dzirdēt

Tradicionālā transkripcija

[Ʒìrdêt]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣirdeːˀt]

[Ʒ] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[d] – balsīgais troksnenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.

dzirdēt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dzirdēt nozīmē uzmanīgi klausīties.

2) izteicējs – Es dzirdu, kā zāle aug.

3) papildinātājs – Bija ērmīgi dzirdēt viņu runājam par godīgumu.

dzirdēt, dzirdu, dzirdi, dzird, pag. dzirdēju; trans.

1. Ar ausi uztvert (skaņas).

Sīmanim gribējās ilgāk pakavēties dzimtajā ciemā, dzirdēt savējo valodu .. Sakse 2, 128.

// intrans. Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.

Viņš pirms dažiem gadiem bija izcietis smadzeņu iekaisumu un tagad nevarēja labi dzirdēt .. Kurcijs 4, 129.

2. Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).

„Dzirdēju, ka tu vakar ar Silabriedi esot bāries,” viņš sacīja. Blaumanis 6, 92.

// pārn. Nojaust, noprast.

Bet viņu balsis šoreiz neskan parasti, vienaldzīgi, tajās dzirdams it kā žēlums .. Birznieks-Upītis 1, 12.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

dzirdēt – dzierdēt; izdzierst; dadzierst; dasadzierst; kas tik nav jādzird! – kuo vysa nadaīt dzierdēt!; slikti dzirdēt – nadadzierdēt; neko nevar dzirdēt – nikuo nasadzierd; no pazemes bija dzirdams troksnis – nu zamzemis dzierdējuos trūksnis
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

dzixdêt gùos labi dzixd.

Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju). i gàn dzixdc, ka vìlki uzbrukuši bràucẽjàm mežã.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 301]

Ne dzird, ne jūt – saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.

(Kā) dzird – (kā) runā, stāsta.

Negribēt (ne) dzirdēt – kategoriski pretoties kam, būt pret ko; neinteresēties par ko.

Kur tas dzirdēts! – izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

dzirdēt; liet. girdėti, pr. gerdaut ‘teikt’. Pamatā indoeiropiešu sakne g^Oer ar nozīmi ‘likt atskanēt balsij; slavēt, apsveikt’, skaņumijā g^Oy– radies baltu *gir-, latv. dzir-. No šejienes radies apvidvārds dzirt ‘slavēt, godāt’.

Blakus verbiem dzirt un dzirst ‘uztvert, dzirdēt’ ir iteratīvais verbs dzirdēt, kura senākā nozīme laikam bijusi ‘atkārtoti slavēt, godināt’, no tā radies ‘uztvert slavinājumus, godinājumus’, savukārt no tā – ‘uztvert skaņas, runu’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 256]

angļu – hear

baltkrievu – пачуць

čigānu – šunáv

franču – entendre

grieķu – ακούω

igauņu – kuulma

ivritā – לשמוע

krievu – слышать

latīņu – audīre

lietuviešu – girdėti

lībiešu – kūlō

poļu – słyszeć

somu – kuulla

ukraiņu – почути

vācu – hören; vernéhmen

zviedru – höra

Kas visu gan dzird, bet citam neizpauž. – Ausis. [LTM 532, 27]

Dzirdēt var, redzēt nevar;

Sajust var, bet noķert nevar. – Vējš. [LTM 383, 31]

Dzird cērtam, nedzird krītam. – Aitu cērp. [LTM 279, 175]

Liels, liels ciems – nedzird ne suņa rejam, ne gaiļa dziedam, bet visi iet ciemoties. – Kapsēta. [LTM 120, 77]

Visi dzird, neviens neredz. – Vējš. [LTM 917, 2268]

Klusums

Vai jūs dzirdat, kā klusums kliedz?

Kapos zārkus lauž līķi,

tukšās istabās lien.

Pār vēstures dīķi

pasauļu vēji skrien,

uz pleca raud brīvības sapnis.

Vai jūs zināt, cik klusums baigs?

Mēmās sienas dveš vaidus,

nāvē ļimst tulpes zieds slaiks.

Ļaudis veras pār jumtiem un gaida,

stingst virs galvas tik laiks,

ilgu spārni mirkst asarās slapji.

Vai jūtat, kāds klusuma smeldzei spars?

Pierē ēnu met domu rieva,

tāda cietuma nav, kur ieslogāms gars;

lūpās ir sāpes, bet acīs zib nieva, –

sveiks esi, cīņas pavasars,

tavās straumēs plaukst brīvības sapnis. [Skujiņa 2004 : 68]

Lielā piektdiena

Mēma un smaga nakts.

Visa dzīvība nospiesta bailēs, –

Sastingusi tik tikko iedrīkstas elpot, –

Slēpjas zem miega bezapziņas segas,

Lai ne redzēt, ne dzirdēt, ne just,

Ātrāk lai pāriet tā laika šalts,

Kas tik mēma un smaga kā nakts.

Vienam un modram būt,

Līdzi nospiestam zemē gulēt,

Bet visas briesmas redzēt un dzirdēt, un just,

Platām acīm dzirdēt, ka nav nekas redzams,

Vaļā ausīm dzirdēt, ka nav nekas dzirdams.

Modriem prātiem just, ka jūtams ir gals,

Briesmu asmeņus durt visus vienā sirdī

Kas tik mēma un smaga kā nakts. [Rainis 1979 : 147]

●

Vārds dzirdēt izmantots arī Janas Egles dzejas krājuma nosaukumā Dzirdēt noklusēto (2002).

„Nē, nerunā. Es negribu dzirdēt. Es jau dzirdēju no tevis, ko tu pūlim teici.”

„Arī tev būs jānāk pa to pašu ceļu, kuru es eju, kad tu to atzīsi.”

„Nekad es neiešu pa jūsu ceļu .. Un tur vairs atsvabināšanās nav.”

„Bet paklausies tak, Viktorij.”

„Nē, ej; es nekā negribu dzirdēt.” [Akuraters 1972 : 47]

●

Vārds dzirdēt izmantots arī daiļdarbu nosaukumos: 

Ilzes Indrānes romānā Zemesvēzi dzirdēt (1986);

Jāņa Jaunsudrabiņa stāstu krājumā Redzēts, dzirdēts un justs (1940).

Gata Šļūkas karikatūra Latvija, mēs tevi dzirdam!