Tradicionālā transkripcija

[Ʒìmt]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣimt]


[Ʒ] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[m] ’skanenis’.’]

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.



dzimsakne, vārda celms

tgalotne




dzimtais




dzimt patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija 

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzim-st-u

dzim-st-am

esmu dzim-is

esmu dzim-us-i

esam dzim-uš-i

esam dzim-uš-as

2.

dzim-st-i

dzim-st-at

esi dzim-is

esi dzim-us-i

esat dzim-uš-i

esat dzim-uš-as

3.

dzim-st

dzim-st

ir dzim-is

ir dzim-us-i

ir dzim-uš-i

ir dzim-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzim-u

dzim-ām

biju dzim-is

biju dzim-us-i

bijām dzim-uš-i

bijām dzim-uš-as

2.

dzim-i

dzim-āt

biji dzim-is

biji dzim-us-i

bijāt dzim-uš-i

bijāt dzim-uš-as

3.

dzim-a

dzim-a

bija dzim-is

bija dzim-us-i

bija dzim-uš-i

bija dzim-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzim-š-u

dzim-s-im

būšu dzim-is

būšu dzim-us-i

būsim dzim-uš-i

būsim dzim-uš-as

2.

dzim-s-i

dzim-s-it/dzim-s-iet

būsi dzim-is

būsi dzim-us-i

būsit/būsiet dzim-uš-i

būsit/būsiet dzim-uš-as

3.

dzim-s

dzim-s

būs dzim-is

būs dzim-us-i

būs dzim-uš-i

būs dzim-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzim-st-ot

esot dzim-is

esot dzim-us-i

esot dzim-uš-i

esot dzim-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzim-š-ot

būšot dzim-is

būšot dzim-us-i

būšot dzim-uš-i

būšot dzim-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

dzim-tu

būtu dzim-is

būtu dzim-us-i

būtu dzim-uš-i

būtu dzim-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

 

 

 

 

2.

3.

 

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

ir jā-dzim-st

ir bijis jā-dzim-st

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

bija jā-dzim-st

bija bijis jā-dzim-st

bija bijis jā-dzim-st

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būs jā-dzim-st

būs bijis jā-dzim-st

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būtu jā-dzim-st

būtu bijis jā-dzim-st

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

esot jā-dzim-st

esot bijis jā-dzim-st

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

1.

būšot jā-dzim-st

būšot bijis jā-dzim-st

2.

3.

 

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk.

dsk.

1.

dzim-s-im!

2.

dzim-st-i!

dzim-st-iet!

3.

lai dzim-st!


Teikumā var būt izteicējsLabākās idejas dzimst naktī.



dzimst bērns, dzimst ideja, dzimst jūtas



dzimt, dzimstu, dzimsti, dzimst, pag. dzimu; intrans.

Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.

Paskaties visapkārt – kad Auruciemā dzimst bērni? Rudeņos… Visas manas četras meitas pasaulē nākušas rudenī. Līvs 2, 130.

// pārn. Rasties, veidoties (par parādībām dabā).

Divu upju satekā pret rietumiem paceļas stāva klints. Mūsa un Mēmele te saplūst kopā – un dzimst jauna upe. Vanags 6, 80.

// pārn. Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā).

// pārn. Tikt veidotam, gatavotam (par priekšmetiem, materiālām vērtībām).

.. upju krastos spēkstacijas dzimst. Vējāns 1, 55.

// pārn. Veidoties, rasties (par domām, atziņām, idejām u. tml.).

No vārpu valodām dzimst dainu dzīvās rindas, Kas līdzi Daugavai no bērziem nebeigs līt. Liesma 59, 1, 1.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dzimt – dzimt; radeitīs poēt.; atsarast poēt.; pirtī dzima gudri vīri folkl. – piertī dzyma gudri veiri
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


dzimt

agrâk nelaîda ne tùvumã [svešu cilvēku], ka b¥rs dzima.

viņi ¥suõt dzimuši iguôņi.  
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 300]


dzimt – rasties, izcelties, izveidoties


dzimt mirt


Dzimis zem laimīgas zvaigznessaka par cilvēku, kam dzīvē viss veicas.


Dzimis laimes krekliņāsaka par cilvēku, kam dzīvē viss veicas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dzimt; liet. gihti, pr. gemmons ‘dzimis’, gemmans ‘dzemdējis’. Pamatā indoeiropiešu sakne *gOem- ar nozīmi ‘iet, nākt; dzimt’, no kā baltu *gem- un latviešu dzem-. Saknes zuduma pakāpē radies verbs dzimt. Nozīmes pārnesums ‘nākt’ → ’nākt pasaulē, dzimt’. Saknes pamatpakāpe redzama senākajās tagadnes formās, piem., (es) dzemu ‘dzimstu’, kas sastopama izloksnēs, folklorā un senākajā literatūrā.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 253–254]


angļu  be born

baltkrievu  радзіцца

čigānu  ločòváv

franču  être né

grieķu  να γεννηθεί

igauņu  sündima

ivritā  להיוולד

krievu  родиться

latīņu  nāscī

lietuviešu  gimti

poļu  urodzić się

somu  syntyä

ukraiņu  народитися

vācu  geboren werden

zviedru  födas



Kas pirmais dzimis, tas pirmais jāēd. [LSP 609 5436]

 

Vai tad tu vakar dzimis vai? [LSP 279 1338]

 

Kas dzimst, tas mirst. [LSP 1599 5176]


Kas vecā mēnesī dzimis, tas ātri dzīve.

 

Jaunā mēnesī dzimuši cilvēki ārsta nemaz nepazīst, bet vecā mēnesī dzimuši ātri noveco un nosirmo, agri tiem izkrīt zobi, un viņi paliek neprecējušies.



Ūdenī dzimis, no ūdens bīstas. – Sāls. [LTM 1730, 23162]

 

Mežā dzimis, mežā audzis,

Pārnāk mājā, citu grūž laukā. – Slota. [LTM 884, 4075]

 

Es esmu divreiz dzimis,

Divreiz pasaulē nācis;

No kā esmu nācis,

Par tādu palicis. – Ola, cālis, vista. [LTM 1730, 11939]

 

Divas reizes dzimst,

Bet vienu reizi mirst. – Ola, cālis, vista. [LTM 400, 116]

 

Mežā dzimis, mežā audzis,

Pārnāk mājā, gauži raud. – Kokle. [LTM 1311, 3163]



Ai, Vācieti, vella bērns,

Dzimt tev bij, neuzaugt,

Kam tu manus bāleliņus

Kā pelītes spīdzināji. [LD 31857-0]

 

Dod, Dieviņ, šovasar

Labi man noganīt,

Vilciņam aklam dzimt,

Lāčam strupu deguniņu;

Vilkam ganu neredzēt,

Lāčam auzu nebradāt. [LD 28850-1]

 

Smuka, balta mūs’ māsiņa,

Jāņos dzima saulītē;

Ruds, pelēks tautu dēls,

Ziemu dzima ziemelī. [LD 21347-13]

 

Stallī dzima kumeliņis

No dzeltena auzu salma;

Pirtī dzima arājiņis

No slotiņu lapiņām. [1148-0]

 

Laime, laime tai mātei,

Tai meitiņas ātri auga:

Piektdien dzima, sestdien auga,

Svētdien jāja precinieki. [LD 2839-1]


VĒSTULE MINISTRAM

Cien. ministra kungs!

Vēršos pie Jums ar lūgumu palīdzēt. Man ir 24 gadi. Apstākļu spiests, apprecējos ar 44 gadus vecu atraitni. Viņai ir meita, kurai ir 25 gadi. Mans tēvs viņu apprecēja. Iznāk, ka mans tēvs ir manas meitas vīrs. Tādējādi mana meita ir mana pamāte, jo ir mana tēva sieva. Mums ar sievu piedzima dēls. Viņš kļuva par mana tēva sievas brāli un tēva brālēnu. Viņš kļuva arī par manu onkuli, jo ir pamātes brālis. Mans dēls ir mans onkulis! Mana tēva sieva arī laida pasaulē dēliņu. Viņš uzreiz kļuva par manu brāli, jo ir mana tēva dēls, un mans mazdēls, jo ir manas sievas dēls. Iznāk, ka esmu savas sievas brālis, jo esmu sava dēla brālis. Galu galā iznāk, ka esmu pats sev vectēvs. Tādēļ, ņemot iepriekšminēto vērā, ministra kungs, lūdzu Jūs veikt nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotu mani no obligātā dienesta, jo pēc likuma iesaukt armijā tēvu, dēlu un vectēvu vienlaicīgi nedrīkst!



ZĀRA. Es redzēt, kad vinem ar muti slikte prece vairs nevarēs pataisīt par labu! [Blaumanis 2006 : 76]



[..] pensionāru skaits nesamazinās, jo starp aizbraukušajiem uz citām valstīm ir ļoti maz pensionāru, līdz ar to krietni samazinājies strādājošo iedzīvotāju skaits. Starp aizbraukušajiem ir daudz jaunu cilvēku, kuri ir reproduktīvajā vecumā un plāno veidot ģimeni, līdz ar to nākotnē Latvijā bērnu dzims vēl mazāk.
[LETA 2011 : http://www.diena.lv/]



Autore K. Sergejeva.

 

Autore K. Sergejeva.



Dziesma Dzimis Latvijā. Guntara Rača vārdi, Tomasa Kleina mūzika.

 

Dziesma Rīta skaistums. Jāņa Petera vārdi, Raimonda Paula mūzika.

 

Tautasdziesma Dziedot dzimu, dziedot augu.

 

Dziesma Filma beigusies. Guntara Rača vārdi, Ainara Virgas mūzika, izpilda grupa „Liepājas brāļi”.