Tradicionālā transkripcija

[Ʒìrdêt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣirdeːˀt]


[Ʒ] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[r] ’skanenis’.’]

[d] – balsīgais troksnenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis


Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.



dzirdsakne

-ē-piedēklis

tgalotne

dzirdē – vārda celms

-ētizskaņa






dzirdēt patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa  

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzird-u

dzird-am

esmu dzirdē-j-is

esmu dzirdē-j-us-i

esam dzirdē-j-uš-i

esam dzirdē-j-uš-as

2.

dzird-i

dzird-at

esi dzirdē-j-is

esi dzirdē-j-us-i

esat dzirdē-j-uš-i

esat dzirdē-j-uš-as

3.

dzird

dzird

ir dzirdē-j-is

ir dzirdē-j-us-i

ir dzirdē-j-uš-i

ir dzirdē-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzirdē-j-u

dzirdē-j-ām

biju dzirdē-j-is

biju dzirdē-j-us-i

bijām dzirdē-j-uš-i

bijām dzirdē-j-uš-as

2.

dzirdē-j-i

dzirdē-j-āt

biji dzirdē-j-is

biji dzirdē-j-us-i

bijāt dzirdē-j-uš-i

bijāt dzirdē-j-uš-as

3.

dzirdē-j-a

dzirdē-j-a

bija dzirdē-j-is

bija dzirdē-j-us-i

bija dzirdē-j-uš-i

bija dzirdē-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzirdē-j-u

dzirdē-j-ām

biju dzirdē-j-is

biju dzirdē-j-us-i

bijām dzirdē-j-uš-i

bijām dzirdē-j-uš-as

2.

dzirdē-j-i

dzirdē-j-āt

biji dzirdē-j-is

biji dzirdē-j-us-i

bijāt dzirdē-j-uš-i

bijāt dzirdē-j-uš-as

3.

dzirdē-j-a

dzirdē-j-a

bija dzirdē-j-is

bija dzirdē-j-us-i

bija dzirdē-j-uš-i

bija dzirdē-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiek dzirdē-t-s

tiek dzirdē-t-a

tiek dzirdē-t-i

tiek dzirdē-t-as

ir ticis dzirdē-t-s

ir tikusi dzirdē-t-a

ir tikuši dzirdē-t-i

ir tikušas dzirdē-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tika dzirdē-t-s

tika dzirdē-t-a

tika dzirdē-t-i

tika dzirdē-t-as

bija ticis dzird-ē-t-s

bija tikusi dzird-ē-t-a

bija tikuši dzird-ē-t-i

bija tikušas dzird-ē-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

tiks dzird-ē-t-s

tiks dzird-ē-t-a

tiks dzirdē-t-i

tiks dzirdē-t-as

būs ticis dzirdē-t-s

būs tikusi dzirdē-t-a

būs tikuši dzirdē-t-i

būs tikušas dzirdē-t-as

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzird-ot

esot dzirdē-j-is

esot dzirdē-j-us-i

esot dzirdē-j-uš-i

esot dzirdē-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzirdē-š-ot

būšot dzirdē-j-is

būšot dzirdē-j-us-i

būšot dzirdē-j-uš-i

būšot dzirdē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiekot dzirdē-t-s

tiekot dzirdē-t-a

tiekot dzirdē-t-i

tiekot dzirdē-t-as

esot ticis dzirdē-t-s

esot tikusi dzirdē-t-a

esot tikuši dzirdē-t-i

esot tikušas dzirdē-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tikšot dzirdē-t-s

tikšot dzirdē-t-a

tikšot dzirdē-t-i

tikšot dzirdē-t-as

būšot ticis dzirdē-t-s

būšot tikusi dzirdē-t-a

būšot tikuši dzirdē-t-i

būšot tikušas dzirdē-t-as

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzirdē-tu

būtu dzirdē-j-is

būtu dzirdē-j-us-i

būtu dzirdē-j-uš-i

būtu dzirdē-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

tiktu dzirdē-t-s

tiktu dzirdē-t-a

tiktu dzirdē-t-i

tiktu dzirdē-t-as

būtu ticis dzirdē-t-s

būtu tikusi dzirdē-t-a

būtu tikuši dzirdē-t-i

būtu tikušas dzirdē-t-as

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-dzird

ir bijis jā-dzird

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-dzird

bija bijis jā-dzird

bija bijis jā-dzird

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-dzird

būs bijis jā-dzird

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-dzird

būtu bijis jā-dzird

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-dzird

esot bijis jā-dzird

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-dzird

būšot bijis jā-dzird

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

dzirdē-s-im!

2.

dzird-i!

dzird-iet!

3.

lai dzird!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsDzirdēt nozīmē uzmanīgi klausīties.

2) izteicējsEs dzirdu, kā zāle aug.

3) papildinātājs – Bija ērmīgi dzirdēt viņu runājam par godīgumu.



dzirdēt dziesmu

 

negribēt dzirdēt, kaut kas dzirdēts



dzirdēt, dzirdu, dzirdi, dzird, pag. dzirdēju; trans.

1. Ar ausi uztvert (skaņas).

Sīmanim gribējās ilgāk pakavēties dzimtajā ciemā, dzirdēt savējo valodu .. Sakse 2, 128.

// intrans. Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.

Viņš pirms dažiem gadiem bija izcietis smadzeņu iekaisumu un tagad nevarēja labi dzirdēt .. Kurcijs 4, 129.

2. Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).

„Dzirdēju, ka tu vakar ar Silabriedi esot bāries,” viņš sacīja. Blaumanis 6, 92.

// pārn. Nojaust, noprast.

Bet viņu balsis šoreiz neskan parasti, vienaldzīgi, tajās dzirdams it kā žēlums .. Birznieks-Upītis 1, 12.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dzirdēt – dzierdēt; izdzierst; dadzierst; dasadzierst; kas tik nav jādzird! – kuo vysa nadaīt dzierdēt!; slikti dzirdēt – nadadzierdēt; neko nevar dzirdēt – nikuo nasadzierd; no pazemes bija dzirdams troksnis – nu zamzemis dzierdējuos trūksnis 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


dzixdêt gùos labi dzixd.

Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju). i gàn dzixdc, ka vìlki uzbrukuši bràucẽjàm mežã.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 301]


Ne dzird, ne jūtsaka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.

 

(Kā) dzird – () runā, stāsta.


Negribēt (ne) dzirdētkategoriski pretoties kam, būt pret ko; neinteresēties par ko.


Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dzirdēt; liet. girdėti, pr. gerdaut ‘teikt’. Pamatā indoeiropiešu sakne gOer ar nozīmi ‘likt atskanēt balsij; slavēt, apsveikt’, skaņumijā gOy radies baltu *gir-, latv. dzir-. No šejienes radies apvidvārds dzirt ‘slavēt, godāt’.

Blakus verbiem dzirt un dzirst ‘uztvert, dzirdēt’ ir iteratīvais verbs dzirdēt, kura senākā nozīme laikam bijusi ‘atkārtoti slavēt, godināt’, no tā radies ‘uztvert slavinājumus, godinājumus’, savukārt no tā – ‘uztvert skaņas, runu’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 256]


angļu  hear

baltkrievu  пачуць

čigānu  šunáv

franču  entendre

grieķu  ακούω

igauņu  kuulma

ivritā  לשמוע

krievu  слышать

latīņu  audīre

lietuviešu  girdėti

lībiešu  kūlō

poļu  słyszeć

somu  kuulla

ukraiņu  почути

vācu  hören; vernéhmen

zviedru  höra



Arī kurls dzird, bet tikai to, ko tam nenāktos dzirdēt. [LSP 375 9027]

 

Lobu tōli dzerd, slyktu vēļ tōļōk. [LSP 1151 134]

 

Čaklis dzirdēt, daudz, runā maz. [LSP 13 949]

 

Kas runā to, ko grib, dabūs dzirdēt to, ko negrib. [Latīņu teiciens]

 

Tas, kurš ir jau tik kurls, ka pat no sava drauga nevēlas dzirdēt taisnību, ir neglābjams. [Cicerons]


Ja auss niez, tad dabūs jaunas ziņas dzirdēt.



Kas visu gan dzird, bet citam neizpauž. – Ausis. [LTM 532, 27]

 

Dzirdēt var, redzēt nevar;

Sajust var, bet noķert nevar. – Vējš. [LTM 383, 31]

 

Dzird cērtam, nedzird krītam. – Aitu cērp. [LTM 279, 175]

 

Liels, liels ciems – nedzird ne suņa rejam, ne gaiļa dziedam, bet visi iet ciemoties. – Kapsēta. [LTM 120, 77]

 

Visi dzird, neviens neredz. – Vējš. [LTM 917, 2268]



Sen dzirdēju, nu redzēju

To lepno tēva dēlu:

Liepu segli, lūku kāpšļi,

Vecu striķu iemauktiņi. [LD 14480-0]

 

Vakarā kalnā kāpu

Uz akmeņa gavilēt,

Lai skan meža virsūnītes,

Lai dzird mani bāleliņi. [LD 224-9]

 

Caur sieniņu es dzirdēju,

Ļaudis mani aprunāja.

Speru kāju, veru durvis,

Trūkst ļaudīm valodiņas. [LD 8603-12]


Kā cilvēks cēlies

Reiz Dievs biešu dobē mīcījis mālus un pa jokam uztaisījis cilvēku ar vienu aci, vienu ausi, vienu roku un vienu kāju, sacīdams:

– Labu redzēt, labu dzirdēt, labu darīt un labus ceļus staigāt! Un nolicies diendusā pēc grūtā darba.

Velns nav gribējis atpalikt, pielavījies pie Dieva darinājuma un ielicis cilvēkam otru aci, pielicis otru ausi, otru roku un otru kāju, smīnēdams:

– Ļaunu redzēt, ļaunu dzirdēt, ļaunu darīt un ļaunus ceļus staigāt!

Un aizskrējis pekles kambaros.

Dievs pamodies, izstaipījis kaulus, iepūtis cilvēkam dzīvību un aizlaidis savu radījumu pasaulē.

Tā radies cilvēks. Ne visai labs, ne visai ļauns. Vēlāk Dievs redzējis, ka cilvēku vēl nepietiek. Ko darīt?

Ilgi negudrodams, paņēmis sieku ābolu, pārgriezis katru ābolu uz pusēm un izkaisījis visas puses pa zemi, pārvērzdams tās par cilvēkiem.

Un reizē sacījis:

– Katrs lai meklē savu otro pusi!

Tā cilvēki vēl šodien meklē ikviens savu otro pusi. Un, kas ir no viena ābola, dzīvo saticīgi, bet tie cilvēki, kas nav no viena ābola, strīdas un plēšas.
[LTT 1961 : 163]


Advokāts tiesā:

– Cienījamie kungi! Pirms jūs nolasīsiet spriedumu manam aizstāvamajam, lūdzu ņemt vērā to, ka viņš ir kurls un nevarēja dzirdēt savu sirdsapziņas balsi, kas viņu brīdināja atturēties no nozieguma izdarīšanas!

 

Tiesnesis: „Apklustiet beidzot visi. Tas troksnis ir neciešams. Es izskatu šodien jau trešo lietu un joprojām nedzirdu nevienu vārdu!”

 

– Vecmāmiņ, vecmāmiņ, kāpēc tev ir tik lielas acis?

– Lai tevi labāk varētu saredzēt…

– Bet kāpēc tev ir tik lielas ausis?

– Lai tevi labāk varētu sadzirdēt…

– Bet kāpēc tev ir tik liels deguns?

– Mēs taču esam ziloņi, mazdēliņ…



Klusums

 

Vai jūs dzirdat, kā klusums kliedz?

 

Kapos zārkus lauž līķi,

tukšās istabās lien.

Pār vēstures dīķi

pasauļu vēji skrien,

uz pleca raud brīvības sapnis.

 

Vai jūs zināt, cik klusums baigs?

 

Mēmās sienas dveš vaidus,

nāvē ļimst tulpes zieds slaiks.

Ļaudis veras pār jumtiem un gaida,

stingst virs galvas tik laiks,

ilgu spārni mirkst asarās slapji.

 

Vai jūtat, kāds klusuma smeldzei spars?

 

Pierē ēnu met domu rieva,

tāda cietuma nav, kur ieslogāms gars;

lūpās ir sāpes, bet acīs zib nieva, –

sveiks esi, cīņas pavasars,

tavās straumēs plaukst brīvības sapnis. [Skujiņa 2004 : 68]

 

 

Lielā piektdiena

 

Mēma un smaga nakts.

Visa dzīvība nospiesta bailēs, –

Sastingusi tik tikko iedrīkstas elpot, –

Slēpjas zem miega bezapziņas segas,

Lai ne redzēt, ne dzirdēt, ne just,

Ātrāk lai pāriet tā laika šalts,

Kas tik mēma un smaga kā nakts.

Vienam un modram būt,

Līdzi nospiestam zemē gulēt,

Bet visas briesmas redzēt un dzirdēt, un just,

Platām acīm dzirdēt, ka nav nekas redzams,

Vaļā ausīm dzirdēt, ka nav nekas dzirdams.

Modriem prātiem just, ka jūtams ir gals,

Briesmu asmeņus durt visus vienā sirdī

Kas tik mēma un smaga kā nakts. [Rainis 1979 : 147]

 

Vārds dzirdēt izmantots arī Janas Egles dzejas krājuma nosaukumā Dzirdēt noklusēto (2002).


„Nē, nerunā. Es negribu dzirdēt. Es jau dzirdēju no tevis, ko tu pūlim teici.”

„Arī tev būs jānāk pa to pašu ceļu, kuru es eju, kad tu to atzīsi.”

„Nekad es neiešu pa jūsu ceļu .. Un tur vairs atsvabināšanās nav.”

„Bet paklausies tak, Viktorij.”

„Nē, ej; es nekā negribu dzirdēt.” [Akuraters 1972 : 47]

 

Vārds dzirdēt izmantots arī daiļdarbu nosaukumos: 

Ilzes Indrānes romānā Zemesvēzi dzirdēt (1986); 

Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājumā Redzēts, dzirdēts un justs (1940).



Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, jo ar tās palīdzību notiek cilvēku savstarpējā komunikācija. Jebkura skaņa, kuru mēs dzirdam, ir skaņas viļņu rezultāts, kas liek vibrēt ausu bungādiņām. Šīs vibrācijas tiek pārvadītas pa sīkajiem kauliņiem vidusausī, tad iekšējā ausī tās tiek pārvērstas nervu impulsos, kas pa īpašiem dzirdes nerviem pārvietojas līdz noteiktam smadzeņu apvidum to mugurējā daļā. Pēc tam smadzeņu garoza šo ziņu apstrādā, liekot saprast, ko mēs dzirdam. [Mieze 2011 : http://www.valka24.lv/]



Gata Šļūkas karikatūra Latvija, mēs tevi dzirdam!



Dziesma Es tevi dzirdu. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika, no mūzikla „Leģenda par Zaļo jumpravu”.

 

Dziesma Vai tu mani dzirdi? Guntara Rača vārdi, Ulda Marhilēviča mūzika, izpilda grupa „Liepājas brāļi”.

 

Dziesma Māmiņ, vai dzirdi? Arņa Medņa vārdi un mūzika.