Tradicionālā transkripcija

[daļa]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[dɑʎɑ̆]


[d] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[ļ] – ’skanenis’.’]

[a] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



daļ-sakne, vārda celms

-a galotne




daļ+skait-l-is


apakš+daļ-a

astot+daļ-a

ceturt+daļ-a

piekt+daļ-a

simt+daļ-a

treš+daļ-a

tūkstoš+daļ-a




daļapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk. dsk.

N.

daļ-a daļ-as

Ģ.

daļ-as daļ-u

D.

daļ-ai daļ-ām

A.

daļ-u daļ-as

I.

ar daļ-u ar daļ-ām

L.

daļ-ā daļ-ās

V.

daļ-a! daļ-as!


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsArmijas daļa atstāja pilsētu.

2) izteicēja daļa – Māja ir vērtīgākā mantojuma daļa.

3) galvenais loceklis – Kāda daļa!

4) papildinātājs – Šo kūkas daļu mēs ēdīsim rīt.

5) vietas apstāklisKoncerta pirmajā daļā V. Šimkus spēlēja L. van Bēthovena Trešo klavierkocertu, bet otrajā – latviešu komponistu darbus.



armijas daļas, ķermeņa daļas, pasaules daļas, rezerves daļas

abas daļas

sadalīt daļās



daļa, s.

1. Katrs no nepieciešamajiem kāda veseluma veidotājiem elementiem; sastāvdaļa.

Auga virszemes daļas. Ielas braucamā daļa. Grāmatas abas daļas. Koncerta otrā daļa. Ķermeņa daļas. Pasaules daļas. Mašīnas rezerves daļas.

2. Kāds daudzums, lielums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi. 

Saule apspīd daļu istabas. Neliela daļa no visām grāmatām. Daļa patiesības. Lielākā daļa. Daļa klausītāju.

Pa daļām – pakāpeniski; ne visu uzreiz, ne visi uzreiz.

Pa daļai – daļēji, nepilnīgi.

3. Katrs no gabaliem, lielumiem, kas rodas, sadalot veselo vai kādu daudzumu. 

Sadalīt ēdamo vienlīdzīgās daļās. Pārdalīt laukumu vairākās daļās.

4. Tas, kas (kādam) pienākas, pieder, uz ko ir tiesības (no kopējā veselā). 

Saņemt savu mantojuma daļu. Padarīt savu darba daļu.

5. Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kas kopā veido veselo. 

Viena ceturtā daļa. Maksāt desmito daļu.

6. Atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā); armijā vienas ieroču šķiras patstāvīga vienība. 

Ražošanas daļa. Finanšu daļa. Sanitārā daļa. Ierasties savā armijas daļā.

7. sar. Līdzdalība, interese, arī noteikšana. 

Vai tev arī tur (gar to, par to) ir kāda daļa? Viņam par mani nav nekādas daļas.

Kas man daļas, kas man par daļu! sar. – mani tas neinteresē, neskar, es tur nepiedalos.

Kas tev par daļu! sar. – nav tava darīšana, noteikšana
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 218–219]


daļa, -as, s.

1. Kāds daudzums no kopuma, no veseluma. Ne viss, ne visi.

Lielākā daļa. Mazākā daļa. Niecīga daļa. Daļai studentu jau sākušies eksāmeni. Pa logu varēja redzēt daļu parka. Pateikt tikai daļu sakāmā.

Pa daļām – pakāpeniski.

Pa daļai – daļēji.

Pa lielākai daļai – galvenokārt.

Pavisam salasījās ap divdesmit cilvēku. Viena daļa – cilvēki seši – tūliņ devās pie tām laivām, kas stāvēja Zāļupē .. Lācis 11, 26.

Šķita, ka, nosaucot savu vārdu, viņa atdevusi arī daļu sevis un tagad pārdomā, vai to darījusi vietā. Dripe 2, 48.

Instruments viņa rokās ir un paliek nedzīvs koka vai metāla rīks. Tas netop par daļu no viņa paša. Upīts 18, 99.

.. ikviens varēja redzēt laukumiņu no matroža Jura Varapogas krūtīm un uz tām daļu no tetovēta pūķa galvas vai astes – ko īsti, to nevarēja saprast, jo viss pūķis nekad nebija redzams. Vilks 2, 110.

// Jebkura no sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo.

.. viņš .. ar nazi sadalīja žāvētā speķa gabaliņu trīs daļās .. Karogs 57, 2, 68.

.. starp kuģa priekšgalu un pakaļgalu iespraucās kaut kas tumšs un dragājošs, pāršķeldams burinieku divās daļās. Lācis 10, 85.

.. viņas skats ir kā saskaldīts, kā pie tāda cilvēka [kā tādam cilvēkam], kas visu savu uzmanību koncentrējis uz kaut ko veselu, un nu šis veselais izšķīdis un sadrupis tūkstoš nesavienojamās daļās… Brigadere 3, 297.

// Sastāvdaļa (veselajā).

Varžupieši savos ieskatos it kā sadalījās divās daļās. Vieni slavēja Strautiņu, .. otri dusmojās un skauda viņu. Fimbers 1, 307.

// Kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).

Simfonijas otrā daļa. Romāna pirmās daļas nobeigums.

Tieši deviņos atkal vērās priekškars koncerta otrajai daļai. Saulītis 12, 332.

2. Katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu).

Viena trešā daļa.

Zemnieki cēla uz pleciem smagos kviešu maisus un nesa dzirnavās. Vislabākos graudus viņi atsvēra un iebēra lielā apcirknī .. Tā bija desmitā daļa senjoram Torrado – maksa par dzirnavu lietošanu. Grīva 1, 162.

3. parasti dsk. Nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).

„.. no piecām pasaules daļām tikai Austrāliju neesmu redzējis.” Upīts 18, 157.

Ķirzaku dzimtas pārstāvjiem labi izšķiramas atsevišķas ķermeņa daļas – galva, kakls, viduklis un smaila aste. Sloka 1, 47.

Daudzu nezāļu atsevišķas daļas (zemesstumbri, stublāji, lapas, ziedi) noderīgi ārstniecības līdzekļu ražošanai. Apsītis 1, 136.

// Detaļas, piederumi (mašīnās, ierīcēs).

Traktora rezerves daļas.

Mežulis apsēdās pie izjaukto ieroču daļām apkrautā galda. Zvaigzne 53, 13, 21.

Izrādījās, ka kuļmašīnu izkustināt nav tik vienkārši. Tai bija noskrūvētas dažādas daļas. Trūka arī siksnas. Sakse 7, 164.

Juris zināja: velosipēdam ir riteņi ar gumijas riepām, stūre un neliels zobrats .., bet kā atsevišķās daļas rāmim piestiprinātas .. – tas vēl nebija skaidrs. Lēmanis 2, 51.

// Noteikta josla, puse, noteikts posms.

Ielas braucamā daļa. Republikas austrumu daļa. Saknes augošā daļa. Lapas apakšējā daļa.

Retos gadījumos notikums ir tik varens, ka pēc eksplozijas no zvaigznes paliek pāri vienīgi tās centrālā daļa. Ikaunieks 1, 21.

Viņš .. iegāja sila izdegušajā daļā. Blaumanis 11, 327.

4. Atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).

Rūpnīcas kadru daļa. Finanšu daļa. Projektēšanas institūta tāmju daļa.

// mil. Vienas ieroču šķiras administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība (piemēram, motorizēto strēlnieku pulks, atsevišķais sapieru bataljons).

Sādža līdz pēdējai iespējai bija pieblīvēta ar kādas citas daļas kareivjiem. Grants 5, 60.

Tepat vienā no pirmajām sādžas ēkām stāvēja pulka sanitārā daļa. Štrāls 2, 275.

5. parasti vsk. Tas, kas (kādam) pienākas, pieder (no kopējā, veselā), tas, uz ko ir tiesības.

Saņemt savu mantojuma daļu.

Tēvs: .. Nu, tad jau cits nekas neatliks – jāatdod jums tie Indrāni būs. Kaukēns: Zināms, bez vecāku un brāļa daļas. Tās jānoraksta pie tiesas. Blaumanis 6, 360.

Uldis: Es paņēmu, kas ir mans, Mana daļa šai dzīvē .. Rainis VIII, 515.

Mums ir gan upes, kas abu daļa, Un vārdi, ko latvji un lietuvji zin. Sudrabkalns 1, 36.

// Veikums, devums (parasti kopīgā pasākumā, darbā).

Tik darbā kopīgā zeļ druvas zaļas, – Es jūtu, arī man šai plauksmē daļa. Sudrabkalns 3, 339.

// pārn. Pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā). Arī liktenis.

.. gādāt par bērnu .. nav tikai mātes daļa vien – arī ārsts, medicīnas māsa uzņemas rūpes par viņa veselību. Zvaigzne 60, 2, 5.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


daļadoļa 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


daļa daļa, -as, ài, -u, demin. daļĩna. daļu ìesala sataĩsija mîklã ùn viênu cepiênu istaĩsija màiz¡.

man vista ìeiêt uõtra daļã – vìņč laîž suni vìrsũ un sapl¥sina. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 243]


daļa – tiesa, sastāvdaļa


Kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas sar. – saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.

Kas man par daļusaka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur.

Kas kādam daļas sar. – saka, norādot, ka kas neattiecas uz citiem. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


Datorzinībāsārēju datu daļa, ārēju datu tīmekļa daļa, ārēju datu vienuma tīmekļa daļa, ārēju datu vienumu veidotāja tīmekļa daļa.

Medicīnā – ādas daļa, alveolāra daļa.

Tehnikā un celtniecībāaizmugurējā daļa, aizmugures (pakaļējā) virzošā daļa, aizmugures vaddaļa, aizrausēja darbīgā daļa, aktīvā darbīgā daļa, apakšējā daļa, aparatūras komplekta izbīdāmā atdalāmā daļa, aparatūras komplekta izbīdāmā neatdalāmā daļa, deformācijas darba atgriezeniskā daļa, kompleksā bīdes pakļāvīguma reālā daļa.


VietvārdiSudaļiņa (Sudala, Sudaļiņš, Sudaļa), upe Lejasciema pagastā.


daļa, pamatā ide. *del- ‘šķelt, graizīt, aptēst’; skaņumijā *dol– b. *dal-. Atv. no veba delt senākās nozīmes ‘plīst, šķelties’, tā kauzatīvs. Subst. dalis (lš. dalìs), kam blakus liter. daļa
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 198]


angļu – part

baltkrievu – частка

ivritā –  חלק

franču – une partie

grieķu – μέρος

igauņu – osa

krievu – часть

latīņu – pars

lietuviešu – dalis

poļu – część

somu – osa

ukaiņu – частина

vācu – der Teil

zviedru – del



Līžat, brāļi, līdumiņu,
Manu daļu atstājiet,
Lai lapoja mana daļa
Sidrabiņa lapiņām. [LD 28237]


[..] Ķēniņa sulaiņi ieved avju ganu mežā, lai patlaban izpildītu, ko ķēniņš pavēlējis. Bet, līdz ko tie domā nevainīgam pieskarties, te vīrs, savu roku paceldams, nosoda viņus pašus uz nāvi, turpretim avju gans, to redzēdams, no prieka sagrābj savu kokli un nu koklē, lai lūst un plīst.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]



***

To es zinu, to es māku:
Alu iedzert – uzdziedāt.
Saulei ejot, žūpot sāku,
Saulei lecot, vēl es klāt.
Citam nav nekāda daļa,
Kad man patīk dzīve zaļa.

 

To es zinu, to es māku:
Meitas mīlēt, mutes dot,
Un pie tādām labprāt nāku,
Kuras mīlestību prot.
Šodien skaistuli es skauju,
Rītu to jau citam ļauju.

 

To es zinu, to es māku:
Nedusmojies, svētais vīrs!
Lai nekā ar nepanāku,
Tak no raizēm esmu tīrs.
Kāda gan tur citiem daļa,
Kad man patīk dzīve zaļa? [Veidenbaums 1961 : 255]

 

 

Kā putna kliedziens

 

Kā putna kliedziens vēla rudens vējos
var mūžs būt baigs,
un nesajust –
griež asi ziņkārīgu skatu asmens,
jo vairāk sāp,
maigs, paviršs glāsts.

 

Kas, cilvēki,
gan daļas jums
par rasas varavīksnēm
rīta pirkstu galos,
kas daļas jums,
cik īss
ir mīlas pavasars un sāpju ziema gara,
un kādēļ klibu kaķi
sabrauc auto?

 

Varbūt vēl skropstās
dziļās ēnas zin,
par to, cik skaistas,
zvaigznes tās, kas krīt –
varbūt.

 

Bet nejautājiet viņām, tās ir mēmas!
Un dziļi
griež jūsu ziņkārīgo skatu asmens saltais
Nekas…
Daudz dziļāk vēl
smeldz dažreiz smaids.

 

Kā putna kliedziens vēla rudens vējos
var izgaist mūžs.
Bet sirds?
– To konservēt var spirtā! [Skujiņa 1932 : 109]


Ap to laiku Lielam Sīlim ziemā abus zirgus no­zaga. Skaistu kumeļu iegādāja vietā, bet daļa zemes paliktu neiesēta, ja pavasarī Sīlis nenāktu uz laimīgām domām – sarīkot aršanas talku.

Sīlis pabailīgi apskatījās – nezin kā būtu? Un tikpat pabailīgi lūdza talciniekus. Bet, kā par brīnumu, ieradās visi, pat tā daļa, kas, rēķinoties ar talcinieku kūtrumu, šādās reizēs tiek uzprasīta virsū. Tikai Joču puisim vajadzēja braukt uz Pļaviņām, un viņa vietā vecais saimnieks atsūtīja kalēju. [Ezeriņš 1955 : 80]

 

Ārā līst, bērzs pagalmā īd visiem zariem, kā kad rudens ikvienā būtu uzmaucis sīku, aizsmakušu svilpi. Ierejas suns un, uzķēris dažas lietus piles uz mēles, laiski aizver muti.

„Nē, nē, nē, es tomēr neticu,” atsāk Lielais Sīlis. „Tas nevar būt.”

Jukums neatbild. Galu galā, kas viņam par daļu! [Ezeriņš 1955 : 88]


BALTAIS TĒVS. Ņem tad sev, kas tava daļa!

MELNĀ MĀTE (uz kraukļiem). Ņemat, kraukļi, manu daļu!
Nesat to uz mūža mājām!

(Kraukļi apstājas ap zārku un ceļ to augšā. Ļaudis, murmināšana.)

KARALIS (ceļos nometies, rokas izstiepis pēc princeses).
Ak! ak! ko es esmu darījis? Mans bērns, mans vienīgais bērns! Tu man atkal topi atņemta. Atņemat tad arī manas vecās dienas! Nesat arī manu zārku!

PRINCIS. Velns un zibens! Sasper tevi visi deviņi velni! Zūdat, māņi! Es viens pats jūs izgaisināšu!
(Ķer pēc sava zobena un grib mesties virsū kraukļiem. Baltais tēvs paceļ roku, kraukļi nolaiž zārku zemē un vīcina spārniem.)

KARALIS (uz princi).
Tu esi viņas slepkava! Tev es atdevu savu vienīgo bērnu, labu viņai gribēdams un nāvi dodams!
(Kraukļi paceļ zārku ar princesi un iet.)

KRAUKĻI. (Visi.)
Ņemam to, kas mūsu daļa – kra!
Nesam to uz mūža māju – kra!

VECAIS KRAUKLIS. Tā ir bijis, tā i paliks – kra!

JAUNAIS KRAUKLIS. Ziema, sala, tumsa, gals – kra! kra! kra!
(Melnā māte virzās uz durvju pusi. Ļaudis, murmināšana, tad vaidi. Piepeši atskan skaļš kliedziens no durvju puses.)

ANTIŅA BALSS. Vai! vai!

(Princese, zārkā guļot, paceļ roku; kraukļi apstājas un nolaiž zārku zemē ieķērkdamies; ļaudīs atskan vispārējs kluss „Ā! ā!”.) [Rainis 1980 : 509–510]



Kā skaitli 188 sadalīt divās daļās, lai katrā daļā būtu simts? Uzrakstītajam skaitlim pa vidu novelc svītru, tad gan augšas, gan lejas daļā sanāks skaitlis simts!