Tradicionālā transkripcija

[d*rs:]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[dɑːrs>]


[d] – balsīgais troksnenis

[ā] – garais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – zs.



dārzsakne, vārda celms

-sgalotne




bērn-u+dārz-s


dārz+kop+īb-a

dārz+kop+is, dārz+kop+e




dārzs patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk. dsk.

N.

dārz-s dārz-i

Ģ.

dārz-a dārz-u

D.

dārz-am dārz-iem

A.

dārz-u dārz-us

I.

ar dārz-u ar dārz-iem

L.

dārz-ā dārz-os

V.

dārz-s! dārz! dārz-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – LU Botāniskais dārzs ir populāra rīdzinieku atpūtas vieta.

2) apzīmētājsDārza pasaule ir daudzveidīga.

3) izteicēja daļa – Šis ir tēva stādītais dārzs.

4) galvenais loceklisSkaistie Kurzemes dārzi.

5) papildinātājs – Komisija apmeklēja Latvijas skaistākos dārzus.

6) vietas apstāklisDārzā sāka ziedēt narcises.



dārza darbi, dārza mēbeles, dārza svētki

 

klostera dārzs, koku dārzs, košuma dārzs, puķu dārzs, putnu dārzs, rožu dārzs, sakņu dārzs

liels dārzs, skaists dārzs

atpūsties dārzā, iegādāties dārzu, kopt dārzu, kopts dārzs, laistīt dārzu, ravēt dārzu, uzrakt dārzu



dārzs, v.

1. Īpaši ierīkots zemes gabals kultūraugu (augļu koku, krūmu, krāšņumaugu, dārzeņu) audzēšanai. 

Augļu, sakņu, puķu dārzs. Košuma dārzs. Ziedošs dārzs. Skolas dārzs. Uzrakt, ravēt, laistīt dārzu. Pavasara darbi dārzā.

2. Parks

Pilsētas dārzs. Dārza kafejnīca. Dārzu daudz dārzu). Arhitektoniskais, ģeometriskais, ainaviskais dārzs (parku tipi).

Botāniskais dārzs – zinātniska un izglītojoša iestāde, kas vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.

3. ģen. Tāds, kas saistīts ar dārza ierīkošanu un apstrādāšanu; tāds, kas paredzēts dārzam

Dārza sējmašīna. Dārza zāģis, nazis. Dārza darbi. Dārza māja. Dārza keramika. Dārza vāze.

4.  ģen. Augu un dzīvnieku šķirņu un sugu nosaukumos – norāda, ka (augs) ir piemērots audzēšanai dārzos. 

Dārza zemenes, skābenes. Dārza zirņi, pupiņas. Dārza susuris.

5. Īpašam nolūkam iežogota vieta. 

Putnu dārzs.

Koku dārzs – pludināmu koku iežogojums upē.

6. Apdārzs. Mēness dārzs. Dārzs ap Sauli.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 224]


dārzs, -a, v.

1. Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.

Piemājas dārzs. Skolas dārzs. Sakņu dārzs. Augļu dārzs. Puķu dārzs. Košuma dārzs. Dārza žogs. Dārza vārtiņi. Uzrakt dārzu. Ravēt dārzu. Pavasara darbi dārzā.

.. patēvam bija dārzs… Es katru rītu centos izskriet ārā pirmais, un tas, ko ieraudzīju, bija kas neizsakāmi skaists. .. rasaina zāle, tāda dzedra, viegli sudrabota un tajā sakrituši iedzelteni āboli. Kalndruva 2, 43.

Dārzā rindās kā sargi stāvēja ķirši ar tikko kā sarkt sākušiem ogu čemuriem, tālāk ābeļu jaunaudze un jāņogu krūmi. Ošiņa 1, 86.

.. acis sniedzās līdz Brīviņu kaņepju dārzam, kas tur aiz skaidienas plētās kā bieza, sprogaina, maigi zaļa villaine. Upīts 4, 99.

pārn. Gadsimta ritējumā mūsu dzejas dārzs sakuplojis varenā, daudzkrāsainā krāšņumā. Literatūra un Māksla 56, 12, 2.

pārn. Karš izpostījis viņas sapņu dārzu, kā pēkšņa pavasara salna nokož uzplaukušos ābeļziedus. Sakse 9, 42.

// reti Vieta, kur (kas, parasti savvaļas koki) aug vairumā.

Žanis Vītols vēl atceras, cik ļoti dēlam patika liepu dārzs, kas bija tepat pie dravas. Stulpāns 2, 64.

Tēvs: Ap mūsu sētu stāv vesels dārzs koku. No daža varbūt neiznāk i krietna malka. Vai tie tādēļ jāposta? Blaumanis 6, 354.

2. Apstādījumi ar celiņiem pastaigai. Arī parks.

Pilsētas dārzi un parki. Dārza kafejnīca.

Ainavu dārzs – dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).

Ģeometriskais dārzs – dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.

Arhitektoniskais dārzs – dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.

Dārzu arhitektūra – arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.

.. Rīgas centrā ir tik daudz parku, kuru dēļ to [Rīgu] dēvē par dārzu pilsētu. Rīgas Balss 58, 195, 5.

Tiešām, tas bija dārzs, gar plašas, grantētas ietves malām auga koki, aiz kuriem pletās zāļu laukumi. Un zāle te tik koši zaļa .. puķu dobes gan patukšas, ziediem jau par vēlu. Jansons 2, 150.

Dārzā ir daudz ziedošu koku, košuma krūmu un rožu. Te ir ūdens baseini un strūklakas .. Zvaigzne 57, 10, 10.

3. ģen.: dārza, arī dārzu, adj. nozīmē Tāds, kas saistīts ar dārza ierīkošanu, apstrādāšanu. Tāds, kas paredzēts dārzam vai atrodas tajā.

Dārza zeme. Dārza sējmašīna. Dārza zāģis.

Dārzu keramikas grupā ietilpst .. dārza vāzes, ornamentēti ieliktņi betona vāzēm, .. mākslas veidojumi strūklakām un dārza statujām. Izrakt 234.

Bijusi viņam dārza māja, sevišķi labi ierīkota. Pats pa vasarām tur dzīvojis. Austriņš 2, 305.

// Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs (parasti audzējams dārzā).

Dārza zemenes. Dārza skābenes.

Tīrumos audzē sējas zirņus, bet dārzos – dažādas dārza zirņu šķirnes. Švinka 1, 25.

// Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks sastopams dārzos, parkos u. tml.

Zaļā dārzu blakts.

Dārza vīngliemeža .. čaula ir tāda pati kā birztalu vīngliemezim. Latvijas dzīvnieki 102.

Dārza susuris .. dažkārt sastopams vecos parkos un dārzos, lapu koku un jauktās audzēs.. Latvijas dzīvnieki 23.

4. Aploks.

Zirgu dārzs.

Koku dārzs – nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokiem.

Tas nebūs aploks, bet vistu dārzs .. Upīts XI, 276.

.. ap to [salu] baļķi, baļķi, baļķi .. Kokzāģētavas šodien klusē, un svētdienīgs laiskums klājas pār plašajiem koku dārziem. Zigmonte 1, 172.

5. Apdārzs.

Kad taisās lietus, tad ap mēnesi var redzēt gaišu riņķi – mēness dārzu. ME I, 448.

Ja sausā laikā saulei dārzs apkārt, tad lietus jāgaida. ME I, 448.

Bērnu dārzs – bērnudārzs.

.. ciemā bija noorganizēts .. bērnu dārzs, kur zvejnieku sievas mierīgu sirdi no rītiem nodeva savus mazuļus .. Zvaigzne 54, 8, 22.

Botāniskais dārzs – zinātniska iestāde, kas vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.

Arī Rīgā ir botāniskais dārzs – te sakopotas bagātas augu kolekcijas, kas dod sistemātisku pārskatu par .. floru. Cīņa 53, 180, 2.

Zooloģiskais dārzs – zinātniska iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus pēc to radniecības un ģeogrāfiskās izplatības.

.. zinātnieki savākuši datus par zvēru mūža ilgumu zooloģiskajos dārzos. .. Tīģeri, lūši, leopardi un citi kaķu dzimtas plēsoņas dzīvo līdz 25 gadiem. Zvaigzne 59, 12, 16.

Zvēru dārzs novec. – zooloģiskais dārzs.

Braucām ar Daci, viņas tēti un māmiņu apskatīt zvēru dārza daudzos zvērus un putnus. Birznieks-Upītis 2, 22.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


dārzs 1. (sakņu, puķu) duorzs; sakņu dārzs – duorzs; puķu dārzs – puču duorzeņš (puču duorzs) 2. (koku, krūmu) suods; (baznīcas) smiļters; pilsētas dārzi un parki – mīsta suodi i parki; augļu dārzs – augļu suods; ābeļu dārzs – uobeļu suods; ķiršu dārzs – vīšņu suods; dārza pļaviņa – asāks subst. 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


d*rzs d*(r)s, -za, -zàm, -zu, dsk. ģen. zu, demin. d*(r)zĩc, ĩna. liẽc, liẽc dàs bi, sìltùmnica, puķes aûdzinãja.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1992 : 248]


dārzs – parks


Kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu.

 

Paradīzes dārzs zemes virsū ļoti skaista vieta, kur var dzīvot laimē un pārpilnībā.
[Sagatavots pēc: LVSV 2000 : 203]


Agronomijāaizaudzis dārzs, augļu dārzs, ciltskoku dārzs, dāliju dārzs, dārzs, ogu dārzs, ogulāju dārzs, piemājas dārzs, prečaugļu dārzs, puķu dārzs, rožu dārzs, sakņu dārzs.

Tūrismādārzs (ar spīdekļiem), franču dārzs, gaisa dārzs, klostera dārzs, botāniskais dārzs, ziemas dārzs, zooloģiskais dārzs, zvēru dārzs.

Muzeoloģijāmuzeja dārzs, vēsturisks dārzs.

Hidrometeoroloģijālielais dārzs, mazais dārzs.


Uzvārdi Dārziņš, Dārziņa.

Vietvārdi – Iršu dārzs, mežs Tērvetes novadā.

ErgonīmiNacionālais botāniskais dārzs; Saules dārzs Rīgā.

Žurnāli Dārzs un Drava; Dārza Pasaule.


dārzsvārds ir tās pašas cilmes kā zārds. Pamatā ide.*ĝherdh– ‘apžogot’ no saknes *gher- ‘tvert-, aptvert’; b. *žerd-: žard > la. zard– no kā *zards > zārds; dārzs: zãrds.

Sākotnējā nozīme ‘sēta, žogs’ → ‘ar sētu apņemta platība’ → ’platība noteiktām augu kultūrām’ („sakņu dārzs”, „augļu dārzs”).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 202–203]


angļu  garden

baltkrievu  сад

ivritā  גן

fanču  de jardin

grieķu  κήπος

igauņu  aed

krievu  сад

latīņu  hortus

lietuviešu  daržas

poļu  ogród

somu  puutarha

ukraiņu  сад

vācu  der Garten

zviedru  trädgård



Senāk augļu dārzi bija vienīgi bagātiem ļaudīm.

Dārzi jāar vecā mēnesī, lai nezāles neaug.

Dārzi pavasarī jāar pirms citiem laukiem, lai spradži nenoēd sējumus.

Zuoles nu duorza navar plyukt caur sētiņu, tad duorzā jei vairs naaugs.

Pa dārzu staigājot, nevajaga adīt, tad kurmis izrok dārzu.


Nāc, Dieviņ(i), pats apraugi,
Kāda mana dzīvošana:
Silā manis bišu dārzs,
Purvā govu laidariņš. [LD 25808-3]

 

Zied brāļos sētas mieti,
Zied pelēki akmentiņi;
Tautiņās neziedēja
Ij sarkans rožu dārzs. [LD 24008-0]

 

Silā eimu, silā teku,
Silā man vajadzēja:
Silā man bišu dārzs,
Silā govu laidarīts. [LD 30679-6]



Kā nu Annele nezinās! Annelei sirds jau sen, sen deg pēc Iršu dārza; kur naktī ne dzīva dvēselīte nedrīkst garām iet, jo citādi to aprītu zilas un sarkanas ugunis, kas tur šaujas un sprēgā, un dienvidū, kad tur viens staigā, tad aiz katra krūma baltas sievietes rādās. Iršu dārzs ir aizliegts noslēpums, brīnišķa vieta, mežsargs nežēlo neviena, ko tur noķer. Iršu dārzā var cilvēks uzreiz pazust acu priekšā, un neviens nezina, kur tas palicis. Iršu dārzā var dzirdēt uzreiz brīnišķas balsis dziedam, bet ej tik meklē pēc dziedātājiem, tad gan redzēsi, kur tevi aizvedīs! Iršu dārzā ir putni ar tik mirdzošām spalvām, ka apžilb acis skatoties, un Iršu dārzā ir tik lielas zemenes kā īkšķu gali. [Brigadere 1957 : 205]


IEVA (kas Annas pēdējo vārdu nav ievērojuse un Jāņa mātes aiziešanu nepamana, iet apkārt pa dārzu un izrāda lielisku iekšēju cīņu. Pēdīgi noteikti). Viņai taisnība, man no Andrieva jāšķiras. Nedrīkstu viņa laimei stāvēt ceļā, nedrīkstu viņam aiztaisīt ceļu uz bagātību un labklāšanos… Sirds, nepuksti tik bailīgi, ko darīšu, būs pareizi darīts, ko viņam teikšu, būs pareizi runāts (drūmi) – īstā mīlestība nemeklē sava laba…

[Blaumanis 1997 : 99]

 

KĀDA MEITA. Ko nu tur skatāties, ko? Drīzi būs vakars klāt, nākat labāk uzdziedāsim vai uzdancosim vēl drusciņ.

KĀDS PUISIS. Jā, vajaga gan vēl kaut kā…

KĀDA MEITA. Nu tad dziedāsim!

CITAS MEITAS. Dziedāsim vēlāk, iesim labāk tagad kaut ko!

DAŽI PUIŠI. Jā, jā, iesim gan kaut ko!

DAŽAS MEITAS UN DAŽI PUIŠI. Iesim „Kas dārzā, kas dārzā”. (Visi nostājas un sāk, ielikuši meitu vidū, dziedāt un diet.)

Kas dārzā, kas dārzā?
Bitīt rožu dārziņā.
Kā tai vārds, kā tai vārds?
Jūle vārds, Jūle vārds.
Lai ar būtu Jūle vārds,
Nebūs kāzu šoruden.
Ja būs kāzas, tad būs kāzas
Par deviņas vasariņs.
Ložņā, bitīt, par zaru zariem,
Ja citu atrodi, liec to i vietā! (Ātri.)
Nu būs kāzas, nu būs kāzas,
Nu deviņas vasariņs! [Blaumanis 1997 : 96]




Līga Purmale Dārza pasaule.

Ilze Avotiņa Saules pārslas.

Lilija Dinere Sapņu dārzs.

Ģederts Eliass Zīlēni ābeļziedā

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Vita Mālniece Dārzs.



Latviešu spēlfilma Dārzs ar spoku (1983). Režisors Oļģerts Dunkers.


Saules dārzs

Rīgā, Mežaparkā, Ezermalas ielā 28, atrodas Grāves muiža, saukta arī par Saules dārzu. Lai arī ievērojami pārveidota, Grāves muižiņas ēka saglabājusies līdz mūsdienām. Tai līdzās atrodas neogotiskā stilā no koka celta lapene un saimniecības ēka. Precīzs muižas celšanas datums nav zināms, bet fiksētie dati liecina, ka 1678. gadā Grāves muiža piederēja rātskungam Johannam Hilleboldam. 1913. gadā muižiņas kompleksu iegādājās Latviešu izglītības biedrība un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu. Nosaukums tika dots par godu saules pulkstenim parkā.

 

Dobelē atrodas dārzkopja un selekcionāra Pētera Upīša (1896–1976) muzejs un dārzs. Šeit var ne vien iepazīties ar P. Upīša darbu un personību, iegūt informatīvus materiālus un konsultācijas par jaunākajiem sasniegumiem augļkopībā, bet arī iespējams doties ekskursijā pa Latvijas Valsts augļkopības institūta dārziem, iepazīties ar Latvijas lielāko un skaistāko ceriņu kolekciju (130 šķirnes un hibrīdi). Sezonas laikā tiek rīkotas augļu un ogu izstādes.