Tradicionālā transkripcija

[dràuks]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[drɑ͜uks]


[d] – balsīgais troksnenis

[r] – ’skanenis’.’]

[au] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis


 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – gs.



draugsakne, vārda celms

-s galotne




sird-s+draug-s

sird-s+draudz-en-e

liel+draug-s




draugspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk

dsk

N.

draug-s

draug-i

Ģ.

draug-a           

draug-u

D.

draug-am        

draug-iem

A.

draug-u           

draug-us

I.

ar draug-u       

ar draug-iem

L.

draug-ā

draug-os

V.

draug-s!          

draug-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Draugs ir cilvēks, kurš atspoguļo tavu raksturu.

2) izteicēja daļa – Mārcis ir mans draugs.

3) galvenais loceklis – Lielisks draugs.

4) papildinātājs – Draugus nenosaka liktenis, tos ir iespējams izvēlēties.

5) vietas apstāklisDraugā es redzu pats savu atspulgu.

6) apzīmētājsDrauga uzdevums ir būt klāt, kad tev klājas slikti.



drauga padoms, drauga roka, drauga sirds

 

bērnības draugs, dabas draugs, dzīves draugs

 

četrkājainais draugs, īsts draugs, labākais draugs, laulātais draugs

 

būt draugos



draugs, -a, v.

1. Cilvēks, ar ko saista draudzība.

Bērnības draugs. Skolas draugs. Būt draugu pulkā. Sirsnīgi draugi.

Laulātais draugs – vīrs.

Dzīves (arī mūža) draugs poēt. – vīrs.

.. laimei vajadzīgs draugs, ar ko būtu daudz kā kopīga: gan sapņi un prieks, gan uzskati un rūpes. Zvaigzne 65, 1, 16.

// pārn. Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.

Četrkājainais draugs. Zēns ar suni bija nešķirami draugi.

Mana ceļojuma mērķis bija iepazīties arī ar tālu novadu spārnotajiem draugiem – putniem .. Rīgas Balss 58, 196, 2.

//pārn. Tas, kas ir patīkams, iemīļots.

Annelei žēl akmens. Visu vasaru tas ir bijis viņas labais draugs un patvērums pret vējiem. Brigadere 2, 333.

2. Cienītājs, mīļotājs.

Dabas draugs. Kino draugu klubs.

Būt draugos – būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


draugs – draugs; draugu pulks draudze; viņi ir lieli draugi jī leli draugi
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]


dràugs – dràuks. Draugs. àr tuôdu dràugu vàr ît koč da pasàu`is golàm. 
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 276]

 

dràugsdràuks, -ga, -gàm, -gu, dsk. ģen. –gu, demin. dràudzĩc, -ĩna.

viņa jàu pate i tâda viesmĩlîga, viņài jàu daũ dràugu ùn radu. bût liẽluôs dràuguôsbūt tuvu, sirsnīgu draugu attiecībās. viņa bi liẽluôs dràuguôs a tùo manu brãli
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 274]


draugs – ienaidnieks, naidnieks


Muzeoloģijāmuzeja draugs.

 

Pedagoģijāgrāmatu draugu pulciņš, mākslas draugu klubs, draugu izvēle.


Uzvārdi Draugs, Drauga; Draudziņš, Draudziņa.

 

Vietvārdi Draugi, zemniekmāja Grobiņā; Draudziņi, zemniekmāja Madlienā, Popē; Draudzene, pļava Jaunpilī; Drauguolis, ezers Vecpiebalgā.

 

ErgonīmiRadi un Draugi, viesnīca; www.draugiem.lv, sociālais tīkls.


draugs; lš. draũgas ‘draugs, biedrs’, pr. draugiwaldūnen (vsk. ak.) ‘līdzmantinieku’ (← ‘otru, citu mantinieku’). Pamatā ide. *dhreugh- ‘būt citam, otram’, atv. *dhrougho-s ‘cits, otrs cilvēks’, no kā divējāds nozīmes pārnesums: 1) ‘draugs’, 2) ‘naidnieks, ļaunuma iemiesojums’ (Ivanovs).

Vārda draugs senākā nozīme ‘cits, svešs; cits cilvēks’ saglabājusies folklorā: „Kājām, tautas, nenāciet, Drauga zirga neņemiet” (D 15690).

Apv. „drauga bērns” – pabērns, cita bērns, kas nepiederēja pie ģimenes.

Senākajos tekstos draugs ir ‘kara biedrs, līdzgaitnieks, karavīru vienības (kara draudzes) loceklis’. No šīs nozīmes laikam izveidojusies vārda draugs mūsdienu nozīme.

Pēc citiem uzskatiem vārda draugs pamatā ir ide. *dher– ‘turēt, saturēt, balstīt’ (Pokornijs, Mažulis) vai *dhreu– ‘stiprs’, no kā kr. дéрeво ‘koks’ (Trubačovs). V. Mažulis uzskata, ka bijis b.-sl. *dreug– ‘izturēt’, no kā *draugas ‘tāds, kas tur, iztur’ → ‘tāds, kas ar mani kopā tur, iztur’ → prūšu valodā ‘tāds, kas ar mani kopā veic, iztur’ → ‘kopējs’, bet austrumbaltu valodās subst. ‘draudzīgs cilvēks’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 226–227]


angļu – friend; boyfriend; buddy; pal

baltkrievu  cябар

čigānu  māl; dráugòs

franču  ami

grieķu  φίλος

igauņu  sõber; sõbramees; semu

ivritā  חבר

krievu  друг; приятель

latīņu  amīcus

lietuviešu  draugas

lībiešu  sõbrā

poļu  przyjaciel

somu  ystävä; kaveri

ukraiņu  друг; приятель

vācu – der Freund

zviedru  vän; kamrat; bekant



Īsts draugs ir tas, kas patiesību acīs saka. [LSP 922 742]

 

Pie pilnas bļodas draugu daudz. [LSP 17 6818]

 

Labs draugs reta manta pasaulē. [LSP 997 3104]

 

Kāds pats, tāds draugs. [LSP 1576 1885]

 

Ja nemīl sevi, nemīl citus. Ja mīl tikai sevi, tavs vienīgais draugs esi tikai tu pats. [Juris Rubenis]


Saticīgus cilvēkus sauc par sukātiem draugiem. Runā arī: ar vienu slotu pērti.

Ja sapnī redz draugu vai paziņu brangu nobarojušos, tad tam uzbruks slimība.


Ej pie joda, brīža draugs,
Kad nebiji mūža draugs;
Brīžam mani mīlināji,
Brīžam gauži raudināji. [LD 9607-0]


Dēlu māte, dzelza ķēve,
Kājām skrēja baznīcā;
Meitu māti znoti, draugi
Kā cielavu vizināja. [LD 23609-1]


Ik svētdienas ganos gāju,
Mīļa drauga gaidīdama;
Dažu labu pavadīju,
Sava drauga neredzēju. [LD 29505-0]


Atrauj jods stundas draugu,
Kad man nava mūža drauga,
Kad man nava mūža drauga,
Kas dod gudru padomiņu. [LD 9362-0]


Labāk man daudzi draugu,
Nekā daudzi ienaidnieku:
Draugs draugam roku deva,
Ienaidnieki zobentiņu. [LD 9107-0]


Neuzticami draugi

Vienam tēvam bija vienīgs dēls. Dēlam bija trīs draugi, kurus tas arvienu tēva priekšā cildināja un slavēja. Bet tēvs atbild: „Ko nu lielies! Man tikai viens vienīgs draugs, bet tas arī cauru mūžu bija uzticams; tev draugu diezin cik, tomēr, vai no viņiem jel viens ir uzticams, jāšaubās.”

Dēls tiepjas, ka esot visi trīs uzticami. „Nu labi! Nokauj tad balto vepri, paslēp pelūdē, aizej izlikdamies pie saviem draugiem un ģuģējies: „Draugi mīļie! Nokāvu cilvēku, paslēpiet mani!” Redzēsim gan, ko viņi darīs.”

Labi, dēls paslēpj vepri pelūdē un aiziet pie pirmā drauga vaimanādams: „Nokāvu cilvēku, nokāvu cilvēku! Paslēp nu mani!”

Bet teicamais draugs neļāva ne apsēsties nelaimīgajam; izdzina pa durvīm, lai iet, kur grib.

Nu aizgāja pie otra drauga vaimanāt: „Nokāvu cilvēku! Nokāvu cilvēku! Paslēp nu mani!”

Bet teicamais draugs neļāva ne apsēsties nelaimīgajam; izdzina pa durvīm, lai iet, kur grib.

Nu aizgāja pie trešā drauga vaimanāt: „Nokāvu cilvēku, nokāvu, paslēp nu mani!”

Bet teicamais draugs neļāva ne apsēsties nelaimīgajam; izdzina pa durvīm, lai iet, kur grib.

Tagad dēls pārnāca pie tēva, sacīdams: „Tēt! Ir gan jums taisnība: tie nav vis īstie draugi, izdzina taču mani pa durvīm laukā.”

„Are, ko teicu. Bet aizej pie mana drauga un iesakies tikai to vārdu: „Tēvs nokāva cilvēku – nāc un paslēp viņu!” Tad redzēsi, kas ir īsts draugs.”

Labi, dēls aiziet pie tēva drauga un saka: „Mans tēvs nelabi izdzīvojies: nokāva cilvēku – kur nu slēpsim viņu?”

„Apžēlojies! Ko, vai patiesi? Tad man jāiet, tad man jāiet!

Un tēva draugs tūliņ ar asaru pilnām acīm tečiņus atskrēja pie nelaimīgā. Bet kas ir? Atskrien: tēvs, cūku pelūdē rādīdams, pasmējās: „Tas labi, ka atnāci manās cūku bērēs, – dzīrosim nu!”  
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Abi dzīvē un nāvē savienotie draugi

Reiz dzīvojuši divi puiši. Abi bijuši labi draugi, tādēļ norunājuši viens otru aicināties savās kāzās. Bet drīzi pēc tam viens no viņiem nomiris. Kad un otram bijušas kāzas, tad tas – solījumu turēdams – aizgājis, no baznīcas braukdams, uz kapsētu pie drauga kapa aicināt viņu kāzās. Labi. Bet mirušais draugs aicinātājam atteicis: „Nāc papriekšu manās kāzās, tas jau ilgi nebūs.”

Gājis arī līdz zemes apakšā. Iegājuši – draugs lūdzis, lai padancojot jel vienu danci. Padancojis, tūliņ atkal steidzies virszemē. Atnācis – neviena vairs nav pazinis. Kad nu ierunājies, tad ļaudis stāstījuši, ka vienreiz esot gan brūtgāns nozudis no baznīcas braucot, bet tas jau mazākais savi augumi trīs atpakaļ. Puisis bijis gluži sirms un drīzi nomiris.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Septiņu vīru dzelme Abavā

Reiz Sabilē vai tās apkārtnē dzīvojuši septiņi draugi. Tie kādā vasaras karstā dienā sadomājuši iet peldēties. Labi. Aizgājuši arī. Kā jau zināms, Abava ir ļoti avotaina. Te peldot viens no viņiem iepeldējis tādā avotā, ka nevarējis ārā tikt, un sācis kliegt. To dzirdējis kāds no pārējiem draugiem un meties glābt. Arī tas noslīcis. Tā gājuši viens otru glābt, līdz beidzot visi septiņi draugi noslīkuši. No šā notikuma arī cēlies vārds – Septiņu vīru dzelme.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]


Zobu vārdi pret zobu sāpēm: „Tur ir pasaulē zobs nesāpētu.”
[Sagatavots pēc: Straubergs 1990 : 248]



Mans draugs


Mans draugs ir tas, kas neprot dzīvot,

kam spārni straujāki kā bezdelīgai,

kas skumju važas iesviež vējos brīvos

un skanēt liek pat satrūkušai stīgai.

 

Mans draugs ir tas, kam acīs sapņi kvēlo,

kas atstāj dzimto krastu, meklē jaunu zemi

un bijušā nekad vairs nenožēlo,

 

kas mīlē dzīvi, pelēko un lēto,

un gavilēm sveic dienu neredzēto. [Skujiņa 2004 : 52]

 

 

Draugi


Laiku pa laikam no savām dzīvēm

Atnāk pie manis draugi,

Es ielaižu viņus manējā

Un nedzenu, nedzenu laukā…

Taču ielaižu ne jau līdz galam,

Ne jau līdz pēdējam stūrim;

Ir manī tādas durvis,

Ar kleķi, kas jāaizmūrē…

Ir manī tādas telpas –

Drēgnas, tumšas un vējainas,

Draugiem tur pietrūktu elpas,

Un es viņus pasaudzēju…

 

Laiku pa laikam atnāk,

Atnāk no savām dzīvēm,

Bet es, viņiem labu vēlot,

Lūpas sakniebju spīvi. [Elksne 1997 : 232]

 

Vārds draugs izmantots Aleksandra Čaka dzejas krājuma nosaukumā Divi draugi (1948).


Meklē draugus! Ja viņus neatrodi dzīvē gluži tik ideālus kā dzejā, tad tomēr pasaulē ir draugi, kuru sirdis ir pērles. Zvejo šīs pērles! Krāj viņas vienu pie otras, un tu reiz sapratīsi, cik liels un brīnišķīgs ir cilvēks, cik neizsmeļams esi tu pats, cik dziļi un neizsmeļami ir tavi līdzcilvēki! [Poruks 2007 : 63]



Draugs ir (un tas nevar būt citādi) daļa no tevis paša. Viņš ne tikai tevi atspoguļo, bet arī tevī dzīvo, un tu dzīvo viņā. Tavas bēdas viņš ne tikai ārēji, bet ar visu savu būtību izjūt kā savējās, un līdzīgi arī ar priekiem.

Draugs smaida, tevi ieraugot. Pat nelaikā. Un pilnīgi nenozīmīgi, vai smaida lūpas un vaigi, vai arī to pauž tikai acis un sirds. Draugs var pārmest, mācīt, aizrādīt, bet arī tajā brīdī no viņa staro tuvība un mīlestība.

Draugs ir iecietīgs un pacietīgs. Viņa aizvainojums un dusmas strīda gadījumā ātri pāriet, un viņš vienmēr gatavs pirmais meklēt izlīguma ceļu. Pat pie pārliecības, ka viņam bijusi absolūta taisnība (vai tāda vispār mēdz būt?), draugs vienmēr gatavs izlīgumam.

Ar draugu dalās… mantā, riskā, priekos un arī bēdās. Bēdās draugs dalās tad, ja redz, ka ar šo nastu nenospiedīs otru vēl vairāk jau tā grūtā brīdī. Bet parasti draugi spēj atrast visderīgāko bēdu sadali. Tikai atklāti pastāstot par sajūtām, daļa grūtuma jau pazūd nebūtībā. [Dzintars 2009 : 89]


Dokumentālā filma Mans vecais draugs (1969). Režisors Aloizs Brenčs.

 

Spēlfilma Uzticamais draugs Sančo (1974). Režisors Jānis Streičs.

 

Spēlfilma Mans draugs nenopietns cilvēks (1975). Režisors Jānis Streičs.

 

Animācijas filma Si-Si-Dra (1977). Režisors Arnolds Burovs.

 

Spēlfilma Mans draugs Sokratiņš (1984). Režisors Andris Rozenbergs.

 

Animācijas filma Dzīvais draugs (1987). Režisors Jānis Cimermanis.

 

Animācijas filma Pasmaidi, draugs! (2007). Režisore Dace Rīdūze.


Dziesma Draugs. Mārtiņa Freimaņa mūzika un vārdi, izpilda grupa „Tumsa”.

 

Dziesma Mans draugs. Vārdu un mūzikas autors grupa „Prāta vētra”, izpilda grupa „Prāta vētra”.

 

Dziesma Mans vecais draugs. Vārdu un mūzikas autors grupa „Credo”, izpilda grupa „Credo”.

 

Dziesma Draugam. Jāņa Rībena un Ingus Bērziņa vārdi, Jāņa Rībena un Jāņa Granta mūzika, izpilda grupa „re:public”.

 

Dziesma Kā tev iet, mans draugs? Guntara Rača vārdi, Tomasa Kleina mūzika, izpilda grupa „Līvi”

 

Dziesma Tā notiek, draugs. Mārtiņa Freimaņa mūzika un vārdi, izpilda grupa „Putnu balle”.


Sociālā tīmekļa vietne www.draugiem.lv – atvērta 2004. gada 24. martā un kopš tā laika kļuvusi par vienu no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.