Tradicionālā transkripcija
[duõmât]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[du͜oːmɑːˀt]
[d] – balsīgais troksnenis
[uo] – divskanis
[m] – skanenis
[ā] – garais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ā.
dom– – sakne
-ā- – piedēklis
-t – galotne
domā- – vārda celms
-āt – izskaņa
domāt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 2. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
domā-j-u | domā-j-am | esmu domā-j-is
esmu domā-j-us-i |
esam domā-j-uš-i
esam domā-j-uš-as |
|
2. |
domā | domā-j-at | esi domā-j-is
esi domā-j-us-i |
esat domā-j-uš-i
esat domā-j-uš-as |
|
3. |
domā | domā | ir domā-j-is
ir domā-j-us-i |
ir domā-j-uš-i
ir domā-j-uš-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
domā-j-u | domā-j-ām | biju domā-j-is
biju domā-j-us-i |
bijām domā-j-uš-i
bijām domā-j-uš-as |
|
2. |
domā-j-i | domā-j-āt | biji domā-j-is
biji domā-j-us-i |
bijāt domā-j-uš-i
bijāt domā-j-uš-as |
|
3. |
domā-j-a | domā-j-a | bija domā-j-is
bija domā-j-us-i |
bija domā-j-uš-i
bija domā-j-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
domā-š-u | domā-s-im | būšu domā-j-is
būšu domā-j-us-i |
būsim domā-j-uš-i
būsim domā-j-uš-as |
|
2. |
domā-s-i | domā-s-it/domā-s-iet | būsi domā-j-is
būsi domā-j-us-i |
būsit/būsiet domā-j-uš-i
būsit/būsiet domā-j-uš-as |
|
3. |
domā-s | domā-s | būs domā-j-is
būs domā-j-us-i |
būs domā-j-uš-i
būs domā-j-uš-as |
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
||||
|
2. |
||||
|
3. |
tiek domā-t-s
tiek domā-t-a |
tiek domā-t-i
tiek domā-t-as |
ir ticis domā-t-s
ir tikusi domā-t-a |
|
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
||||
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tika domā-t-s
tika domā-t-a |
tika domā-t-i
tika domā-t-as |
bija ticis domā-t-s
bija tikusi domā-t-a |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
||||
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiks domā-t-s
tiks domā-t-a |
tiks domā-t-i
tiks domā-t-as |
būs ticis domā-t-s
būs tikusi domā-t-a |
|
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
domā-j-ot |
esot domā-j-is
esot domā-j-us-i |
esot domā-j-uš-i
esot domā-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
domā-š-ot |
būšot domā-j-is
būšot domā-j-us-i |
būšot domā-j-uš-i
būšot domā-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
tiekot domā-t-s
tiekot domā-t-a |
tiekot domā-t-i
tiekot domā-t-as |
esot ticis domā-t-s
esot tikusi domā-t-a |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
tikšot domā-t-s
tikšot domā-t-a |
tikšot domā-t-i
tikšot domā-t-as |
būšot ticis domā-t-s
būšot tikusi domā-t-a |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
domā-tu |
būtu domā-j-is
būtu domā-j-us-i |
būtu domā-j-uš-i
būtu domā-j-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
tiktu domā-t-s
tiktu domā-t-a |
tiktu domā-t-i
tiktu domā-t-as |
būtu ticis domā-t-s
būtu tikusi domā-t-a |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
ir jā-domā |
ir bijis jā-domā |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
bija jā-domā |
bija bijis jā-domā |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
būs jā-domā |
būs bijis jā-domā |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
būtu jā-domā |
būtu bijis jā-domā |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
esot jā-domā |
esot bijis jā-domā |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
|||
| vsk. | dsk. | vsk. | dsk. | |
|
1. |
būšot jā-domā |
būšot bijis jā-domā |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
| vsk. | dsk. | |
|
1. |
– |
domā-s-im! |
|
2. |
domā! |
domā-j-iet! |
|
3. |
lai domā! |
|
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Domāt nav viegli.
2) galvenais loceklis – Domāt!
3) izteicējs – Visi domāja par pavasari.
4) papildinātājs – Skolēniem skolā iemāca domāt, lasīt un rakstīt.
loģiski domāt, lēni domāt, ilgi domāt, skaļi domāt
domāt, -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1. intrans. Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
Loģiski domāt. Lēni domāt.
Rakstnieks un režisors tiecas panākt, lai skatītājs izrādes gaitā ne tikai sekotu līdzi darbībai, .. bet arī domātu .. Literatūra un Māksla 58, 6, 3.
// trans. Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
Abi gājēji bija katrs sevī iegrimuši un domāja katrs savu domu .. A. Grigulis 8, 81.
// intrans.
Domāt par dzīves mērķi.
Priecājās un domāja par to, kad viņš īsti bijis laimīgāks .. Zeiboltu J. IV, 155.
// trans. Izziņas darbībā rast (piemēram, atziņu).
.. [māte] domāja, cik labi bij toreiz, kad Ansis, pārnācis vakarā, nolieca galvu viņai klēpī un izsūdzēja savas bēdas. K. Skalbe 1, 68.
2. intrans. Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas. Atcerēties, iztēloties.
Domāt par aizvadīto dienu. Domāt par redzētajiem cilvēkiem. Domāt par tikšanos ar draugiem. Domāt par nākotni.
Tu šodien atkal pamodināji atmiņā manu pagātni, un es to vairs nevaru ne aizdzīt, ne noslēpt. Jādomā un jādomā par to. Lukss 1, 81.
3. trans. Likties, šķist. Būt pārliecinātam (par ko).
Jādomā (arī domājams) – iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
Putni bija vai nu vanagi, vai pūces. Domājams, ka vanagi, jo saule vēl nebija nogājusi, bet pūces sāk lidināties tikai nokrēslā. Birznieks-Upītis IV, 37.
// Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
.. tēvocis visu, ko domāja, pateica skaidri un atklāti. Dripe 2, 74.
// intrans.
Bet kā prātīgs vīrs viņš ikreiz atkal apdomājās un nekā nedarīja, lai cilvēki domātu par viņu labāk. Blaumanis 6, 161.
// Radīt hipotēzi, pieņēmumu (par ko).
Latvijā arheoloģiskajos izrakumos 6.–7. gadsimtā konstatētā akmens krāšņu kraušanas prasme vedina domāt, ka pirtis te bijušas jau ievērojami agrāk, nekā minēts rakstītajos avotos. Cimermanis 1, 63.
4. intrans. Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
Domāt par saviem bērniem.
5. trans. Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
Ne domāt nedomā – saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
Nav ko domāt – nav iespējams.
Svētku priekšvakaru viņš bija domājis pavadīt viens .. Saulītis 12, 154.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
domāt – guoduot; dūmuot; domāt par (kādu, ko) – guoduot ap (kū); varētu domāt, ka… – dūmuotīs /ka/…; viņš gan tā nedomā – a jis na tai guodoj
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
duõmât v. duõmât, –ãju, –ãjàm, pag. –ãju, –ãjãm.
1. es pac pìe sevis viênc pac tâ duõmãju. 2. Būt paredzētam (kādam nolūkam). viņa tak nebi mãja, viņa tak bi duõmâta rija. 5. 3. pers. Just, uztvert (ko) – par dzīvniekiem. kaķis uz·reĩz a tâdu leciênu pagùltẽ, duõmãš laĩkàm, ka pele.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 285]
domāt – gudrot, prātot, galvu lauzīt sar.
Domāt (tikai) par savu ādu – rūpēties, gādāt (tikai) par sevi, savu drošību.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Nav divu domu – saka, ja kas nav apstrīdams, ja par ko nav šaubu.
Ne domas (domiņas) – saka, ja kas nav iespējams, ja nav vēlēšanās to darīt.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 263]
Verbs domāt (< skr. думати) ir atvasināts no substantīva doma.
Vārds doma ir aizguvums; no skr. дума ‘doma, uzskats, prāts’ (kr. дýма ‘doma’), kas savukārt laikam no ģerm. valodām (sal. go. dōms ‘uzskats, spriedums’). Krievu vārdu par slāviskas cilmes uzskata O. Trubačovs, G. Jakobsons.
Vārds aizgūts latviešu valodā līdz 13. gs., kad skr. u vietā izrunāja šauru ō > la. uo.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 223]
angļu – to think; to suppose; to assume; to expect; to mean; to reckon; to figure; to intend
baltkrievu – думаць
čigānu – dufináv; mišļináv
franču – penser; imaginer; croire
grieķu – νομίζω
igauņu – juurdlema; mõtlema; arvama; pidama; mõistma
ivritā – לחשוב
krievu – затевать; надумывать; мнить; помышлять; подумывать; подразумевать; размышлять; подумать; мыслить; намереваться; замышлять; думать; умствовать; предполагать; разуметь; раздумывать; находить; полагать; располагать
latīņu – cōgitāre
lietuviešu – galvoti
lībiešu – mõtlõ; arrõ
poļu – myśleć
somu – arvella; ajatella
ukraiņu – думати; мислити
vācu – denken; sinnen; beabsichtigen; meinen; glauben
zviedru – tro; tycka; anse
Ja skatās griestos, tad domā par nākotni, ja uz grīdu, tad par pagātni.
Nav jādomā par to, ko nevēlas, lai piepildās.
Kas ļūti doudz dūmoj, tys precēsīs.
Ko domā, man’ māsiņa,
Vai domā līdzi māte,
Abas divas domājat:
Viena domā auklēdama,
Otra vietu taisīdama. [LD 1987-0]
Par dzīvniekiem stāsta Velga Vītola: „Es zinu, ka par tēvs. Es vienmēr esmu gribējusi dzīvot mežā, kur apkārt staigā pieradināti savvaļas dzīvnieki.”
Velga brauc uz skolām, uzstājas radio un televīzijā, un stāsta par dabu un dzīvniekiem tā, ka klausītāji viņu nelaiž vaļā un aprimst pat visnerātnākie bērni. [Sagatavots pēc: Šaitere 2011 : http://www.diena.lv/]
Autore K. Sergejeva.
Autore K. Sergejeva.
Dziesma Tomēr jāpadomā. Normunda Beļska vārdi, Zigmara Liepiņa mūzika, izpilda Mirdza Zīvere.
Dziesma Iedomājies. Guntara Rača vārdi, Ulda Marhilēviča mūzika, izpilda Aija Andrejeva un Miks Dukurs.