dot

Tradicionālā transkripcija

[duôt], arī [duõt]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[du͜oˀt] vai [du͜ot]

[d] – balsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

god+dev+īb-a

god+dev+īg-s

dot – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, nekārtnais darbības vārds

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dot nenozīmē vienmēr sev atņemt.

2) izteicēja daļa – Katra cilvēka pienākums ir dot kādu labumu tautai.

3) galvenais loceklis – Dot un dot!

4) papildinātājs – Bērnus māca dot, nevis tikai ņemt.

5) apzīmētājs – Meža mātei dotie ziedojumi tika likti zem kokiem.

dot, dodu, dod, dod, pag. devu.

1. trans. Sniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.

Dot lakatu mātei. Dot ziedus. Dot govīm sienu.

Dot roku – sniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu). Sniegt (kādam) roku atbalstam.

Dot mēslojumu – mēslot (piemēram, zemi, augus).

Dot ēst – dot ēdienu.

Dot bērnam krūti sar. – ēdināt bērnu ar krūti.

.. viņai pašai tā pusvilnainā jaka vēl mātes dota. Upīts 4, 240.

// Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.

// sar. Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).

Dot uz parāda (arī uz krīta) novec. – pārdot pret vēlāku samaksu.

2. trans. Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).

Dot autobusu ekskursijai. Dot naktsmājas tūristiem.

Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) – ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.

Dot pūrā līdz(i) – iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.

// Atbrīvot (vietu), ļaujot izmantot (citam).

Dot trolejbusā vietu vecākiem pasažieriem.

// sar. Izprecināt.

Krievi, krievi, leiši, leiši – Visi man draugi, radi. Krievam devu sav’ māsiņu, Pats es ņēmu leišu meitu .. Darba vara lielu dara 575.

// sar. Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).

Dot dēlu par ganu.

3. trans. Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).

Dot darbu. Dot atvaļinājumu. Dot patstāvību. Dot brīvību.

Dot priekšroku – atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.

Dot vaļu – neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.

Man bija dots mēnesis, lai atpūstos pēc ziemas darbiem, kaut kur aizbrauktu un pēc tam uzrakstītu par to, ko esmu redzējis un piedzīvojis. Vilks 3, 5.

// pārn. Veltīt, dāvināt. Ziedot, upurēt.

Tev, Meistar, dodam mīlestību savu .. Sudrabkalns 3, 340.

// parasti divd. formā: dots Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).

// novec. Ļaut (ko darīt).

Skauģis nedod ir teļam piedzimt. Latviešu sakāmvārdi un parunas 157.

4. trans. Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.

Dot rīkojumu. Dot norādījumus. Dot pavēli. Dot atļauju. Dot solījumu. Dot zvērestu. Dot ieteikumu.

Dot parakstu – parakstīt.

Dot liecību – liecināt (piemēram, tiesā).

Dot vārdu (arī nosaukumu) – nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.

Dot ziņu sar. – paziņot.

Dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) novec. – sveicinot teikt „labrīt!” („labdien!”, „labvakar!”).

Dot dievpalīgu novec. – teikt „Dievs palīdz!”.

// Ievietot (piemēram, kādā tekstā).

Dot vārdnīcā stilistiskās norādes. Piezīmes dotas parindēs.

// parasti divd. formā: dots Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).

Dotais lielums mat. – tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.

5. trans. Izraisīt, radīt (psihisku vai fizisku stāvokli).

Dot drosmi cīņā. Dot možumu.

Dot iemeslu – radīt pamatojumu.

Darbs viņam deva mieru, nogurums atņēma bēdas .. Fimbers 1, 301.

// Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).

Eksperiments dod gaidītos rezultātus. Pētījums dod jaunas atziņas.

Dot ēnu (arī paēnu) – radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku).

Ko tas dod? sar. – jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).

// Nosacīt, piešķirt (piemēram, īpašību).

6. trans. Ražot, radīt (materiālas vērtības).

Govs dod daudz piena. Jaunā aitu šķirne dod augstvērtīgu vilnu.

// Radīt (garīgas vērtības).

Visvairāk latviešu literārā valodā iesakņojušos jaunvārdu devuši J. Alunāns, Kronvaldu Atis, Rainis un A. Upīts. Valeinis 1, 177.

7. trans.; sar. Maksāt (cik par ko).

8. trans.; sar. Noteikt (gadus pēc izskata).

9. intrans.; sar. Sist.

Tomēr puisis tevi klausīs: kā deva ar cirvi lācim pa pauri, lācis beigts. Latviešu tautas pasakas 25.

10. intrans.; sar. Šaut.

„Nedomā kustēt! Ja bēgsi, no abiem stobriem tev došu stilbos ..” Dripe 1, 91.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

dot – dūt; ko tas labu dod? – kū tys loba nas?; dot (kādam) ceļu – dūt (kam) ceļu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

duôt. kas duôs nabagah ax liẽlgabalu šaũt – saka, ja nevar dabūt to, ko vēlas.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine A–M 2000 : 178]

dot – sniegt, dāļāt

Dot pretī sar. – bārties pretī.

Dot pa ādu sar. – pērt, sist.

Dot vai acs, vai galva vienk. – sist, kur pagadās.

Dot pa biksēm vienk. – sist, pērt.

Dot zīmi – ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).

Dot (arī atdot) godu – godināt, parādīt cieņu.

Dot (arī atdot) pēdējo godu – izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.

Dot mācību – pamācīt (parasti netieši), panākt (netieši), ka nonāk pie kādas atziņas; pārmācīt, sodīt.

Dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu – paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām; radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).

Dot ieguldījumu – piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).

Dot vārdu – solīt, apsolīt; atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.).

Dot goda vārdu (arī godavārdu) – apsolīt ar goda vārdu.

Turēt doto vārdu – darīt, rīkoties tā, kā solīts.

Dot dzīvību – dzemdēt.

Dot vaļu – ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).

Dot kājām vaļu (arī ziņu) sar. – bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).

Dot vaļu rokām sar. – sist (kādu), kauties.

Dot mēlei vaļu sar. – daudz runāt.

Dot žagarus sar. – pērt.

Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! sar. – saka, ja stipri līst.

Dots pret dotu! sar. – saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu.

Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) sar. – saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.

Dieva dotā izskatā sar. – saka par kailu cilvēku.

Dieva dots sar. – saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.

Dot (biežāk iedot) vilka pasi sar. – atbrīvot no darba.

Dot (arī iedot) kurvīti sar. – atraidīt (parasti bildinātāju).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Dots pret dotu – saka, ja kāds rīkojas atbilstoši cita rīcībai.
[Sagatavots pēc: LFV 1996: 264]

Tiesību zinātnē – atteikšanās dot liecību, dot atzinumu, dot tiesības, piespiešana dot liecību.

Ekonomikā – dot ienākumus, dot ieguldījumu, dot peļņu.

dot; lš. dúoti, pr. dāt, narev. dodi (< *duoti), kr. дать (ssl. dati), bkr. даць, ukr. дáти, bulg. (vsk. 1. pers.) дам, č. dáti, p. dać, si. dātum, ‘t. p.’ dádāti ‘dod’, gr. dídōmi ‘dodu’, lat. dare ‘dot’ (dō ‘dodu’).

Pamatā ide. *dō-: *də– ‘dot’; no *dō-tei > ab. *duotie / *duoti > la. dot. Tagadnes formas ir relatīvi jaunas, pag. (es) devu ir senāka *davu (lš. daviaũ) vietā.

Senatnē cieši saistījās nozīmes ‘dot’ un ‘ņemt’ (← ‘sākt turēt to, ko dod’), un abas nozīmes piemitušas arī verba dot formām dažās senajās valodās. Nozīmēm diferencējoties, vārds saistījās tikai ar vienu no šīm nozīmēm.

Pēc cita uzskata (Šmolstīgs) ide. sakne ir ar variācijām *de/o/a-, no kā *dau– (*dou-) + –tei > *dō-tei b. *duoti.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 223–224]

angļu – to give; to yield; to pass

baltkrievu – даць

čigānu – dáv

franču – donner

grieķu – δίνουν; δίνω; δίδω

igauņu – andma

ivritā – לתת;

krievu – преподать; дать

latīņu – dare

lietuviešu – duoti

lībiešu – andõ

poļu – dać

somu – antaa

ukraiņu – дати

vācu – geben; vorziehen

zviedru – ge; avge; skänka

Meitiņas domas par kaziņu

Tu, kaziņa, labiņa:

Tu dod man pieniņa, –

Tu labi dari.

Es, meitiņa, labiņa:

Tev dodu pīrāga, –

Es laba arī. [Rainis 1978 : 117]

„Še būtu jāizšķir šie jautājumi: pirmais – vai dāvanas grib kam dot, un, ja grib dot, tad – otrais: kam dot? un trešais: ko dot? Lūdzu tad balsot par pirmo jautājumu: kas negrib, lai dāvanas tiktu dotas, tas lai paceļas!”

[Kaudzītes 1980 : 332]