Tradicionālā transkripcija

[dùrvis]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[durvĭs]


[d] – balsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[v] – balsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.



durvsakne, vārda celms.

-isgalotne




ār+durv-is

iekš+durv-is




durvispatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

Daudzskaitlinieks.

 

vsk. dsk.

N.

durv-is

Ģ.

durv-ju

D.

durv-īm

A.

durv-is

I.

ar durv-īm

L.

durv-īs

V.

durv-is!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Skolas durvis bija aizslēgtas.

2) izteicēja daļaLielākais jaunums ir durvis privātmājām.

3) galvenais loceklisBrūnas durvis.

4) papildinātājs – Viņa pamāja un aizvēra durvis.

5) apzīmētājsDurvju aile bija mazliet ieliekusies.

6) vietas apstāklisSkolniece ieskrēja durvīs.



durvju priekša, durvju sprauga

parādes durvis

 

aizcirst durvis, atvērt durvis, izsviest pa durvīm, lauzties durvīs, palikt aiz durvīm, parādīt durvis, virināt durvis



durvis, -vju, s.; tikai dsk.

Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aile kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailes aizdarīšanai.

Istabas durvis. Durvju zvans. Aizslēgt durvis. Piebraukt pie durvīm.

Parādes durvis – galvenās durvis celtnes fasādē.

Durvju priekša – vieta ārdurvju priekšā.

Durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) – mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.

Ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs – saspiest (ko), verot durvis ciet.

Iebāzt (arī iespiest) durvīs – ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.

Pie dzīvojamās mājas durvīm piegājusi, viņa apstājās un klausījās .. Kaudzītes 1a, 219.

Būt (arī stāvēt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm, arī būt tuvu (par laika posmu, notikumiem).

Pirmais septembris jau pie durvīm .. Talcis 4, 35.

// Caurstaigājama aile.

Ienākt pa āra durvīm. Durvju slieksnis.

// Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailes aizdarīšanai.

Atvērt durvis. Aizvērt durvis. Durvju rokturis. Ar troksni aizsist durvis.

Stikla durvis – šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla.

Atvērto durvju dienadiena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.

// Virās iekārta vai bīdāma plāksne (piemēram, mēbeļu) nodalījumu noslēgšanai.

Bufetes durvis. Aizvērt grāmatu skapja durvis. Maizes krāsns durvis.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


durvis – durovys; durvju sargs – duraunīks; krāsns durvis (pieslienamas) dzāsluons
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


dùr(v)isduris, -u, demin. dùrtĩnas. agrâk bìšas tâdas divpusîgas dùrtĩnas. Caurstaigājama aile celtnes sienā. citreĩz [gans] abgũlâs uz duru slìeksni, kãjas àudàms. / Virās iekārta vai bīdāma plāksne (piemēram, mēbeļu) nodalījumu noslēgšanai. skapis bi a stikla durìm. istabasdùr(v)is, klẽtsdùr(v)is, kũtsdùr(v)is.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1997 : 290]


Aiz slēgtām durvīmtikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).

 

Palikt aiz durvīmnetikt ielaistam (kur).

 

Parādīt durvislikt (kādam) aiziet, izraidīt (kādu).

 

Durvis ved (arī iet) sar. – saka par durvīm,. pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.

 

Izsviest (arī izmest) pa durvīm (arī durvju durvīm) sar. – rupji izraidīt (kādu).

 

(At)vērt durvissākt darboties (par sabiedriskām iestādēm). 

 

Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīsdarīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml. 

 

Būt atvērtām durvīm (arī atvērties durvīm)būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).

 

(At)vērt (arī pavērt) durvisradīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.). 

 

Aizcirst (arī aizvērt) durvispadarīt nepieejamu (ko); nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.). 

 

Virināt (arī vārstīt) durvis – bieži ierasties (kur).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


Aizcirst (arī aizvērt) durvispadarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko. 

 

Atvērt (pavērt, atdarīt) durvisradīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju. 

 

Būt (stāvēt) pie durvīm (durvju priekšā) būt tuvu, tuvoties. 

 

Klauvēt pie durvīmbūt tuvu, tuvoties. 

 

Klauvēt pie kāda durvīmgriezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda. 

 

Lauzties vaļējās (atvērtās) durvīspūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ. 

 

Mute kā šķūņa durvis sar. – saka ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā. 

 

Parādīt durvis raidīt projām, padzīt, atraidīt. 

 

Vērt durvissākt darboties (iestādēm, veikaliem). 

 

Virināt kādas durvisbieži ierasties kur, meklēt palīdzību. 

 

Visas durvis ir slēgtasvisur pret kādu ir noraidoša attieksme.

 

Visas durvis ir vaļā – ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto.


Celtniecībāaugšupveramās durvis, bīdāmās durvis, automātiskais durvjveris, divpusēji veramas durvis, durvjslēdzis, durvju aila, durvju aizbīdnis, durvju aizšaujamais, durvju atturis, durvju bloks, durvju eņģe, durvju gropprofils, durvju kabata, durvju slēdzene, ieejas durvis, izejas durvis, kopvērtņu durvis, dvīņdurvis, durvju stendere, vērtņu durvis, vienvērtnes durvis.


Vietvārdi – Durvu grāvis, strauts Kandavā; Elles durvis, leja Vandzenē.

ErgonīmiDurvis, mākslas galerija.


durvis; apv. duris; lš. dùrys ‘t. p.’, pr. dauris (jālasa laikam duaris = dwaris, Endzelīns; vai arī metatēze *dvar– > *daur-, Mažulis), ‘lielie vārti’.

Pamatā ide. dhO¢r– / *dhOōr– : *dhur ‘durvis’ > ab. *dur-, no kā laikam latviešu valodā bijušas paralēlformas *duru– un *durīs, kas saplūdušas formā *durvīs > durvis. No *durīs > apv. duris.

Raksturīga ir senajās un arī vairākās mūsdienu valodās sastopama dsk. vai divsk. forma, kas norāda uz sākotnēji divdaļīgām durvīm vai primitīvi durvju funkcijā lietotiem vairākiem dēļiem (lubām), vai arī uz diviem durvju stabiem (Frīzs).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 243]


angļu  door

baltkrievu  дзверы

čigānu  ūdér; ūdár

franču  porte

grieķu  πόρτα; θύρα

igauņu  uks

ivritā  דלת

krievu  дверь

latīņu  iānua

lietuviešu  durys

lībiešu  ukš

poļu  drzwi

somu  ovi

ukraiņu  двері

vācu  die Tür

zviedru  dörr



Lai katris savu durvju priekšu slauka, tad katra vieta būs jo jauka. [LSP 1459 330]

Taisi nu durvis vaļā, lai meli iet pa durvīm ārā. [LSP 1225 10687]

Kāds durvīm caurums, tāda atslēga. [LSP 1376 2235]

Slinkums atver kārībām durvis vaļā līdz galam. [LSP 1693 9730]

Durvju starpā nebāz nagus, radu starpā nebāz mēli. [LSP 202 3656]

Kas klausās aiz durvīm, tas melo. [LSP 1602 4877]

Durvis pušķo tik patīkamam viesim. [LSP 556 5901]

Kas vienreiz aiz durvīm, tas otrreiz istabā. [LSP 1945 9661]

Kas klaudzina, tam durvis atver. [LSP 1816 7205]

Vienas durvis karotei un dziesmai. Paņem karoti pie rokas un paved malā, palaid dziesmu pirmo.
[Imants Ziedonis]

Pļāpīgs cilvēks līdzīgs ēkai, kurai durvis un logi izcelti. Tur gan daudz garāmgājēju ieskatās, bet neviens labprāt neņem nakstmāju. [Reinis Kaudzīte]


Pie nama durvīm nedrīkst siet zirgu, tad meitas neiziet tautās.

Kad aiz durvīm klausoties, tad paliekot kurls.

Ja durvis iečīkstas negaidot, tad būs kādas nepatikšanas.

Kod ustobu durovys suoks peikstēt, itys pīzīmēj, ka saimnīks itymā ustobā ilgi nadzeivous.



Atnāk uz mājām par sargu. – Durvis. [LTM 94, 317]

Aiziet, atiet – pēdu neatrod. – Durvis. [LTM 527, 37572]

Aiziet atiet – neapgriežas. – Durvis. [LTM 475, 614]

Visu mūžu iet,

Bet uz vietas stāv. – Durvis. [LTM 740, 10928]



Celies nu, man’ meitiņa,
Dievs dzīvojot! [LD 17851-0]

 

Datecejs staļļa durvs,
Nosaņēmu cepurīti,
Redzu savu kumeliņu
Vidū staļļa dancojot. [LD 30044-1]

Mīļi mani pavadāt,

Cieti durvis aizverat,

Ne mūžam es nenākšu

Jūsu durvis virināt. [LD 27504-1]

Nāc pie manis, tautu meita,

Grūta darba nedarīsi:

Tu staigāsi vara grīdu,

Glāžu durvis vārstīdama. [LD 14777-0].


Krītošas durvis izbaida laupītājus

Vienam tēvam bijis dēls muļķītis. Tēvs aizsūtījis muļķīti aitas ganīt. Muļķītis nokāvis aitas, sametis galvas vienā un pašas aitas otrā kaudzē un gājis uz māju. Tēvs par šādu darbu to aiztriecis uz mežu. Muļķītis maldījies, maldījies, kamēr uzgājis laupītāju mitekli. Laupītāji nav bijuši mājā. Muļķītis uzkāpis augstu kokā un uzvilcis arī durvis. Pārnākuši laupītāji, vārījuši, ēduši, dzēruši un dalījuši mantu. Tagad muļķītis gāzis durvis no koka laupītājiem uz galvām. Tie izbijušies bēguši prom saukdami: „Debesu durvis gāžas! Debesu durvis gāžas!” Muļķītis nokāpis zemē, sagrābies naudu un gājis uz māju pie tēva. Tēvam nu tas nav bijis vairs dumjais, bet gan gudrais dēls.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Matīši

Kad „zviedrs” bijis tikko baznīcu uzcēlis, Velns, pelēcis, gribējis aizsprostot baznīcas durvis, lai draudze vairs netiktu baznīcā. Vienu akmeni vēlis no Bauņu puses, ar kuru gribējis aizsprostot mazās durvis. Te iedziedājies gailis, un Velns vairs tālāk nav varējis aizvelt, un akmens palicis pusceļā. Pēc šī darba Velns tomēr nelicies mierā – gribējis aizsprostot lielās durvis. Pie Matīšu pagasta Priedītēm bijis viens liels, liels akmens, ko Velns izraudzījis par derīgu durvju aizsprostošanai. Akmeni Velns nesis sava cimda īkšķī, bet ticis tikai pusceļā, kad iedziedājies mācītājmuižas gailis. Velns atstājis akmeni un sācis bēgt. Lielais akmens vēl tagad redzams ceļmalā pie mācītājmuižas zirgaploka. Gailim kā draudzes labvēlim par godu tad torņa galā uzlikts gaiļa tēls.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]


Preciniekos iet (rotaļa)

Viens no jauniešiem iziet ārā, otrs nostājas pie durvīm par durvju sargu. Pa to laiku vairāk jaunavu nosēžas kopā zemē un apsedzas ar palagu. Precinieks pieklauvē pie durvīm, un durvju sargs prasa: „Kas tur?” Klauvētājs atbild: „Precinieks!” Sargs prasa, kuru no jaunavām precinieks gribot, un, kad šis savas izredzētās vārdu izsaka, tad to laiž iekšā.

Precinieks pieiet pie apsegtām jaunavām un uzliek vienu roku uz galvas, kuru domā vēlēto jaunavu esam. Ja tas uzminējis, tad jaunava nāk no palaga apakšas ārā, bet, ja vīlies, tad tam jāiet atpakaļ ārā un jāklaudzina no jauna pie durvīm.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]



Sapņu burvis

 

Saulainām rokām

atnāca burvis,

atslēdza smiedamies

debesu durvis.

Kur skatos – neviena

cilvēka vaiga:

pa ielām tagad

tik sapņi staigā…

Nāk skuķes pretim

kā padebestiņas,

dzirkst, plīvo un kuras

skatu uguntiņas.

Mēness sēd alejā

uz koka sola

un skumji tām pakaļ

acis bola.

Namos, sētās

un koku zaros

mirdzoši stāvi

līgojas baros.

Durvis un logus

neviens neslēdz ciet –

sapņi visu nakti

iekšā un ārā iet.

Ap katru gultu

stāv veselas saimes,

un visiem rokas

pilnas zvaigžņu laimes.

Tik Dievs viens pats debesīs –

mācās zibeņus šķilt

un gudro, kā sapņus

uz debesīm atpakaļ vilt… [Bārda 1997 : 17–18]

Vakarā

 

Es durvīs iestājos.
Jūs varat mani apsveikt –
Es esmu iestājusies durvīs.

Jau rokturis tur uzticīgi manu roku.
Es durvīs iestājos un skatos,
vai ir visi.
Vai ir mans sievas gods,
vai bērna smiekli,
kas rīt būs atkal vajadzīgi smiešanai,
vai ogle pavardā ir nomodā,
vai mājas gariņi pa savām vietām.
Es durvīs iestājos un skatos,
vai ir visi.
Vai ieraugs abrā,
auseklīts pie debess,
vai tēvutēvu piemiņa,
vai skaidrais prāts,
un vai ir mīlestība pārnākusi mājās.
Es durvīs iestājos –
vai visi,
vai visi vakarā.
Jā, visi vakarā.
Ir visi vakarā.

Es kļūstu durvis. [Zālīte 1985 : 44]


Kad Aija atvēra durvis, viņš nenāca vēl iekšā. Viņš gribēja arī pārliecināties, vai priekšnama durvis ir aizšautas vai vaļā, un delverēja laukā. [Jaunsudrabiņš 1982 : 367]

Nākamās durvis, par laimi, bija vaļā. Durvis, durvis, durvis! Mūžīgās durvis! Pēc durvju atdarīšanas manieres es varu pateikt it visu, kas vien par cilvēku būtu sakāms! [Kalve 1976 : 156]


TĒVS (gultā vaidēdams).

Es jau jūtu, ak, jau jūtu

To, ko nevēlos vēl sajust.

Vēsums pūš no durvju puses, –

Vecais dēls, vai durvis vaļā?

BIERNS. Durvis cieti aizbultētas;

Ko tu velti iedomājies? [Rainis 1958 : 9]

KAJS. Es skaidri zinu, ko es daru mirstot.
Mans darbs gan nebeigts, bet, cik spēju es,
Tik darīts ir, un tagad slēdzu durvis,
Jo mirt ir durvis slēgt, kad aiziet prom. [Rainis 1964 : 346]



Durvis (kā arī vārti un tilts) simbolizē pāreju no vienas jomas vai realitātes uz citu, piemēram, pāreju no Šīssaules uz Viņsauli. Ir izplatīts Debessvārtu un Saules durvju tēls, kas simbolizē pāreju uz dievišķo. Arī pazemes jeb mirušo karaļvalsti daudzas tautas iztēlojas esam aiz lieliem vārtiem vai durvīm.

Aizvērtas durvis bieži simbolizē noslēpumu, arī aizliegumu un nepieejamību. Atvērtas durvis nozīmē mudinājumu ienākt vai simbolizē atklātu noslēpumu. Kristietībā Marija bieži tiek attēlota pie durvīm – tas ir motivēts ar Marijas kā debesu vārtu simbolu, jo caur viņu pasaulē atnāca dieva dēls.
[Sagatavots pēc: Simbolių žodynas 1996 : 62]



Edvards Grūbe Durvis.

Voldemārs Avens Klēts durvis.

Ģederts Eliass Interjers.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Gata Šļūkas karikatūra Valsts ieņēmumu dienests.


Autore M. Purviņa.



Spēlfilma Šīs bīstamās balkona durvis (1976). Režisore Dzidra Ritenberga.

Spēlfima Aiz stikla durvīm (1978). Režisors Oļģerts Dunkers.

Spēlfima Durvis, kas tev atvērtas (1984). Režisors Pēteris Krilovs.

Dokumentālā filma Parādes durvis (1999). Režisore Ilona Brūvere.


Dziesma Durvis. Māra Čaklā vārdi, grupas „Līvi” mūzika un izpildījums.

Dziesma Vakara dziesma. Pētera Stutāna vārdi, Nika Matvejeva mūzika.

Dziesma Ver durvis klusāk. Austras Skujiņas vārdi, Jāņa Lūsēna mūzika, izpilda Zigfrīds Muktupāvels.


Mākslas galerija „Durvis”, kas darbojas kopš 1988. gada, atrodas Tukumā. Sākotnēji tas bija Tukuma mākslinieku grupas salons, kas laika gaitā kļuva par neatņemamu Tukuma vecpilsētas sastāvdaļu. Galerija specializējas izstāžu veidošanā un mākslas darbu pārdošanā, kā arī konsultē apmeklētājus mākslas darbu iegādē.
[Sagatavots pēc: http://www.tukumamuzejs.lv/]