Tradicionālā transkripcija

[darît]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[dɑriːˀt]


[d] – balsīgais līdzskanis

[a] – īsais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[ī] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

 

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ī.



dar- – vārda sakne

-ī- piedēklis

-tgalotne

darī- – vārda celms

-ītizskaņa






darīt patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 1. grupa

 

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

dar-u

dar-ām esmu darī-j-is

esmu darī-j-us-i

esam darī-j-uš-i

esam darī-j-uš-as

2.

dar-i dar-āt esi darī-j-is

esi darī-j-us-i

esat darī-j-uš-i

esat darī-j-uš-as

3.

dar-a dar-a ir darī-j-is

ir darī-j-us-i

ir darī-j-uš-i

ir darī-j-uš-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

darī-j-u darī-j-ām biju darī-j-is

biju darī-j-us-i

bijām darī-j-uš-i

bijām darī-j-uš-as

2.

darī-j-i darī-j-āt biji darī-j-is

biji darī-j-us-i

bijāt darī-j-uš-i

bijāt darī-j-uš-as

3.

darī-j-a darī-j-a bija darī-j-is

bija darī-j-us-i

bija darī-j-uš-i

bija darī-j-uš-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

darī-š-u darī-s-im būšu darī-j-is

būšu darī-j-us-i

būsim darī-j-uš-i

būsim darī-j-uš-as

2.

darī-s-i darī-s-it/darī-s-iet

 

būsi darī-j-is

būsi darī-j-us-i

būsit/būsiet darī-j-uš-i

būsit/būsiet darī-j-uš-as

3.

darī-s darī-s būs darī-j-is

būs darī-j-us-i

būs darī-j-uš-i

būs darī-j-uš-as

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

       

2.

       

3.

tiek darī-t-s

tiek darī-t-a

tiek darī-t-i

tiek darī-t-as

ir ticis darī-t-s

ir tikusi darī-t-a

ir tikuši darī-t-i

ir tikušas darī-t-as

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

       

2.

       

3.

tika darī-t-s

tika darī-t-a

tika darī-t-i

tika darī-t-as

bija ticis darī-t-s

bija tikusi darī-t-a

bija tikuši darī-t-i

bija tikušas darī-t-as

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

       

2.

       

3.

tiks darī-t-s

tiks darī-t-a

tiks darī-t-i

tiks darī-t-as

būs ticis darī-t-s

būs tikusi darī-t-a

būs tikuši darī-t-i

būs tikušas darī-t-as

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

dar-ot

esot darī-j-is

esot darī-j-us-i

esot darī-j-uš-i

esot darī-j-uš-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

darī-š-ot

būšot darī-j-is

būšot darī-j-us-i

būšot darī-j-uš-i

būšot darī-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tiekot darī-t-s

tiekot darī-t-a

tiekot darī-t-s

tiekot darī-t-as

esot ticis darī-t-s

esot tikusi darī-t-a

esot tikuši darī-t-i

esot tikušas darī-t-as

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tikšot darī-t-s

tikšot darī-t-a

tikšot darī-t-i

tikšot darī-t-as

būšot ticis darī-t-s

būšot tikusi darī-t-a

būšot tikuši darī-t-i

būšot tikušas darī-t-as

2.

3.

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

darī-t-u

būtu darī-j-is

būtu darī-j-us-i

būtu darī-j-is

būtu darī-j-uš-as

2.

3.

CIEŠAMĀ KĀRTA

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

tiktu darī-t-s

tiktu darī-t-a

tiktu darī-t-i

tiktu darī-t-as

būtu ticis darī-t-s

būtu tikusi darī-t-a

būtu tikuši darī-t-i

būtu tikušas darī-t-as

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne (reti)

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

ir jā-dar-a

ir bijis jā-dar-a

2.

3.

 

Vienkāršā pagātne

Saliktā pagātne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

bija jā-dar-a

bija bijis jā-dar-a

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būs jā-dar-a

būs bijis jā-dar-a

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā forma

Saliktā forma

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būtu jā-dar-a

būtu bijis jā-dar-a

2.

3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS

Pers.

Vienkāršā tagadne

Saliktā tagadne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

esot jā-dar-a

esot bijis jā-dar-a

2.

3.

 

Vienkāršā nākotne

Saliktā nākotne

vsk. dsk. vsk. dsk.

1.

būšot jā-dar-a

būšot bijis jā-dar-a

2.

3.

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.

Vienkāršā forma

vsk. dsk.

1.

darī-s-im!

2.

dar-i! dar-iet!

3.

lai dar-a!


Teikumā var būt izteicējsEs daru pareizi.



darīt darbu, darīt kaunu, darīt nelietības, darīt nepatikšanas, darīt palaidnības, darīt raizes, darīt rūpes

darīt greizsirdīgu, darīt labu, darīt laimīgu, darīt ļaunu, darīt nervozu, darīt nemierīgu darīt pāri

darīt zināmu



darīt, -u, -i, -a, pag. -īju, pārej.

1. Veikt, (iz)pildīt (ko). 

Darīt darbu. Darīt nedarbus. Darīt brīnumus. Darīt labu, ļaunu. Darīt ko nepatīkamu. Darīt savu pienākumu.

Darīt zināmu – paziņot, pavēstīt.

2. Būt aizņemtam, darboties (ar ko). 

Ko tu dari? Jāsāk kaut kas darīt.

3. nepārej. Rīkoties (kādā veidā). 

Darīt pēc sava prāta. Tā nedrīkst darīt. Dari, kā gribi. Labi darīts. Aiz priekiem viņš nezina, ko dara. Ko nu darīt, ko iesākt!

4. Izraisīt ar savu rīcību, izturēšanos (piem., kādu pārdzīvojumu, stāvokli); nodarīt. 

Darīt kādam prieku, kaunu. Darīt kādu laimīgu. Ko es tev esmu darījis? Tas nevienam godu nedara.

5. 3. pers. Būt par cēloni (kādai īpašībai, parādībai). 

Darīt kādu jaunāku, vecāku. Smaids darīja seju laipnāku. Noraidījums darīja tālāko sarunu neiespējamu.

6. Gatavot, taisīt; darināt. 

Darīt alu, sviestu. Darīt pastalas, vīzes novec. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 223]


darīt,-u, -i, -a, pag. -īju; trans.

1. Veikt (darbību).

Darīt mājas darbus. Darīt darāmo. Prast darīt dažādus darbus. Parādīt, kas jādara.

Un Andra tēvs, ko tas darīs, jo bez darba viņš nerima? Pa vasaru apkops savu mazo sakņu un tupinu [kartupeļu] dārziņu, pa ziemu varbūt metīs tīklus. Apsīšu J. 3, 50.

Māte: Ej nu vien, dari, kas darāms, un rīko arī tos citus .. Blaumanis 6, 279.

.. nikna un ātra atbild māte: „Cilvēkam jādara savs darbs, bet tu dari pāri par mēru.” Brigadere 2, 335.

Ints vairs nedarīja nekā. Sastindzis, nekustīgs viņš gulēja gultā. Kurcijs 3, 221.

// Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.

Ko tu tur dari?

„Ko tad mūsu tēvs tur tik ilgi dara tai jūrā?” – „Brauc, mans Cālīt, pa ūdeni ar kuģi.” Birznieks-Upītis 1, 36.

„Nu, Vanadziņ, ko tu šodien atkal darīji?” tēvs tad apjautājās .. Lācis 9, 4.

// Reaģēt ar aktīvu darbību. Nebūt bezdarbīgam.

Viņa [puiša] jaunās, līdz šim vēl nepazīta prieka un neskaidru cerību uzbangotās asinis lika tam kustēties, rīkoties, kaut ko darīt. Skujiņš 5, 85.

Lamatas!… Kur skriet?… Kur bēgt? Ko pasākt? Ir kaut kas jādara!… Jāglābjas!… A. Grigulis 13, 597.

„Iesim, iesim,” sacīja Andriksons. „Jālūko dzēst. Darīsim, ko spēsim.” Blaumanis I, 28.

2. Rīkoties, izturēties (kādā veidā).

Darīt nedarbus. Darīt muļķības. Darīt blēņas. Nedarīt neko sliktu. Darīt visu, kas ienāk prātā.

Dara, ko grib (arī kā patīk) – saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.

Darīt savu – (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.

Viņš pagriezās palūkoties, ko dara citi. Tuvākie visi stāvēja vietās un skatījās uz zaldātiem. Arī tālumā stāvošie, cik varēja saredzēt, pa daļai apstājās. Birznieks-Upītis 6, 166.

pārn. Un vientulība arī dara savu. Vīrs viņai pilnīgs klusētājs, ar citiem vēl, bet ar sievu ne vārda nepārmijot. Zigmonte 2, 206.

// intrans.

Pareizi darīts. Aplam darīts. Tā nedrīkst darīt.

Darīt pa prātam – iztapt.

Darīt pakaļ – atdarināt (kādu).

.. Annelei ir bijis svēti jānosolās: nekad vairs tā nedarīt, kā darījuši šodien. Brigadere 2, 114.

„Atbrauca viens paziņa, un abi aizgāja uz jūru. Kā nu tu darīsi – iesi meklēt vai gaidīsi?” Brodele 17, 128.

Šis cilvēks savā ziņā bija veselas sugas priekšstāvis, kura viņu apbrīnoja un centās tam visādi darīt pakaļ. Paegle 3, 130.

// Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).

„Kaut kurā brīdī tevi varu likt izķīlāt, darīšu to, laimīgais Silabried, ja Liene tevis neglābs…” Blaumanis 6, 86.

Pati viņa dziedāja sparīgi .. Saimniece lūpas vien kustināja, Laura pat to nedarīja. Upīts 4, 219.

Ja viņš [tēvs] būtu aizbraucis uz tālo zveju, tad Vanadziņu [zēnu] pirmīt aizvestu pie krustmātes Annas. Viņš to nebija darījis. Lācis 9, 12.

„Tev tas jāpasaka tūlīt. Nekavējoties. Dzirdi?” – „Nē. Es to nedrīkstu darīt.” Lukjanskis 1, 124.

3. Radīt ar savu izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).

Darīt prieku. Darīt sāpes. Darīt laimīgu. Nedarīt kaunu savam kolektīvam.

Slaucējs jautājoši uzlūkoja Lieni [kalponi]. „Madāma man atkal dara netaisnību,” šī sacīja .. Blaumanis 6, 79.

Neviens te viņam [brālītim] nekā ļauna negrib darīt, tā tagad ir skaidra lieta. Upīts 18, 83.

// Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).

Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem un prasīja: „Saki, ko lai es daru melnajam runcim?” K. Skalbe 1, 94.

Adrians apmulsa. Šim cilvēkam viņš taču neko nebija darījis – pat agrāk redzējis neatcerējās. Upīts 18, 151.

pārn. „Muižas smaka! Vai tu re! Vai tu, balamute, sevi nevarētu pievaldīt. Ko tev tā muiža dara?” Brigadere 2, 147.

// Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).

Smaids darīja seju pievilcīgu. Dāvana dara zēnam prieku. Dzirdētais darīja jaunekli nemierīgu. Skarbais noraidījums darīja neiespējamas tālākas pārrunas.

Viņš .. sāka liet vienu krūzīti aukstā ūdens pēc otras uz pēdām, stilbiem, ceļiem. Tas darīja labu, spirdzināja un piedeva spēkus. Birznieks-Upītis III, 302.

Labi izvēlētas atskaņas .. dara dzejas valodu fonētiski skanīgāku, vairo vārsmas daiļskanību. Valeinis 1, 258.

.. Stiprus tos darīja mīla un naids .. Sudrabkalns 1, 164.

4. Gatavot (parasti alu).

Talkā cepa kviešu maizi, Saldu dara alutiņu. Darba vara lielu dara 558.

// novec. Gatavot (pārtikas produktus).

Desas, sviestu darīt. ME I, 441.

5. novec. Veidot, taisīt. Darināt.

Sīki putni ligzdu dara. ME I, 441.

6. novec. Vērt.

.. Jūs acis cieti darāt. Rainis I, 124.

.. zāle – platā stigā kā vāts Zem soļiem man vaļā darās… Aspazija IV, 319.

Domāts – darīts – saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.

Darīt zināmu – paziņot.

Sacīts (retāk runāts) – darīts – saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.

Darīts! arī Lieta darīta! – saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.

Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt – saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.

Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib – saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


darīt – 1. (veikt) dareit; izpiļdeit; darīt darbu – dareit dorbu; vairs nezina, ko darīt – nazyna, kū i dareit; ko tur var darīt (ko tur lai dara) – kū tī dareisi; 2. (gatavot) dareit; 3. darīt labu – labi dareit; darīt sliktu (dara ļaunu) (kam) – nalabi dareit (kam); kryudeit (kū); darīt pāri (kam) žāļdareit (kam); dareit žāļ(kam); kryudeit (kū); darīt vecāku vacynuot
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


darîtdarît, -u, -am, pag. -iju, -ijãm. i tâdi daxbi, kùo v¥cã mẽnesĩ vàr darît ùn kùo nevàr. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977: 246–247]


darīt strādāt, pildīt, veikt, sagādāt, gatavot


Darīt galu panākt, ka izbeidzas.

(Pa)darīt (sev) galu sar. – nonāvēties.

Darīt gauži novec. – darīt pāri.

Darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.

Gana darīts novec. – gandarīts.

Neko darīt, arī Ko var darītsaka, lai norādītu, ka nekādas pārmaiņas situācijā nav iespējamas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/; http://www.tezaurs.lv/lvv/]


ErgonīmsDaris A, mācību centrs Rīgā.

Žurnāls Dari Pats.


darīt, pamatā ide. *der- ‘plēst, raut, šķelt’, no kā arī derēt. Saknes *der– noz. ‘plēst’ sākotnēji piemitusi arī verbam darīt.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 201]


angļu to do

baltkrievu  рабіць

ivritā – לעשות

franču – ne

grieķu – κάνω

igauņu – tehingute

krievu  делать

latīņu  facere

lietuviešu – daryti

poļu – robić

somu – do

ukraiņu – робити

vācu – tun

zviedru – göra



Pats dari, pats atbildi. [LSP 1735 338]

Darbs dara meistaru. [Latīņu teiciens]

Kas rīt nav jādara,
Nevienas dienas nebūs kavēties,
Ko spēj, to tūdaļ vajag uzņemties. [Johans Volfgangs Gēte]

Dzīvi lielu dara tie, kas mazus darbus dara kā lielus. [Jūdžīnija Praisa]


Mācies, māršiņa,
Divi darbi darīt:
Bērniņu auklēt,
Putriņu vārīt. [LD 18938]

Ko var kungi man darīt,
Ko vecais bāleliņš?
Savu birzi es nolīdu,
Sav’ aizjūdzu kumeliņu. [LD 3411]


Kā balodis mācījās pērkli taisīt

Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: „Puspūru pautu piedēju – tukš!” Un tā viņš vēl šodien daudzinot. Bet nu, lai turpmāk nelaimi novērstu, balodis saaicinājis citus putnus un apņēmies iemācīties pērkli [perēkli] taisīt. Tomēr, kas noticis? Citi putni tikko sākuši zarus vīt kopā – balodis jau saucis: „Protu, protu!”

Labi, šie aizlaidušies: kad prot, ko tur vairāk darīt! Bet vēlāk balodis atjēdzies: neprot vis. Nu aicinājis otrreiz putnus talkā. Šie atnākuši, ievijuši atkal dažus zarus, gandrīz jau pusē būtu bijis gatavs, te balodis tulkā atkal: „Protu, protu!” Labi, kad prot, ko tur darīt – aizlaidušies. Bet, kur nu nejēga – ne pratis, nekā. Nu aicinājis vēl trešreiz palīgā; bet putni vairs nenākuši. Un tā baloža pērklis palicis tāds rets: kā tikko olas cauri nekrīt.
[LTT 1961: 219–220
]

 

Kā cilvēks radies

Reiz Dievs uztaisījies biešu dobē cilvēkam līdzīgu tēlu ar vienu aci, vienu ausi, vienu roku un vienu kāju, teikdams:

„Labu redzēt, labu dzirdēt, labu darīt un labus ceļus staigāt!”

Un nolicies diendusā pēc grūtā darba.

Velns nav gribējis atpalikt, pielavījies pie Dieva darinājuma un ielicis cilvēkam otru aci, pielicis otru ausi, otru roku un otru kāju, smīnēdams:

„Ļaunu redzēt, ļaunu dzirdēt, ļaunu darīt un ļaunus ceļus staigāt!”

Atnācis Dievs un iepūtis dzīvību, un tā radies cilvēks, un tādēļ cilvēks ir ne visai labs, ne visai tumšs.
[LTT 1961 : 163]


Tētis prasa Jānītim: „Jānīt, palīdzi man sakārtot garāžu!”
„Es nevaru, es palīdzu Pēterim!”
„Bet ko dara Pēteris?”
„Atpūšas!”



Mīla brīves raisītāja

 

Es pati sevi vēroju un brīnos:
Tik brīva neesmu es jutusies
Nekad, kā tagad, kopš es tevi mīlu!
Es varu iet, kur gribu, runāt, smieties,
Es varu laipna būt un nelaipna,
Es varu flirtēt kā un kur man patīk,
Es varu darīt visu, – bailes nav!

 

Ak, kā man biedrenes gan visas baidās!
Kā slepenībā vien tik drošas jūtas!
Kā nedrīkst acis uzmest laipni citam.
Man nav nekā ko slēpt: es visa tava.
Un tāds man prieks tev rādīt sevi visu,
Cik vieglprātīga esmu, vai cik ļauna, –
Vissīko kroķīti, kas sirdi liektu!

 

„Tas ir tas augstākais, ko mīla sasniedz,”
Ka dvēsli atraisa un brīvu dara, –
Tā tu man teici, kad es jautāju.
Mēs abi ļoti toreiz priecājāmies,
It kā vai jaunu zemi atraduši.

 

Lai kur es eju, – tu pie manis esi,
Ik katru soli mani pavadi,
Tu visu redzi, visu jūti, zini, –
Kas manim kaitēt var? Tu pasargāsi.

 

Un arī tā es jūtu: lai nāk ļauns!
Lai jāmirst būtu pat! – Man bailes nav!
Es esmu visu dzīvē sasniegusi,
Es pilna uzplaukusi tā kā roze,
Un to es nošķinu un sniedzu tev,
Jo ko lai viena es ar viņu daru?

 

„Tas ir tas augstākais, ko dzīve sasniedz,”
„Un dzīve sasniedz to caur mīlu vien,”
„Tā dzīvei mīlā sākums ir un gals.”
Tā tu man teiksi, kad es jautāšu.

 

Un kad es lūpas tevim skūpstiem slēgtu
Un muti atdarīt tu nedrīkstētu, –
Es tomēr visu zinu, ko tu teiktu.

 

Bet tu jau nezini, – vai tev to teikt? –
Cik laimīga es esmu! – Skūpsti mani!
Vēl, vēl! vai nu tu zini? vai tu zini? [Rainis 1978 : 497–498]


Es satvēru viņas abas rokas, apklāju tās skūpstiem, satvēru arī biezās bizes, tās bija svaigi valgas. Nē, es nesapņoju. Tā bija Līvija, un es drīkstēju viņu mīlēt.

Tad viņa manim aptvērās abām rokām ap kaklu un pielika vaigu pie manas krūts.

„Tu neesi manim nekāds meitene nevar nest, kā es to daru!” [Poruks 1973 : 296–297]


PRINCESE. Kas tad ir solījums? Kā dūmi bez uguns! Vajag gribēt un darīt. Un es negribu un nedarīšu. Sper kāju pie zemes.

GALMA DĀMAS. Viņa negrib un viņa nedarīs!

ĶĒNIŅŠ. Un viņa darīs! Un es to darīšu. Pus ķēniņa valstības viņam solīju un kad viņš pats neatkāpjas, tad jāizpilda. Un kad tu viņa negribi, tu mana meita vairs neesi. Taisās iet prom. [Brigadere 1943 : 44–45]