Tradicionālā transkripcija

[Ʒ¥lt¥ns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣælˀtæns]


[Ʒ] – balsīgais troksnenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[l ] ’skanenis’.’]

[t] – nebalsīgais troksnenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[n] ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



dzeltsakne

-en-piedēklis

sgalotne

dzelten- – vārda celms

-ensizskaņa




dzelt-en+balt-s

dzelt-en+brūn-s

dzelt-en+maiz-e

dzelt-en+pelēk-s

dzelt-en+raib-s

dzelt-en+sarkan-s

dzelt-en+sārt-s

dzelt-en+zaļ-š

dzelt-en+zem-e


dzelt-en+ād+ain-ais

dzelt-en+galv+is, dzelt-en+galv+e

dzelt-en+krūt+īt-e




dzeltenspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

 

NENOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

dzelten-s

dzelten-i

dzelten-a

dzelten-as

Ģ.

dzelten-a

dzelten-u

dzelten-as

dzelten-u

D.

dzelten-am

dzelten-iem

dzelten-ai

dzelten-ām

A.

dzelten-u

dzelten-us

dzelten-u

dzelten-as

I.

ar dzelten-u

ar dzelten-iem

ar dzelten-u

ar dzelten-ām

L.

dzelten-ā

dzelten-os

dzelten-ā

dzelten-ās

V.

 

NOTEIKTĀ GALOTNE

 

Vīriešu dzimte

Sieviešu dzimte

 

vsk.

dsk.

vsk.

dsk.

N.

dzelten-ais

dzelten-ie

dzelten-ā

dzelten-ās

Ģ.

dzelten-ā

dzelten-o

dzelten-ās

dzelten-o

D.

dzelten-ajam

dzelten-ajiem

dzelten-ajai

dzelten-ajām

A.

dzelten-o

dzelten-os

dzelten-o

dzelten-ās

I.

ar dzelten-o

ar dzelten-ajiem

ar dzelten-o

ar dzelten-ajām

L.

dzelten-ajā

dzelten-ajos

dzelten-ajā

dzelten-ajās

V.

dzelten-o! 

dzelten-ais!  

dzelten-ie!

dzelten-o!

dzelten-ā!

dzelten-ās!

 

PAKĀPES

 

Pamata pakāpe

Pārākā pakāpe

Vispārākā pakāpe

Vīriešu

dzimte

dzelten-s

dzelten-ais

dzelten-āk-s

dzelten-āk-ais

vis-dzelten-āk-ais

pats dzelten-āk-ais

dzelten-āk-ais

Sieviešu dzimte

dzelten-a

dzelten-ā

dzelten-āk-a

dzelten-āk-ā

vis-dzelten-āk-ā

pati dzelten-āk-ā

dzelten-āk-ā


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsDzeltenā ir saules krāsa.

2) izteicēja daļa – Pienenes ir spilgti dzeltenas.

3) galvenais loceklisDzeltens!

4) apzīmētājsIeva nopirka dzeltenu rozi.



dzeltena drāna, dzeltena gaisma, dzeltena krāsa, dzeltens papīrs, dzeltens taurenis, dzeltens zieds



dzeltens, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir, piemēram, pieneņu ziedu krāsa.

Ikkatrā piekalnītē kā mazas, dzeltenas saulītes ziedēja pienenes. Spāre 1, 112.

.. dega sārta un dzeltena vakara blāzma, bet virs koku galotnēm gulēja tumši pelēka mākoņu strēle. Sakse 7, 13.

Dzeltenais plankums anat. – pret gaismu visjutīgākā vieta acs tīklenē.

Dzeltenā kaite sar. – viena no slimībām, kuras pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.

Dzeltenas plaukstas var būt no dzeltenās kaites, no ilgstošas burkānu lietošanas uzturā, dažām vielmaiņas kaitēm .. K. Rudzītis 2, 98.

// Nodzeltējis (par augiem, to daļām).

.. parkā rudens vējš dzenā dzeltenas, sakaltušas lapas. Saulītis 9, 192.

Dzeltens, izkaltis, Kails guļ tīrelis .. Rainis I, 182.

// Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).

Dzeltens kā vasks – saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu. Saka par mirušu cilvēku.

.. viņa apakšžokļa grumbainā, dzeltenā, āda raustījās .. Blaumanis III, 17.

Stāv uzraugs tik dzeltens, kā būtu no vaska. Saulītis 3, 31. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


dzeltens, -a dzaltons, -a; voskons poēt.; dzeltenā kaite (slimība) med. dzeļte; dzeltenās lapas – dzaltonuos puslopys
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


dz¥`t¥ns, arī dz¥`tãnsdz¥`t¥nc, arī dz¥`tãnc. šek pat apãr cèļmalãm gaîlenes aûg tâ kâ trakas. viņas tâdas dz¥`tãnas.

dz¥`t¥nmàize, arī dz¥`tãnmàize – baltmaize ar rozīnēm un safrānu
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 293]

 

dz¥`ltànsdza`tònc, -a. 
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 289]


dzeltens – zeltains, zeltots, vaskains


Agronomijā agrā dzeltengatavība, dzeltenā akācija, dzeltenā akmeņlauzīte, dzeltenā dienziede, dzeltenā lucerna, kalnu dzeltenzemes.

 

Medicīnā dzeltenais drudzis, dzeltenā kaite, dzeltenais plankums.

 

Ornitoloģijā dzeltenā cielava, dzeltenais vanadziņš, dzeltensvītru ķauķītis.

 

Ķīmijā dzeltenais krons, dzeltenais fosfors.

 

Radioelektronikā dzeltenais gaismas filtrs.


VietvārdiDzeltainis, zemniekmāja Rucavā; Dzeltāņi, zemniekmāja Vaivē; Dzeltenā dobe (dziļums, kur augot dzeltenas puķes), pļava Mežotnē.


Latv. dzeltens (kā arī liet. geltónas, pr. gelatynan, kr. жёлтый, čehu žlutý, poļu žołty ‘tas pats’) radies no indoeiropiešu saknes *ghel- ‘spīdēt, mirdzēt’. Sakne lietota arī dažādu krāsu nosaukumu atvasināšanai. Baltu sakne *gel- ir devusi latv. dzel-, no kā bijis verbs *dzelt un īpašības vārds dzelts ‘dzeltens’, kas sastopams folklorā „Dzelti mieži tīrumā”.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 247]


angļu  yellow

baltkrievu – жоўты

čigānu – žíltò

franču – jaune

grieķu – κίτρινος

igauņu – kollane

ivritā – צהוב

krievu – жёлтый

latīņu – flāvus

lietuviešu – geltonas

lībiešu – vīri

poļu – żółty

somu – keltainen

ukraiņu – жовтий

vācu – gelb

zviedru – gul



Dzeltānai vainai ēda burkānus un vārīja burkānu lakstu tēju.


Dzeltenā vaina pārejot arī tad, ja slimniekam vairāk reizes dienā priekš acīm grozot noplucinātas gaiļa vai vistas kājas.


Kam dzeltenā vaina, tam jānēsā dzeltenās drēbes un jātin dzeltenā dzija ap vidu.


Kad grib dziedēt dzelteno vainu, tad jādabū dzīva līdeka, jāieliek vesels.



Balta āda. Sīpols. [LTM 917, 2252]

 

Dzeltans gailītis,

Adataina astīte. Miežu vārpa. [LTM 1730, 24110]



Sēj, tautieti, lielu lauku

Dzeltenām auziņām,

Ja gribēji znotu saukt

Manu baltu bāleliņu. [LD 10663-0]

 

Pieci brieži upi brida

Dzelteniem radziņiem;

Pārbriduši apguluši

Aiz upītes līcītī. [LD 30502-0]

 

Es pacēlu ganīdama

Rasā saldu āboliņu;

Es dabūju jaunu puisi

Dzelteniem matiņiem. [LD 9623-6]


Dakter, mani zobi ir kļuvuši dzelteni!

Tādā gadījumā jums labi izskatīsies brūna kaklasaite!

 

Kas ir pelēks, dzeltens, pelēks, dzeltens, pelēks, dzeltens?

Atbilde: Zilonis, kas met kūleņus ar pieneni zobos.


No latviešu buramvārdiem – „otrai dzeltena villaine, dzeltena sakta, dzeltena drāna, dzelteni cimdi, dzeltenas kurpes, dzeltens priekšauts; trešai balta villaine, balta sakta, balta drāna”.
[Sagatavots pēc: Straubergs 1990 : 419]



Vārds dzeltens izmantots arī dzejas krājumu nosaukumos: 

         Kārlis Ābele Dzeltenās acis (1955); 

         Velga Krile Dzeltenās palodzes (1966).


Ak jūs, mīļās negulētās vasaras naktis! Dzeltenas un karstas un neprāta pilnas – sveicinājums jums no kalpa zēna lielā akmens namā! Ievas un ceriņi un ābeles ir apziedējušas un pašlaik zied rudzi uz lauka. Kā dzelteni kumeļi joņo dažreiz ziedu pulki no vienas druvas uz otru. [Valdis 1992 : 321]

 

Vārds dzeltens izmantots arī Irmas Grebzdes stāstu un miniatūru krājuma nosaukumā Ēnas dzeltenā logā (1967).


INDULIS. Ej sveiks, mans Pudiķi, mans mīļais draugs!

Tu tagad būsi tautai vadons – tēvs.

PUDIĶIS. Sper dzeltens pērkons ziliem zibeņiem!

INDULIS. Par visu mīļu, labu ņem šo skūpstu!

Un mīli tautu vairāk nekā es. [Rainis 1958 : 197]



Islāmā zeltaini dzeltenais simbolizē gudrību un labu padomu, bet bāli dzeltens – viltību un nodevību. Ēģiptē dzeltenais ir skaudības un negoda krāsa, Ķīnā – imperatoru krāsa (tikai imperators drīkstēja tērpties dzeltenā). Eiropā dzeltenais jau kopš viduslaikiem apzīmē nodevību un neuzticamību.
[Sagatavots pēc: Zīmes un simboli: 2005 : 51; 107]



Maija Tabaka Milēna.

 

Vilnis Zābers Dzeltenā kompozīcija.

 

Ilmārs Blumbergs No sērijas „Aīda”.

 

Juris Dimiters Dzeltenais pipars.


Ģederts Eliass Klusā daba ar zaļo pudeli

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Autore M. Purviņa.

 

Autore A. Otomere.



Dziesma Vālodzīte. Pētera Jurciņa vārdi un mūzika, izpilda Žoržs Siksna.

 

Dziesma Ziema. Grupas „Prāta Vētra” vārdi un mūzika, izpilda grupa „Prāta Vētra”.

 

Tautasdziesma Div’ dzelteni kumeliņi.


Dzeltenā krāsa

Kā norāda J. Kursīte, ir pieņemts, ka dzeltenā krāsa nozīmē šaubas, zilā – ticību, bet zaļā – cerību. Ja dzeltenu krāsu maisa ar zilu, tad rodas – zaļa, un tātad iznāk, ka cerība ir ticības un šaubu maisījums.
[Sagatavots pēc: Kursīte 2002 : 78]

 

Putni

Dzeltenā cielava – neliels dziedātājputns, kas dzīvo atklātās vietās, parasti ūdeņu tuvumā.

Dzeltenā stērste – bieži Latvijā sastopams neliels dziedātājputns, ko tautā dēvē par zirgu putniņu. Vasarā dzīvo laukmalās, tīrumos, mežmalās, arī krūmājos, bet ziemā uzturas apdzīvotu vietu tuvumā.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003: 322]

 

Grupa „Dzeltenie pastnieki”

„Dzeltenie pastnieki” ir eksperimentālās mūzikas grupa, ko veidoja I. Baušķenieks, V. Slava, I. Rišķis, Z. Streiķis, M. Rutkis, R. Gobziņš un A. Kalniņš. Grupas aktīvās darbības laiks bija laika posmā no 1981. līdz 1989. gadam. „Dzeltenie pastnieki” koncertdarbību atsāka 2003. gadā, tiesa gan, tikai triju cilvēku sastāvā. Grupa ir ierakstījusi 7 albumus: „Bolderājas dzelzceļš” (1981), „Man ļoti patīk jaunais vilnis” (1982), „Alise” (1984), „Vienmēr klusi” (1984), „Depresīvā pilsēta” (1986), „Naktis” (1987), „Kaķis” (2002).

Dažas no grupas Dzeltenie pastnieki” dziesmām var noklausīties sociālā tīkla tīmekļa vietnē draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/dzelteniepastnieki/.