Tradicionālā transkripcija

[daxps]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[dɑrˀps]


[d] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

 

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – bs.



darb-sakne, vārda celms

-sgalotne




darb-a+biedr-s, darb-a+biedr-e

darb-a+dien-a

darb-a+gald-s

darb-a+laik-s

darb-a+lauk-s

darb-a+ļaud-is

darb-a+rīk-s

darb-a+rok-as

darb-a+rūķ-is, darb-a+rūķ-e

darb-a+spē-j-as

darb-a+spēk-s

darb-a+taut-a

darb-a+viet-a

darb+dien-a

darb+gald-s

darb+istab-a

darb+māc-īb-a

darb+mašīn-a

darb+uz-ņēm-ēj-s

darb+uz-ņēm-um-s

akord+darb-s

gabal+darb-s

skaņ+darb-s


darb+ved+is, darb+ved+e

darb+ved+īb-a




darbspatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

darb-s

darb-i

Ģ.

darb-a

darb-u

D.

darb-am

darb-iem

A.

darb-u

darb-us

I.

ar darb-u

ar darb-iem

L.

darb-ā

darb-os

V.

darb!

darb-i!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsDarbs ir cilvēka dzīves nepieciešamība.

2) apzīmētājsDarba alga par smago darbu bija neliela.

3) izteicēja daļa – Sportista panākumu pamats ir talants un darbs.

4) galvenais loceklisSlavenais darbs.

5) papildinātājs – Bērni bija nolēmuši veikt nozīmīgus talkas darbus.

6) vietas apstāklisDarbā ir rodams prieks.



darba alga, darba devējs, darba gaitas, darba laiks, darba līgums, darba ņēmējs, darba sirds darbs, vasaras darbi

pagaidu darbs

dabūt darbu, meklēt darbu, paveikt darbu, pazaudēt darbu, stāties darbā



darbs,v.

1. vsk. Cilvēka mērķtiecīga darbība, lai radītu materiālas vai garīgas vērtības, veiktu pakalpojumus, kas nepieciešami sabiedrības vajadzību apmierināšanai. 

Garīgs, fizisks darbs. Roku, mašīnu darbs. Tehnisks darbs. Interesants, atbildīgs darbs. Darbs veicas, sokas.

Ķerties pie darba – sākt strādāt.

Veikt lielu zinātnisku darbu. Darba ražīgums. Darba zinātniskā organizācija. Darba intensitāte. 

2. vsk. Strādāšana, vērtību radīšana (kādā tautsaimniecības nozarē), par ko saņem algu; sar. darbavieta.

Darba devējs. Darba ņēmējs. Iestāties darbā. Uz gadu pārtraukt darbu. Darbs ražošanā. Strādāt zinātnisku darbu. Izdevīgs darbs.  Darba alga. Darba laiks. 

Darba nespējas lapa – darbnespējas lapa.

Darba aizsardzība. Ierasties darbā. Nākt no darba; iet uz darbu.

3. dsk., kopā ar apzīmētāju Darbību kopums, ko veic (noteiktā laikā, nozarē). 

Lauku, mājas darbi. Rudens darbi dārzā. Galdnieka, mūrnieka darbi.

4. Cilvēka lietderīgas darbības rezultāts; tas, kas strādājot radīts; veikums. 

Kārtīgs, rūpīgs darbs. Pavirši izdarīts darbs. Rakstnieka, zinātnieka darbi. Vērtīgs mākslas darbs. Skolēnu darbu izstāde.

5. Veicamo uzdevumu kopums; arī tam paredzētie materiāli, palīglīdzekļi; lietderīga nodarbošanās. 

Iedalīt katram darbu. Darbs palicis pusdarīts. Ņemt visur līdzi kādu darbu.

Sēdēt bez darba – nestrādāt.

6. ģen. Tāds, ko lieto strādājot; tāds, kas atrodas vietā (iestādē, uzņēmumā), kur strādā. 

Darba drēbes. Darba telefons. Darba telpas.

7. ģen. Tāds, kas saistīts ar vērtību radīšanu, ir izmantojams šai procesā. 

Darba līdzekļi. Darba gadi. Darba zemniecība. Darba mašīnas. Darba zirgs. Darba vērši.

Darba lopi – darblopi.

8. vsk. Darbošanās, darbība (par iestādi, organizāciju u. tml.). 

Veikals sāk darbu pulksten astoņos. Uzņēmums šodien beidz darbu agrāk. Iestādes darba ilgums. Kongress darbu beidzis. 

Sapulces darba kārtība – apspriežamie jautājumi noteiktā secībā; darba gaita.

9. vsk. Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu, arī vienas enerģijas pāreju citā. Darba vienība.

Mehāniskais darbs – mehāniskā spēka iedarbība.

Iekšdedzes dzinēja darba takts, darba gājiens.

10. Rīcība, arī tās rezultāti. 

Labi, ļauni darbi. Pāriet (no vārdiem) pie darbiem. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 221]


darbs, -a, v.

1. parasti vsk. Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.

Darba priekšmets – lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.

Darba līdzekļi – lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.

Roku darbs – nemehanizēts darbs. Rokdarbs.

Konkrētais darbs – preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.

Abstraktais darbs – preču ražotāju darbs neatkarīgi no konkrētās izpausmes formas.

Dzīvais darbs – cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.

Materializētais darbs – darbs, kas materializēts ražošanas fondos.

Darba dabiskā dalīšana – darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.

Darba sabiedriskā dalīšana – dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā.

Darba starptautiskā dalīšana – atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.

Darba ražīgums – konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.

Darba intensitāte – darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.

Darba spējas – darbaspējas.

Darba spējīgs – darbaspējīgs.

Un, ja tavas acis to neredzēs, Ja mūžam ar’ tevis nemīlēs: – Tu tomēr to darījis esi, Tu darbā savu laimi nesi. Rainis I, 233.

Daudz roku darba vēl nesen bija zivju pirmapstrādes nodaļā. .. Zivju pirmapstrāde tagad pilnīgi mehanizēta .. Zinātne un Tehnika 64, 1, 7.

Tā Sapa tagad katru dienu sēdēja uz čubu maisiņa pie puķu dārziņa un strādāja kādu roku darbu. Birznieks-Upītis 5, 51.

Dienas beigās tu būsi jau noguris un tavas darba spējas būs mazinājušās. Bērnība 50, 10, 32.

// Šādas darbības veikšana. Strādāšana.

Sākt darbu. Beigt darbu. Pārtraukt darbus. Darba ilgums. Darba rosme. Darba ritms. Darba prieks. Darbs veicas. Darbs sekmējas. Darbs sokas. Darbs vedas. Darbs šķiras. Palīdzēt darbā. Kavēt darbā.

Iegrimt darbā – pilnīgi nodoties darbam.

Stāties (arī ķerties) pie darba – sākt darbu.

Strādnieks noliecies krāva ķieģeļus nestavās [nestuvēs]. „Ko maksā ķieģelis?” Ansis prasīja, lūkodamies darbā. K. Skalbe 1, 66.

.. redzot sava darba augļus un apzinoties to, ka viņa veikums ir vajadzīgs arī pārējiem ģimenes locekļiem, bērns sāk izjust darba prieku. Skola un Ģimene 66, 7, 4.

„Jūs te visi tā sēžat, kā kad svētdiena būtu,” viņš jokodams pielika, redzēdams, ka sieva un dēls bij bez darba. Blaumanis 6, 94.

.. [rakstnieks] sāka runāt par „Dzirciemnieku” izdevniecību – vai to vēl turpināšot? Teicu, ka „Dzirciemniekiem” pāris grāmatas ir jau darbā .. Birznieks-Upītis 6, 24.

.. es .. biju iegrimis darbā. .. es piederēju vienīgi sev un savam darbam. Rozītis 3, 132.

Bez vārda viņš ķeras pie darba, ar vīrieša roku un vīrieša vērienu. Zigmonte 1, 12.

// Šādas darbības kvalitāte un kvantitāte.

Viegls darbs. Sarežģīts darbs.

Kāpēc tādai atlasei [fabrikā] par to pašu darbu sešdesmit kapeiku, kamēr visas citas strādā par pusrubli? Upīts 9, 611.

Nu tu redzi, cik daudz darba un pūļu jāpieliek, lai tādu dēli iegūtu. Birznieks-Upītis 3, 19.

Ak, cik labprāt tagad būtu bridusi visdziļākos dubļus, būtu darījusi visgrūtākos darbus, lai tikai varētu būt ārā un bez sāpēm kustēties! Jaunsudrabiņš 7, 61.

// Šādas darbības izpildījuma veids, kvalitāte.

Rūpīgs darbs. Godīgs darbs. Paviršs darbs.

Harijs [kapteinis] prasīja no kolektīva tik veiklu darbu, lai tīklus varētu izmest, kuģim ejot ar vidēju vai pat pilnu gaitu. Talcis 7, 276.

Fizkultūras kolektīvs bez nopietna un plānveidīga darba vairs nevar pastāvēt. Sports 62, 71, 2.

2. parasti vsk. Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.

Fizisks darbs. Garīgs darbs. Zinātnisks darbs.

Darba lauks – darbalauks.

// Šāda darbība (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas dod iespēju iegūt eksistences līdzekļus. Nodarbošanās.

Pastāvīgs darbs. Gadījuma darbi. Labi atalgots darbs. Piemērots darbs. Meklēt darbu. Dabūt darbu. Pieņemt darbā. Atlaist no darba. Būt bez darba.

Akorda darbs – akorddarbs.

Dienas darbs – darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.

Gabala darbs – gabaldarbs.

Uzteikt darbu – paziņot par atlaišanu no darba.

„Jūs strādāsiet?” – „Jā, man nākošu mēnesi apsolīja darbu kokzāģētavā.” Lācis 5, 79.

Es toreiz, beigusi vidusskolu, sāku savas darba gaitas. Šīs pašas rūpnīcas direktors .. mani pieņēma par sekretāri. Zvaigzne 57, 7, 10.

Es izturēju pārbaudi un sāku strādāt. Tas ir, dejot. Tas bija mans darbs. No tā es pārtiku un atbalstīju ģimeni. Grīva 8, 62.

Akorda darba samaksa atšķiras no gabaldarba samaksas ar to, ka samaksu nosaka par visu veicamo darbu. Šterns 2, 14.

Tādēļ nosprieda tik galdnieku, kā mūrnieku neņemt uz gabala darbiem, .. bet uz dienas maksu. Birznieks-Upītis 6, 357.

// Darbavieta.

Ierasties darbā.

.. Herta tikko bija aizgājusi uz darbu – uz sanatoriju. Birze 5, 223.

Vakarā Filozofs pārnāk no darba – viņš strādā .. dēļu fabrikā par laukuma strādnieku.. Arājs Bērce 1, 47.

//ģen.: darba, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar algotu darbu, nodarbošanos.

Darba stāžs.

Darba alga – samaksa par padarīto darbu.

Darba aizsardzība – normālu (piemēram, sanitāri higiēnisko) apstākļu nodrošināšana darba procesā uzņēmumos, iestādēs.

Darba disciplīna – darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.

Darba nespējas lapa – dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.

Darba devējs jur. – līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam.

Darba ņēmējs jur. – līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.

Darba birža – iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.

3. Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.

.. [smēdei] pacēlās jau spārītes, uzsita nomaļus – un gatavs .. Tad vēl vienā pusē caur jumtu kalējs izvilka skursteni un .. atsauca pašu, un abi ilgi, ilgi it priecīgi noskatījās pabeigtajā darbā .. Birznieks-Upītis 1, 15.

.. remontu pabeidza un darbu pieņēma .. Rīgas Balss 58, 30, 3.

// Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts.

Literārs darbs. Jaunākie prozas darbs. Ievērojamā fiziķa darbi. Komponista pēdējais darbs. Ģeniāls darbs.

Mākslas darbs – mākslinieka daiļrades rezultāts. Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums.

.. viņš piemiedza aci un atkāpās, vēlreiz pārskatīdams savu darbu klāstu. Triepiens bija oriģināls, spilgts un iedarbīgs, bažas radīja vienīgi gleznu skaits. Saulītis 12, 210.

Ja zinātniskais darbs iedarbojas vispirmām kārtām uz lasītāja prātu, tad mākslas darbs vienādi iespaido gan domas, gan arī jūtas .. Valeinis 1, 17.

4. Tas, kas jāprot un jāveic kādas specialitātes amatniekam, strādniekam, kalpotājam. Profesija, arods.

Kurpnieka darbs. Namdara darbi. Ārsta darbs. Atslēdznieka darba paņēmieni. Mācīties galdnieka darbu.

Padegam šis rateļu stūmēja un krāvēja darbs izlikās tīrais nieks. Krava gandrīz vai pati slīdēja pa slīpajām sliedēm. Upīts 9, 169.

Viņam nebija iebildumu, ka māsa ir glīta, bet, ja viņa strādāja slimnīcā, tad darbu tai vajadzēja prast. Meldere 1, 134.

Pirmdien .. meistars pārlūko pastrādāto. .. Otrā dienā meistars Zaķkājam saka: „Man liekas, jums šis darbs neies.” Sēlis 4 a, 31.

// Nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums (kādas darbības veikšanai).

Līze pārdomāja. Vīrieša galva mājā derēja, tāpat puikām varētu ierādīt vienu otru darbu. Sakse 2, 129.

Osiene atcerējās tos laikus, kad .. smiedamās ravēja Veckalaču saimnieces dārzu un domāja par Ošu Jāni, kas prata visādus darbus .. Upīts 4, 213.

Mūsu skolas zēni .. mācās kokapstrādāšanas darbus. Pionieris 52, 342, 1.

// Materiāla apstrādes veids, tehnika.

Metāla darbi.

Baltie darbi – rokdarbu tehnika izšuvumi ar baltajiem diegiem.

Krāsainie darbi – rokdarbu tehnika izšuvumi ar dažādas krāsas diegiem.

Tīkla darbi – rokdarbu tehnika raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.

Jānim prāts nesās uz koka darbiem. Kur vien varēja sadabūt kādu dēļa gabalu, viņš stiepa to mājā, ēvelēja un graizīja, līdz iznāca kāda kastīte vai vācelīte. Sakse 2, 120.

Pie baltajiem darbiem pieder galvenokārt vienvirziena un divvirzienu izvilkumi. Rubene 1, 6.

.. tīkla darba aizkari pie abiem šaurajiem logiem .. Zigmonte 1, 64.

5. Amata pienākumi, to veikšana. Arī ieņemamais amats.

Direktora darba stils.

Viņam [kapteinim] piedāvā pārņemt lielo jūras zvejas traleri „Linards Laicens”. Ilgi šaubījās – pieņemt vai nepieņemt, beidzot izšķīrās, ka jāizmēģina spēki atbildīgākā darbā. Talcis 7, 144.

„Tikai nepievilies.” – „Gadās arī pievilties. Un tomēr – cilvēkam jātic. Mums tāds darbs.” Stulpāns 2, 53.

Viņa darbs pavēl atrasties visādās situācijās un stāvokļos, .. liek paciest pazemojumus un pusdienot pirtiņā, kamēr Šiliņš sēž kabinetā un dzer konjaku. Bet arī tas nav nekas cits kā darba specifika. A. Grigulis 13, 165.

6. Pienākums, uzdevums. Tas, kas jāpadara.

Nepatīkams darbs. Uzdot darbu.

Ilze: Aizgāja, darba nepateicis. Jāprasa mātei. Blaumanis 6, 281.

Pats galvenais jūsu [skolēnu] darbs – labi un teicami mācīties .. Bērnība 50, 9, 2.

Dzeltenajā kioskā ielas malā nopērku papirosus. Cita darba man ciematā nav. Preilis 2, 16.

pārn. .. viņš atplēstām acīm ilgi raudzījās tumsā. Taču nakts darīja savu darbu, un cilvēks, pašam nemanot, aizmiga. Vilks 1, 210.

// Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.

Viņš nobeidza vakar pamesto darbu un nokārtoja visu, kas kārtojams. Brigadere 3, 413.

Istaba sen nekurināta un mitra, grūti strādāt. Laiku pa laikam es nolieku darbu un staigāju pa istabu, lai sasildītu locekļus. Arājs-Bērce 1, 54.

Mana tulkotāja, par laimi, apsolīja steidzamo darbu pabeigt vēlākais līdz divpadsmitiem naktī un man atgādāt, lai ar rīta gaisa pastu es to vēl paspētu aizsūtīt. Grīva 9, 178.

7. parasti dsk. Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē).

Lauku darbi. Rudens darbi laukos. Pavasara darbi dārzā. Saimniecības darbi. Celtniecības darbi. Apdarīt mājas darbus. Braukt meža darbos. Sākt meliorācijas darbus.

Rakstu darbi – uzdevumi, kas skolēniem jāizpilda rakstveidā. Kancelejas darbi.

Svētku sestdienas darbi bija nodarīti, un no meža jau bija iznākusi klusa un svinīga krēsla .. Laicens 1, 126.

Pēterim patika zemes darbi, caurām dienām viņš rakņājās pa dārziņu, aprušināja un ravēja kāpostus. Sakse 2, 112.

Pēdējo nedēļu ar tiem karstajiem sējas darbiem neiznāca vaļas paskatīties, kā zāle aug pļavās .. Upīts 4, 82.

.. vecākais, Jānis, .. septiņpadsmit gadus vecs jau strādāja visus vīra darbus .. Lācis 15, 97.

Mūsu miestiņā, atskaitot pasta kantori, nebija nevienas iestādes, kur es [ģimnāziste] būtu varējusi strādāt pie tā saucamajiem rakstu darbiem .. Zālīte 5, 62.

// Jebkura lietderīga darbība.

Vai tur mazums darbu: gan lūžņi jānovāc, gan dēļi jāsagarina un vēl desmitiem citu gan lielāku, gan sīkāku darbiņu .. Purs 1, 117.

Vīrs .. darīja ciema skolā vienkāršu, bet vajadzīgu darbu. .. viņš cēlās agri jo agri, lai silti sakurinātu skolas krāsnis .. U. Plotnieks, Rūmnieks 1, 6.

Kamēr kātus iedabūja krietni sarūsējušajās un saliektajās ietverēs, pagāja laba pusstunda. Beidzot darbs bija paveikts. Saulītis 12, 149.

Kad ierunājos, ka būs jāsāk art, viņš [otrs kalps] paskatās un pasmīn. „Vai dievam dienu trūkst, vai saimniekam darba.” Šī bija lielākā gudrība un dziļākā puiša filozofija, ko no viņa iemācījos. Akuraters 1, 19.

8. parasti vsk. Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē. Darbība.

Sabiedriskais darbs. Ideoloģiskais darbs. Kultūras darbs.

„.. jūs braucat nozīmīgā, riskantā un konspiratīvā izlūkošanas darbā, bet segvārdu nav.” A. Grigulis 13, 136.

// Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.

Mūža darbs – ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs. Šādas darbības rezultāts.

Kas zina, varbūt zēni ar priežu mizas buriniekiem kādreiz būs lielu un slavenu darbu veicēji .. Sudrabkalns 5, 90.

Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek .. Rainis I, 228.

.. cilvēku straumītes no atsevišķiem [fabrikas] korpusiem saplūda pagalmā. Tagad visi bija viena saime, viena liela, kopēja darba darītāji .. Saulītis 12, 97.

Un lai mēs mestu lielo mūža darbu? Kurš vien mums cerību un spēku dod, Caur kuru vien mēs spējam dzīvi nest Un, kuru nedarot, mēs nebūtu! Rainis I, 416.

Neaptverami plašs un daudzveidīgs ir mākslinieka mūža darbs. Meistara otra personālizstāde .. skaidri iezīmē .. [viņa] vietu latviešu tēlotājas mākslas klasiskajā pūrā. Literatūra un Māksla 60, 51, 3.

9. parasti vsk. Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.

Bibliotēkas darbs. Labāko skolu darba pieredze. Veselības aizsardzības iestāžu darbs.

Vasarnieku vairs nebija tik daudz .. Daļa atpūtas namu jau pārtrauca darbu .. A. Grigulis 13, 429.

// Norise, gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).

Kongress darbu ir beidzis.

10. Rīcība.

Labi darbi. Ļauns darbs.

Pāriet (no vārdiem) pie darbiem – sākt darīt ko.

Blēņu darbi – blēņas.

Posta darbs – postīšana.

Varas darbs – varmācība.

Grēka darbs – grēks.

Briesmu darbi – briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.

Brīnuma darbi – brīnumaini, neticami notikumi.

„.. Atceries, vienmēr rīkojies godīgi, vienmēr pats atbildi par saviem darbiem!” Dripe 2, 9.

.. arī daži palīga mērnieki stāstīja joku labad savus viltīgos darbus .. Kaudzītes 1 a, 233.

Tā [taisnība] acis aizsegusi, akla staigā, Tā neuzlūko, vai kāds labs vai ļauns, Tā soda darbu, neredz cēloņus .. Rainis I, 133.

Katrs acu skatiens atklāja jaunus posta darbus. Visas ābeles dārzā bija nozāģētas, ogu krūmi aplauzti, sakņu dobes izmīdītas. Zete atrada cauršautas piena kannas, sadauzītus traukus un katliņus. Lēmanis 16, 292.

pārn. Ēkas ārpusei nolupusi krāsa, .. vējš, saule un lietus cietsirdīgi dara savu posta darbu – vēl pāris gadu ļaut tam turpināties, un apšuvuma dēļi sāks pūt, logu aplodas pārvērtīsies par prauliem. Lācis 11, 17.

.. visi ceļi un ielas pilni ar .. landvēristiem, kuri ar uguni un zobenu strādā pie mums to pašu varas darbu, ko iesāka senatnē pie mūsu priekštečiem .. Birznieks-Upītis 6, 176.

.. palaidņa puikas reiz bij pat pastrādājuši gluži neticamu grēka darbu, protiet, piesējuši kaķim pie astes cūkas pūsli .. Upīts 3, 13.

Jau priekšpusdienā krita kāds žandarms, un visā pilsētā runāja, ka tas Jēpja darbs. Kurcijs 4, 343.

// sar. Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.

Tur tikai zobiem darbs.

.. Preimanis lādējās, ka visa pamale skanēja. .. kliedza, ka tas nelietis, tas puika te atkal bijis un apzadzis viņu. Aci no pieres rāva laukā, te tikai tiesām bija darbs .. Upīts 4, 252.

pārn. „.. šito ķēpu ar vienu šmurguļa [smurguļa] puiku, kur darbs tikai siksnai ..” Ezera 2, 233.

11. ģen.: darba, adj. nozīmē Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.

Darba gadi. Darba tradīcijas. Darba zemniecība. Darba inteliģence.

Darba ļaudis – darbaļaudis.

Darba tautadarbatauta.

Darba darītājs – strādātājs.

Darba cilvēks – strādīgs cilvēks, strādnieks.

Darba vīrs – strādīgs cilvēks, arī strādnieks.

Darba rūķis – darbarūķis.

Kas viņu [Rīgu] lielu un staltu dara: Tā darba ļaužu sūrsūra vara, Kas cirta, raka, sita un kala, Kas sviedrus lēja un lies vēl bez gala. Rainis VII, 315.

Tā viņš dzīvoja, labs, ieredzēts darba darītājs. Zigmonte 2, 204.

.. [mūziķis] ir īsts darba cilvēks, kas nepazīst bezdarbību vai nīkuļošanu. Literatūra un Māksla 56, 39, 4.

.. strādā tikai tālāk tāpat, un tad būs viss labi – mūsu zemē vienkāršs darba cilvēks tiks vienmēr cienīts un slavēts .. Talcis 7, 312.

Tikai tas, kas izprot un mīl dabas un darba skaistumu, spēs saskatīt skaistumu gleznā ar raupja darba vīra attēlojumu .. Padomju Latvijas Skola 62, 4, 48.

.. daudz savā maiņā bija paveicis vecais darba rūķis, kas smaidīdams stāvēja pie darbagalda. Zvaigzne 51, 9, 6.

Darba rokas – darbarokas.

.. nolaistais parks tagad gaidīja rosīgas darba rokas, kas sapostu visu nolauzto, izrakņāto un aizaugušo .. Saulītis 6, 39.

// Tāds, kas paredzēts darbam, lietošanai darba procesā.

Darba apģērbs. Darba rati.

Darba istaba – darbistaba.

Darba rīks – darbarīks.

Darba galds – darbgalds.

Darba zīmējumi (arī rasējumi) – projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).

.. darba tērpam jābūt glītam, izskatīgam, praktiskam, ērtam valkāšanā, labi mazgājamam, izturīgam attiecīgajos darbos .. Veselība 63, 5, 17.

Rūpnīcā izgatavotais koncentrāts ir biezs, dzelteni pelēks šķidrums .. Vienprocentīgas darba emulsijas pagatavošanai jāņem 10 gramu koncentrāta uz 1 litru ūdens. Sudrabs 1, 371.

Pirms kopnes izgatavošanas jāizbūvē darba grīda. .. Darba grīdas laukumam jābūt nedaudz lielākam par izgatavojamās kopnes izmēriem. Šterns 2, 121.

Izgatavojam darba rasējumus jaunai rūpnīcai, kur remontēs lielas elektroiekārtas. Rīgas Balss 66, 91, 3.

// Tāds, kas veic derīgu darbību (par dzīvniekiem).

Darba zirgs. Darba vērši. Darba skudras.

Kad darba bites laidās mājās ar medu un pilniem kāju dobumiņiem ziedputekšņu, sirsenis bieži viņām uzglūnēja .. Birznieks-Upītis IV, 478.

Jauno melni viņš tikai šad un tad pieradināšanas labad iejūdza ecēšā vai arklā, nākamo pavasari, kad paliks trīs gadi, tad būs pilns darba lops. Upīts 4, 700.

pārn. „.. eju, es skrienu, es gādāju .., un visu, kas man ir, es pati esmu sapelnījusi. Par darba zirgu, par to tu gribi mani pataisīt ..” Zigmonte 1, 186.

// Tāds, kas saistīts ar mehānisma vai tā daļu lietderīgo darbību, paredzēts darba veikšanai.

Maināmā darba iekārta.

.. ja [dzinēja] darba režīms netiek atvieglots, termiski visvairāk noslogotajā daļā – virzuļa dibenā – izdeg caurumi. Zinātne un Tehnika 66, 11, 36.

Sevišķa loma turbīnas jaudas palielināšanā ir pēdējās pakāpes darba lāpstiņas garumam. Zinātne un Tehnika 66, 7, 19.

12. parasti vsk.; fiz. Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.

Mehāniskais darbs – ārējā iedarbība, kuru rada mehāniskais spēks.

13. parasti dsk.; novec. Klaušas.

Iet muižas darbos.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


darbs – 1. dorbs; (smags, grūts), prāca; darba devējs, -a – dorbdevs, -e; darba ņēmējs, -a – dareituojs, -a; darba līgums – dorba dasaruna; padarīt (neatliekamos) darbus – apsadareit, darba nespēja – dorba navareiba, darba vieta – dorbavīta, darba drošība – dorba drūsums, kāds darbs, tāda alga – kaids dorbs, taida i moksa, darīt darbu – dariet dorbu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


daxbs daxps, -ba, -bām, bu, ģen. –bu, demin. daxbĩc,ĩna. es gàn tâ ne·kùr netũļãjuôs, màn daxbi secâs. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 245]


darbs – amats; arods; nodarbošanās; profesija, šepte barb., šance žarg., haltūra barb.


Melnais darbssmags, arī vienmuļš (parasti fizisks) darbs; darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem; nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.

Likt darbā (arī pie darba) sar. – likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam); lietot darba procesā (darba rīku).

Laist darbā sar. sākt lietot.

Laist darbā mēli sar. – daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu.

Sēdēt (arī stāvēt) bez darba sar. – nestrādāt.

Verga (arī vergu, katorgas) darbsļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.

Elles darbs sar. – ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.

Maizes darbsdarbs, ko veic, lai sagādātu eksistences līdzekļus.

Raut darbu no rokām ārā steigties padarīt cita darbu; ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.

Darbs pa kaulam sar. – piemērots darbs.

Pie darbadarbā, strādājot. Uzaicinājums sākt ko darīt.

Darba pilnas rokas, arī darbs darba galā, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā)saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.

Darbs pāri galvaisaka, ja ir ļoti daudz darba.

Dieva darbi sar. – saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.

Rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem sar. – saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.

Tas ir kāda (roku) darbssaka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).

Tīrs darbs vienk. – saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.

Tumši darbi sar. – nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Ekonomikāalgas darbs, algots darbs, darbs, darbs divās maiņās, produktīvs darbs.

Izglītībāārpusstundu darbs, bērnu darbs, darbs ar grāmatu, darbs pie tāfeles, patstāvīgais darbs.

Mākslas zinātnēantīkās mākslas darbs.

Rūpniecībā un amatniecībādeformēšanas darbs, ēvelēšanas darbs, filigrāns darbs, jonizācijas darbs.

Teātra zinātnēaktiera darbs ar sevi, aktiera darbs ar lomu, režisora pedagoga darbs.


VietvārdiDarba iela, iela Rīgā.


darbs, pamatā ide. *der- ‘plēst, raut, šķelt,’ no kā arī darīt; skaņumijā b. *darbas > la .darbs. Vārds senāk apzīmēja zemes darbu.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 199]


angļu – work

baltkrievu   праца

ivritā –  עבודה

franču  travaux

grieķu – εργασία

igauņu – töö

krievu  работа

latīņu  opus

lietuviešu – darbas

poļu – praca

somu  työ

ukaiņu  робота

vācu – die Arbeit

zviedru – arbete



Bez darba nekas no gaisa nebirst. [LSP 553 383]

Darbs dara meistaru. [LSP 1225 2937]

Darbs māca darītāju. [LSP 1560 1621]

Darbs ceļ vīru. [LSP 1642 120]

Kam darbs, tam maize. [LSP 1668 6710]

Katram darbam sava svētība. [LSP 5569723]

Darbs ir skola. [LSP 1552 16167]

Kāds darbs, tāda maize. [LSP 1805 2014]

Labi darbi prasa labu gribu.[LSP 556 7790]

Melns darbs, balta maize. [LSP 230 3445]

Darbam sūras saknes, bet saldi augļi. [LSP 868 2838]

Kāds darbs, tāda alga. [LSP 914 1055]

Darbs nav zaķis, projām neskries. [LSP 1688 795]

Labāk lai darba atliek, nekā pietrūkst.[LSP 94 4264]

Pēc darba salda dusa. [LSP 1552 25397]

Darbs kaulus nelauž. [LSP 1624 1014]

Labs tas darbs, kas padarīts. [LSP 67 1163]

Neskaties uz maniem darbiem, bet klausies uz maniem vārdiem. [LSP 1773 3758]

Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. [LSP 1511 306]


Jauns darbs ir jāsāk svētdienā vai sestdienā, jo tās laimīgākās dienas.

Kad darīt un kad cits to darbu padara, tad atņemšot brūtgānu.


Darba, darba tai mātei
Ar dēliem, ar meitām:
Meitas prasa lielu pūru,
Dēli lielu novadiņu. [LD 3157-0]

 

Māci mani, māmuliņa,
Kura darba nemācēju;
Sveša māte mācīdama,
Ciemā nesa valodiņas. [LD 6666-0]

 

Ai, kaimiņu zeltenīte,
Kam tu augi tik ražena!
Ne man darbs, ne man miegs,
Uz tevīm domājot. [LD 11018]

 

Nesmejies, tautu meita,
Man to smieklu nevajag,
Man vajaga darba tava,
Tava gudra padomiņa. [LD 22639-0]

 

Ņemiet, puiši, kalponītes,
Neņemiet mātes meitas:
Mātes meitas laiskas bija,
Nava darba darītājas. [LD 12162-0]

 

Nāc pie manis, tautu meita,
Grūta darba nedarīsi:
Tu staigāsi vara grīdu,
Glāžu durvis vārstīdama. [LD 14777-0]

 

Raugi, raugi tu, tautieti,
Tu raudzīji, es raudzīju:
Tu ta mana darba raugi,
Es ta tava padomiņa. [LD 10210-2]

 

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Lai es augu daiļa meita,
Daiļa darba darītāja. [LD 1698-0]

 

Teic, māmiņ, darbu manu,
Neteic mana augumiņa;
Tautas mana darba rauga,
Neraug’ mana augumiņa. [LD 6895-0]

 

Vai man kunga darba dēļ
Bēdīgam vien dzīvot?
Kad darbiņu padarīju,
Ir lustīgi padzīvoju. [LD 31718-0]

 

Aust’, gaismiņa, lēni, lēni,
Lec, saulīte, stāvēdama:
Man miedziņš negulēts,
Maz darbiņa padarīts. [LD 6696-0]

 

Atšūdama bite šuva,
Atlociņus locīdama;
Mēs bijām mātes meitas,
Tāda darba nepratām. [LD 30265-0]

 

Dievs aizliedza bitītēm
Sarkano āboliņu,
Kam svētdienas nesvētīja,
Darba dienas launadziņa. [LD 30299-3]

 

Mirtin miršu, māmulīte,
Es nemiršu darba dienu;
Es nomiršu svētu dienu,
Ļaudīm darbu nekavēšu. [LD 1183-1]

 

Stājaties, darba ļaudis,
Jau saulīte nogājusi,
Jau rociņas piekusušas,
Visu dienu vergojot. [LD 31704-1]

 

Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Kas maizīti tev ēdīs,
Kas darbiņu padarīs? [LD 33676-0]


Stiprais Ansis

Reiz dzīvojis viens kalējs, un tam nebijis neviena bērna. Kalējs cita nekā nevēlējies kā tikai dēlu. Kad kādā rītā kalējs iegājis smēdē, tad uz laktas sēdējis puika. Kalējs puiku paņēmis pie sevis un audzinājis sev par dēlu.

Puika izaudzis par traki stipru puisi un palīdzējis kalējam smēdē. Tas bijis tik stiprs, ka biezāko stieni sev aptinis ap pirkstu. Ko vecais kalējs pa nedēļu pastrādājis, to viņa dēls nepilnā dienā veicis. Bet kalēja dēls bijis liels ēdējs. Tas noķīpājis uz reizi divi kukuļi maizes un izstrēbis nesienus putras. Drīz vien vecam kalējam aptrūcis darba un maizes. Reiz vecais kalējs teicis uz dēlu: „Ej uz ķēniņa pili un prasi ķēniņam, lai viņš tev dod darbu un maizi. Man tev nav vairs ne darba, ne maizes, ko dot.”

Kalēja dēls gājis uz ķēniņa pili. Pašlaik septiņi sulaiņi veduši no ķēniņa kūts uz kaušanu traki lielu vērsi. Vērsis bijis tik stiprs, ka nēsājis visus septiņus ķēniņa sulaiņus kā pūšļus, un tie nekā nevarējuši vērša valdīt. Kalēja dēls gājis garām un smējies, sak’ septiņi dunduri nevarot nieka knisli noturēt. Arī pats ķēniņš gadījies tuvumā un tas dzirdējis kalēja dēla vārdus. Viņš pasaucis kalēja dēlu un sacījis tā: „Vai tu vari vērsi viens pats pievārēt?”

Kalēja dēls apņēmies vērsi pievarēt. Viņš piegājis vēršam klāt un iesitis tam ar knipi pa pieri. Vērsis nokritis zemē un bijis uz vietas pagalam. [..]
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Velns rada vilkus

Velnam reiz uznācis garš laiks. Domājis, dūzojis: darīt šo, darīt to: nekā, dūša tāda kā savītusi. Ieraudzījis suni. Ak tu izputējis, kas Dievam par smuku roku darbu! Pag, pag! šis ar provēšot izradīt kukaini. Paņēmis sētiņas mietu, tur būšot muguras kauls. Aizgājis uz māldobi; nebijis viens, divi – ij vilks gatavs. Apskatās, no ārpuses  neko teikt – glīts, kas glīts. Nu ņēmies iepūst dzīvību. Pūšot, pūšot – nekā; reiz gan jau tā kā asti drusku palocījis, bet pats kā stīvs, tā stīvs. Velnam nekā, ko darīt; jāiet pie Dieva. Vai nu tas tik nežēlīgs būšot, dzīvības nedodams. Dievs arī, gudrenieks, nedevis vis tūlīt: lai papriekšu šim izstāstot, kas vilkam būšot par amatu. Velns teicis: iešot par aitu ganu. Dievs atbildējis: nu tad jau neesot ij ko runāt, labam darbam šis nekad pretī. Vilks uz pēdām dabūjis dzīvību.

Velns vēl ieminējies: bez algas tak viņam nevarot uzspiest kalpot. Dievs atteicis: ko nu bešā? Kur darbs, tur maize; lai iet tik ganos, saimniecei par to jādod katrreiz muldas izkasnis, tad viņš ar nograusties nevar. „Nu labi, labi, lai tad ar tā paliek.”

Vilkam trāpījusies nikna saimniece. Vienu vai divreiz dabūjis izkasnīti, pēc varējis laizīties, un ganos jāiet, vai turpat noplīsti. Vilks, ne laisks būdams, gājis pie Dieva. „Kas tā par būšanu, darbs dienām un naktīm, ganos kad ganos, bet nāc tu mājā, tad tev vajaga ūdens nest, trauku mazgāt, lopu dzirdīt; atskaldi malku! izravē dārzu! un par ēšanu, ek, skaidienā prauli, muldas izkašņa jau tu neredzēsi.” Dievs teicis: kad saimniece vārdu un solījuma neturot, lai nomiedzot pa aitai; badu mirt jau šis nevēlot. Vilkam jo Dieviņ! Aizgājis uz māju smīnēdams vien. Saimniece brīnās: kur šai gans tik līksms palicis, ne vairs kunkstot, ne stenot, lai gan izkašņa sen nedabūjis. Paiet viena nedēļa, otra – gans iet kā purens. Te uzreiz saimniece atduras: kur šai tik maz aitu? Brīnums un ērms; jāvaicā esot ganam. Vilks atbild: šis esot viņas apēdis maizes vietā. „Ak tev Veļa māte, nudie, tad ir visas aplupījis; rij tavu rīšanu! Pagaidi, tu nešķīstais, šī tevi mācīšot.” Saimniece nu nosolījusies algas vairs neaizturēt, lai tik aitu vairs neaiztiekot. Otrā dienā šī nokarsē akmeni gandrīz tīri sarkanu. Gans, aitas sadzinis, nogulstas sētmalī. Saimniece uzkliedz: ko šis zvalstās, lai nākot saņemt savu izkasni. Vilks atnācis, ausis vien nocilājušās. Lai plēšot muti labi vaļā, šai kukulis jau uz lizes. Metusi akmeni rīklē, sācis čūkstēt vien. „Še tev, sātan, par aitu rijumu!” Vilks aiz sāpēm gribējis vai traks palikt. Akmeni gan tūlīt izvēlis, bet mēle un rīkle vīram sarkana līdz šobaltdien. Ieskrējis mežā, ij nozvērējies par ganu vairs neiet, bet aitas šis plucināšot uz to beigto; saimniece ratu rumbā varot tad pūst, kač ragā.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Darbs – mana labākā atpūta!
– Lūk, kā? Kādēļ tad tik maz atpūšaties?



Runas un darbs

 

Runas ir garas,

Darbs ir īss;

No darba varas

Liktenis trīs. [Rainis 1977 : 399]


Piektajā laulības gadā ap Jurģiem pie Lauska ienāca jauns puisis, vārdā Jānis. Viņš bij liels, skaists cilvēks ar platiem pleciem, zilām, mīļām acīm un gaišiem matiem. Viņam bij māte, kura pie lauku darbiem vairs nespēja iet, bet, savu maizi ēzdama, vērpa pakulas vai šo to lāpīja un adīja.

Iesākumā Ieva Jāni maz ievēroja. Lausks bij vēl diezgan spēcīgs puišus pats izrīkot pie darba, un viņa nejaucās vecā darīšanās. Bet meitas viņai par Jāni sāka stāstīt. Cik viņš esot labs! Kā viņš savu māti apkopjot! Tas esot gluži brīnums! [Blaumanis 1994 : 106]


VĒJA MĀTE. Algu tu nu gan neesi pelnījis. Darbu slikti izdarīji. Bet labā griba arī nav peļama. Došu tev mazu piemiņu. Še šī svilpīte tev atsauks par vienas reizes svilpšanu to, kura vārdu tu spēks. Laid nu mani atkal sargāt. Tagad es nosargāšu ka vai! [Brigadere 1943 : 24]



Sīzifa darbs – nogurdinošs un neražīgs, veltīgs darbs. Sengrieķu mitoloģijā dievu sodītajam Sīzifam mūžam jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, ikreiz noveļas lejā.



Imants Vecozols Kokzāģētava.

Jānis Valters Šuvēja.

Janis Rozentāls Veļas mazgātājas.

Ārijs Skride Pirmā brigāde labības pļaujā.

Teodors Ūders Celmu laušana.

Helmuts Markvarts Sējējs.

Fridrihs Milts Kūts mēšana.

Jānis Liepiņš Vakars.

Oto Viduks Tīklu žāvēšana.

Jānis Zvejnieks Zveja.

Ģederts Eliass Mēslu vešana.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]


Ādams Alksnis Kartupeļu noņemšana.


Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekts „Zudusī Latvija” (www.zudusilatvija.lv) apvieno unikālu informāciju par zudušām vai izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām. Daudzās 20. gs. sākuma fotogrāfijās iemūžināts arī darbs:

Kartupeļu lasīšana;

Kulšanas talka;

Koku stādīšanas talka;

Mēslu talka;

Apkārtnes sakopšanas talka;

Siena vešana;

Labības pļaušana;

Meža darbos;

Sievietes stellēs auž;

Veļas mazgāšana;

Rudzu pļāvēji un kūlīšu sējējas druvā;

Cukurbiešu novākšana;

Linu novākšana un apstrāde;

Sieviete izšuj kreklu;

Aitu cirpšana;

Sievietes un vīrieši dara mājas darbus.



Spēlfima Darbs (2001). Režisors Gatis Šmits.