Tradicionālā transkripcija

[d¥gùns]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[dæɡuns] 


[d] – balsīgais troksnenis

[¥] – īsais, platais patskanis

[g] – balsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[n] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.



degun sakne, vārda celms

-s galotne




degun+gal-s

degun+priekš-a

degun+lakat-s

degun-rag+vabole

degun-rag+putns


gar+degun+is, gar+degun+e

degun+radz+is

līk+degun+is, līk+degun+e

strup+degun+is, strup+degun+e

virs+degun+e

vīz+degun+is, vīz+degun+e

vīz+degun+īb-a

vīz+degun+īg-s, vīz+degun+īg-a

degun+knieb+is

degun+lāc+is




deguns patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

degun-s

degun-i

Ģ.

degun-a

degun-u

D.

degun-am

degun-iem

A.

degun-u

degun-us

I.

ar degun-u

ar degun-iem

L.

degun-ā

degun-os

V.

degun!

degun-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Kaķa deguns ir auksts.

2) izteicēja daļaVai cilvēka raksturotājs ir deguns?

3) galvenais loceklis Pinokio garais deguns.

4) papildinātājs – Pinokio lepojas ar savu degunu.

5) apzīmētājsDeguna slimības ir daudziem skolēniem.

6) vietas apstāklisPuika iebāza degunā lego klucīti.



deguna asiņošana, ausu, kakla un deguna ārsts, deguna blakusdobumi, deguna dobumi, deguna gals, deguna gliemene, deguna gļotāda, deguna indekss, deguna kauls, deguna pilieni, deguna riņķis, deguna starpsiena

 

deguns ciet, deguns tek

 

ērgļa deguns, kuģa deguns, lidmašīnas deguns

 

auksts deguns, garš deguns, liels deguns, plāns deguns, puņķains deguns, resns deguns, sarkans deguns, strups deguns, zils deguns

 

aizlikts deguns, iekaisis deguns, izšņaukt degunu, tekošs deguns



deguns, v.

1. Elpošanas un ožas orgāns (cilvēkam un daudziem dzīvniekiem).

Smails, strups, asinis.

2. pārn. Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (priekšmetiem).

Automašīnas deguns.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 230]


deguns, -a, v.

1. Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).

Garš deguns. Strups deguns. Līks deguns. Plāns deguns. Plats deguns. Sarkans deguns. Deguns tek. Deguns pil. Elpot caur degunu. Šņaukt degunu. Urbināt degunu. Degunā knieš. Pa degunu tek asinis. Deguna gliemežnīca anat. Deguna kauls anat. Deguna eja anat.

Deguna gals – degungals.

Deguna riņķis – riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).

Caur degunu (arī degunā) – ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).

Līdz degunam – ļoti dziļi (piemēram iegrimt). Pilnīgi (piemēram, nodoties kam).

Piebāzt degunu sar. – ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).

(Ie)sisties degunā sar. – būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).

Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) sar. – būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).

Deguns ir ciet sar. – saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.

Deguns atnācis vaļā sar. – saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.

Deguns kā gurķis sar. – saka par resnu, apaļu degunu.

Deguna formas ir ļoti dažādas, sākot ar tā saucamajiem romiešu klasiskajiem deguniem, kuru līnija profilā saplūst ar pieres līniju, un šaurajiem, asi izliektajiem ērgļa” deguniem, beidzot ar vairākām Āzijas tautām un arī nēģeriem raksturīgajiem plakanajiem deguniem. Strēle 1, 30.

Mārtiņš pavērsa gluži baltas acis. Kas nu ir? Pirksts nost?” – Andrs tikai īdēja caur degunu. Upīts 4, 111.

Vakarā, kad pavardā izdzēsa uguni, kaķītis ierakās līdz degunam pelnos. K. Skalbe 1, 89.

Osiene jau vērpa, degunu spolei pavisam klāt piebāzusi, citādi vēl neko nevarēja redzēt. Upīts 4, 102.

Neizturami riebīga smaka līda degunā un kutināja rīkles galu. Upīts XVIII, 197.

Paostīju gaisu, un ziedu smaržu vietā man degunā iesitās metāllietuves sēra tvans. Literatūra un Māksla 60, 19, 3.

2. Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem).

.. lidmašīna nosvērās uz deguna un krita lejup. Sports 62, 118, 2.

Kuģa asais deguns sāka šķelt viļņus .. Grīva 3, 89.

Autobuss apmet loku un, pagriezis degunu atpakaļ uz pilsētas pusi, apstājas. J. Plotnieks 2, 6.

Pāri piestātnes būdai .. rēgojās gaisā pasliets Pēterbaznīcas deguns. Upīts 4, 812.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


deguns daguns; nuoss 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


d¥gùnsd¥gùnc, –a, -àm, -u. demin. d¥gunĩc. mùms jàu gàn v¥cãmãte ìedres¡ja d¥gunus nùoslaũcît, mùms jàu nebi tik stañdalaîņi ti¡ d¥guni.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 253]


deguns – snīpis hum., ožamais sar., nāsis vienk., smeceris sar., snuķis vienk
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 99]


Aiziet gar degunu sar. – saka, kad paliek bez kā gandrīz jau iegūta. Saka, kad pavisam nedaudz nokavē satiksmes līdzekli.

 

Aizlaist (arī palaist) gar degunu sar. – neizmantot izdevīgu gadījumu.

 

Atstāt ar garu degunu sar. – atstāt tukšā.  

 

Būt pa degunam sar. – būt pa prātam, atbilst gaumei.

 

(Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā)  sar. –  (būt, notikt) ļoti tuvu.

 

Bāzt degunu sar. – nekautrīgi jaukties citu darīšanās.

 

Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus sar. – izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.

 

Celt degunu par augstu sar. – būt iedomīgam.

 

Dabūt garu degunu sar. – tikt noraidītam, saņemt atteikumu.

 

Degunu iebāzis (retāk iedūris) sar. – saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.

 

Gar (pašu) degunu (arī degungalu) sar. – ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).

 

Iet degunu pacēlis (arī uzmetis) sar. – saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.

 

(Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā vienk. – nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).

 

Kur deguns rāda sar. – tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (piemēram, iet, braukt).

 

Labs (arī smalks) deguns sar. – saka par labu ožas spēju.

 

Manīgs deguns sar. – saka par spēju visu ātri uzzināt.

 

Nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt sar. – saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.

 

Nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā sar. saka, ja paredzama drīza nāve.  

 

Neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) sar. – būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.

 

Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzītsaka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku. 

 

Nevar (ne) degunu laukā rādītsaka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.

 

Nokārt (retāk nolaist) degunu būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt. 

 

Nolauzt (arī aplauzt) degunu (biežāk ragus) sar. – pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).

 

No (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) sar. – no tuvienes.

 

Pabāzt degunu sar. – pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).

 

Palikt ar garu degunu sar. – neiegūt cerēto, palikt tukšā.

 

Parādīt garu degunu sar. – kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.

 

Pēc deguna (arī deguniem) sar. – pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).

 

Sabāzt degunus kopā sar. – atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.

 

Sadot pa degunu sar. – pārmācīt, sodīt.

 

(Sa)raukt degunu  – paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.

 

Uz deguna klupdams (arī krizdams)ar pēdējiem spēkiem.  

 

Uzmest degunu sar. – spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. 

 

Vazāt aiz deguna sar. – mānīt, krāpt. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Inženierzinātnēdetaļas deguns.


Anatomijādeguns; deguna dobumi, deguna blakusdobumi, deguna gļotāda, deguna gliemene, deguna starpsiena.


Celtniecībādetaļas deguns, cirvja deguns, skrūves deguns.


Medicīnādeguns ciet, ausu, kakla, deguna ārsts.


Antropoloģijā deguna forma.


VietvārdiDeguna kalns, kalns Bikstos; Vilkadeguni, pusmuiža Maltā; Degunu kalniņš, kalns Vadakstē; Deguns, pļava Mežotnē; Deguni, zemnieku māja Blīdienē.


deguns. Par vārda cilmi izteikti dažādi uzskati. To saista ar v. Zacke ‘smaile, caka’ (Endzelīns „varbūt”), kas atvasināts no ide. *de-, ko kā la. dakša, taču k reflekss latviešu valodā nav g.

Iespējams, cits vārda cilmes risinājums: no verba tecēt vai tekt bijis atv. *tekons [t¥kuons] ‘tas, kas tek’ (sal. „deguns tek”). Forma pārveidojusies pakāpeniski: disimilējoties nebalsīgajiem līdzskaņiem, k pārveidojies par g, pēc tam t asimilējies balsīgajam līdzskanim g, dodot ieskaņā d-. Rezultātā forma degons [d¥guons] ar variantu deguns (varbūt no sākotnējā *tekuns), kas kļuvusi par liter. formu. J. Langijam 17. gs. tikai forma deguns (deģuns), J. G. F. Stenderam 18. gs. paralēli deguns un degons. Vēl 19. gs. dažiem autoriem forma degons (J. Alunānam, E. Dinsbergam), bet 70. gadu vārdnīcās tikai forma deguns, tas arī veicinājis šīs formas iesakņošanos literārā valodā.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1991 : 207]


angļu  nose

baltkrievu  нос

ivritā  אף

franču  le nez

grieķu  μύτη

igauņu  nina

krievu  нос

latīņu  nāsus

lietuviešu  nosis

lībiešu – nanā

poļu  nos

somu  nenä

ukraiņu  ніс

vācu  die Nase

zviedru  näsa



Kā tas debesīs neizdur caurumu ar savu strupo degunu. [LSP 997 11329]


Pats debesīs, bet deguns pelnos. [LSP 1137 876]

 

Deguns pret degunu, acs pret aci. [LSP 509 1379]

 

Deguns vēl nav nosusējis, un jau meklē sievu. [LSP 1225 10825]

 

Munā dagunā vairoak krepeču kai Krankaļūs svīsta. [LSP 1268 440]

 

Kas agri ceļas, tas slauka degunu. [LSP 1584 2270]

 

Dagūns aizrīsts, ar mīta golu nadasnēgsi. [LSP 1700 1074]


Skrien vai ar degunu smiltīs. [LSP 1627 3544]


Deguna galu var redzēt, mucas galu nē. [LSP 1557 2936]


Pošam zem deguna, īt pasaulī meklēt. [LSP 548 2373]


Nebāzi degunu sveša dūmos. [LSP 556 5040]


Nebāz savu degunu tur, kur var iztikt. [LSP 1600 7878]


Nabōz daguna, kur nav tova dzela. [LSP 512 250]


Nabōz daguna tur, kur smird. [LSP 1705 5873]


Nelaid, kur nevajaga, ka nenolauz degunu. [LSP 555 727]


Deguns ar lūpām – nāburgi. [LSP 464 1739]


Nabōz kur navajadzeigs daguna, ka natyktu par dagunu, puiseit. [LSP 679 339]

 

Piec pa degunam, bet jam gavenc. [LSP 1268 649]

 

Tu neredzi tālāk par savu degungalu. [LSP 1225 10790]


Ar degunu debess skrāpē. [LSP 220 727]


Kas negrib deguna buost gruomotuos, tys lai buož syudūs. [LSP 1263 1009]


Prāts debesīs, deguns pelnos. [LSF 116 16079]


Daguns dabasūs – aste pelnūs. [LSF 1925 2632]


Nedabūsi ne degunā iešņaukt. [LSF 556 1516]


Ne tika degunam, ne mēlei. [LSF 929 4039]


Ej, kur deguns rāda. [LSF 1660 6731]


Redzi nu: dabūji garu degunu. [LSF 1225 19272]


Es jau neļaušos aiz deguna vazāties. [LSF 1766 1720]


Vai tu ar degunu raksti? [LSF 1766 1720]

 

Deguna neprot noslaucīt, bet precēties domā. [LSF 508 1540]

 

Nevazā mani aiz deguna. [LSF 17 15725]

 

Iet degunu uzcēlis kā dzērve. [LSF 72 16101]

 

Ar degunu meklē, bez deguna atrod. [LSF 1651 4919]

 

Tik tiešām, kā tavs līkais deguns pierē! [LSF 1723 257]


Iet, ar degunu zemi ardams. [LSF 1661 5039]


Kas tavam degunam par daļu? [LSP 527 9087]


Neskaties ar degunu, skaties ar acīm. [LSP 1627 113]


Iemu uz deguna krizdams. [LSP 23 433]


Tas uz deguna nekritīs. [LSP 23 1285]


Deguns kā vējrādītājs. [LSP 1707 927]


Deguns kā ratu tapa. [LSP 1225 27425]


Daguns kai dzeņam. [LSP 780 509]


Deguns kai štankai. [LSP 640 1136]


Deguns kā desa. [LSP 477 817]


Deguns kā kloķis. [LSP 529 1390]


Dagunc koa gurķis. [LSP 1268 376]


Tam deguns kā ķipis. [LSP 1225 40160]


Deguns kā skurstenis. [LSP 1379 2067]


Deguns kā vēja rādītājs. [LSP 1667 10511]


Deguna galu var redzēt, mūža galu nē. [LSP 1651 1264]


Degunu var redzēt ar vienu aci, bet mūža galu ne ar abām. [LSP 1127 3977]


Kam garš deguns, tas ir spītīgs.


Ja svešā mājā ieejot nošņauc degunu, tad iet slikti.


Kad deguns niez, tad būs jaunas ziņas.


Ja uz deguna piepeši uzmetas pumpa, tad kāds aprunā.


Asins tecēšanu pa degunu varot apturēt, ja ap kreisās rokas īkšķi apsienot sarkanu dziju.


Ja asinis vairs nekad netecēs.


Kad deguns ir cieti, tad jāosta sadedzinātu matu dūmi.


Kad meitai ar puisi nakti daguns ar dagunu sazasyt, tod itei pīzīmēj, ka tei meita ar tu puisi preceisīs.



Kunga kalpam deguns aptūcis. – Akas vinda un aka. [LTM 157]

 

Saimes mātei četri deguni. – Abra. [LTM 34]


Divas māsiņas abpus kalnam. – Acis un deguns. [LTM 70]

 

Liels šķūnis, siena vidū. – Deguns. [LTM 854]

 

Liels kalns; caur to kalnu divi tuneļi, caur tiem tuneļiem skrien vējš aurodams. – Deguns. [LTM 855]

 

Sakņupis, salīcis,

Pie kalna malas piespiedies. – Deguns. [LTM 856]

 

Kalts uz dobes. – Deguns. [LTM 858]

 

Suns guļ palodzē. – Deguns. [LTM 859]

 

Kas iet cilvēkam pa priekšu? – Deguns. [LTM 860]

 

Pieci brāļi vienu steliņģi mēž. – Degunu šņaukt. [LTM 861]

 

Pubuls, ubuls pa Rīgu braukā,

Divi vatnieki pie durvīm stāv. – Degunu šņaukt. [LTM 862, a]

 

Ķivuri, vivuri pa baznīcu skaida,

Pieci vatnieki pie durvīm stāv. – Degunu šņaukt. [LTM 862, b]

 

Īdam, ādam, nāc ārā,

Tevi pieci brāļi gaida. – Degunu šņaukt. [LTM 863, a]

 

Divi jātnieciņi piejāj pie divām durvīm un sauc „Krupi, nāc ārā!” – Degunu šņaukt. [LTM 863, b]



Bij brūte redzēta,
Bet tāda nebija:
Īlena deguns,
Skalganu zobi. [
LD 21179-0]

Tu, Anniņa, bēdājies,
Kur būs kārti vaiņadziņu:
Jānītim līks deguns,
Tur var kārt vaiņadziņu. [
LD 20358-0]


Gaļas gribu, gaļas gribu,
Man garš deguns,
Visu gaļu sakāru
Deguna galā. [
LD 33415-0]


Es šķitu lākturi
Pie viņa sienmaļa:
Tas mūs’ Jānīša
Līkais deguns.
[LD 20156-0]

 

Cik maksāsi man, Āželi,
Es tev kauna nedarīšu?
Es atradu meitas bērnu
Tavā zirga steliņģī;
Tavi mati, tavs deguns,
Tavi pirkti lakatiņi.
[LD 34837-4]

Sniedze, brūte, bēdājās,
Kas nācis vedējos.
Baložam dzeltan’ svārki,
Tas bij labs vedējtēvs;
Dzeņam bija raibas drēbes,
Tas bij labs brūtganbrālis.
Vārniņai līki pleci,
Tā ūdens nesējiņa;
Kraukļam bija līks deguns,
Tas gaļiņas kapātājs;
Žagatiņa viegla sieva,
Tā bij mājas saimeniece;
Cielaviņa smuks putniņš,
Tā viesiņu lūdzējiņa.
[LD 2686-9]


Sods par skaišanos

Divi brāļi gājuši reiz vietas meklēt. Viens iegājis kādā muižā un tur ar kungu saderējis. Norunājuši ar kungu tā: kurš papriekšu palikšot dusmīgs, tam deguns jānogriežot. Kungs tūliņ otrā dienā sūtījis puisi ganos un nedevis nemaz maizes līdz. Vakarā kungs gājis puišam pretī un piedāvājis viņam stopā ūdeni, lai nodzeroties. Kur nu neēdis dzers? Tā arī puisis nedzēris. Kungs prasījis, vai šis dusmīgs, uz ko puisis atbildējis, ka neesot vis dusmīgs. Ir vēlāk vakarā nav ēst devis.

Otrā dienā licis atkal ganos iet bez maizes, un nācis atkal ar ūdens stopu pretim un piedāvājis dzert, bet puisis nedzēris. Kungs prasījis, vai dusmīgs esot, uz ko puisis atbildējis: „Kā nu dusmīgam nebūt, jau divas dienas neēdis un vēl dzert dod!”

Kungs nogriezis puisim degunu. Puisis ar vairs nedzīvojis un gājis projām. Uz ceļa saticis ar savu otru brāli, kas prasījis, kur šā deguns palicis. Viņš tam ar visu izstāstījis, ka muižā ar kungu tā saderējis, ka tam, kam papriekšu dusmas ronas, deguns jānogriežot. Kungs viņam divas dienas nedevis ēst un vēl vakarā nesis ūdens stopu, lai dzerot. Kad nu kungs viņu prasījis, vai dusmīgs esot, viņš atbildējis: „Zināms, vai tad nu bez dusmām!” Un tā tad kungs šim degunu nogriezis. [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Laima izpilda trīs vēlēšanās

Laimas māte, pa pasauli staigādama, iegriezās vēlā ziemas vakarā vientuļā mājiņā sasildīties. Prom ejot, tā pasauca saimnieci, sacīdama: „Par to, ka mani sasildīji, vēlies trīs labas lietas!”

„Ā! Kaut tur krāsns augšā desa ceptu!” saimniece tūliņ ātrumā ieteicās.

Un acumirklī cepa arī, ka čurkstēja vien.

Bet saimnieks pieskrēja klāt: „Ak tu vientiese! Kaut desas līkums tev labāk pie deguna pakārtos. Vai nevarēji vēlēties naudu, bagātību?”

Bet acumirklī tas, ko saimnieks bija teicis, piepildījās – desas līkums tiešām karājās sievai pie deguna un nebija atņemams. Tagad vīrs sabijās un lūdza Laimas māti, lai atņemot līkumu sievai no deguna.

Laimas māte atņēma un aiziedama sacīja tā: „Jūs neesat pirmie, kas vieglprātībā manas dāvanas izšķērduši. Trīs lietas jums devu, trīs saņēmāt – ardievu!” [http://valoda.ailab.lv/]


Vadātājs

Pusdienas laikā ganu vecene aizgājusi uz Urbuļu silu (Aumeisteru pagastā) sēņot. Viņa bijusi jau groziņu piesēņojusi un taisījusies uz māju iet. Vecene pamanījusi, ka aiz paegļu cera gūbājas liela pelēka vecene. Ganu vecene gājusi svešai klāt. Bet tā uzreiz pazudusi. Ganu vecene griezusies apkārt un gājusi uz mājas pusi. Bet no mājas ne vēsts! Ganu vecene maldījusies ilgi, ilgi. Saule jau taisījusies noiet. Te ganu vecenei iekritusi prātā tēva reize. Kad vecene noskaitījusi tēva reizi, tad tai it kā zvīņas nokritušas no acim – māja bijusi turpat deguna galā.
[Sagatavots pēc: http://www.liis.lv/]


Dzīvojis reiz durvis ciet, un kungs debesīs neticis.



***

Soļos marš!

Rīgā karš,

Burbuļmātei

Deguns garš. [Rungulis 1992 : 5]

 

 

Dzeja divos naktī

 

miegs jau deg viņa galvā
nedroša paliek roka
kas turas pie augstā žoga
deg lampa otrajā stāvā
var būt ka nodegs roka

tas notiek un autobusā kad rīts

apmierināts kā vieta kur viņu pārsies
nākamnakt atkal uz žoga kārsies

man skatoties palika deguns melns

mans lielais deguns mans vecais velns [Elsbergs 1986 : 12]


Ērģeļu korī uzgājis, viņš apgriezās uz papēža apkārt, uzsprauda pangsneju uz deguna un sāka skatīties vispirms stāvu gaisā, tad uz sanākušiem dziedātājiem un pēdīgi pār visu baznīcu. Pēc tam atkal pangsneju noņēma un laida to, aukliņā turēdams, labu brīdi pa gaisu apkārt un pēdīgi palaida vaļā svabadi karāties līdz ar balto, garo pulksteņa ķēdi, pie kuras bij tagad piekārts spīduļu jo vairāk. Pēc visa tā Švauksts piegāja pie kora malas, izrāva daudz atbalsīm tādu troksni, kādu izdod medinieka vai pasta vīra rags mežā. [Kaudzīte 1964 : 331]

 

Skuķis berza naigi tāļāk, bet viņas mirkļi sekoja it kā negribot mežsarga stāvam.

Tātad tas viņš bija! Neliels no auguma, plecīgs, ar tādu ģīmi!… Ko tie cilvēki muldēja! Tas esot skaists! Bāla dzērāja pluta, paplata mute, acis pelēkas un tādas saltas un nekaunīgas un deguns – jā, tas nu gan… tas bij glīts. Un zobi arī. Bet tādēļ tak nevajadzēja viņu tā izkliegt un no viņa biedināt. Hm!… Ilze pasmējās. Tas!… [Blaumanis 1994 : 337]


BLUĶA KĀJA. Vevevevelni – lab’ nau!

Dzīvs te, rijā – smaka nāk –

Jau līdz ellei – kur jums deguns? –

VELNI (arī uztraukti). Jutām, – jutām sen ko dzīvu!

VELNA ZĒNS. Spēlmans dzīvs! [Rainis 1981 : 390]



„Patīkami lasīt kāda dzejnieka pirmo grāmatu, kas dāvā iespēju priecāties par jaunām metaforām, nesamocītu domas vai jūtu izklāstu un nekur nepaklupt nu, gandrīz nekur. Nepaklupt tādā nozīmē, ka dzejnieka uzceltā latiņa nekur nav ne par zemu, ne par augstu, un dzejnieka poētiskais augums iztiek bez lieliem puniem, sasista deguna vai salauztiem spārniem. Arta Ostupa emocionālā spriedze koncentrējas tēla pragmatiskajā līmenī, tā teikt, bez ārējas asiņošanas. Bet dvēseles iekšējā asiņošana tas ir dzejas virzītājspēks.” (Edvīns Raups) [delfi.lv 2011 : http://kultura.delfi.lv/]



Kaspara Perska gleznu izstāde Sarkanais deguns (2008).

 

Ģederts Eliass Zīlēnu istabā.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē. izstrādāja principus cilvēka attēlošanai skulptūrā – iegarena, ovāla lūpas, mierīga vaibstu izteiksme”. 
[Sagatavots pēc: Cielava : 98–104]



 

Deguns kā skaistuma kritērijs

1968. gadā romantiskā muzikālā filmā Smieklīgais skuķis amerikāņu aktrise un dziedātāja Bārbra Streizande simpātiskās Fanijas Braisas tēlojumā nebaidījās rādīt skatītājiem savu lielo degunu, tādējādi prestatot sevi tradicionālajiem kino skaistuma ideāliem un iedibinot citus vizuālās pievilcības kritērijus.
[Sagatavots pēc: http://www.imdb.com/]
 

 

Deguna indekss

Deguna indekss ir deguna platuma un garuma attiecības procentos. Pēc deguna indeksa izšķir leptorīniju (šaurs deguns, indekss līdz 69,9, raksturīgs eiropeidajai rasei), menorīniju (vidēji plats deguns, indekss 7084,9, raksturīgs galvenokārt Centrālās Āzijas un Ziemeļāzijas tautām) un hamerīniju (plats deguns, indekss > 85, raksturīgs lielajai ekvatoriālajai rasei).
[Sagatavots pēc: LPE 1982 : 467]

 

Deguns literatūrā

Pasaules literatūrā ir vairāki literārie darbi, kuru galveno varoņu raksturīgākā iezīme ir tieši deguns. Tā, piemēram, Pinokio ir koka cilvēciņš ar garu degunu Karlo Kollodi darbā „Pinokio piedzīvojumi” (pirmpublicējums 1881. gadā itāļu žurnālā bērniem „Giornale per i Bambini”), bet Buratīno ar milzum garo degunu ir galvenais varonis A. Tolstoja pasakā „Zelta atslēdziņa jeb Buratīno piedzīvojumi” (1936). Savukārt N. Gogoļa stāsts „Deguns” (1836) vēsta par ierēdņa Kovaļova degunu, kurš kādu dienu pamet savu īpašnieku Pēterburgā.

 

Deguna uzbūve

Deguna dobums ir elpošanas ceļu sākumdaļa. Tā skeletu veido galvaskausa sejasdaļas kauli un deguna skrimšļi. No galvaskausa dobuma to atdala sietiņplātnīte ar daudzām sīkām atverītēm, pa kurām iet ožas nervu šķiedras. Robežu ar mutes dobumu veido aukslējas. Deguna starpsiena sadala deguna dobumu labajā un kreisajā pusē, bet 3 gliemežnīcas, kas nokarājas uz leju no sānsienām, palīdz norobežot deguna dobuma augšējās, vidējās un apakšējās ejas.

Starp deguna dobuma starpsienu un gliemežnīcu virsmām ir deguna kopējās ejas, bet aiz gliemežnīcu mugurējiem galiem – deguna un rīkles ejas. Deguna dobuma vidējās ejās beidzas pieres kaula un augšžokļa dobumu atveres, bet apakšējās – kanāli, pa kuriem asaras no acu iekšējiem kaktiņiem nokļūst deguna dobumā.

Deguna blakusdobumi atveras deguna dobumā: pieres kaula dobums, spārnkaula dobums, augšžokļa (Haimora) dobumi un sietiņkaula šūnas.

Tie ir skaņu rezonatori. Tos klāj gļotādadeguna dobuma gļotādas turpinājums, tāpēc arī iekaisums no deguna dobuma pa gļotādu var pāriet uz deguna blakusdobumiem.
[Sagatavots pēc: PME 1985 : 115]