Tradicionālā transkripcija

[dìena]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[di͜enɑ̆]


[d] – balsīgais troksnenis

[ie] – ’divskanis’) ir monofonēmas, pārējie divskaņi (ai, au, ei, eu, iu, oi, ou, ui) ir bifonēmas. ‘]

[n] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



diensakne, vārda celms

-a galotne




dien+dien-ā

dien+dus-a

dien-as+gais-m-a

dien-as+grāmat-a

dien+nakt-s

dien+vid-us

dien-as+zag-l-is

darb+dien-a

darb-a+dien-a

ik+dien-a

Liel+dien-as

pus+dien-a

rīt+dien-a

š-o+dien-a

t-ā+dien-a

vakar+dien-a

vec-um+dien-as

viņ+dien-a

aiz-vakar+dien-a


dien+zied-e




dienapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

dien-a

dien-as

Ģ.

dien-as

dien-u

D.

dien-ai

dien-ām

A.

dien-u

dien-as

I.

ar dien-u

ar dien-ām

L.

dien-ā

dien-ās

V.

dien-a!

dien-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Septembra pēdējā diena bija saulaina.

2) apzīmētājsDienas garums pēc ziemas saulgriežiem kļūst ilgāks.

3) izteicēja daļa Pirmais aprīlis ir joku diena.

4) galvenais loceklisPirmā skolas diena.

5) papildinātājs – Skolotāja uzskaitīja neattaisnoti nokavētās dienas.

6) laika apstāklisDienā laiks bija mainīgs.



dienas beigas, dienas gaisma, dienas laikraksts, dienas sākums, dienas vidus

 

dienai austot, dienas iet, dienām ritot

 

atpūtas diena, bēru diena, darba diena, dzimšanas diena, Jāņu diena, jaunības dienas, kāzu diena, meža dienas, nedēļas diena, puse dienas, putnu dienas, rūpju diena, svētku diena, vārda diena, zvaigžņu diena

 

brīva diena, gaiša diena, garā diena, īsā diena, jauna diena, laimīgās dienas, lietaina diena, saulaina diena, skaista diena, smaga diena, Visu Svēto diena, vieglas dienas

 

atvērto durvju diena

 

augām dienām, augu dienu, cauru dienu



diena, s.

1. Laikposms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.

Diena aust. Saulaina vasaras diena. Dienas garums. To visu var padarīt pa dienu. Strādāt visu dienu. Augu (cauru) dienu. Augām (caurām) dienām. Tas var notikt kuru katru dienu. Atnāciet citu dienu!

Ir jau liela diena ir jau ļoti gaišs, saule jau uzlēkusi.

Kā diena pret nakti saka par lielu atšķirību.

Polārā dienalaika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.

2. Noteikti nenorobežots laikposms no priekšpusdienas līdz pēcpusdienai. 

Nenāc no rīta, bet dienā! Dienas izrāde. Dienas maiņa.

3. Diennakts. 

Paziņot dienu iepriekš. Tas ir dažu dienu jautājums. Dienām ilgs brauciens.

Šajās dienās tuvākajās dienās, drīz; iepriekšējās dienās, pavisam nesen. Jautājumu izlems šajās dienās. Apspriede notika šajās dienās. 

Dienas avīze – avīze, kas iznāk katru dienu.

Dienas norma norma vienai dienai.

Dienas alga alga, ko aprēķina pēc nostrādāto dienu skaita.

4. Ar kādu darbību, notikumu, ar kādiem apstākļiem saistīts nenoteikts laikposms diennakts robežās; kalendāra datums. 

Atpūtas diena. Darba dienas un svinamās dienas. Sanitārā diena.

Mēneša pirmā diena. Sūtījuma saņemšanas diena. Atvērto durvju diena.

5. dsk. Ilgāks laikposms, periods; arī dzīve. 

Cīņu dienas. Seno dienu notikumi. Vieglas, grūtas, sūras dienas.

Baltas dienas laimīgas dzīves laiks.

Nebaltas dienas – grūts dzīves posms, grūts laiks.

Glabāt ko nebaltām dienām.

Mūsu dienās laikā, kurā mēs dzīvojam. Līdz mūsu dienām
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 242]


diena, -as, s.

1. Laika posms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.

Īsa ziemas diena. Saulaina diena. Diena aust. Dienas garums. Dienas vidus. Dienas tveice. Ierasties pulksten divos dienā. Pa dienu lija. Strādāt dienām un naktīm (arī dienu un nakti).

Dienas gaisma – gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.

Dienas gaismas spuldze – dienasgaismas spuldze.

Gaišs kā dienā – ļoti gaišs.

Polārā diena – laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.

Balta diena – saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ir iestājusies diena.

Liela diena – saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.

Bez dienas novec. – ļoti agri, pirms saules lēkta.

Pie dienas novec. – laikā, kad saule jau uzlēkusi.

Kāda diena! Saulē snauž dzeltējošie bērzi, un gaiss tik dzidrs. Kurcijs 2, 49.

Drīz vien dziedāja gaiļi, un bija par jaunu jāceļas un jāsāk visas dienas gaitas. Sakse 2, 29.

Augu dienu – no agra rīta līdz vēlai vakara stundai – logu rūtis un namu fasādes drebināja tramvaju dārdi. Eglons 2, 214.

„ .. to bērnu velti mērcēt caurām dienām [ganos].” Brigadere 2, 335.

.. dienas gaismas spuldze rada mājīgumu. Rīgas Balss 66, 218, 4.

Pamodos jau lielā dienā. Saules bija pilna istaba. Birznieks-Upītis IV, 211.

Agri no rīta, bez dienas, ienāk saimniece mūsu istabā. Jaunsudrabiņš 3, 400.

„.. rīt pie dienas vedīšu Jancīti projām pie mātes ..” Birznieks-Upītis 6, 90.

Dienas izrāde. Dienas stacionārs.

Ir pierādīts, ka no fizioloģiskā un ražošanas viedokļa vislabākā ir dienas (rīta) maiņa. Veselība 64, 4, 31.

// akuz.: dienu, apst. nozīmē Šajā laika posmā.

.. laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti, jābaidās, ka rudziem nepiemetas rūsa. Upīts 4, 206 

Dienu saule mazgāja mani zeltā; naktī zvaigznes rādīja man ceļu. K. Skalbe 1, 46.

// ģen.: dienas, adj. nozīmē Tāds, kas notiek, darbojas šajā laika posmā.

2. Diennakts, arī kāda diennakts daļa.

Atpūsties dažas dienas. Ierasties pēc pāris dienām. Paziņot dienu iepriekš. Divu dienu darbs. Pelnīt piecus rubļus dienā.

Dienas režīms – nodarbību sadale visai diennaktij.

Dienas alga – alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.

Dienas nauda – nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).

Dienas avīze (arī laikraksts) – avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.

Šajās dienās – kādā no tuvākajām dienām. Kādā no tikko pagājušajām dienām.

No dienas dienā, arī dienu no dienas, arī dienu pēc dienas, arī dienu dienā – katru dienu.

Jo dienas jo – ar katru dienu.

Dienas darbs – darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.

Dienas strādnieks – cilvēks, kas strādā dienas darbu.

Tikai viena diena bija pavadīta ārpus skolas. Taču dzīve šajās divdesmit četrās stundās nestāvēja uz vietas. Literatūra un Māksla 58, 2, 2.

Jūra [jūnijā] bija vētraina, kuģi dienām nostāvēja ostā. Grants 7, 89.

Tūliņ pēc Jaungada 1922. g. sākās steidzīga gatavošanās jauna dienas laikraksta „Vārds” izdošanai. Birznieks-Upītis 6, 25.

.. vasarājs tapa no dienas dienā dzeltenāks. A. Grigulis II, 298.

Dienu no dienas viņš [ārsts] novēroja bērnus, krāja materiālu, izdarīja simtiem analīžu un eksperimentu. Zinātne un Tehnika 65, 3, 19.

Viņam smagi dienu dienā lūkoties Lidai [sievai] sejā. Kādreiz Jorenam bija daudz ko stāstīt pēc darba, tagad viņš vairs nezina, ko runāt. Zigmonte 2, 138.

Bet labuma nekāda zāles nedarīja: Andžēna soļi kļuva jo dienas jo stīvāki, nedrošāki. Birznieks-Upītis 1, 28.

.. dienas strādnieki mitinājās pirtij piebūvētā istabiņā. Cimermanis 1, 67.

// Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.

Vēlēšanu diena. Kāzu diena. Talkas diena. Tiesas diena. Ganu diena. Algas diena. Sanitārā diena.

Darba diena – diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darbdiena.

Atpūtas diena – noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.

Izejamā diena – brīvdiena.

Atvērto durvju diena – diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.

Atslodzes diena – diētas terapijā – diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.

Pastarā diena rel. – pēc reliģiskajiem priekšstatiem – diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.

„.. šodien laba veļas diena: saule un vējš. Ātri izžūs.” Rinkule 1, 53.

Ar mazāko [laivu] Lazdas tēvs ceļ cilvēkus pāri un pelnās; ar lielāko ceļ tirgus dienās lopus. Valdis 1, 19.

// Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.

Kas šodien par dienu? Kurā dienā būs sēde?

3. Datums.

Noteikt izbraukšanas dienu.

.. stāsts iesākas ļoti nozīmīgā dienā. Ir tūkstoš deviņi simti piecdesmit devītā gada sestais novembris. Saulītis 11, 5.

Tai dienā, datumu atceros vēl šodien, tas bija 24. novembrī, vēl tikai trīsdesmit gadus vecs, .. es sēdēju savā kabinetā. Birze 5, 117.

.. noteiktā dienā un stundā man burtus vajadzēja nodot cilvēkam no pagrīdes tipogrāfijas. Grīva 9, 56.

// Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.

Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena. Starptautiskā sieviešu diena. Preses diena.

4. tikai dsk. Ilgāks laika posms.

Cīņu dienas. Bēdu dienas. Piedzīvot labākas dienas. Atcerēties seno dienu notikumus.

Bērnu (arī bērna) dienas – bērnība.

No mazām dienām – no agras bērnības.

Jaunās dienas – jaunība.

Meitas (arī puiša) dienas – jaunība, laiks, kad nav vēl apprecējusies (apprecējies).

Mūsu dienās – tagadējos laikos, mūsdienās.

Mežu un dārzu dienas – laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.

Putnu dienas – laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.

Bet kālab Gatviņam vecuma dienās vēl vajadzēja tik grūti strādāt un pūlēties? Vai tad viņš pa visu garo, sviedru pilno mūžu nebija varējis sev sapelnīt kumosu vecuma dienām? Birznieks-Upītis 6, 87.

Pēc pavasara streika viņš bija padzīts no darba fabrikā un tagad pārdzīvoja grūtas dienas. Izskatījās stipri novājējis. Kurcijs 2, 149.

„.. Tu domā, tā notika vienīgi vecos laikos un mūsu dienās vairs negadās?” Ezera 2, 49.

// Dzīve, mūžs.

Gausi iet manas dienas.

Guļu uz netīras grīdas, mēteli zem galvas [cietumā]. Kurcijs 4, 311.

Novēlam tam laipnas dienas, Nenīcīgu jaunību. Sudrabkalns 1, 32.

.. Tās cietuma sienas, Tanīs tev jāvada savas dienas. Rainis I, 239.

// dsk. lok.: dienās, apst. nozīmē Ar laiku, pēc gadiem.

„Kas to būtu domājis, ka no šī mazā ūdensvīra [ūdensnesēja] dienās iznāks tik varens zēns!” bieži brīnījās Maksiļo tēva vecais draugs .. Grīva I, 41.

Daudzas no viņām dienās var izaugt par spējīgām padomju sportistēm. Bērnība 49, 7, 13.

// Dzimšanas diena. Diena, kad (kāds) ir piedzimis. Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


diena – dīna; saulaina diena – saulis dīna; lietaina diena – leita dīna; nedēļas diena – nedelis dīna; kas šodien par dienu? – kura šudiņ dīna?; dzimšanas diena – dzymtuo dīna; dzymtadīna; vārda diena – vuorda dīna; svētku (svinamā) diena – svieteibu dīna; svātuo dīna; tirgus diena – tierga dīna; dienas avīze (laikraksts) – dīnys gazeta (laikroksts); jaunības dienās – jaunuos dīnuos; jauņdīnuos; no jaunības dienām – nu jaunu dīnu; no mazām dienām – nu mozu dīnu; nu mozūtnis; dienas laikā – dīnys laikā; dīn; dienas sākumā – dīnys suokuos (īsuokuos); dienas vidū – iz vyds dīnys (dīnavydā); dienas beigās – dīnys beiguos; dienām ilgi – vasalom dīnom; dienu un nakti – dīn i nakt; cauru dienu (visu dienu; augu dienu) – vysu dīnu (cālu dīnu); pa dienu – pa dīnu; dienu vēlāk – par dīnu; iepriekšējā dienā (dienu iepriekš) – pyrmuokajā dīnā (dīnu pyrma); nākamajā dienā – iz cytys dīnys; katru dienu – kas dīnys; ik dienas – kas dīnys; vienā (kādā) jaukā dienā – vīnā skaistā dīnā; kuru katru dienu – koč kurū dīnu; šajās dienās – itamuos dīnuos; Jāņu diena etn. – Juoņa dīna; Jurģu diena etn. – Jura dīna; Sveču diena bazn. – Svacaine; Zvaigznes diena bazn – Trejkungu dīna; vieglas dienas fraz. – vīgla dīna (laba dzīve); darba diena – dorbadīna (dorba dīna) 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Kā diena pret nakti – saka par krasiem pretstatiem.

 

Skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.

 

Gaišā dienas laikāklaji, atklāti, neslēpjoties.

 

Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) piedzimt; tikt publicētam (par grāmatu, rakstu u. tml.).

 

Nākt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).

 

Vilkt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) sar. – atmaskot.

 

Vienas dienas saimnieks slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.

 

Dzīvot vienai dienai dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.

 

Līdz šai baltai dienai līdz šodienai, līdz šim laikam.

 

Šo baltu (retāk balto) dienu tagadējos laikos, mūsdienās.

 

Kādā jaukā dienāreiz negaidot, pēkšņi.

 

Suņu dienas novec. – vasaras brīvdienas.

 

Vieglas dienas viegla dzīve, labi dzīves apstākļi.

 

Baltas dienas laimīgas dienas, laimīgs mūža posms.

 

Zaļas dienas, arī zaļa diena labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve.

 

Nebaltas dienas nelaimīgas dienas, nelaimīgs mūža posms.

 

Vilkt (savas) dienas dzīvot nožēlojamu dzīvi.

 

Melna dienaļoti neveiksmīga diena.

 

Dienas varoniscilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.

 

Dienas ir skaitītassaka, ja gaidāma drīza nāve.

 

Garā diena sar. – saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.

 

Dienas kārtība sar. – darba gaita.

 

Būt dienas kārtībā sar. – būt aktuālam.

 

Jurģu (arī Jura) diena vēst. – 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.

 

Labas dienas, arī laba diena novec. – sveiciens. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Hidrometeoroloģijāaeroloģiskā diena, apmākusies diena, bezatkušņa diena, lietus diena, miglas diena, negaisa diena, nokrišņu diena, puteņa diena, sala diena, skaidra diena, snigšanas diena, Pasaules meteoroloģijas diena.


Astronomijādiena, Jūlija diena, kalendārā diena, polārā diena, Saules diena, vidējā diena, zvaigžņu diena.


Ekonomikāatpūtas diena, bilances sastādīšanas diena, brīva (no darba) diena, darbadiena, darbā iziešanas diena, deponēšanas diena, izstrādes diena, nenormēta darbadiena, nepilna darbadiena, nestrādes diena, normēta darbadiena, nostrādāta izstrādes diena, pilna darbadiena, saīsināta darbadiena, svētku diena, svinamā diena, tirgus diena, veiktā izstrādes diena.


Pedagoģijāatvērto durvju diena, mākslas diena (skolā), meža diena (skolā), putnu diena (skolā), Skolotāju diena, Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, Starptautiskā jaunatnes diena.


Sportādivu spēļu diena, spēles diena.


Poligrāfijāizdošanas diena.


Muzeoloģijāmuzeju diena.


LaikrakstsDiena, dienas laikraksts Latvijā.


diena; pamatā ide. *dei– ‘gaiši spīdēt, mirdzēt, laistīties’. 
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 125]


angļu  day

baltkrievu  день

franču  jours

grieķu  ημέρα

igauņu  päev

ivritā  יום

krievu  день

latīņu  dies

lietuviešu  diena

poļu  dzień

somu  päivä

ukraiņu  день

vācu  der Tag

zviedru  dag



Labai dienai reiz pienāk gals, bet labai slavai nekad. [LTS 699 177]


Bez dienas nav nakts, bez nakts nav dienas. [LTS 1420 65]


Ko jaunās dienās ieradis, to vecās dienās paradis. [LSF 855 5202]


Postora dīna tod byus, kod putns ar kņobi iznosos nu jyuras jyudini. [LSF 548 2444]


Mūsu dienās ikvienam savs laimes namiņš jāuzceļ ar pašu pūliņu. [LSF 1699 3649]


Kas kavēts dienu, tas jākavē nakti. [LSF 934 5996]


Dari dienā labu, tad vakarā priecīgs prāts. [LSF 556 5199]


Dīna to loba, ka tik gosts byutu lobs. [LSF 819 733]


Viena diena ar darbu ir vērtīgāka par desmit dienām bez darba. [LSF 556 10696]


Katrai dienai sava nakts. [LSF 527 31779]


Kad diena vakarā, mūžs vecumā. [LSF 1552 33054]


Katrai dienai savs darbs. [LSF 527 25099]


Ne ik dienas saule spīd, ne ik dienas lietus līst. [LSF 1752 969]


Dienu zaglis ir mūža zaglis. [LSF 1707 804]


Kas guļ dienām, strādā naktīm. [LSF 1750 561]


Tas ir tik vienas dienas saimnieks. [LSF 556 605]


Tā ir tikai vienas dienas saimniece. [LSF 1552 5274]


Vīnu dīnu dzeivoj kai kungs, ūtru kai suns. [LSF 1151 225]


Neteic dienu par skaistu, kamēr saule vēl nav nogājusi. [LSF 1602 9180]


Neslavē dienu, kad vēl nav vakars. [LSF 1262 1861]


Kad dienas garas, tad pavediens īss. [LSF 609 4933]


Strādā dienu, strādā nakti, tad būsi saimnieks. [LSF 1584 6424]


Ēd, ka vai trīs dienas būtu badu cietis. [LSF 1393 4780]


Katram patīk cita dienas. [LSF 1621 283]


Katram patīk savas dienas. [LSF 609 4929]


Tāda man diena, tāda man nakts. [LSF 1699 3083]


Laimīgās dienās dzimuši cilvēki esot laimīgi, un arī visi darbi tanīs dienās izdodoties laimīgi.


Dārtas dienā nākot visvairāk sniega.


Pelnu dienā jāsēj pelni uz tīruma, tad laba raža nākamā vasarā.



Divas māsas, viena balta, otra melna, kad vienu redz, otru neredz. – Diena un nakts. [LTM 884]

 

Pie vakara nomirst, pret rītu atdzīvojas. – Diena. [LTM 877.a]

 

Kas spodrāks, gaišāks par sniegu? – Diena. [LTM 875]



Sūra diena, grūta diena
Mazajam ganiņam:
Tam jabrien rīta rasa,
Tam jadzird ļauni vārdi. [LD 29276-3]


Vadātājs neredzams jeb nenoteiktā veidā

Reiz jaunās dienās gāju vienu vakaru tā pavēlāku no Pienavas uz Džūkstes Rīpelēm. Eimu, eimu – nevaru un nevaru saiet: kā Sukšņa sudmalas priekšā, tā priekšā. Beidzot, par laimi, iekūlos Pienavas Krimūnās. Dauzos pie durvim – ielaiž, tas brīnās: „Kur tad tu, Gribuli, pa pašu pusnakti?” Atsaku: „Es esmu pavisam pie beigām – visu nakti samocījos.”

Jā, tā es pats zinu un pieredzēju pie Sukšņa kalna, ka vadātājs ir.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]



Dienas

 

Ar mazliet skumju prātu
ikkatru vakaru
kā drānu novalkātu
es dienu nolieku.

 

Dažs saulains mirklis viņā
ir dzidri ieaudies,
un daža asariņa
starp krokām slēpusies.

 

Rīt, sapņiem gaistot acīs,
man jaunu uzģērbt sauks,
līdz Devējs vienreiz sacīs:
būs diezgan! pietiek, draugs!
[Bārda 2003 : 108]


Cik pilni ceļš, savs nolūks. Vai piepildīsies, ko cerēja? Vai citugad nebūs atkal jāiet no jauna? … Vai šī diena mums neatsauc atmiņā pirmās rudens dienas, kur gājputni bariem dodas uz „silto zemi”? Putni atrod savu „silto zemi”, bet vai Jura dienas gājēji arī atradīs savu? Vai tiem nepaies Jura diena pēc Jura dienas, meklējot savas siltās zemes, līdz beidzot pienāks pēdējā Jura diena ar pēdējo pāriešanu uz beidzamo dzīves vietu, kur tad visam miers?! [Apsīšu J. 1952 : 219]


PAMĀTE. Kas tad tā par klaberjakti! Es jums gan rādīšu! Tie esot bērni! Tā esot ēst! Nekā, kundziņ! Trīsreiz pa dienu pērienu, to tu dabūsi. Tad tu paliksi kā pūpēdis, tad tu – –

Kad jau pamāte Sprīdītim teju klāt, ieskrien Lienīte. [Brigadere 1943 : 17]




Ivars Heinrihsons Diena.

 

Ģederts Eliass Mākoņaina diena.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]



Latviešu spēlfilma Diena bez vakara (1962). Režisors Māris Rudzītis.

 

Dokumentālā filma Dzimšanas diena (2003). Režisore Brigita Eglīte.

Četru cilvēku likteņi, kuri dzimuši vienā dienā ar Latvijas valsti – 1918. gada 18. novembrī. Viņu dzīvesstāstos atainojas Latvijas vēsture.