Tradicionālā transkripcija
[divi]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[divĭ]
[d] – balsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[v] – balsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
div– – sakne, vārda celms
-i – galotne
div+ac+ain-s, div+ac+ain-a
div+dīgļ-lapj+i
div+dom+īb-a
div+gad+īg-s
div+kāj+ain-s
div+kārš+o-t → div-kārš-o+šan-a
div+kārt+īg-s
div+kos+is, div+kos+e
div+kos+īb-a
div+krās+ain-s
div+plā-ksn+is
div+pus+īg-s
div+rind+e
div+skan+is
div+viet+īg-s
divi – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, skaitļa vārds, pamata skaitļa vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs
|
vīr. | siev. |
N. |
div-i | div-as |
Ģ. |
div-u | div-u |
D. |
div-iem | div-ām |
A. |
div-us | div-as |
I. |
ar div-iem | ar div-ām |
L. |
div-os | div-ās |
V. |
– | – |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Divi veido pāri.
2) izteicēja daļa – Mēs būsim divi.
3) galvenais loceklis – Divi!
4) papildinātājs – Pulksteņa rādītājs tuvojās diviem.
5) apzīmētājs – Vēstule pienāca pēc divām nedēļām.
6) laika apstāklis – Divos mēs bijām pusdienās.
viens divi, viens un divi, viens no diviem
divi, s. -as; pamata skait.
1. nelok. Skaitlis, cipars 2.
Raudzīsim, kā to lai darām, ka visus desmit saskaitīt varam. Viens, divi, trīs – Tie citi būs drīz. Rainis IV, 97.
// lokāms; sar. Skaitlis 2.
Pie diviem pieskaitīt četrus. No diviem atņemt vienu.
// Sekmju vērtējums, atzīme neapmierinoši (parasti skolā). Divnieks.
2. dsk. Daudzums, skaits 2.
Divi kilogrami. Divi kilometri. Ierasties pēc divām stundām.
Nācēji ir divi, viens neapšaubāmi Pēteris, bet otra – jauna sieviete. Saulītis 13, 127.
// Savienojumā ar abi: izsaka pastiprinātu nojēgumu „viens, tā otrs”.
„Jā, viņa tagad jau zinās, viņš atkārtoja, .. nu tā sacīs, ka mēs abi divi .. abi divi… Vai tu nevarēji palikt mājā.” Blaumanis 6, 29.
3. Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts.
Pulkstenis ir divi.
Tā [laiva] droši vien aizpeldējusi pa straumi uz leju, jo atrasta mežā ap pulksten diviem naktī. Bet tā bijusi tukša… Ezera 2, 19.
// parasti savienojumā ar „dienā”, „pēc pusdienas” Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem. Četrpadsmit.
Sanāksme sākas divos pēc pusdienas.
Mopasāns strādājis no deviņiem rītā līdz pulksten diviem trijiem dienā. Bērce 5, 83.
4. lietv. nozīmē Abi minētie.
Pa divi, arī pa diviem – divi (cilvēki) kopā; divatā.
.. tur strādā meža puiši. Trīs. Viens darina zarus, divi zāģē. Rihters 1, 397.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
divi, -as – div kopdz.; diveji, -is; abi divi – obadiveji; obadiv; abas divas – obadivejis; obadiv
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
divi, -as – divi, -as. 1. vãģi iššķiêsti uz divi pusi. 2. savienojumā ar abi, subst. noz. Izsaka pastiprinātu nojēgumu: gan viens, gan otrs. mẽs abas divas tèicàm tãs pasakas. 3. Pulksteņa laika moments: jàu nùo divìm c¥lušiês aûkšã riju ku`tu. 4. Tas pats, kas divẽji. ìr jàu divi rãceņi: tiẽ tuxnupi jàu nàu labi, bet tiẽ maziẽ rãcenĩši i labi.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 270]
divi – divēji; pāris
(Tikpat) kā divreiz divi – saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
Kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) sar. – saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
Viens divi, arī viens un divi – ļoti ātri.
Viens no diviem – saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Ka (kad, kaut, lai, vai) tevi divi deviņi; ka (kad) tevi divi deviņi sar. – izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
[Sagatavots pēc: LFV 1996: 262]
Divu kungu kalps – divkosīgs cilvēks.
Starp divām ugunīm – situācija, kurā nav kur likties, jo briesmas draud vismaz no divām pusēm.
Divsejainais Jānuss – cilvēks, kuram ir divas sejas.
Dzīties pēc diviem zaķiem (reizē) – mēģināt vienlaicīgi sasniegt divus mērķus, kā rezultātā, iespējams, nesasniedzot nevienu no tiem.
Kā divreiz divi – neapšaubāmi, aksiomātiski, droši.
[Sagatavots pēc: http://www.textator.lv/]
Sportā – divi centra spēlētāji pie soda metiena līnijas, divi izgriezieni pēc kārtas, divi lielie (vācu) apvēzieni atpakaļ (kārienā atmuguriski) un pārlidojums ar izvērstām kājām kārienā (stienis), divi pārmetieni atpakaļ pēc kārtas, divi pēc kārtas lielie (vācu) apvēzieni atpakaļ (kārienā atmuguriski) (stienis), divi soda metieni, situācija „trīs pret divi”, stājā uz rokām divi pagriezieni pēc kārtas par 180° ar plecu atpakaļ.
Vietvārdi – Divejupju purviņš, purvs Aknīstē; Divkalliņi, neapdzīvota vieta Alsviķī; Divkapiķene, dzelme Kandavā; Divpurvs, purvs Vaidavā; Divupe, upe Rozulā; Divupes līcis, līcis Morē; Divupstarplīcis, līcis Popē.
divi; lš. vīr. du (< *dOúo), siev. dvi, pr. dwai, narev. duo (< *dOuo), kr., bkr., ukr., bulg. два, две, č. dva, dvě, p. dwa, dwie, go. twai, twōs, twa, sav. zwēne, zwā, zwō, zwei, v. zwei, si. dváu, dv*, gr. dyo, dyō, lat. duo (< *duō), duae. Pamatā ide. * dOō(u) / *duOō(u) (vīr.), *dOai / *dOei (siev., nek. dz.).
La. divi ir senākā siev. divsk. forma, kuras vietā tagad divas. Vīr. divi aizstājis senāko *duvi < *duOu < *duOuo. (No *duOu > *duu > *duju > apv. duj (dui) ‘divi’ un laikam arī apv. du ‘t. p.’; Endzelīns).
Ide. valodās jēdziena ‘divi’ apzīmējumos ir liela formu dažādība, ar ļoti atšķirīgiem ieskaņas līdzskaņiem.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 220 –221]
angļu – two
baltkrievu – два
čigānu – duj
franču – deux
grieķu – δύο
igauņu – kaks
ivritā – שנים
krievu – два
latīņu – duō
lietuviešu – du
lībiešu – kakš
poļu – dwa
somu – kaksi
ukraiņu – два
vācu – zwei
zviedru – två
Dievs divus gudrus nekad kopā neliek, kur viens gudrs, tur [otrs] muļķis. [LSP 848 2834]
No diviem strīdniekiem visvairāk iekarst tas, kuram nav taisnības. [Lems]
Kad divi dara vienu un to pašu, viņi tomēr nedara to pašu. [Latīņu teiciens]
Diviem strīdoties, trešais priecājas. [Latīņu teiciens]
Kad divi dara vienu un to pašu, viņi tomēr nedara to pašu. [Latīņu teiciens]
No diviem brāļiem pat lācis bīstas. [Osetīnu sakāmvārds]
Kad divi ziloņi kaujas, cieš zāle. [Afrikāņu sakāmvārds]
Nevajag ar divi karotēm uzreiz ēst, tad dabūšot divus vīrus.
Ja ar vienu karoti divi ēda, tad tie drīz vien sāka ķildoties.
Jāņu naktī vajag nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi, un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.
Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.
Divi vīri iet pa kalnu,
Viens otru nepanāk. – Saule un mēness. [LTM 834, 4928]
Divi lieli strīdējās:
Kā viens nāk,
Tā otrs bēg. – Saule un mēness. [LTM 280, 647]
Divas galvas, sešas kājas. – Zirgs un jātnieks. [LTM 642, 367]
Divi māsiņas sviestu glauž. – Ragavu slieces. [LTM 23 3574]
Divi zili balodīši
Apakš zemes lidinās. – Spīļu arkla lemeši. [LTM 659, 336]
Divi pēdas, seši lieli. – Ragavas. [LTM 527, 36360]
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēja?
Bite miega negulēja,
Otra, ceļa māmulīte. [LD 6705-0]
Pērkoņam pieci dēli,
Visi pieci amatnieki:
Divi rūca, divi spēra,
Tas piektais zibināja. [LD 33704-4]
Trīs grasīši maciņā
Kā gailīši kladzināja.
Par diviem zirgu pirku,
Par trešo līgaviņu. [LD 13683-1]
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu. [LD 9236-0]
Kaut varētu izsalūgt
No Dieviņa divu lietu:
Ceļam laba kumeliņa,
Mūžam laba arājiņa. [LD 11089-7]
Divi ceļotāji
Dzīvojuši divi kaimiņi: kurpnieks un skroderis. Kurpnieks ticējis vellam un bijis bagāts, bet skroderis ticējis Dievam un bijis nabags. Reiz skroderis lūdzis kurpnieku aizlienēt šim naudu.
„Bet kad tu man atdosi? Pliks tu esi, pliks tu paliksi,” atteicis kurpnieks, tomēr beidzot vienu dālderi arī aizdevis.
Pēc kāda laiciņa kurpnieks prasījis no skrodera naudu atpakaļ, bet skroderim nebijis, ko atdot. Tad kurpnieks izdūris skroderim acis, aizvedis to uz mežu un licis tur viņu uzgaidīt. Skroderis gaidījis, gaidījis, bet no kurpnieka ne vēsts. Putni jau beiguši dziedāt, nācis vakars, skroderim sācis nākt miegs. Sataustījis koku zarus un uzrāpies kokā – zemē bijis bailes no vilkiem. Pie koka, kura tupējis skroderis, pienākuši trīs vīri – muižkungs, vagars un sulainis – un uzsākuši valodas.
„Ko tas var darīt, lai taptu redzīgs, kam acu gaisma zudusi?” jautājis sulainis muižkungam.
„Tur viegli līdzēt! Lielā rasā jāsabrauka rokas un tad trīs reizes jāizberzē ar tām acis,” atbildējis kungs.
„Bet kā pilsēta, kurai trūkst ūdens, var dabūt ūdeni?” jautājis vagars.
„Pie tās pilsētas vārtiem ir liels akmens, ja akmeni saskaldītu uz četrām daļām, tad ūdens pilsētai netrūktu,” atbildējis muižkungs.
„Tai pašā pilsētā ķēniņam ir slima meita, ko neviens nespēj izdziedināt. Kā varētu to meitu veselu dabūt?” jautājis tālāk vagars.
„Apakš pils sliekšņa ir trīs āboli – viens sudraba, viens zelta, viens dimanta, ja meita visus tos apēstu – būtu vesela.”
Pēc šīm sarunām vīri palikuši par zvēriem: muižkungs par lāci, vagars par vilku, sulainis par zaķi.
Pēc kāda laika sākuši jau putni dziedāt, ausis rīts. Skroderis nokāpis no koka, sabraucījis rokās rasu un izberzējis acis. Paberzējot acis vienreiz, jau manījis tādu kā blāzmu; paberzējot otrreiz, jau varējis kokus saskatīt; bet paberzējot trešo reizi – acis pavisam veselas! Skroderis nu bijis ļoti priecīgs, pateicies Dievam un devies uz pilsētu, lai sagādātu tai ūdeni. Atsaucis pie lielā akmeņa dzirkali un licis akmeni saskaldīt uz četrām pusēm. Kad akmens bijis saskaldīts, tā no zemes, kur šis akmens stāvējis, iztecējis skaidrs avots. Skroderis par ūdens atrašanu ticis bagātīgi apdāvināts. Tas nopircis pilsētā jaunas drēbes, saģērbies par kungu un gājis uz ķēniņa pili. Pilī visi tādi bēdīgi. Skroderis prasot ķēniņam: kādēļ visi tik noskumuši, kas kaišot? Tā un tā – meita jau sen slima, bet neviens nespējot izdziedēt. Skroderis tūlīt piesakoties par ārstu. Licis atsaukt amatnieku un izņemt no sliekšņa apakšas visus trīs ābolus. Kad meita apēdusi sudraba ābolu, jau palicis labāk; kad apēdusi zelta ābolu, jau varējusi piecelties; bet, kad apēdusi dimanta ābolu, – pavisam vesela! Tagad pilī un visā valstī lieli prieki! Skroderis apdāvāts bagātīgi jo bagātīgi.
Vienu dienu, ejot pa pilsētu, skroderis saticis kurpnieku; tas nabadziņš tīri nodzīvojies: kankari vien mugurā. Brīnoties viens, brīnoties otrs. Kurpnieks prasījis, kā tad skroderis vēl dzīvs un vesels un tāds kungs palicis. Bet skroderis jautājis, kādēļ kurpnieks tāds noplīsis. Skroderis ne melo, ne slēpj – tā un tā – visu stāsta. Kurpnieks vai traks – lai šo arī vedot uz mežu un izdurot šim acis. Skroderis aizvedis arī, bet acis gan kurpniekam nedūris ārā. Tad kurpnieks pats sev izdūris acis, uzrāpies kokā un gaidījis zvēru gudro padomu. Vakarā zvēri arī klāt. Bet lācis ļoti pikts: viens esot izpļāpājis noslēpumus: pilsētai ūdens vairs netrūkstot, un ķēniņa meita arī esot vesela. Sulainis, zaķis, tas būšot kam izstāstījis – tā vagars, vilks. Un nu lācis ar vilku krist nabaga zaķītim virsū un plēst kopā. Bet nez kā zaķis ieraudzījis kokā kurpnieku – tas tur būšot vainīgs! Lācis tūlīt kokā augšā un stiepis vīru lejā. Tad nu no kurpnieka tik pāri palicis kā koka tupeles.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
●
Divi precinieki [http://valoda.ailab.lv/]
Zvērs ar divām galvām
Vecos laikos vienā rijā dzīvojuši velni. Mājinieki nedrīkstējuši rijā gulēt un strādāt, jo velni nedevuši miera. Velni gulētājus gribējuši sadedzināt vai arī apēst. Jau ilgu laiku velni dzīvojuši rijā un mājiniekiem no tiem nebijis nekāda gala.
Mājā dzīvojuši divi jauni puiši. Tie nosprieduši velnus no rijas izdzīt. Puiši nogriezuši katrs pa resnai sērmūkšļa kūjai un kūjām uz abiem galiem uzgriezuši krustus. Puiši aiznesuši uz riju maisu, kam abi gali bijuši vaļā, un ielīduši viņā. No maisa galiem puiši atstājuši tikai galvas ārā. Kur vienam puisim bijušas kājas, tur otram puisim galva. Kad tie bijuši abi maisā salīduši, tad maisam katrā galā bijusi viena galva. Maisu puiši jau priekšlaikus norīkojuši krāsns tuvumā.
Kad sākusies velnu stunda, velni sākuši pa riju iet, ka švīkstējis vien. Drīz vien velni uzgājuši maisā salīdušos puišus un sākuši brīnīties un savā starpā spriest, kas tas varētu būt par ērmīgu rāpuli, kam abos galos galvas. Puiši neteikuši ne vārda. Beidzot velni nosprieduši, ka savādais gabals jāpastāsta vecam Redīsam. Viens velns aizskrējis pēc vecā velna. Drīz vien vecais velns bijis klāt un apskatījis maisā salīdušos puišus.
„Jā!” teicis vecais velns, „visādi man ir zeļļi, pat ar divpadsmit galvām, bet tāda rāpuļa gan neesmu redzējis, kam abos galos galvas. Nu, dodat man to dzelzs gapeli, es gribu paprovēt.”
Viens velns pienesis vecam velnam siena dakšas. Puiši manījuši, ka labi nebūs, tie pārkrustījušies un no maisa ārā!
Sākuši puiši velnus mizot ar sērmūkšļa kūjām. Velni nav varējuši ciest un aizbēguši no rijas.
No tā laika vairs rijā velni netikuši manīti.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Zīlnieki
Tie smējās un minēja ilgi,
par ko abi palikšot viņi,
kad pielīšot milzīgas tumsas
šo acu avotiņi.
„Mēs izaugsim pīlādzes divas!
Mums sarkano ogu dos Dievs
ik rudeņa tik daudz, cik reižu
mēs dzīvojot skūpstījāmies.” –
„Mēs būsim – divi mākonīši,
katrs vienai kapa malai –
tu manai, es tavai – mēs līsim
un liksim augt zālītei zaļai.” –
„Mēs būsim – divas baltas puķes
un līgosim svētlaimes salā.
Mēs būsim zvaigznītes divas
nakts snaudošā bērza galā.” –
„Mēs būsim… bet varbūt mēs būsim
divas kristāla asaras –
no mūžīgās mīlestības –
priekš mūžības raudātas – ” –
Ne smieties, ne runāt vairs tikās –
bij noticis abiem kaut kas.
Un lēni, kā zagdamās nāca
divas kristāla asaras – – [Bārda 1992 : 103]
●
Vārds divi ir izmantots daiļdarbu nosaukumos:
Jāņa Ziemeļnieka humoristiskās dzejas krājums Divi gudrie satiekas (2002);
Ērikas Stroles dzejas krājums Divi pulksteņi (2010);
Pētera Sila dzejas krājums Divi draugi (1954).
Vārds divi ir izmantots daiļdarbu nosaukumos:
Elvīras Kociņas romāns Divi likteņi (1991);
Žaņa Grīvas stāstu krājums Divi cilvēki jūrā (1964);
Elgas Kores romāns Divi mūži (1944).
ASV Pensilvānijas pavalsts iedzīvotāja Mērija Baha (Mary Bach) uzvarējusi tiesvedību pret lielveikalu ķēdi Wal-Mart, kas esot viņu apkrāpusi par diviem centiem.
Pavalsts tiesa lēmusi par labu M. Bahai un lielveikalu gigantam likusi atmaksāt izkrāptos divus centus, 100 dolāru lielu kompensāciju un segt tiesas izdevumus, vēsta Associated Press.
Mērija Baha augustā esot iegādājusies cīsiņu iepakojumu, kas maksājot 98 centus, bet pie kases atklājusi, ka jāmaksā viens dolārs. Pēc viņas iebilduma kasieris atzinis kļūdu un atmaksājis divus centus.
Taču, kad tāds pats gadījums noticis vēlreiz pēc sešām dienām, M. Bahas pacietības mērs bijis pilns un viņa lielveikalu ķēdi iesūdzējusi tiesā, uzsverot, ka šādas nelielas izkrāpšanas notiekot pārāk bieži. [..]
[Rancāns 2011 : http://www.db.lv/]
Skaitlis divi folklorā vienlaikus apzīmē gan pretmetus (Dievs – Velns, Dievs – Māra/Laima/Saule, Mēness – Saule, Dieva dēli – Saules meitas, Debesis – Zeme, Diena – Nakts, Uguns – Ūdens, u. c.), gan pretējo sākotņu vienības ideju (Dievišķie dvīņi – Dieva dēli, Jumis kā divu augļu, vārpu u. c. kopā saaugums un Jumis kā dvīņu – auglības dievība).
[Sagatavots pēc: Kursīte 1996 : 99–102]
Johans Valters Divas sievietes pie lampas.
Ģederts Eliass Malkas zāģeri.
[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]
Ādams Alksnis Divi kareivji pie galda.
Kādreiz mājām jumtā korē lika latviskās dzīvesziņas simbolu Jumi. Jumis ir auglības zīme, ar to saistīti dažādi labības pļaujas un ražas rituāli. Grafiski jumja zīme atgādina divus sakrustotus kāsīšus vai burtu W. Viena no versijām varētu būt, ka šī zīme veidojas, savienojot Māras zīmi ar Dieva zīmi. Jumja zīme ir atrasta uz ļoti seniem priekšmetiem, arī uz svētakmeņiem. Caur Jumi no augšas ienākot (Visuma) Laika spēks, un ēka tiekot iekļauta Laika apritē. Tādas ēkas stāvot ilgi, tur esot labs gaiss, neveidojoties stāvi vēji, kuri rada pelējumu utt. Jumis aug un tiecas divos virzienos – gan uz augšu, gan uz leju. Tāpēc veidojas nepārtraukta cikliska kustība.
[Sagatavots pēc: Valtenberga 2010 : http://valmiera.zurbu.net/]
Īsmetrāžas spēlfilma Divi (1965). Režisors Mihails Bogins.
Filma vēsta par topošā mūziķa un kurlmēmas meitenes mēģinājumu rast kopīgu valodu.
Dokumentālā filma Sieviete starp diviem romāniem (1984). Režisors Ivars Seleckis.
Filma par rakstnieci Regīnu Ezeru savdabīgas sarunas formā, kas atklāj viņas vērojumus. spriedumus un uzskatus.
Īsmetrāžas dokumentālā filma Divi. (1990). Režisors Sergejs Maksimovs.
Ārsta Leopolda Ozoliņa portrets.
Īsmetrāžas dokumentālā filma Divi (1994). Režisore Renāte Cāne.
Mākslinieku Oļega Tilberga un Ojāra Pētersona dubultportrets.
Īsmetrāžas spēlfilma Pusdivi (2003). Režisore Linda Olte.
Stāsts par puiku, kam naktī nenāk miegs.
Dokumentālā filma Divas svilpes (2007). Režisore Ilona Bičevska.
Anda un Jānis ir fizkultūras skolotāji, kas dala vienu kabinetu un liek skolēniem mīlēt sportu jau kopš 1980. gada.
Dziesma Divi eņģeļi. Guntara Rača vārdi un Ginta Stankēviča mūzika, izpilda grupa „Putnu balle”.
Dziesma Starp divām saulēm. Grupas „Prāta Vētra” vārdi, mūzika un izpildījums.
Dziesma Divi nulle nulle viens. Guntara Rača vārdi, Ainara Virgas mūzika, izpilda grupa „Līvi”.
Dziesma Tu un es. Harija Zariņa vārdi un mūzika, izpilda grupa „Opus Pro”.