Tradicionālā transkripcija

[lkuônis]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ælku͜oˀnĭs]


[e] – īsais, platais patskanis

[l] ’skanenis’.’]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[uo] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[n] ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Trīszilbju vārds.



elksakne

-on-piedēklis

-is galotne

elkon– vārda celms

-onisizskaņa




elk-oņ+sarg-s

elk-oņ+balst-s




elkonis patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija   

 

 

vsk. dsk.

N.

elkon-is elkoņ-i

Ģ.

elkoņ-a elkoņ-u

D.

elkon-im elkoņ-iem

A.

elkon-i elkoņ-us

I.

ar elkon-i ar elkoņ-iem

L.

elkon-ī elkoņ-os

V.

elkon! elkon-i! elkoņ-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Treniņā elkonis atkal lika par sevi manīt.

2) izteicēja daļaTas tiešām bija elkonis.

3) galvenais loceklisSavainotais elkonis.

4) papildinātājs – Valdis skatījās uz savu nobrāzto elkoni un sasisto ceļgalu.

5) apzīmētājsElkoņa locītava ir vītņveida locītava.

6) vietas apstāklisSāpes bija kaut kur dziļi elkonī.



atspiesties uz elkoņiem, ieķerties elkonī, paņemt pie elkoņa, piegrūst ar elkoni, satvert aiz elkoņa



elkonis, -ņa, v.

1. Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus. Rokas daļa pie šīs locītavas.

Elkoņa kauls anat. – viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē.

Strādāt ar elkoņiem sar. – grūstīties.

Cilvēki ir, tikai jāprot atrast, draudzīgi paņemt zem elkoņa, un tie nāks līdzi. Sakse 7, 301.

.. es kritu. Tas nu vēl būtu tīrais nieks, ja negadītos turpat spainis ar karstu ūdeni, kurā neviļus iegrūdu roku gandrīz līdz elkonim un applaucēju. Austriņš 1, 212.

pārn. Meža elkonī kā spilvenā tā [pļava] gulēja. Koki, zariem zālē iegrimuši, to sargāja. Brigadere 2, 305.

2. Piedurknes daļa šīs locītavas vietā.

Vecs, rūtains krekls trīskārt lāpītiem elkoņiem. Zigmonte 1, 244. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


elkonis  alkiune 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


lkuônis; arī lkuôns. demin. lkuônĩc. ìegrûž màn lkuôni sãnuôs.

Piedurkne rokas locītavas vietā: a garãm  rùokãm bi visi kr¥kli, lĩdz lkuônìm nebi.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 313]


Sportā atbalsta elkonis, sitiens ar elkoni, elkoņsargs.

 

Medicīnāelkoņa artērija, elkoņa bedrīte, elkoņa galviņa, elkoņa muskulis, elkoņa nervs, elkoņa limfmezgli, elkoņa locītava, elkoņa kauls, tenisista elkonis.


Transportā, mašīnbūvēelkoņbalsts.


Vietvārdi – Elkūne, ceļa gabals Stirnienē.


Latv. elkonis (lš. alkEnė, apv. elkEnė ‘elkonis; līkums, izliekums’, pr. alkunis, kr. локоть, čehu loket, vācu Ellenbogen, latīņu ulna ‘elkonis, roka’, hebreju alkištan- ‘zars’).

Pamatā indoeiropiešu sakne *el- ‘liekt’ + k paplašinājums, no kā radies apv. elks ‘līkums, leņķis’ („lejā ceļš griežas itin asā elkā”). Ar senu nozīmes pārnesumu elks arī ‘elkonis’ („tam iegrūda ar elku krietnu grūdienu”). Blakus formai elks ar piedēkli -ōn-, kas pārveidojies par –uon-, radies atvasinājums ‘elkonis’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 263–264]


angļu  elbow

baltkrievu  локаць

čigānu – kun

franču – coude

grieķu  αγκώνα

igauņu  küünarnukk

ivritā  מרפק

krievu  локоть

latīņu  cubitus

lietuviešu  alkūnė

lībiešu  kīndõrbū

poļu  łokieć

somu  kyynärpää

ukraiņu  лікоть

vācu  der Ellenbogen

zviedru  armbåge



Ja elkoni atsit, tevi mīļākais jeb mīļākā piemin.



Maza cilvēka vakara lūgšana


Dieviņ! Tu esi tik liels un labs!

Tev elkoņi stipri un gari;

kad dienā tos sniedzi caur mākoņiem,

Tu visus noglaudīt vari —

rudzlauku un pienenes ceļmalā,

un visgarāko liepu pagalmā,

un stārķi, un Janku, un mani arī.

Dieviņ, man tagad nu miedziņš nāk,

jau circenīts krāsnī kaļ gurdenāk —

Kad aizmigšu būsi tik labs tak, vai nē?

man dārzā, zem ābeles, dobītē,

tur, kur tas iespraustais kadiķīts,

viens cukurzirnītis iestādīts.

Un kamēr es pats būšu apgulies,

viņš gribēs uzdīgt un paaugties…

Bet zeme tik cieta, un viņam, varbūt,

būs zaļo galviņu pacelt grūt,

tad viņam gan, Dieviņ, Tu piepalīdz!…

Bet zaķis ja atnāk, tad nelaid to klāt!

Rīt gribu ko labu Tev izdomāt…

Kā veļas nu miedziņš, mīksts, smaržīgs un balts

Tik saki vēl viņam, lai aug labi salds! [Bārda 1990 : 29]


Tas bija tas pats puika ar plato, līko degunu, kas jau pirmāk bija Jancim atgādinājis aiztaisīt durvis.

– Ko nu tu zini, kā man žēl! – Jancis nicīgi atbildēja un nogriezās atkal uz loga pusi.

– Vai tu re, kas par muti! – svešais puika noteica un, sāņus kā gailis Jancim pieiedams, iegrūda tam elkoni sānos.

– Liec mani mierā! – Jancis sacīja, bet grūdienu nepalika parādā: galds vien nobrīkšķēja, kad svešais uzdrāžās tam virsū. [Valdis 1992 : 202]



2011. gada 25. aprīlī pārbaudes spēlē pret Norvēģiju Latvijas hokeja izlases aizsargs Artūrs Kulda guva elkoņa traumu, kuras dēļ spēli nespēja aizvadīt līdz galam, taču savainojumam nevajadzētu liegt iespēju viņam piedalīties pasaules čempionātā (PČ) Slovākijā.

Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks pavēstīja, ka Kuldam uz elkoņa jāuzliek šuves, taču aizsargs pēc rakstura esot cīnītājs, tāpēc šī problēma viņam netraucēs spēlēt Slovākijā.
[Sagatavots pēc: BNS 2011 : http://www.diena.lv/]



Ģederts Eliass Pie loga.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Arhitekts Marks Vitrūvijs Pollions (latīņu: Marcus Vitruvius Pollio; dzīv. 1. gs. p. m. ē. beigās) savā darbā „Par arhitektūru” saka, ka dabas izveidotie cilvēka ķermeņa izmēri ir šādi: četri pirksti veido plaukstas platumu, četras plaukstas atbilst pēdai, sešas plaukstas – vienam elkonim, četri elkoņi – cilvēka augumam.
[Sagatavots pēc: http://eng.archinform.net/]



Dziesma Dzejnieka dziesma. Māras Zālītes vārdi, Jāņa Lūsēna mūzika.


Dziesma Pūlī. Guntara Rača vārdi, Ainara Virgas mūzika.


Dziesma Ringā. Nataradžas vārdi, Aigara Grāvera mūzika.


Senajā Ēģiptē bijusi mērvienība „piramīdas elkonis”, ko izmantoja celtnieki un kas vienlīdzīgs 635,66 milimetriem.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]