dzert

dzer– – sakne, vārda celms

-t – galotne

dzert kafiju, dzert uz veselību, dzert vīnu, dzert tēju, dzert zāles

Kas dzer šodien reibst. [LSP 609 5010]

Pavasarī no strauta dzerot, jānospļaujas, lai klepus nepielīp.

Kad kakls dzerot nogārdz, tad sagaidāma kāda iedzeršana.

No tā spaiņa, kur zirgs vai cits kāds kustonis dzēris, nedrīkst dzert, jo tad nakti miegs nenāk.

Ja dod kādam dzert un pārlej trauka malām pāri, tad tas esot pelnījis.

Ja reibinošu dzērienu ņem no devēja pa rokas apakšu, tad var daudz izdzert, nemaz nereibstot.

Klusa, klusa istabiņa,

Kad kalpam kāzas dzēra;

Dzēr’ pašami saimniekam,

Tad trīc visa istabiņa. [LD 794-2]

Cīrulītis alu dara

Kumeliņa pēdiņā;

Tur dzer kungi, tur stārasti,

Zeme rīb dancojot. [LD 30089-0]

Sirmi zirgi auzas ēda,

Muguriņas sagriezuši;

Veci vīri alu dzēra,

Bārdas vien skurināja. [LD 19823-0]

Sīkstais saimnieks dod kalpam ūdeni dzert

Bija ļoti skops saimnieks: savam kalpam nevīdas ne paēst iedot; katrreiz priekš ēdiena lika kalpam izdzert krūzi ūdens, lai vēders pildītos un mazāk ieēstu. Bet reiz sīkstulis salīga citu kalpu; tas, izdzēris to krūzi, prasīja vēl otru. Saimnieks brīnījās: „Kāpēc tu vēl otru dzersi?”

„Tādēļ vien, lai vēders izplēstos lielāks un vairāk varētu ieēst.”

Saimnieks sabijās un no tā laika ne lūdzams vairs nepiedāvāja ūdeni.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Dzeršana ir lielākais ļaunums

Reiz dzīvoja viens nabaga vīrs, kas gan godīgi strādāja savu darbu, bet nekas viņam nelaimējās. Lai viņš strādāja kā strādādams, vienādi gadījās kāda klizma priekšā. Reiz vakarā viņš nāk piekusis uz māju un pārdomā par savu grūto dzīvi. Pretī viņam nāk velns un prasa: „Kādēļ tāds noskumis?”

Vīrs atbild: „Kā man nebēdāties? Pūlējos, cik vien spēdams, bet nekā netieku uz priekšu.”

„Apsoli man savu dvēseli, tad es tev došu daudz naudas.”

„Labāk dzīvošu par nabagu nekā par velna kalpu.”

„Ja negribi man dvēseli atdot, tad izdari vienu no trim noziegumiem. Vai nu nosit kādu cilvēku, vai nozodz otram kādu lielāku mantu, vai arī sadzeries. Arī par to es tev došu lielu naudu.”

To dzirdēdams, vīrs sāka domāt: „Esmu godīgs cilvēks, kādēļ par cilvēka sišanu jeb zagšanu gan nevaru domāt. Bet piedzerties jau var arī goda vīrs. Dzeršana jau vēl nav liels grēks. Pēc tik daudz raizēm varu vienu vakaru arī papriecāties kā citi ļaudis.”

Tā apdomājies, viņš saka uz velnu: „Ja tu man labi par to samaksā, tad varu šovakar sadzerties.”

Velns atbild: „Tepat netālu ir krogs, iesim tūdaļ turpu. Par apsolīto algu tu nebēdājies!”

Velns ir pieņēmis cilvēka izskatu, paņem nabaga vīru līdz, un tā abi aiziet uz krogu. Tur velns izpērk dzērienus, dzer pats un dod arī nabaga vīram! Nogurušam strādniekam dzērieni iet labi pie sirds, un tas nu dzer vienu glāzi pēc otras. Kad vīrs jau ir labi iereibis, tad velns to ved laukā. Izejot no kroga ārā, velns rāda nabaga vīram vienu naudas maku, ko pametis pašlaik no kroga izgājis kungs, un saka: „Redzi, kāda tev laime! Liels naudas maks!”

Vīrs atbild: „Tas jau nav mans!”

„Kāds tu muļķis! Tu žēlo bagāta kunga mantu!”

„Kā es varu ņemt otra naudu?”

„Ko tu paņem, kad neviens neredz, tas ir tavs. Ņem drīzāk un nekavējies!”

Nabaga vīrs pēdīgi arī paņem maku un iebāž to ķešā. Bet arī kungs bija pamanījis, ka naudas maks izkritis, un steidzies atpakaļ uz krogu. Viņš arī bija dzirdējis, ka divi vīri runā par svešu naudu, un redzējis, ka viens dzērājs iebāž no zemes paceltu maku ķešā. Ātrās dusmās viņš pieskrēja dzērājam, iesita tam pa ausi un uzkliedza: „Atdod manu naudas maku!”

Arī nabaga vīrs nu bija saskaities un, nevarēdams dzērumā vairs dusmas valdīt, sita vecajam kungam pa galvu. Kungs nokrita gar zemi un bija pagalam. Nu tikai vēl vīrs saprata, kāda kaunā un nelaimē tas ar savu dzeršanu bija kritis. Lielās bailēs viņš aizskrēja uz tuvējo mežu un tur pakārās.

Tā nu izrādījās, ka dzeršana bija vēl lielāks grēks nekā zādzība un slepkavība.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Sieviete: – Ja es būtu tava sieva, es saindētu tavu kafiju.

Vīrietis: – Ja es būtu tavs vīrs, es to kafiju izdzertu.

●

– Dzert vajag mazāk!

– Es vispār nedzeru! – pacients, manāmi aizvainots, atbild.

– Nu tad vajag vēl mazāk!

●

Divi vīrieši aprunā laulības dzīvi. Viens saka:

– Nu? Kā ir būt precētam?

– Zini pagalam slikti… dzert nedrīkst, pīpēt nedrīkst… vēlu nākt mājās nedrīkst…

– Traki! Nožēlo?

– Nožēlot arī nedrīkst…

●

Divi kamieļi tuksneša vidū. Viens saka otram:

„Zini, šausmīgi gribas dzert, lai ko tie cilvēki arī runātu…”

●

Dzert vajag ar mēru. Mērs ir sena tilpuma mērvienība – 26,24 litri.

Dažreiz pie sienām, stabiem un citur var redzēt tādu kā spļāvekļu gubiņu. Tie ir burvju vai raganu spļaudekļi (saukti arī par vēmekļiem). Pēc buršanas burvji un raganas izspļaunoties, un šiem spļaudekļiem nedrīkstot neviens pieskarties, jo tad tam notiekot kāds ļaunums. Vienīgi tas, kam esot Jāņu vakarā no apakšas uz augšu griezta pīlādža rundziņa ar virsū uzgrieztiem krustiem, varot šos spļaudekļus aizskart un iznīcināt. Jādabūjot maitas kauls ar cauru vidu, jāieliekot tajā tie spļāvekļi, abi gali jāaiztaisot cieti, un tad tas kauls jāsadedzinot ugunī. Bet mājā nedrīkstot būt neviena lāsīte ūdens. Kad tos spļāvekļus dedzinot, tad burvim jeb raganai iekšās briesmīgi kalstot, kādēļ tas skrienot uz to vietu, kur dedzinot, un meklējot ko nodzerties, kaut arī samazgas. Ja nu burvis jeb ragana dabūjot nodzerties, tad tie tiekot veseli, bet ļaunumu vairs nevarot atburt.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

●

Kad raganas vēmekļi bija sadedzināti, tad nāca ragana un prasīja dzert. Ja saimniece deva, tad ragana palika vesela, bet, ja nedeva, tad raganai bija jāmirst.
[Sagatavots pēc: Straubergs II 1990 : 153]

Gastroenterologs un dietologs Edgars Bodnieks veselīgai un pilnvērtīgai dzīvei iesaka daudz šķidruma un nekad neizlaist brokastis.
[Sagatavots pēc: http://www.diena.lv/]

Spēlfilma Purva bridējs (1966). Režisors Leonīds Leimanis.

Dziesma Krambambulis. Vārdu un mūzikas autors nezināms.

Dziesma Vakarā ap šādu laiku. Vārdu un mūzikas autors nezināms.

Dziesma Dzer, dzer, brālīti, dzer. Vārdu un mūzikas autors nezināms.

Dziesma Somu pirts. Arnolda Auziņa vārdi, Raimonda Paula mūzika.

Tautasdziesma Es nenācu šai vietā.