Tradicionālā transkripcija

[õiêsma]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣi͜eˀsmɑ̆]


[õ– balsīgais troksnenis

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[m] ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



dzie-sakne

-sm-piedēklis

-a galotne

dziesm– vārda celms

-smaizskaņa




dzie-sm-u+svētk-i

dzie-sm-u+spēl-e

dzie-sm-u+var-a

diž+dzie-sm-a

rot-aļ+dzie-sm-a

šūp-uļ+dzie-sm-a

taut-as+dzie-sm-a




dziesma patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija  

 

 

vsk.

dsk.

N.

dziesm-a     

dziesm-as

Ģ.

dziesm-as

dziesm-u

D.

dziesm-ai    

dziesm-ām

A.

dziesm-u     

dziesm-as

I.

ar dziesm-u 

ar dziesm-ām

L.

dziesm-ā

dziesm-ās

V.

dziesm-a!    

dziesm-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dziesma palīdzēja izturēt grūtos laikus.

2) izteicēja daļair populāra dziesma.

3) galvenais loceklis – Romantiska dziesma.

4) papildinātājs – Viņi būs spiesti klausīties mūsu dziesmu.

5) apzīmētājsDziesmas piedziedājums bija lipīgs.

6) vietas apstāklisKatrs var saklausīt sev ko tuvu šai dziesmā.



dziesmu svētki, dziesmas teksts

 

estrādes dziesma, gulbja dziesma, kora dziesma, mīlestības dziesma, slavas dziesma, tautas dziesma, uzvaras dziesma

 

jauna dziesma, klusa dziesma, liriska dziesma, romantiska dziesma, skaista dziesma, skaļa dziesma, skanīga dziesma, solo dziesma, sveša dziesma, veca dziesma

 

mana dziesma, mūsu dziesma

 

nodziedāt dziesmu, sākt dziesmu



dziesma, -as, s.

1. Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.

Solo dziesma. Kora dziesma. Revolucionāra dziesma. Liriski romantiska dziesma. Estrādes dziesma. Dziesmas melodija. Dziesmas teksts.

Tautas dziesma – šāds skaņdarbs tautas mūzikā.

Dziesmu svētkiapvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.

Dziesmu dienaapvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.

Dziesmu karš – koru sacensības dziesmu svētkos.

Dziesma bez vārdiem – neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.

Dziesmu spēle – dziesmuspēle.

Dziesmu grāmatareliģisku dziesmu krājums.

2. Teksts (šādam skaņdarbam), arī dzejolis.

Ierakstīt kladē dziesmu.

3. Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.

Strazda dziesma. Gaiļa dziesma. Klausīties lakstīgalas dziesmā.

Virs rudzu lauka iesāka cīrulis savu skaļo rīta dziesmu.. Birznieks-Upītis 6, 133.

// Skaņu kopums, ko rada kukaiņi.

Circeņa dziesma.

4. poēt. Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma.

.. vējš biezajās skujās šalkoja smagu dziesmu .. Birze 1, 42.

5. sar. Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.

6. vienk. Kakls, rīkle.

.. mazajam Vilnim acis zibēja kā vanadzēnam, kas tikko grasās ķert pie dziesmas savu pirmo cāli. Saulītis 12, 155.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dziesma  dzīsme; garīgā dziesma dīvadzīsme; cīruļa dziesma ceiruļa dzīsme
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


dziêsma demin. dziêsmĩna. skuõluôtãš mâcija dziêdât visâdas tàutas dziêsmas.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 299]


Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) sar. – runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.


Dziedāt savu dziesmu sar. – runāt, neuzklausot citus, citu iebildumus.


Slavas dziesmaspārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.


Nodziedāt (savu) dziesmu vienk. – nomirt. Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Aizņemt (aizvilkt) dziesmu kādam vienk. nogalināt, nokaut.


Dziedāt slavas dziesmascildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt.


Dziesma ir ciet kādam vienk. – saka, ja kādam smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas.


Dziesma (arī dziesmiņa) ir nodziedāta sar. – kādam vairs nav varas, priekšrocību, ietekmes. Kādam ir beigas, jāmirst.


Vecā dziesma; vecais meldiņš sar. – bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas. 
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 294–295]


Muzikoloģijādziesmas teikšana; dziesmīgums; dziesmuspēle; rotaļdejas dziesma; tautas dziesminieks.


UzvārdiDziesma.

 

Vietvārdi – Dziesmukalns, kalns Kalncempjos; Dziesmusvētku parks, parks Rīgā.

 

Ergonīmi (organizāciju, uzņēmumu, iestāžu nosaukumi) – Dziesmuvara, biedrība un koris.


dziesma, apv. dziesme. Tās pašas cilmes kā dziedāt: atvasinājums no pamatverba *dziet vai arī *gied-smā- > dziesma.

Jādomā par vārdu dziesma un gaisma etimoloģiskajiem, mitoloģiskajiem un kultūrvēsturiskajiem sakariem. daļa putnu. Iespējams, ka primārais verbs *gēi-tei- ar fonētiskajiem variantiem nozīmēja gan ‘tapt gaišam’, gan arī ‘ar gavilēm apsveikt gaismu; ar dziedāšanu pavēstīt gaismas aušanu’.

Latviešu valodā dziesma ietver visus vokālo skaņdarbu veidus, bet lietuviešu valodā giesmė ir tikai garīga (ar mītu saistīta!) vai svinīga dziesma pretstatā parastajai dziesmai, dainai (daina). Tas liecina par vārda sakņošanos tālās mitoloģiskās tradīcijās, tā kādreizējo sakrālo raksturu.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 251–252]


angļu  song

baltkrievu  песня

čigānu  gilí

franču  chanson

grieķu  τραγούδι

igauņu  laul

ivritā  שיר

krievu  песня

latīņu  carmen

lietuviešu  daina

lībiešu  loul

poļu  piosenka

somu  laulu

ukraiņu  пісня

vācu  das Lied

zviedru  sång



Kas dziesmiņas nedzied, tas slinkumu lāpa. [LSP 1225 6860]

 

Kaids tu pats, taida tova i dzīsme. [LSP 1779 1197]

 

Kāds dziedātājs, tāda dziesma. [LSP 72 14219]

 

Kas dziesmas dzied, tas ļauna nedomā. [LSP 1880 2544]

 

Kas negrib strādāt, tam jāraksta dziesmas. [LSP 160 172]

 

Kur dziesmas skan, tur briesmu nav. [LSP 1225 1622]

 

Kur dziesmas dzied, tur laime līdzi iet. [LSP 1880 2543]

 

Katram patīk sava dziesma. [LSP 828 4305]


Dziesmas nevajaga dziedāt agri rītā, jo tad vēlāk vajaga raudāt.

 

Ja jauni cilvēki bieži saiet kopā ar dziesmām, tad viņiem būs jāizklīst.


Dziesma būtu, dziesma būtu,

Kaut bijuse otra puse;

Būt’ man skaista līgaviņa,

Kaut māsiņa nebijuse. [LD 918-0]

 

Es dzirdēju mellu bulli

No rītiņa maurojot:

Tā nebija buļļa dziesma,

Tā bij veca puiša dziesma. [LD 861-0]

 

Kādu dziesmu dziedāsim,

Launadziņu paēduši?

Dziedāsim mātes dziesmu

Par launaga devumiņu. [LD 1002-0]


Dzērves dziesma

Dzērve uzzinājusi, ka meitas, muižas riju kuldamas, arvien jauki dziedot. Aizlaidusies turp. Par nelaimi, bijusi sestdienas diena. Meitas, visu nedēļu kūlušas, jutušās gurdenas un nedziedājušas. Gadījies tā, ka rijnieki patlaban braukuši darbā un rati pa nedēļu tik ļoti izkaltuši, ka čīkstējuši un džerkstējuši kā bazūnes. Dzērve, nabadzīte, noklausījusies ratu džerksti un kliegusi pakaļ. Tā viņa vēl šodien klaigā.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]

 

Kā putni mācījušies dziedāt

[..] Putniem sākumā nav bijis dziesmu. Tad tie devušies pie cilvēkiem mācīties dziedāt. Dažs laidies sētā pie saimniecēm, dažs tīrumā pie arājiem, kur nu kurais cerējis dzirdēt jaukāku dziesmu. [..] 
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]

 

Cīruļa dziesma [http://www.pasakas.net/]

 

Irbes dziesma [http://www.pasakas.net/]


Māmiņa liek gulēt savu mazo dēlēnu, dzied viņam šūpuļdziesmas jau otro stundu, bet mazais kā nemieg, tā nemieg. Beigās viņš saka:

– Klau, māmiņ, tu, protams, superīgi dziedi, bet es gribu gulēt.



Lūgums


No dziesmas es esmu paņemts,

par dziesmu man jāpaliek,

sadedziniet reiz mani

un dziesmā reiz izkaisiet –

 

no dziesmas, kas ir mana zeme,

šie ļaudis un nami šie,

jūs paņēmāt kādreiz mani,

nu atpakaļ atlieciet. [Peters 2004 : 636]

 

 

***

nomodā tu man esi māte

aizmigusi kļūsti par meitu

pa vidu vienīgi dziesma sarkana neizbēgama

neizdziedama

dziesma. [Skujenieks 1995 : 140]


Dziedāja viesos atbraukušie kungi un kundzes vairākbalsīgi kādu Ziemassvētku dziesmu.

Viņa bija brīnum jauka, un Jancim gribējās arī dziedāt līdzi; bet viņš jau tās neprata.

Un kā lai arī drīkstētu, kur tik daudz staltu kungu un kundžu!

Kad dziesma bija galā, lielmāte paņēma uzšķirtu grāmatu, bet kāds kungs apsēdās pie klavierēm.

Tūliņ arī lielmāte teica: „No debesīm būs man atnest!”, un plašā zāle piepeši likās līgojās no spēcīgajām dziesmas skaņām.

Arī Jancis dziedāja līdz. Tikai sākumā viņam likās, ka balss nebija tik stingra kā aizvienam. Arī citiem viņa likās drusku trīcam.

Kad dziesma bija galā, lielmāte noskaitīja tēvreizi un līdz ar lielkungu gāja pie gara, visādām mantām apkrauta galda. [Valdis 1992 : 182–183]




Līdz ar dziesmu svētkiem latviešu arhitektūrā ienāca jauna tipa ēku celtniecība – estrāde vai slēgtā būve lielam dziedātāju skaitam.
[Sagatavots pēc: http://mmp.multiprese.lv/]



Dokumentālā filma Dziesma (1974). Režisors Laimons Gaigals.

 

Spēlfilma Četri pavasari (1975). Režisors Rolands Kalniņš.

 

Animācijas filma Pavasara dziesma (1984). Režisori Arnolds Burovs un Pēteris Trups.

 

Dokumentālā filma Vakardziesmas (1986). Režisors Andris Slapiņš.

 

Augstā dziesma (1989). Režisors Franks Hercs.

 

Dokumentālā filma Dziesmu vara (1990). Režisors Edvīns Andrejs Feldmanis.

 

Dokumentālā filma Likteņdziesma (1991). Režisors Leo Rage.

 

Īsmetrāžas spēlfilma Gaiļa dziesma (1995). Režisors Viesturs Kairišs.

 

Īsmetrāžas dokumentālā filma Dziesmusvētki (2003). Režisors Ivars Zviedris.

 

Dokumentālā filma Kokaru dziesmusvētki (2008). Režisori Gints Grūbe un Daina Rašenbauma.


Dziesma Dziesma nenosalst. Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika.

 

Dziesma Dziesma. Jāņa Pētera vārdi, Raimonda Paula mūzika.

 

Dziesma Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu. Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika.

 

Dziesma Dziesma par četriem baltiem krekliem. Māra Čaklā vārdi, Imanta Kalniņa mūzika.

 

Dziesma Mūžu mūžos būs dziesma. Imanta Ziedoņa vārdi, Valtera Kaminska mūzika.

 

Dziesma Mana dziesma. Renāra Kaupera mūzika un vārdi.

 

Dziesma Korķa dziesma. Imanta Ziedoņa vārdi, Raimonda Paula mūzika.


Dziesmu Pūrs” – mūzikas žurnāls, kas iznāca Rīgā no 1900. līdz 1903. gadam. Tajā tika publicētas galvenokārt vācu komponistu garīgās un laicīgās dziesmas korim un solistiem, kā arī vairāku latviešu komponistu darbi un tautasdziesmu apdares.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 339]


Dziesmu svētki – plaši apvienoto amatierkoru sarīkojumi, kas Latvijā notiek regulāri ik pēc dažiem gadiem. Latviešu dziesmu svētku tradīcija cieši saistīta ar tautas garīgo atmodu un jaunlatviešu kustību 19. gadsimta otrajā pusē.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 339–340]


„Dziesmusvētki” – tautas mākslas žurnāls. Iznāk kopš 1996. gada. Žurnāls informē lasītājus par latviešu dziesmu un deju svētku vēsturi, to organizēšanas gaitu, publicē rakstus, viedokļus un diskusijas par tautas mākslu.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 343]


„Dziesmuvara” – biedrība un koris. Dibināts 1925. gadā Rīgā kā studentu dziedāšanas biedrība un jauktais koris. 1944. gadā koris izbeidza darbību, daudzi dalībnieki emigrēja. 1953. gadā biedrība tika atjaunota ASV. Latvijā koris atjaunots 2000. gadā.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003 : 343–344]