Tradicionālā transkripcija
[¥na]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[æːːnɑ̆]
[¥] – garais, platais patskanis
[n] – skanenis
[a] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ē.
ēn– – sakne, vārda celms
-a – galotne
ēn+aug-i
gaism+ēn-a
pus+ēn-a
ēn+mīļ+i
ēna – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk. | dsk. |
|
N. |
ēn-a | ēn-as |
|
Ģ. |
ēn-as | ēn-u |
|
D. |
ēn–ai | ēn-ām |
|
A. |
ēn-u | ēn-as |
|
I. |
ar ēn-u | ar ēn-ām |
|
L. |
ēn-ā | ēn-ās |
|
V. |
ēn-a! | ēn-as! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Virtuves logā nozibēja ēna.
2) izteicēja daļa – Tā bija tikai ēna.
3) galvenais loceklis – Gara ēna.
4) papildinātājs – Meitene bradāja kājām savu īso, melno ēnu.
5) apzīmētājs – Mēs uzbūvēsim jums ēnu pilsētu.
6) vietas apstāklis – Zāle biezajā ēnā izskatījās melna.
ēnas puses, ēnu teātris
koku ēna, namu ēna, rūpju ēna, skumju ēna
kustīgas ēnas, melna ēna
atrasties ēnā, atstāt ēnā, mest ēnu, palikt ēnā, rotaļāties ēnā
ēna, -as, s.
1. No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
Istaba, gaiša, gaiša. Galds met uz grīdas jocīgu ēnu. Ezera 2, 154.
pārn. Varēja nojaust, ka meitenes citkārt tik priecīgajam un gaišajam raksturam priekšā nolaidusies liela un tumša ēna. Vilks 1, 186.
// Tumšs laukums, plankums. Arī tumšs priekšmets, figūra.
Dispečers Akmeņkalns kļuvis ļoti kluss, zem acīm viņam ēnas. Zigmonte 2, 273.
// pārn. Sliktas pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā).
Kabinetā ienāca Fredis Līdaka, noguruma ēnām sejā .. A. Grigulis 13, 547.
// pārn. Paliekas (no tā, kas bijis, pagājis).
Aija visu izteica tik atklāti un vaļsirdīgi, ka viss dzirdētais Jāņa dvēselē neatstāja ne mazākās ēnas. Jaunsudrabiņš III, 293.
2. Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem.
Ēnas augi – ēnaugi, ēnmīļi.
Saule manu muguru pārāk sakarsējusi – jāmeklē ēna. Lēmanis 9, 84.
// Krēsla.
Es attopos tad, kad saule aiz kokiem vairs nav redzama un veranda grimst patīkamā ēnā. Brodele 17, 35.
3. Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
Labi padevušās ēnas. Ēnu meistari.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
ēna – 1. (tumšs siluets) susātivs; cilvēka ēna – cylvāka susātivs; koka ēna – kūka susātivs; mest ēņu tiešā un pārn. – mest susātivi; palikt (kāda) ēnā – palikt (kuo) susātivī; baidīties no savas ēnas – beitīs sova susātiva; 2. (pavēnis; vieta, kur nespīd saule) pakrieslis; no saules patverties ēnā – nu saulis globuotīs pakrieslī; vairums augu ēnā neaug – daudzums auguoju pakrieslī naaug
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
¥na, demin. ¥nĩna.
tã ugùnc viņas [zivis] abžìlbina, viņas cènšas appedêt ap tùo laĩvu ¥nã.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 316]
ēna – ēnaine, paēna; pakrēslis, pavēnis; aizēna
[Sagatavots pēc: LVSV 1964 : 77]
Mest ēnu – būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
Baidīties no savas ēnas – būt ļoti bailīgam.
Kā ēna – saka par ļoti novājējušu cilvēku.
Ēnas puses – nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā).
Atstāt ēnā – pārspēt.
Būt (arī palikt) ēnā – būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs. lv/llvv]
Ēna krīt (uz kādu) – saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
Ne ēnas (no kaut kā, no kāda); ne (kaut kā, kāda) ēnas – saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu.
Palikt (atrasties) ēnā – būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
Pārkāpt pāri savai ēnai – padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 313–316]
Fizikā – aerodinamiskā ēna, īstā ēna, krītošā ēna, neīstā ēna.
Hidrometeoroloģijā – ozona ēna, Zemes ēna.
Citi termini – acu ēnas, asa ēna, caurspīdīga ēna, dziļa ēna, kontrastaina ēna, krāsaina ēna, silta ēna, ēnu ekonomika.
Uzvārdi – Ēna.
Vietvārdi – Ēnas, zemniekmāja Rucavā; Ēnas dīķis, dīķis Blīdienē; Ēnava, grava Alsungā; Ēnava, muiža Valtaiķos; Ēnava, upe (Ventas pieteka); Ēnavas kalns, kalns Ulmalē; Ēniķis, zemniekmāja Tāšos; Ēniņi, zemniekmāja Iecavā.
Mūzikas grupu nosaukumi – Ēnu kaleidoskops; Ēnas; Ēnu kabinets.
ēna; parasti uzskata, ka vārds ir izveidojies no *pavēna ‘pavēnis’: > paēna, no kā abstrahēta forma ēna. Blakus formai paēna ir arī apvidvārdi paēnis, paēne, kas atbilst vārdiem pavēnis, pavēne.
Ir iespējams arī cits vārda ēna cilmes skaidrojums, kas saistāms ar indoirāņu valodām: pamatā var būt indoeiropiešu sakne *ai- ‘degt, spīdēt’, kas noteiktā attīstības posmā pārveidojies par *ē, bet paplašinātā sakne *ain- par *ēn-. Raksturīgs nozīmes pārveidojums: ‘spīdēt’ → ‘atspīdēt, atspoguļoties’ → ‘atēnoties’ → (subst.) ‘ēna’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 266]
angļu – shadow
baltkrievu – цень
čigānu – ¢na
franču – l’ombre
grieķu – σκιά
igauņu – vari
ivritā – צל
krievu – тень
latīņu – umbra
lietuviešu – šešėlis
poļu – cień
somu – varjo
ukraiņu – тінь
vācu – der Schatten
zviedru – skugga
No savas ēnas neizbēgsi. [LSP 1225 30153]
Par ēnu nav ko bīties, ka tik velnu neredz. [LSP 1225 14447]
Nebaidies no ēnas, kad velns vēl nav redzams. [LSP 1137 1303]
Baidās pats no savas ēnas. [LSP 1600 7908]
Bailīgs pats no savas ēnas mūk. [LSP 609 4787]
Katram sava ēnas puse. [LSP 1599 6315]
Kas tu esi, to tu redzi, ko tu redzi, tā tava ēna. [LSP 1136 1908]
Jo zemāk klanīsies, jo lielāka tava ēna. [LSP 1648 128]
Kādā ēnā dzīvo, tādā priecājies. [LSP 1136 1065]
Ja cilvēka ēnai nevar saskatīt galvu, tad tam cilvēkam drīz jāmirst.
Divi vīri iet pa ceļu,
viens otru nepanāk. – Cilvēks un viņa ēna. [LTM 884, 2644]
Viens iet, divi rādās. – Ēna. [LTM 72, 2106]
Rītā garš, pusdienā īss, vakarā atkal garš. – Ēna. [LTM 807, 17]
Ne apkārt apejams,
ne pāri pārkāpjams. – Ēna. [LTM 268, 146]
Iet pa ūdeni – neslīkst;
iet pa salmiem – nečab;
iet pa uguni – nedeg. – Ēna. [LTM 834, 8394]
Es eju pa mežu – neapmaldos;
Eju pa ūdeni – nenoslīkstu. – Ēna. [LTM 3, 277]
Ko nevar pacelt, ne panest? – Ēna. [LTM 553, 4220]
Ko neviens nevar noķert? – Ēna. [LTM 719, 173]
Ozola serde guļ pār ceļu: ne tai var apkārt apiet, ne pāri pāriet. – Ēna. [LTM 659, 407]
Ko naktī nevar redzēt? – Ēnu. [LTM 906, 2460]
Miesas nav, bet tomēr redzams. – Ēna. [LTM 482, 95]
Kad tu viņu ķer, tad viņš bēg,
Kad tu bēdz, tad viņš tevi ķer. – Ēna. [LTM 828, 1650]
Nevar ne skriedams noskriet, ne mīdams samīt. – Ēna. [LTM 17, 1126]
Ej kur iedams, vienmēr līdzi staigā. – Ēna. [LTM 280, 1844]
Ēnā labi, ēnā labi, –
Kas ēnā maizi dos?
Tautu labs,
Tas ēnā maizi dos. [LD 9603-0]
Pie krūmiņa piestājos,
Tūliņ man ēna bij;
Ar tautieti sagājos,
Tūliņ jauka valodiņa. [LD 9844-1]
Saimenieka dēlu gribu,
Lai ražens, neražens;
Lai ēduse, neēduse,
Ēnā laba gulēšana. [LD 10592-1]
Ēna par cilvēku noturēta
Vienam tēvam bija māte izvārījusi klimpu putru, un muļķītis, kā parasts, nesis to brāļiem. Ceļā muļķītis ieraudzījis ēnu un sācis to barot, sacīdams: „Ēd, ēd, tev arī gribas!” un pie katra vārda metis klimpu ēnai. [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Seržants pārbauda jauniesaucamā sagatavotību patruļas postenim:
– Ko jūs darīsiet, ja naktī pamanīsiet aizdomīgu cilvēka ēnu, sagumušu virzāmies garām jūsu postenim?
– Es metīšos pie viņa un palīdzēšu kapteinim Liepam nokļūt līdz gultai!
Ēnas
Zaļā pļavā spoguļojas
Padebešu tumšās ēnas.
Puķes nezied gludā zālē,
Zaļums tāls un kluss kā ūdens.
Pļava grib ar puķēm mirdzēt
Siltai saulei gaišā vaļā,
Bet pār viņu drūmi šūpo
Debess savas baigās ēnas.
Dvēsele ar’ grib kā pļava
Ziediem rotāties un starot,
Bet, ak, viņas zaļais klajums
Ir kā spogul’s liktens ēnām. [Skalbe 1994 : 41]
***
Kamēr vēl dreb mana roka
kamēr dreb rokas ēna
Paliec joprojām paliec
Mulstoša karsta un lēna
Kamēr vēl esmu pie prāta
paliec tu manā prātā
paliec joprojām paliec
balta un pasargāta. [Skujenieks 1986 : 164]
Ēna
Ak, mīlestība, uzticība!
Nekam nekādas mūžības!
Vien sūdīgs varavīksnes brīnums,
Vien staru spēles krāsainas…
Kur likās esam miers un mājas,
Klaids tuksnesīgs un caurvējš ass,
Un aizlaists dārzs, un sausa aka,
Kur nav ko zaudēt, nav ko rast…
Bet, kad pēc saulrieta virs jūras
Vēl sārta mākoņstrēle tvīkst,
Par manu ēnu aizlūgdama,
Uz ceļiem Jūsu ēna slīgst. [Elksne 1997 : 315]
●
Vārds ēna izmantots dzejas krājumu nosaukumos:
Gundars Godiņš Ēnu nesēji (1993);
Jānis Rokpelnis Zvaigzne, putna ēna un citi (1975).
„Cik labi būtu dusēt, aizmigt uz mūžību!” viņa domā un satrūkstas par savām domām. Priekšā, pakalnī brauc rati tirdzinieku. Rati un braucēji spīd sarkani. Viņu ēnas izstiepjas gari un tāļi pār tīrumiem, pār pļavu. Zuzīte paskatās sāņus: viņa sēd saimniecei mazliet priekšā, arī viņas pašas ēna ir slaika. Un tas tēls tur ēnā nav vairs Zuzīte, bet kāda varoņa meita. [Poruks 1959 : 74]
●
Vārds ēna izmantots daiļdarbu nosaukumos:
Andra Kolberga romānā Ēna (1985);
Rūdolfa Blaumaņa novelē Nāves ēnā (1946).
Irēna Lūse Īrisu ēnā.
Vita Mālniece Gaismas un ēnu zīmējumi 4,
Gaismas un ēnu zīmējumi 5.
Autore M. Purviņa.
Autore M. Purviņa.
Spēlfilma Nāves ēnā (1971). Režisors Gunārs Piesis.
Spēlfilma Zobena ēnā (1976). Režisors Imants Krenbergs.
Dziesma Ēna. Nataradžas vārdi, Aigara Krēslas mūzika, izpilda grupa „Jumprava”.
Dziesma Ēnas. Lauras Daudišas vārdi, Fēliksa Ķiģeļa mūzika, izpilda Fēlikss Ķiģelis.
Dziesma Ēnas tvērējs. Valda Grēviņa vārdi, Igo mūzika, dzied Igo.
Dziesma Draugs. Mārtiņa Freimaņa vārdi un mūzika, izpilda grupa „Tumsa”.
Nāves ēnā – R. Blaumaņa noveles iestudējums Valmieras teātrī. Režisors Mārtiņš Eihe. Pirmizrāde 2007. gada 16. februārī.
„Bija cilvēks, un pēkšņi vairs nav cilvēka,” skumji secina viens no noveles varoņiem, vecais Dalda, kad viens izmisušais no ledus gabala peldus bija mēģinājis sasniegt krastu, bet pazudis jūras ūdeņos netālu no krasta.
Kurš gan nezina stāstu par zvejniekiem, kurus uz atlūzuša ledus gabala dzen arvien tālāk jūrā. Izsīkst pēdējie pārtikas un dzeramā ūdens krājumi, un ledus gabals kļūst arvien mazāks. Kad beidzot parādās laiva, kas sola glābiņu, tajā visiem nepietiek vietas. Tiek vilktas lozes.
[Sagatavots pēc: http://www.vdt.lv/]
●
Ēnu diena kopš 1996. gada ir visā pasaulē populārs skolēnu karjeras izglītības pasākums. Latvijā Ēnu diena pirmo reizi notika 2001. gadā. Ēnu dienas laikā 1. līdz 12. klases skolēni apmeklē dažādas darbavietas un 4–6 stundas kļūst par dažādu darbinieku „ēnām” – vēro un izzina savu „ēnu devēju” ikdienas darbu, tādējādi iepazīstoties ar sev interesējošās profesijas noslēpumiem.
[Sagatavots pēc: http://www.enudiena.lv/]
●
Ēnu teātris radās Ķīnā. Eiropā tas ilgi nebija populārs, jo jau veidojās leļļu teātris. Taču 18. gadsimtā – līdz kino sākumam – ēnu teātris kļuva ļoti populārs. Slaveni rakstnieki, piemēram, Gēte, rakstīja lugas ēnu teātrim. Pēc kino izgudrošanas ēnu teātris zaudēja savu popularitāti, taču sastopams ir vēl arvien.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]
●
Karls Gustavs Jungs ir izstrādājis kultūrvēsturisku teoriju, kurā ir ietverta analītiska pieeja simbolu tulkošanā un psihes tēlu apzināšanā. Cilvēka psihe ir pilna ar tēliem, kas mitinās kolektīvajā – neapzinātajā – dvēseles slānī. Šīs slānis satur cilvēces iepriekšējo paaudžu pieredzi – pirmtēlus (jeb Junga leksikā – arhetipus), ko evolūcijas psihologi dēvē par gēniem. [..]
Viens no šiem tēliem ir ēna. Tiešā nozīmē to var uztvert kā cilvēka personības „ēnas pusi” – personisko ļaunums un sliktās īpašības, kas ir mūsos. Ēna simbolizē to, kāds cilvēks nevēlas būt, ko nespēj sevī pieņemt vai apzināt. Cilvēka ēna veidojas no tieksmēm un vēlmēm, kuras cilvēks ir noglabājis visdziļākajos un tumšākajos bezapziņas slāņos. Ne velti savas ēnas apzināšanās ir morālā brieduma rādītājs, jo tas nozīmē, ka cilvēks ir paplašinājis savas dvēseles apzināto daļu. Sapņos šis arhetips ieņem čūskas, pūķa, monstra, pundura, sātana veidolu, tas var izpausties kā ieeja alā vai ezerā, kas simbolizē dvēseles dziļākos, neiepazītos slāņus.
[Kāgane 2009 : http://dinakagane.blogspot.com/]