saceļoties vējš.


Ja ezers vakarā strīpains (tumšākām un gaišākām strīpām), tad gaidāms lietus.



Ezers bīstas, slīcējs nebīstas. – Gruzis acī. [LTM 548, 4654]


Ezers dūmots, malas krūmotas. – Kažoks. [LTM 1238, 579]


Ezers iztek, vardes salec. – Bļoda izēsta, karotes samet iekšā. [LTM 642, 264]


Ezers uz galda,

Zvejnieki apkārt. – Bļoda un ēdāji. [LTM 554, 845]


Ezeru izsmeļ,

Sakārņus samet. – Bļodu izēd, karotes samet iekšā. [LTM 929, 1767]


Zivs ezerā,

Aste uz malas. – Bļoda. [LTM 543,20]


Liela glāze, caurs dibens. – Ezers. [LTM 1730, 13496]


Mātes pūra nesadalīt. – Ezers. [LTM 548, 3244]


No abām pusēm deķi auž. – Ezers aizsalst. [LTM 929, 58922]


Ziemā ar vāku, vasarā bez vāka. – Ezers un ledus. [LTM 709, 494]


Mūža pūrs, pusmūža vāks. – Ezers un ledus. [LTM 141, 107]


Liels, liels pūrs, ik gadu jauns vāks. – Ezers un ledus. [LTM 298, 2298]



Līgo viļņi baltu puķi

Ezeriņa maliņā;

Tā līgoja labi ļaudis

Mani vienu valodās. [LD 8664-0]

 

Līku loku upe tek,

Taisni tek ezerā;

Līku loku tautiets jāja,

Taisni jāj bāleliņi. [LD 10196-0]

 

Aiz kalniņa ezeriņis,

Aiz ezera ozoliņš,

Tur Saulīte kaldināja

Meitiņāmi vainadziņu. [LD 33743-1]


Ezera saraukšana

Vienā ezerā dzīvojis vells, un viens puisis sadomājis viņu piemānīt. Viņš sasitis ap ezeru mietus un sācis pie tiem valgus siet. Vells noskatās, iznāk no ezera un prasa: „Ko tu tur dari?” Puisis atbild: „Es gribu to ezeru saraukt kopā,” – „Vai tu to varēsi?” – „Kādēļ ne? Ja netici – iesim nesties. Ņem tu tur to zirgu un lūkā, vai vari apnest ap ezeru apkārt!” Velns arī ar mieru, ņem zirgu rokās un stenēdams vaidēdams apnes apkārt. Puisis nu uzlec zirgam mugurā, apjāj ap ezeru gluži viegli un saka: „Tev bija tik grūti rokās nest, bet es viņu apnesu pat kājstarpī.”

Vells saka: „Bet iesim vēl svilpties!” Puika arī ar mieru. Vells nu svilp tik dikti, ka kokiem sāk lapas birt. Puisis saka: „Ka tu svilp, tad tikai lapas birst; bet, kad es svilpšu, tad kritīs acis no pieres laukā. Es tev labāk apsiešu lakatu ap acīm.” Vells arī ļāvies apsiet lakatu. Tad puisis paņēmis āmuru un triecis vellam par pakausi. Vells tik vien iesaucies: „Labi gan, kad man acis neizkrita.”

Tad vells uzaicinājis puisi sviesties. Viņš atnesis lielu, lielu āmuru un uzsviedis to tik augstu, ka tik pēc ilga laika nokritis zemē. Puisis nevarējis āmuru ne pacelt, bet pielicis pie tā rokas un skatījies gaisā. Vells prasa: „Ko tu tur skaties?” – „Skatos debeslodziņu, gribu tur tavu āmuru iesviest.” – „Nesvied, nesvied!” vells iekliedzies, „tas man tēvutēvu āmurs!”

Puisis nu atkal iet pie saviem valgiem, bet vells lūdzas, lai neraucot ezeru kopā. Puisis saka: „Ja dosi man pillu cepuri naudas, tad neraukšu.” – „Došu.”

Nu puisis izrok bedri, izgriež cepurei dibinu un uzliek bedrei virsū. Vells nu ber tur vienu muciņu naudas, ber otru un sāk žēloties, ka vairāk naudas vairs neesot. Bet puisis pastāv, lai tik dod pillu. Tad vells iznesis vēl trešo muciņu, un tad arī cepure bijusi pilla.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Zelta zivtiņa un zaļā varde [http://www.pasakas.net/]


Alūksnes ezers

Tur, kur tagad atrodas Alūksnes ezers, agrāk bijis līdzenums. Apmēram ap ezera vidu bijušas mājas diviem zemniekiem. Zemnieki bijuši bagāti, bet dzīvojuši ļoti nesaticīgi. Tie viens otra nevarējuši ne acu galā ieraudzīt un plēsušies par katru nieku. Vienam zemniekam bijis dēls, otram – skaista meita. Abiem zemniekiem nav bijis citu bērnu, un viņi ļoti mīlējuši savus bērnus. Lai gan vecāki dzīvojuši naidīgi un satikties jauniešiem bijis aizliegts, tie tomēr viens otru iemīlējuši, un, neraugoties uz vecāku lūgšanām un draudiem, gribējuši apprecēties. Beidzot meitas vecāki piekāpušies, jaunieši saderinājušies un nākošā svētdienā nolemj doties uz baznīcu salaulāties. Turpretim jaunekļa tēvs labāk to vēlējies redzēt mirušu nekā salaulātu ar ienīstā kaimiņa meitu. Tanī laikā Anta kalnā dzīvojis slavens burvis. Pie šī burvja griežas jaunekļa tēvs pēc palīdzības. Burvis saņem atvestās dāvanas un paklausa ļaunā kaimiņa lūgumu. Burvis paņēmis kausu ar ūdeni, ieskaitījis tur burvības vārdus un devis saimniekam, piekodinādams, ka nedrīkst kausa izlaist no rokām un nedrīkst atpakaļ skatīties, kamēr nebūs nogājis līdz kaimiņa mājām. Tai vietai, kuru viņš vēloties nogremdēt, lai apjāj reiz riņķī, pēc tam lai pajāj trīs reiz deviņus soļus uz vakariem un tad lai sviežot kausu sev pār plecu. Tiklīdz ko saimnieks uzkāpis zirgam mugurā un sācis jāt, tā tūliņ arī dzirdējis gaisā savādu šņākšanu; tas bijis ezers, kas izcēlies no Tomāsu purva. Pa šo laiku pie kaimiņiem bijis jau viss kāzām sarīkots. Jau no tālienes viņš dzirdējis dziedāšanu un spēlēšanu. Piejājis tuvāk, viņš ieraudzījis, ka brūtgāns un brūte, kāzinieku pavadīti, dodas uz baznīcu. Dusmās viņš aizmirsis burvja nosacījumu un sviedis kausu uz priekšu. Tūliņ ezers šņākdams nolaidies, un pats ļaunais saimnieks arī noslīcis. Uz ūdens palikuši līgavas šķidrauts un precinieka cepure, kas vēl šo baltu dienu redzami. No tā arī abas saliņas dabūjušas savus nosaukumus. Tāpat arī saimnieka mētelis palicis virs ūdens, no kā izcēlusies trešā lielākā sala.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Babītes ezers [http://valoda.ailab.lv/]

 

Burtnieku ezers [http://valoda.ailab.lv/]

 

Usmas ezers [http://valoda.ailab.lv/]

 

Melnezers [http://valoda.ailab.lv/


Karsta jūlija diena. Ezers Āfrikā. Pie ezera nosvīdis makšķernieks. Iznirst krokodils.

Krokodils: „Kā ķeras?”

Makšķernieks: „Slikti.”

Krokodils: „Karsti?”

Makšķernieks: „Jā.”

Krokodils (ieinteresēti smaidīdams): „Varbūt nopeldēsies…”

 

Sirmgalvis iet bļitkot. Ezera vidū izurbis caurumu un gaida, kad pieķersies zivs.

Pēkšņi atskan balss:

– Šeit zivju nav!

Sirmgalvis nobīstas un aiziet citā ezera vietā, izurbj caurumu un sēž. Atkal atskan svešā balss, ka te zivju neesot.

Sirmgalvis sadusmojas un prasa:

– Kas tu tāds esi?

– Es esmu stadiona direktors!



Ūdensmeitu dziesmiņa


Trausla un čauga

dziesmiņa mana,

zem niedrītes auga,

kā vilnītis zvana

kā vilnītis krastmalā salūstot zvana.

 

Dusmīgs rūc dziļumos

ezera tēvs,

kad niedru mežiņā

daiņojam mēs

baltmēness mirdzā kad daiņojam mēs.

 

Mums kokles no zelta

ar zaļūdens stīgām,

bet saskaņa smelta

no bezgalīgām

no neizprotamām, bezgalīgām

 

mēness sērām,

kas pusnaktis silda,

kad zemes bērns asaru

biķeri pilda,

kad izmisums asaru biķeri pilda

 

un zvaigznes līdzi

raud debesīs

tad mirdzinām niedrās

mēs dziesmiņas šīs

uz zaļūdens stīgām dziesmiņas šīs

 

līdz zvaigznes dziestot

ezerā birst

un zaļūdens stīgas

mūsu koklēm irst

asarās salūstot stīgas līdz irst  [Bārda 1992 : 47]

 

 

***

Ezers

Kā klusa, melna acs

Ezers no tālienes atstaro pirmais

Noslēpumaini savādā skatā.

 

Jā, es labi atceros vēl;

Tu mūžam un allaž biji tāds

Dziļš un noslēpumains, un melns,

Nepieejams, bruņojies staignēm,

Un visus baidošs no sevis prom.

Tikai notālēm vien es varēju sēdēt

Un drūmi vientuļā skaistumā vērties.

 

Ar meža ūdensputniem tu draudzējies vien,

Kas no tālienes atskrien un aizskrien tāli

Kā tevis sūtītas domas un ilgas.

 

Apkārt tev zilruda rāva mirdz

Draudošās krāsās kā zobens un varš;

Aug vaivariņš, reibušu darīdams galvu,

Aug sīki krūmiņi, govis vezdami maldā.

 

Un garas zāles un mānoši sausnējas sūnas

Paļaujies vien un kāju uz cinīti cel

Visi audzēji rijīgo muklāju sedz

Un tos, kas paļāvušies uz gludo ceļu.

 

Ko tu tā gaini visus, kā sargādams ko?

Baidošs reizē un vilinošs tomēr,

Nemīlīgs, noslēdzies ezers guļ,

Viņpusē paceļas kalns ar skaistu muižu,

Bet ezers ir viens un viens. [Rainis 1978 : 190]

 

 

Mans ezers


Kā saule spīd,

Kā smaršo zāle!

Un mākoņi slīd,

Un miglo tāle.

 

Gaiss lēni kūst,

Mans ezers spīgo;

Tur viļņi plūst,

Tur laiva līgo.

 

Bet pašā dzelmē

Guļ mana sirds

Un pukst, – un līmens

Trīs un mirdz. [Rainis 1977 : 225]

 

 

Ezers naktī


Es, draugs, šos smaidus pazīstu:

– Kad šalkas skrien pār ezeru,

Tad saulē priecīgs sudrabs mirgo.

 

Es reiz tās nakti lūkoju,

Kad mēness meta vizumu, –

Ak vai, mans ezers, vai tu sirgo?

 

Cik melni ēnu drebuļi!

Kā vaigam pārskrien sāpīgi! –

Tad tādi tie, kas saulē mirgo?! [Rainis 1977 : 233]

 

 

Ezers


Varbūt zvaigzne iekrita ezerā,

Varbūt akmeni iemeta tajā,

Sacērtot druskas it kā ar veseri

Zilgo un gludo ūdeņu klaju.

 

Vienā mirklī atspulgi sajuka,

Salūza balto bērzu stāvi,

Mirdzošām šļakatām gaisā pajūkot,

Satrauktie viļņi pie krasta kļāvās.

 

Tagad atkal līmenī spīdīgā

Bērzus un mākoņus redzēt var labi,

Tikai atvari klusi un spītīgi

Bijušo zvaigzni vai akmeni glabā. [Elksne 1978 : 64]


Paps saka, tas nāk no tā, ka avots tekot dziļi, dziļi no zemes apakšas, no kāda liela, liela ezera. Tam tikt šurp… [Valdis 1942 : 24]


PIRMAIS. Sen guļ debess ezers vērās, – kas to vēra? [Rainis 1958 : 228]




Osvalds Zvejsalnieks Ainava ar ezeru.


Helēna Heinrihsone Pie ezera.


Autore A. Vulāne.


 Autore M. Purviņa.

 

Autore M. Purviņa.



Dokumentālā filma Balti bērzi aiz ezera (1966). Režisors Varis Krūmiņš.

 

Spēlfilma Ezera sonāte (1976). Režisors Varis Brasla.

 

Īsmetrāžas dokumentālā filma Lubāns. Cīņa par centimetriem (2001). Režisors Dainis Kļava.

 

Animācijas filma Aiz deviņi ezeriņi (2003). Režisore Roze Stiebra.

 

Īsmetrāžas dokumentālā filma Engure. Jūras dāvātais ezers (2005). Režisors Kaspars Goba.


Tautasdziesma Aiz ezera augsti kalni.

 

Dziesma Pulksteņu ezers. Māra Čaklā vārdi, Fēliksa Ķiģeļa mūzika, izpilda Fēlikss Ķiģelis.

 

Dziesma Ezers. Arvīda Ulmes vārdi, Haralda Sīmaņa mūzika, izpilda Haralds Sīmanis.

 

Dziesma Aizaugošais ezers. Māra Čaklā vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, dzied Uģis Roze.


http://www.ezeri.lv/ – interneta vietne, kurā atrodama plaša informācija par Latvijas ezeriem.

 

Rēzeknes novads izceļas ar lielāko ezeru kopplatību. Novada teritorijā ir 180 ezeri un ūdenskrātuves ar platību virs 1 ha (kopplatība ap 13 183,2 ha) un 26 ūdenstilpes ar platību virs 10 ha, to skaitā Rāznas ezers (57,6 km²) un Lubānas ezers (82,0 km²), kas ir lielākie un zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri Latvijā. Zvejniecībā un rekreācijā nozīmīgi ir arī Rušona, Adamovas un Feimaņu ezers. Kopumā iekšējos ūdeņos sastopamas aptuveni 40 zivju sugas.

Ezeru izplatību raksturo ezerainums, kas ir ezeru platība procentos no attiecīgās teritorijas kopplatības. Latvijā vidējais ezerainums ir 1,5 %. Rēzeknes novadā tas ir 4,9 % no novada platības. Rēzeknes reģions ir otrais ezerainākais Latvijas novads. Rēzeknes novadu ezerainuma ziņā pārspēj tikai Krāslavas novads (5,1 %).

No 16 lielākajiem Latvijas ezeriem 3 atrodas Rēzeknes novadā, tie ir Lubāns, Rāznas ezers un Rušons. Dziļākais Rēzeknes novadā ir Rušons. Tā lielākais dziļums ir 29,9 metri. Otrais dziļākais Rēzeknes novada ezers ir Rāznas ezers.
[Sagatavots pēc: http://www.rezeknesnovads.lv/]