Tradicionālā transkripcija

[četri]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʧetri] 


[č] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[r] – ’skanenis’.’]

[i] – īsais patskanis

 

Divzilbju vārds.



četr-sakne, vārda celms

-igalotne





četr+gad+īg-s, četr+gad+īg-a

četr+jūg+s

četr+kāj+ain-s, četr+kāj+ain-a

četr+kāj+is, četr+kāj+e

četr+kant+ain-s, četr+kant+ain-a

četr+kant+īg-s, četr+kant+īg-a

četr+rind+e

četr+roc+īg-s → četr-roc-īg+i

četr+stūr+ain-s, četr+stūr+ain-a

četr+stūr+is

četr+viet+īg-s, četr+viet+īg-a




četripatstāvīgs vārds, lokāms vārds, skaitļa vārds, pamata skaitļa vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs

 

 

vīr. dz. siev. dz.
N. četr-i četr-as
Ģ. četr-u četr-u
D. četr-iem četr-ām
A. četr-us četr-as
I. ar četr-iem ar četr-ām
L. četr-os četr-ās
V.


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsČetri no konkursantiem mācās 9. klasē.

2) izteicēja daļaMēs būsim četri.

3) galvenais loceklisČetri

4) papildinātājs – Četrus no viņiem mēs nepazinām.

5) apzīmētājsLīdz pavasara sākumam palikušas četras nedēļas.

6) apstāklis – Koncerts sāksies pulksten četros pēcpusdienā.



četras dienas, četri gadi, četras kājas, četri kilometri, četras minūtes, četras nedēļas, četras rokas, četras sekundes, četri soļi, četras stundas, četri tūkstoši

divdesmit četri, četrdesmit četri, simtu četri



četri, s. četras

1. nelok. Skaitlis, cipars 4.

Divreiz divi ir četri. Divdesmit četri.

2. lok. Daudzums, skaits 4.

Četri kilogrami. Četri draugi. Pēc četrām stundām. Braukt ar četriem zirgiem. Četrus gadus vecs. Līgums uz četriem gadiem. Četras reizes.

3. lokāms. Pulksteņa laika moments.

Ierasties četros, ap četriem. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 212]


četri, s. -as

1. nelok. Skaitlis, cipars.

Divi un divi ir četri. Skaitīt līdz četri. Uzrakstīt uz tāfeles četri.

Man ir pieci gadi. Bet skaitīt es jau protu līdz desmit. Kā es iemācījos viens, divi, trīs, četri – it nemaz neatceros. Bērnība 58, 3, 16.

Tīrumu ielā desmit, dzīvoklis četri. Vai tikai pareizi atcerējās adresi? Vilks 5, 10.

// lok.; sar. Skaitlis.

Pie četriem pielikt piecus.

// Sekmju vērtējums, atzīme (labiparasti skolā līdz 20. gs. 90. gadiem; mūsdienās – gandrīz viduvēji). Četrinieks.

Saņemt četri. Ielikt četri.

Bet mācībās viņam labi veicies, māte sacīja. Par četri mazāk nav nevienā priekšmetā. Lācis 1, 133.

2. dsk. Daudzums, skaits.

Četri kilometri. Četri kilogrami. Četri pāri. Ierasties pēc četrām stundām. Aizbraukt uz četriem gadiem. Izlasīt četras grāmatas nodaļas.

Ar (arī uz) visām četrām – ar (uz) rokām un kājām.

Brālītis ar māsiņu aiznesa izcept rijas krāsnī četrus dzeltenus kāļus: sev katram pa vienam, tad vienu Baumanim un vienu mātei. Birznieks-Upītis V, 227.

Trīs četras reizes dienā Zanei bija jāliek pār pleciem nēši un jākāpj uz upi [pēc ūdens]. Sakse 2, 28.

.. māju ceļš gludi nograntēts un tik plats, ka ar četri zirgi blakus varēja braukt. Upīts 4, 707.

Viņš [zēns] taisīja tik augstu un garu lēcienu, ka prieks bij redzēt. .. otrā malā [zēns] paklupa uz visām četrām, un cepure noripoja no galvas. Bērnība 58, 4, 15.

Bobītis [suns] neprata iet pavadā, turējās pretī, atspēries ar visām četrām, un žņaudzās vai nost. Ezera 2,113.

3. Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts.

Pulkstenis ir četri.

Artur, celies! otrā rītā mazā gaismiņā Astra modināja savu vīru. Vai, cik agri! Vēl jau tikai četri! Arturs bija pavisam saīdzis. Stulpāns 2, 84.

.. puisis cēlās un devās uz ostu. Tas vienmēr bija ap trim, vēlākais četriem no rīta. Kalndruva 2, 19.

// parasti savienojumā ar pēc pusdienas. Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem. Sešpadsmit.

Beigt darbu četros pēc pusdienas. Gaidīt no četriem līdz pieciem.

Sēdi iesāka četros pēc pusdienas. Lācis IX, 595.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


četri, -as – četri, četrys
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]


Nesacīt (arī neteikt) ne četri nesacīt nekā, klusēt; neuztraukties, cerēt uz pozitīvu iznākumu.

Zem četrām acīmdivatā, bez citu klātbūtnes.

Uz visām četrām debess pusēmuz visām pusēm, kurp vēlas, vienalga, uz kurieni.

Četrās sienāstelpā, istabā, noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]


(Vai man) četras rokas saka, ja kāds steidzina ātrāk paveikt darbu, kam vajadzīgs ilgāks laiks vai vairāk darītāju.
[Sagatavots pēc: LFV I 1997 : 194]


Sportā ­ – futbolā aizsardzība četri uz līnijas, volejbolā četri sitieni (pieskārieni), četras piezīmes (fauli) komandai, četras reizes gadā, Laikerta četras sistēmas.


ErgonīmiČetri balti krekli, literāri muzikālais klubs Rīgā; Četri vēji, viesnīca Ikšķilē; Četri vēji, atpūtas kuģis Liepājā; Četri vēji, kafejnīca Tukuma novadā; Četri gadalaiki, viesu nams Jūrmalā; Četrstūris, pļava Alūksnes novadā.

Preses izdevumiČetras Sezonas, kulinārijas žurnāls.


četri, mantots vārds, lš. keturì, narev. teter (<*keter<*ketur-) t. p., pr. kettwirts ceturtais, kr. четыре (ssl. četyre), bkr. чатыры, ukr. чотирi, bulg. четири, č. čtyři, p. cztery, si. catvra (ak. catúra), ave. čathwārō (ģen. čaturam), gr. apv. (dor.) tétores (<*ketores), (atiešu) téttares, Homēra téssares, lat. quattuor četri. Pamatā ide. *keter- : *ketur- četri. Vārdu uzskata par senu salikteni, kura pirmajā daļā *ka-:*ke- un (ar ko, skaitot pēc kārtas, ievada skaitļa nosaukumu), bet otrajā daļā *ter- : *tur- , kas ir vienas cilmes ar la. tvert, turēt (Vindekenss).

Ide. *ketr-> b. *ketur-> la. *k’etur-i>*ceturi>cetri>četri.

Forma cetri [ctri] sastopama vēl 16.–18. gs. rakstos.

Ieskaņas līdzskaņa mīkstinājums vārdā četri (c > č) laikam slāvu valodu ietekmē (Zubatijs, Endzelīns, Augstkalns: 16. gadsimtā).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 188]


angļu – four

baltkrievu – чатыры

ivritā – ארבעה

franču – quatre

grieķu – τέσσερα

igauņu  neli

itāļu – quattro

krievu – четыре

latīņu – quattuor

lietuviešu – keturi

poļu  cztery

somu – neljä

ukraiņu – чотири

vācu – vier

zviedru – fyre




Mātei četri ragi un apaļi bērni. – Abra un maizes kukuļi.

 

Maizes māte četriem deguniem. – Abra.

 

Četri brāļi aku rok,

Piektais iet palīgā. ­– Adāmadatas.

 

Četri zirgi stallī,

Piektais danco apkārt. – Adāmās adatas un adīklis.

 

Četras govis mierā stāv,

Viena iet riņķī. – Adīklis.

 

Četri velk, divi sper, viens grūž. – Zirgs, arkls, arājs.

 

Divi galvas, divi rokas,

Četras ausis, sešas kājas. – Arājs un zirgs.

 

Divi dūdiņi, divi dārdiņi, četri zemes vieķētāji. – Ar.

 

Divi ragi, četri nagi,

Septīts – ļipa pakaļā. – Auns.

 

Četri vīti, piekts pīts, sests dzīvs. – Bērns šūpulī.

 

Dvēsele uz četru važiņu. – Bērns šūpulī.

 

Bezprātis brauc uz četriem grožiem. – Bērns šūpulī.

 

Brīžam lops uz četrām kājām,

Brīžam kamols, adatu pilns. – Ezis.

 

Pelavu maisiņš četrām kājām. – Cūka.

 

Sēnalu kulīte

Uz četrām staklītēm. – Cūka.

 

Cūka rok rudzu rogu,

Četras kājas gaisā. – Vējdzirnavas.

 

Četri brāļi skrien pa gaisu,

Cits citu nepanāk. – Vējdzirnavu spārni.

 

Četri viena tēva bērni,

Cits no cita ātri bēg. – Gadalaiki.

 

Vecējam tēvam

Divpadsmit putnu,

Katram putnam

Četri spārni,

Katram spārnam

Septiņas spalvas,

Katrai spalvai

Divas puses:

Viena puse balta,

Otra puse melna. – Gads, mēneši, nedēļas, dienas un naktis.

 

Liels ozols,

Divpadsmit zaru,

Ikkurā zarā

Četri pērkļi,

Ikkurā pērklī

Septiņas olas,

Ikkurai olai

Savs vārds. – Gads, mēneši, nedēļas un dienas.

 

Vienam kungam divpadsmit muižu; katrā muižā četras sievas; katrai sievai septiņi bērni – pa pusei balti, pa pusei melni. – Gads.

 

Liels nams divpadsmit logiem,

Katrā logā četri lukturi,

Katrā lukturī septiņas sveces,

Katra svece pusē balta un pusē melna. – Gads, mēneši, nedēļas, dienas un naktis.

 

Četri brāļi zem vienas cepures. – Galds ar četrām kājām.

 

Cepure virsū,

Četras kājas apakšā. – Galds.

 

Liela, liela sēne

Četriem kātiem. – Galds.

 

Klēte, uz četriem stabiem būvēta. – Govs.

 

Muca uz četriem steķiem. – Govs.

 

Divi ragi, četri stabi,

Stabulīte pakaļā. – Govs.

 

Divas dūdiņas, divas plēšiņas, četri zemes tekātāji, piektais kara cēlājiņš. – Govs.

 

Divi redz, divi dzird,

Divi sarga, četri staigā. ­– Govs acis, ausis, ragi un kājas.

 

Divi dūriķi,

Divi lūriķi,

Četri zemes stampātāji,

Viens karoga nēsātājs. – Govs: divi ragi, divas acis, četras kājas un aste.

 

Divi duduļi, četri zemes tekuļi, kama kule vidū. – Govs.

 

Maza mājiņa,

Četri skursteņi. – Govs tesmenis.

 

Četri vadži paklētē. – Govs tesmenis.

 

Četras liepiņas zem klēts aug. – Govs tesmenis.

 

Zem tilta četri grodiņi. – Govs tesmenis.

 

Četri mazi avotiņi zem viena kalniņa. – Govs tesmenis.

 

Desmit lokās, četri staipās. – Govi slauc.

 

Četras māsiņas vienā traukā mazgājas. – Govi slauc.

 

Četras māsiņas vienā kurpē danco. – Govi slauc.

 

Četras jumpravas dzied vienā grāmatā. – Govi slauc.

 

Kam ir sešas kājas, bet iet uz četrām? – Jātnieks.

 

Četras kājas, bet uz priekšu netiek. – Krēsls.

 

Vienai cūkai četras muguras. – Kviešu vārpa.

 

Četri istabā,

Astoņi ārā. – Četri kakti istabā, astoņi pakši ārā.

 

Divi teļi, četras ļipas. – Pastalu pāris.

 

Divas cūciņas,

Četras astītes. – Pastalas.

 

Atminiet, labi ļaudis,

Kas manā tīrumā:

Četri stabi, divi ragi,

Stabulīte pakaļā. – Pele miltu tīnē.

 

Četrām mātēm pa pieci bērni, visi vienā vārdā. – Pirksti.

 

Divi stiepti, divi liekti,

Četras jostas, seši vadži. – Ragavas.

 

Divi pagales četrās krāsnīs. – Ratu asis rumbās.

 

Četri vīri vienā zābakā danco. – Ratu riteņi.

 

Četri brāļi ceļu tek

Dzelžoti, nagloti. – Ratu riteņi.

 

Četri brāļi tek pa ceļu,

Viens otra nepanāk. – Ratu riteņi.

 

Zosij četri deguni. – Spilvens.

 

Lācim četri purni. – Spilvens.

 

Četri stabi jūrā. – Stelles.

 

Četri stabi jūrā,

Klikača vidū:

Ieskrien putniņš,

Izskrien putniņš,

Sasit spārniņus:

Pliukš, pliukšķ! – Stelles aužot.

 

Četri stabi jūrā,

Grīniča vidū:

Ieskrēja gaigala,

Sasita spārnus – kliuks,

klauks!

Sasala Daugava

Stikšķēdama. – Stelles aužot.

 

Sēnalu staņģītis četrām kājām. – Suns.

 

Četri taisa vietu,

Divi rāda uguni,

Viens pats apgulstas. – Suns gulstoties.

 

Divi stagari, divi pagari,

Četri zemes mērotāji,

Devīt’s – karavadonis. – Teļš.

 

Četri ragi, un katram ragam divi ragi. – Tītavas.

 

Četras māsiņas uz piestiņas dzied. – Vijoles stīgas.

 

Četras māsiņas dzied vienā liepu krūmā. – Vijoles stīgas.

 

Divi veras, divi klausās, četri cērt, septiņi simti svilpo. – Zirga acis, ausis, kājas un aste.

 

Četri spēlē, simts danco. – Zirga kājas un aste.

 

Četri brāļi tek pa ceļu,

Visiem bārdas atpakaļ. – Zirga kājas.

 

Četri brāļi ceļu tek

Dzelzoti, nagloti. – Zirga kājas.

 

Četri skrien, četri pakaļ dzenas. – Zirgs un rati.


Divi dūriķi,

Divi lūriķi,

Četri zemes stampātāji,

Viens karoga nēsātājs. – Govs: divi ragi, divas acis, četras kājas un aste.

 

Četri brāļi zem vienas cepures. – Galds ar četrām kājām.



Pērkonam četri dēli,
Visi četri amatnieki:
Divi sita vara bungas,
Divi šķīla uguntiņu. [Tdz 54 873]

 

Četri kakti istabā,
Visi četri tukši bija;
Neva manas māmuliņas
Nevienā kaktiņā. [LD 27779-0]

 

Galdeņam četri styuri,
Vysi četri lītu dora:
Iz tō vīna Saule ļēce,
Iz ūtrō Mēnesnīks,
Iz trešō Ausekleņš,
Iz caturtō nūrītē. [Tdz 54 913,2]

 

Četri stūri galdiņam,
Četri sēd eņģeliši;
Kad ieveda mūs māsiņu,
Visi četri pascēlās. [LD 18902-1]

 

Četri kakti istabā,
Četri Dieva eņģeliši;
Visi četri pacēlās,
Kad es gāju istabā. [LD 18902-0]

 

Četras kājas kumeļam,
Četri zelta pakaviņi;
Četras meitas māmiņai,
Četri zīļu vainadziņi. [LD 5959-1]

 

Bārenite man māsiņa,
Ne bārenes villainite:
Četri stūri villainei,
Visi četri sudraboti. [LD 4481-0]

 

Dodiet man četri zirgi,
Četri labi eceksniši,
Lai es braucu tīrumā
Veleniņu līdzināt. [LD 27961-0]

 

Divi rokas, divi kājas,
Tie bij mani četri kalpi;
Kad tie četri piekusīs,
Nevienam nemīlešu. [LD 6855-0]

 

No istabas vien pazinu,
Kur meitiņas izvedamas:
Četri kakti istabā,
Visi četri izpuškoti. [LD 15990-0]

 

Galdiņam četras kājas,
Visas četras nolīkušas:
Ar sāltiņu, ar maiziti,
Ne ar zeltu, sudrabiņu. [LD 19317-0]

 

Bērīts mans kumeliņš
Kaustitām kājiņām,
Visas četras kājas cirta
Uz tās auzu vācelites. [LD 29592-4]

 

Dieviņam četri dēli,
Es visiem vārdus zinu:
Mikužiņi, Andružiņi,
Pēteriši, Pāvuliši.
Dieviņam četri dēli,
Ko tie tam labu dara?
Zīda pļavas nepļaunamas,
Zelta kalni nearami. [LD 33734-2]

 

Četras māsas lieldieniņas,
Četri brāļi ziemas svētki,
Astoņām dieniņām
Daram saldu alutiņu. [LD 32300-1]

 

Saulit, mana krusta māte,
Rīgā brauca baznicā,
Četri vaska riteniņi,
Pieci bēri kumeliņi. [LD 33935-0]

 

Atdod, tēvis, dēlam daļu,
Grib dēliņš sievu ņemt;
Atdod vienus kaltus ratus,
Četri bēri kumeliņi. [LD 3730-0]

 

Četri kokti ustobā,
Navā munys muomuļeņis;
Kuru koktu daīdama,
Slauku gaudys asareņis. [LD 27778-0]

 

Ira man četri dēli,
Būs man četras vedekliņas:
Ačam Grieta, Lauram Kača,
Jēkabam Madaliņa;
Pēteram, pastaram,
Tam atvedu irbes meitu,
Tā māceja maizi cept
No bērziņa pipariem. [LD 2488-4]


Burvju dzirnaviņas

Senos laikos nāve nokāvusi kādam mazam puisītim tēvu un māti. Puisītis bēdīgs staigājis pa pasauli. Reiz tas iegriezies lielā mežā. Tur nabadziņš maldījies tik ilgi, kamēr sasniedzis mazu mājiņu. Puisītis iegājis iekšā. Aiz galda sēdējusi veca vecenīte – tā bijusi Vēju māte – un prasījusi: Puisīt, ko tu gribi?

Gribēju naktsmājas lūgt. Cik man grūti!

Es tevi pieņemtu gan, bet kad mani četri dēli pārnāks, tie dusmosies. Bet nekas, es tevi paslēpšu.

Vecenīte uzvedusi zēnu uz augšieni un to paslēpusi.

Naktī pārnācis viens dēls, Ziemeļa vējš, un tūliņ mātei prasījis: Kas te par svešu smaku?

Nekas, nekas, dēliņ! Vēju māte nomierinājusi.

Ziemeļa vējš apmierinājies un aizgājis gulēt.

Drīzi pārnācis otrs dēls, Vakara vējš, un tūliņ mātei prasījis: Kas te par svešu smaku?

Nekas, nekas, dēliņ! Vēju māte apmierinājusi.

Vakara vējš apmierinājies un aizgājis gulēt.

Drīzi pārnācis trešais dēls, Rīta vējš, un tūliņ mātei uzprasījis: Kas te par svešu smaku?

Nekas, nekas, dēliņ! Vēju māte nomierinājusi.

Rīta vējš apmierinājies un aizgājis gulēt.

Drīzi pārnācis ceturtais dēls, Dienvidus vējš, un prasījis: Māmuliņ, man liekas, ka te kāda savāda smaka?

Nekas, dēliņ! Saki man labāk, kur tu šodien biji?

Biju laimības dārzā puķes pūst.

Vai nevari man vienu puisīti uz turieni aiznest?

Kālab ne, māmiņ, kur viņš ir?

Pagaidi, tūliņ ievedīšu.

Dienvidus vējš aiznesis bārenīti uz laimības dārzu. Tur tas uzvilcis puisītim zaļus svārkus, sacīdams: Valkā vienmēr šos svārkus, tad cits neviens nevarēs tevi ieraudzīt kā tik es. Bet viena lieta: pār šo grāvi tu neej nekad, citādi nebūs labi.

Bārenītim nu klājies ļoti labi; viņš dzīvojis ilgus gadus vienā laimē, vienos priekos.

Bet reiz bārenītis ieraudzījis otrpus grāvīša piecas daiļas meitas. Viņš gribējis meitas pasmīdināt; tādēļ pārlēcis pār grāvīti un nobučojis vienu. Nobučotā smējusies pilnā kaklā un stāstījusi citām, ka viens viņu bučojis, tik neredzējusi, kas tas tāds bijis. Citas smējušās līdz, sacīdamas: Citā reizē nelaid vairs bučotāju vaļām, noķer to aiz matiem un velci pie savām krūtīm.

Pēc kāda brītiņa bārenītis gribējis pār grāvīti atpakaļ iet, bet neticis vairs pāri: bijusi liela uguns jūra priekšā. Nu nabadziņš skraidījis kā apjucis šurp un turp un nezinājis, ko darīt, ko iesākt. Bet tai pašā acumirklī iegadījies Dienvidus vējš un uzsaucis: Ko tu esi darījis? Vai neteicu tev, lai neej pār grāvīti?

To sacījis, Dienvidus vējš novilcis viņam zaļos svārkus un to izsviedis no laimības dārza ārā.

Bārenītis gājis pa ceļu vien projām. Uz vienu reizi tas sadzirdējis ko kunkstam. Paskatījies, ieraudzījis ceļa malā vezumu ar spārniem. Apakš vezuma gulējis cilvēks.

Kas tev noticis? bārenītis jautājis.

Ai, palīdzi man no vezuma apakšas iztikt; citādi mani nospiedīs. Bārenītis izvilcis nelaimīgo. Bet līdz ko tas bijis uz kājām, tā sagrābis bārenīti, sacīdams: Vai zini, kas es esmu? Es esmu nāve. Astoņdesmit gadu tevi meklēju; nu reiz dabūju. Nāve piespiedusi to pie krūtīm, un tai pašā acumirklī bārenītis nomiris.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

 

Četri brīnuma amatnieki

Vienam tēvam bija četri dēli. Kad tie bija izauguši un izskoloti, tad viņš visus četrus sūtīja amatu mācīties. Kad tie labu gabalu bija kopā gājuši, tad gadījās krustceļš priekšā, kur auga liels ozols. Visi četri brāļi iedūra savus nažus tai ozolā un norunāja katrs savu ceļu iet; kura nazis, pēc gada laika atpakaļ nākot, būs norūsējis, to tie citi brāļi ies meklēt.

Pēc gada laika visi ir klāt, katrs ir izmācījies savu amatu. Viens par zagli, otrs par gaisa ķīķerētāju, trešais par medinieku un ceturtais par skrodeli. Katrs paņēma savu nazi un gāja uz mājām.

Tēvs nu gribēja redzēt, ko viņa dēli ir iemācījušies. Pie mājām vītolā bija putnu lizds ar trīs pautiem. Tēvs gaisa ķīķerētājam to lika uzķīķerēt, zagļam nozagt un aiznest uz lauku, medniekam sašaut, skrodelim sašūt un aiznest tai pašā vietā. Brāļi arī visu tā izdarīja, kā tēvs bija licis.

Tad gadījās, ka vienam ķēniņam bija viena meita nozagta, ko bija aiznesis liels ērglis. Tas ķēniņš solīja to meitu tam par sievu dot, kas viņu uziet. Gaisa ķīķerētājs ķīķerēja ilgu laiku, kamēr uzķīķerēja, ka tas ērglis ir tālu aiz jūras un tur guļ lielā kokā un tā meita ir viņa mutē. Visi četri brāļi steidzas braukt ar kuģi pār jūru uz turieni. Kad viņi bija klāt piebraukuši, tad zaglis gāja un izzaga tam ērglim to meitu no mutes un aiznesa uz kuģi. Nu tie steidzās braukt, lai ērglis atmodies nepanāktu. Gaisa ķīķerētājs redzēja, ka ērglis drīz panākšot. Necik ilgi ērglis bija klāt un uzlaizdamies nospēra vienu kuģa stūri, bet skrodelis to sašuva, un mednieks nošāva ērgli, un tas iekrita jūrā. Tie nu steidzās ar to kuģi braukt uz mājām. Kad viņi pārbrauca, tad tūlīt noveda ķēniņam to meitu, par ko viņš ļoti priecājās. Ķēniņš nu sacīja, ka vienam viņš dotu savu meitu par sievu, bet kad nu četri ir to atraduši, kam tad dot un kam nedot. Tāpēc viņš katram deva zemes gabalu, kur tie labi dzīvoja.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/] 

 

Kā brālis pūķi pārvar un māsas izglābj

Viņos laikos kādam tēvam bijuši četri bērni: viens dēls un trijas meitas. Meitas čakli aptecēja savu veco tēvu – atraikni, un dēls atkal nerima sirmgalvim kādu gārdāku kumosiņu piegādāt. Pie tādiem labiem bērniem tēvam bij īsti laimīgas vecuma dienas. Viņš mēdza teikt: Bērni, ja tā arvienu saticīgi un mīlīgi dzīvosiet, tad pate Laimiņa jums uzsmaidīs! Un tu, dēls, ja es kādreiz mirtu, neprecies vis tūlīt, bet nogaidi, kamēr tavas māsas tautiņās aizgājušas. Ja maniem vārdiem paklausīsi, tad savā mūžā daudz ko sasniegsi.

Dēls to apņemas un dzīvo vēl ilgi pēc tēva nāves ar savām māsām, kā dzīvojis. Tomēr kādā nebaltā dienā liktenis piepeši bij nospriedis citādi, viņš brālim atņem mīļotās māsas. Tas notikās tā: kādā dienasvidū māsas tāpat pastaigājās pa dārzu. Te, kur gadījies, kur ne, briesmīgs viesulis klāt un aizrauj māsas diezin kur. Brālis izmeklējās trīs dieniņas raudādams – nekur atrast. Beidzot tas atstāj savas mājas un iet māsas pa pasauli meklēt. Nu iet, nu taujā, nu prasa, kā nekur, tā nekur. Un, kad nu vēl beidzot maizītes un pavaldziņas aptrūkst, tad nabaga brālis tiešām vairs nezina, ko nu iesākt, ko neiesākt.

Tomēr, lai kas, pats atkal apmierinās, mājās iešana tik nav. Ja citādi ne, tad ēdīšu, kas tik ceļā gadīsies! [..]
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]  


Kāpēc Subates ezerā zvana

Sen senos laikos par Subates novadu valdījis virsaitis – Subatis. Subatim kaimiņos valdījis niknais leišu virsaitis – Kunigaitis. Abi virsaiši dzīvojuši naidīgi. Bieži Kunigaiša kareivji iebrukuši Subata novadā, postīdami ciemus un druvas.

Subatis redzējis, ka ilgāki nevar tā dzīvot. Kādā dienā Subatis sapulcinājis savus kareivjus un stājies Kunigaiša pulkiem pretī. Kunigaiša pusē bijis pārspēks, un dienu no dienas palicis mazāk Subata kareivju. Trešās dienas rītā Subatis stāvējis savas pils priekšā un skumīgi raudzījies tālumā, jo bija krituši visi viņa vīri. Skumju pārņemts, Subatis iejūdzis četrus baltus zirgus un iebraucis no kalna Subatas ezerā. Līdz ar Subati ezerā iegājis baznīcas zvans. Klusos vasaras vakaros var dzirdēt ezera dzelmē klusu zvanīšanu, kura skan liegi un klusi kā no kādas citas pasaules. Un, ja kāds izvilktu šo brīnišķo zvanu, tad arī senais Subates virsaitis uzbruktu no ezera dzelmes. Subata pils apcietinājumu un uzbērumu vēl tagad var redzēt. Senās pils vietā atrodas luterāņu baznīca.
[Sagatavots pēc: http://www.ezeri.lv/]

 

Teika par Subates baznīcu

Subates luterāņu baznīca atrodas ļoti augstā kalnā, kuru no divām pusēm ieslēdz dziļas ielejas un trešā pusē ir ezers, bet ceturtā pāriet līdzenumā. Par šo baznīcu apkārtnes ļaudis stāsta brīnumainus notikumus. Daudzi arī tiem tic. Baznīca esot senāk piederējusi katoļiem, un to cēlusi esot kāda bagāta grāfiene. Luterāņu mācītājs baznīcu uz kārtīm iespēlējis. Pēc tam grāfiene, baidīdamās no katoļu atriebības, iebraukusi ar saviem četriem zirgiem un karieti ezerā. Līdz ar karieti ezerā ieripojis arī baznīcas zvans. Zvanu gan vēlāk atraduši un izvilkuši, jo tas bijis nosaukts cilvēka vārdā, kas to pircis. Pašā pusnaktī zvans nogājis zvanīdams ezera dibenā. Pēc tam zvanu neviens vairs nevarējis izvilkt. Dažreiz stāsta, ka altarī esot pudele ar Melnās jūras ūdeni, un, kad ūdens izkaltīšot, tad arī baznīca nogrimšot, jo tā uz grāfienes pavēli esot noburta. 
[Sagatavots pēc: http://www.ezeri.lv/]


Dažādu reāliju, norišu skaitam bijusi svarīga loma tautas dzīvē, ticējumos. Tā pret zobu sāpēm tautā zināja šādu līdzekli: Uzmeklē Jāņa tārpiņu, samīca to ar pirkstu, visus četrus vējus piesaucot; ar to pašu pirkstu tad apspaida vājo zobu. Tāpat ticēja, ka Jurģa dienas rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.

Arī pašas kāzas senāk dzēruši četras dienas.

Parastais veļu laika garums – četras nedēļas. Mirušajam ap zārku mēdza likt pārskaitļa – 4 vai 6, vai arī 12 sveces. Tā kā skaitlis 4, arī 6 un 12 dalās divās vienādās daļās uz pusēm, iespējams, tas apzīmēja pāreju no vienas dzīves citā. Ieradums uz kapiem likt pārskaitļa ziedus varēja simbolizēt cikla pabeigtību, bet dāvināt dzīvajiem nepārskaitļa ziedus – vēlējumu iesāktā dzīves cikla turpinājumam.
[Sagatavots pēc: Kursīte 1996 : 106–110]



Visi desmit

 

Raudzīsim, kā to lai darām,
Ka visus desmit saskaitīt varam.
Viens, divi, trīs –
Tie citi būs drīz.
Četri, pieci, seši –
Tie mums ar’ nav sveši.
Septiņi, astoņi, deviņi –
Areče nu – te viņi!
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit ir akurāt. [Rainis 1978 : 25]

 

***

 

Melnbaltais do-mi-do,
melnbaltais klaun,
melnbaltais domino,
kā tev nav kauns!

 

Viens, divi, trīs.
Un kurš te būs pirmais,
kurš te būs pēdējais!
Panāc šurp, pēdējais!
Tu esi pēdējais!
Pats, pats, pats pēdējais!
Liekais.

 

Šī zeme domāta pirmiem!

 

Viens, divi, trīs.
Un mūžīga pauze.
Mūžs ir
īss.

 

Melnbaltais do-mi-do,
melnbaltais klaun,
melnbaltais domino,
kā tev nav kauns!

 

Četri, pieci, seši.
Un kāpēc tu esi svešs?
Kāpēc tu neesi savējs
šai zemei
un man?

 

Piedzeries, pats sevi dzerot!
Dedzini zemi un mani
tā kā reiz Romu
Nerons.

 

Četri, pieci, seši.
Siltumu jau tu nedabūsi.
Roma
nodegs.
Un tu būsi
bešā.
Melnbaltais do-mi-do,
melnbaltais klaun,
melnbaltais domino,
kā tev nav kauns!

 

Septiņi, astoņi, deviņi.
Lai dzīvo tās krāsas deviņas!
Melnbaltais, klusē!

 

Sarkanā mēs esam tēviņi.
Zaļajā mēs esam dieviņi.
Zilajā mēs esam mocekļi.
Dzeltenā mēs esam slepkavas.
Pelēkā mēs esam publika.
Pelēkā mēs esam varoņi.

 

Katrreiz mēs esam
drumstalas –
sasitam balto krāsu
un pēc tam
skumstam. [Vācietis 1983 : 399–401]

 

Dziesma par četriem baltiem krekliem

 

Ja četri balti krekli

ir jaunam cilvēkam,

tas iziet var caur dzīvi

bez lielām pārdomām.

 

Un tikai reiz pa reizei

kāds atgādina viņam,

ka dziesma nav par krekliem,

bet ir par sirdsapziņām.

 

Tas pirmais – priekšniecībai

kad vajag rādīties.

Un tad nu paša gribai

vēl paliek nākamie.

 

Un atkal reiz pa reizei

kāds atgādina viņam,

ka dziesma nav par krekliem,

bet ir par sirdsapziņām.

 

Balts krekls rīta pusē,

bet melns jau pusdienā.

Bet trešais baltais krekls

top uzvilkts vakarā.

 

Un atkal nezin kāpēc

kāds atgādina viņam,

ka dziesma nav par krekliem,

bet ir par sirdsapziņām.

 

Var baltos kreklus mainīt,

kā maina uzskatus.

Bet tad, kad vakars pienāks,

tie visi melni būs.

 

Vai būs vēl kāda jēga

tad atgādināt viņam,

ka dziesma nav par krekliem,

bet ir par sirdspziņām? [Čaklais 1991 : 26]


Saimnieks ar saimnieci klusēja, it kā atļaudami saimei visu vaļu. Mēs taču bijām četri viesi, sabraukuši no visām četrām pasaules malām, – ko tad tur daudz varēja runāt? Mēs tikām vārda pilnā ziņā mieloti. Kā baložus pirmajā dienā ēdina ar cukurūdenī samērcētiem zirņiem, tā arī mums deva saldu tēju ar mīkstiem plāceņiem. [Jaunsudrabiņš 1982 : 23]

 

Sākumā Jānis bij domājis, ka vajadzētu svētku vakarā bērnus pārsteigt ar mazu eglīti, bet beidzot atmeta šo plānu. Ja pirka svecītes, tad vajadzēja arī lukturīšu. Ar svecītēm vien nepietika – vajadzēja iekārt kādus saldumus. Labāk viņš tai vietā nopirka kaut ko derīgu. Un, par saņemto naudu iegādājies stīpu drāšanai vajadzīgos rīkus, viņš nopirka vēl dažas mārciņas bīdelētu miltu, pudeli sīrupa un četrus galvas lakatiņus.

Kad nu ziemas svētku vakars bija pienācis un visa mazā saime sēdēja pie svētku plāceņa, tad Jānis izvilka no krūšu kabatas nelielu vīstokli, attina to un pasniedza vispirms Aijai, tad meitenēm pēc auguma pa sarkanam lakatiņam. [Jaunsudrabiņš 1982 : 310]


MARIJA. Tici vien, māt, es nesvilpošu.

MĀTE (gandrīz vai raudādama). Bet es svilpošu! Mana vienīgā meita nedrīkst palikt bez vīra. Tā kauna es nepanesīšu!

MARIJA. Bet, mīļo mammīt, ko nu tagad par kaunu runāt – pavasari par rudens salnu!

MĀTE. Ir gan vairs pavasaris – divdesmit ceturtais gads! Prātīga meita bez aubes nelaiž pāri par divdesmit! Un tad – ak tu tētīt! – tu gan laikam nemaz neredzi, kā mūsu saimniecībā iet.

MARIJA. Ko es tur varu darīt? Saime tagad visur bezkaunīga.

MĀTE. Bet tak drusku savādāka, kur saimnieks mājā. Es gan labi zinu, kā tēva laikā bij un kā tagad ir. Nerāva vis aci no pieres laukā! Negribēja vis ik dienas gaļas ēst, pietika ar divām reizēm nedēļā.

MARIJA. Tēvatēva laikā bija vēl labāk. Tad saime prasīja gaļas tikai četras reizes par gadu: ap Miķeļiem, ap Ziemas svētkiem, ap Lieldienām un Jāņiem.

MĀTE. Ak, nesāc nu alkatību runāt! Vai es viņus gribu mērdēt! Bet visa sava laba viņiem tak arī nevaru sagrūst rīklēs. [Blaumanis 1997 : 413]

 

LAVĪZE (virsbrunčus uzsprauduse, stulpu zābakos pieiet pie galda, paskatās vīna glāzē, pieliek to pie lūpām un atliek ātri glāzi uz galdu atpakaļ. Lēnām un apdomīgi). Ahā! No etiķa mucas. (Noskurinās.) Brr! (Pieiet pie skapja, atver to, paņem krīta gabalu un skaita baltās strīpas durvju iekšpusē.) Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi. Vai zini, Marij, cikais Rindēns ir? Astotais. (Pievelk strīpu un aizver skapi.) Ja Dieviņš tev duci precinieku nolicis, tad vēl četriem jānāk, iekams īstais rādīsies.

MĀTE. Saki labāk, ka Marija to nupat izlaida vējā.

LAVĪZE. Rindēns īstais? Meli. Īstais piebrauks ar divi zirgi un pederu vāģiem. Vai ne, Marij?

Marija (jautri). Kā tad, krustmāt, kā tad! (Piesteidzas viņai klāt un atlaiž uzspraustos brunčus.)

[Blaumanis 1997 : 414–415]

 

KRIŠS. Es viendien dzirdēju, ka Lavīze ar saimnieci runāja. Saimniece liedza, bet Lavīze sacīja, šī vairs ilgāk negaidīšot. Trīsdesmit gadu šās pūrs esot sastāvējis, nu esot beidzamais laiks klāt. Un prātīgāka saimnieka šī Ezerlaukiem arī nezinot. Un tad… tade… tad arī esot labi, ka kopā ar tiem četri simtiem šai būšot pilni trīs tūkstoši. Tava vārda viņas gan neminēja, bet par tevi tak laikam būs runājušas. Vai tu nestāstīji, ka tu Lavīzei naudu iedevis, ko uzglabāt?

TAUKŠĶIS. Kā tad! Un taisni četri simti!

KRIŠS. Nu tad redz še! Tad jau tā lieta skaidra.

TAUKŠĶIS. Bet kas tad tai Lavīzei, ka tā mani… Es tak, kā smejas, itin nevienas meitas… un Lavīzes… tās jau nu pavisam ne… es, cilvēks, tik svēts, tik svēts… es puisī gribu dzīvot un mirt… [Blaumanis 1997 : 423–424]

 

MĀTE. Es te nekāda darba neredzu. Vai istabas sienas atstutējiet?

KRIŠS. Neesi nu tik liela! Ko tur nu tik daudz to muti plātīt: gribam tev atsacīt.

MĀTE. Atsacīt? Tak ne visi trīs?

KRIŠS. Visi trīs gan.

MĀTE. Ko?!… Par ko tad?

KRIŠS. Esot grūt diviem kungiem izkalpot, kur nu vēl četriem! Mums… man tas nav iespējams. Tādēļ es aiziešu.

MĀTE. Šai mājai gan četri pakšķi, bet, kur tai tie četri kungi, to nezinu.

KRIŠS. Pameklē vien! Un, ja ceturtā nevari atrast, tad apvaicājies pie Mārtiņa. [Blaumanis 1997: 427–428]



Kinoteātrī Splendid Palace atzīmēs filmas Četri balti krekli jubileju

Šogad [2012. gadā] sakrīt zvaigznes: Rolandam Kalniņam – 90, Uldim Pūcītim – 75 un filmai Četri balti krekli (Elpojiet dziļi) – 45.

Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina pieminēt šo jauko sakritību, atsaukt atmiņā vai iepazīt no jauna leģendām apvīto latviešu filmu, harismātisko Uldi Pūcīti un lielisko aktieru ansambli.

Īstas vērtības neskar nepielūdzamais laiks – Imanta Kalniņa un Māra Čaklā dziesmas dzīvo tautā cauri gadiem. Tā ir reta izdevība – skatīt Rolanda Kalniņa jauneklīgo filmu tās īstajā, kino formātā uz lielā ekrāna.

Filmas Četri balti krekli (Elpojiet dziļi) scenārija autors ir Gunārs Priede, režisors inscenētājs – Rolands Kalniņš, operators inscenētājs – Miks Zvirbulis, mākslinieks inscenētājs – Uldis Pauzers. Filmas mūzikas komponists ir Imants Kalniņš, dziesmu tekstu autors – Māris Čaklais. Mūziku izpilda ansamblis Optimisti (Uldis Stabulnieks, Dzintars Beķeris, Valdis Eglītis, Gunārs Rozenbergs, Andris Vilsons, Jūnijs Vilsons), Pauls Butkēvics, Līga Liepiņa, Juris Strenga. Lomās: Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Līga Liepiņa, Arnolds Liniņš, Pauls Butkēvičs un citi. 
[Sagatavots pēc: http://www.diena.lv/]


Skaitlis četri latviešu, tāpat kā daudzu citu tautu folklorā, simbolizē galvenokārt statisko pabeigtību. Visbiežāk tas figurē tautasdziesmās, retāk ticējumos un pavisam nedaudz pasakās, buramvārdos u. c. Skaitļa četri simboliskās nozīmes izpaužas dažādos priekšstatos.

1. Četras debespuses, četri orientieri telpā (priekšējā – aizmugurējā, kreisā – labā puse). To izteic četri Pērkoni vai Pērkona dēli, četri vēji. [..]

Tautasdziesmās debespuses parasti netiek sauktas vārdā. Arī ticējumos visbiežāk sastopam vispārīgo apzīmējumu – četri vēji, četras debespuses vai četri pērkoni. [..]

2. Četri kā kosmosa statiskā veseluma simbols – četru istabas kaktu, galda stūru, četru brāļu Ziemassvētku, māsu Lieldienu vai četrstūru maizes kukuļu veidā.

Tautasdziesmās bieži minēti četrriteņu rati. Ar tādiem brauc Saule, Dievs, Mēness, kā arī putni (cīrulis, zvirbulis). Šķiet, šajā motīvā uzsvērta divu kosmosa aspektu – statiskā, fiksētā (riteņu skaits – četri) un kustības, dinamiskā (riteņu, ratu, zirgu skrējiens) sintēze. Iespējams, arī laika (ko simbolizē zirgi, arī skaitlis “3”) un telpas (četrriteņu rati) vienotība.

3. Skaitlis četri folklorā apzīmē kādas potences realizēšanos un darbības pabeigtību, visbiežāk sakarā ar miršanu vai precēšanos. Tā trīs gadi ir parastais cerēšanās cikla laiks, kam seko precības ceturtajā. [..]

Tā kā kāzas līdzās atdzimšanas simbolikai ietvēra arī nāves simboliku (nomiršana vecajai dzīvei), tad daudzi ticējumi par četri kā pabeigtības skaitli saistīti gan ar bērēm, gan kāzām. Kad četri cilvēki sasveicinoties nejauši sadod rokas krusteniski, tad jauniem tas nozīmē, ka būs kāzas, veciem ­– bēres.

4. Latviešu folklorā citu dienu vidū īpaši atzīmēta ir ceturtdiena. Tas, šķiet, ir sakarā ar seno nedēļas garumu – deviņām dienām, kur ceturtdiena un īpaši ceturtdienas vakars (piektvakars) veidoja pusnedēļas robežu.
[Sagatavots pēc: Kursīte 1996 : 106–110]

 

Atšķirībā no dinamiskā veseluma, ko simbolizē skaitlis trīs, skaitlis četri ir statiskā veseluma ideāli stabilas struktūras tēls (pastāv viedoklis, kas trijādību traktē arī kā kvaternārās struktūras nepabeigtību). No tā izriet skaitļa četri izmantošana mītos par Visuma radīšanu un orientēšanos tajā: četras debespuses, četri galvenie virzieni, dievu četrinieki vai dievi ar četrām hipostāzēm (sal., piem., četri Perkūni lietuviešu folklorā vai dievi – četru debespušu sargātāji), četri gadalaiki (sal. vēdiskie četru laikmetu apzīmējumi un arī kauliņu spēles termini), četri elementi (dažkārt te korelē ar četriem mitoloģiskiem personāžiem) utt. Četri komponenti aktualizēti tajās ģeometriskajās figūrās, kam ir vislielākā mītiski poētiskā nozīme, – kvadrāts, mandala, krusts.

No divu galveno skaitlisko parametru – 3 un 4 – summas rodas skaitlis 7.
[Mitoloģijas enciklopēdija II, 1944 : 322]



Albrehts Dīrers Četri apustuļi (1526).


Albrehts Dīrers Četri jātnieki.

1498. gadā tapa Albrehta Dīrera kokgriezumu ilustrāciju sērija Apokalipse Jāņa Atklāsmes grāmatai. Viena no tās iespaidīgākajām kompozīcijām ir Četri jātnieki, kas simbolizē četras nelaimes, cilvēces iznīcinātājas: mēri, karu, badu un nāvi.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]


Bēržu katoļu baznīca

Pirmā koka baznīca Bēržos uzcelta 1755. gadā par Pētera, Jāzepa un Mārtiņa Benislavsku līdzekļiem, bet 19. gadsimta vidū tā nodegusi. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1851. gadā. To konsekrēja bīskaps F. Albins Simons 1897. gadā Svētās Annas godam. Baznīca celta romāņu stilā ar masīviem mūriem un diviem torņiem, kuros ir trīs zvani. Baznīcas grīda ir no cementa flīzēm, griesti koka, velvē veidoti un apmesti. Tie balstās uz četriem pīlāriem, kas baznīcu sadala trijās navās. Baznīcā ir četri altāri. Lielais altāris ir mūra ar četriem pīlāriem, tajā atrodas skaista Jaunavas Marijas glezna, kurai priekšā ir nolaižama Dievmātes glezna zeltītā apdarē, virsū – Jēzus Sirds glezna. Kreisajā pusē atrodas Jaunavas Marijas altāris ar lielu statuju nišā, bet labajā – Sv. Annas altāris ar skaistu svētās gleznu. Vēl ir svētā Antona altāris.

Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Bērzpils pagastā.
[Sagatavots pēc: http://www.balvurcb.lv/]



Filma Elpojiet dziļi jeb Četri balti krekli

Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss, kas Rolanda Kalniņa filmas varoņiem ļauj nostāties blakus pasaules kino jaunā viļņa” parādībām.

Fakts, ka šī filma Latvijas kultūrvēsturē eksistē ar diviem nosaukumiem – gan ar Elpojiet dziļi, gan Četri balti krekli (tā to labprātāk dēvē paši filmas veidotāji) – savā veidā atspoguļo tās sarežģīto likteni. Tapusi jau 1967. gadā, filma skatītājiem tika parādīta tikai 1986. gadā.

Sižetiski filma Četri balti krekli stāsta par jauna dziesmu autora Cēzara Kalniņa (Uldis Pūcītis) un cenzējošās sistēmas sadursmi. Telefonu montiera, dziesmu autora Cēzara Kalniņa teksti – viņš muzicē kopā ar draugiem izveidotā ansamblī – šķiet izaicinoši un amorāli pusmūža kultūras darbiniecei Anitai Sondorei (Dina Kuple), kura rada šķēršļus šo dziesmu publiskai izpildīšanai. Sondores iedarbinātā kultūru uzraugošā represiju sistēma, izrādās, nav apturama pat pašai sabiedrības tikumu sardzei arī tad, kad aiz Cēzara Kalniņa izaicinošo dziesmu vārdiem viņa sāk saskatīt jaunā cilvēka personības šarmu. Raugoties šodienas acīm, Padomju Latvijā funkcionējošās anekdotiskās, absurdās radošās dzīves uzraudzības sistēmas portretējumā var saskatīt dzēlīgu ironiju. Mākslinieciskās padomes sēde, kurā tiek analizētas Cēzara Kalniņa dziesmas, var kalpot par spilgtu padomiskā absurda un cenzūras mehānisma uzšķērdumu – šī epizode bija arī viens no filmas aizliegšanas iemesliem.
[Sagatavots pēc: Rietuma D. Elpojiet dziļi…, spēlfilma. http://www.letonika.lv/]

Skatīt filmu Četri balti krekli (Elpojiet dziļi…): http://www.filmas.lv/

 

TV daudzsēriju mākslas filma Četri gadalaiki. Režisors Jānis Logins. 
[Plašāka informācija: http://www.kustibadzivibai.lv/]


Dziesma Četri krasti. R. Kaupera vārdi, grupas „Prāta vētra” mūzika, izpilda grupa „Prāta vētra”.

Dziesma Četri vēji. R. Tiguļa vārdi, mūzika un izpildījums.

Dziesma Ubadze no rokoperas Kaupēn, mans mīļais. M. Zālītes vārdi, J. Lūsēna mūzika.

Dziesma Dziesma par spēli (Dvēselīte). J. Petera vārdi, M. Brauna mūzika, izpilda grupa Sīpoli un Niks Matvejevs.

Dziesma Četri balti pakavi. Grupas Labvēlīgais tips vārdi, mūzika un izpildījums.

Dziesma Uz četrām pusēm. G. Rača vārdi, A. Palkeviča mūzika, izpilda K. Zaharova, Jenny May, A. Putniņa, E. Šmukste.


Ciparu monēta

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 27 g, diametrs (garākā diagonāle): 38.61 mm

Metāls: 999º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2006. g. Münze Österreich (Austrija),

tirāža – 2007 eks. ar numurētiem sertifikātiem.

Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

 

Monētas priekšpuse (averss):

Septiņstūra vidū – arābu cipars 0, no tā augšpusē pa kreisi gadskaitlis 2007, pa labi – uzraksts 1 LATS. Fonā – līkloču līniju veidots austrumniecisks raksts.

 

  

 

1. attēls. Ciparu monētas priekšpuse (averss).

Monētas aizmugure (reverss):

Septiņstūra vidū – romiešu cipars I, tam abās pusēs izkārtots gadskaitlis MMVII, fonā – taisnu līniju veidots ornaments, kurā jaušamas romiešu ciparu aprises.

 

  

 

2. attēls. Ciparu monētas aizmugure (reverss).

Monētas josta: gluda.

Ciparu monēta ir atnācēja no nepazīstamības un tāluma. Septiņstūru monētas dīvainā forma un rakstu zīmes metāla virsmā mudina meklēt kādu senu vēsti.

Jau kopš senseniem laikiem septītnieks tiek uzskatīts par noslēpumainu, pat pārdabisku, vienlaikus arī svētu skaitli, par pilnības un pabeigtības zīmi. Tas apvieno debesu skaitļa trīs simboliku ar zemes četri. Arī Bībelē skaitlis septiņi atrodams atkārtoti, gan ar pozitīvu, gan negatīvu nozīmi, taču vienmēr tas izsaka veselumu: grāmata ar septiņiem zīmogiem, septiņi dievišķo dusmu biķeri. Populāri joprojām ir septiņi pasaules brīnumi.

Sabiedrības aptaujā Ciparu monēta atzīta par Latvijas gada monētu 2006.

2007. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие sudraba Ciparu monēta saņēma balvu Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums.
[Sagatavots pēc: Monētas. Ciparu monēta. http://www.bank.lv/]

 

Četri krasti ir latviešu grupas Prāta vētra 2005. gadā izdotais septītais studijas albums latviešu valodā. Albumā ir iekļautas 10 dziesmas, no kurām divas ir angļu valodā. Lielākie albuma hiti ir tituldziesma Četri krasti, Rudens un Pilots Tims. Četri krasti saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu kā labākais rokmūzikas albums, bet dziesma Četri krasti tika atzīta par labāko rokmūzikas dziesmu. Pēc albuma izdošanas sekoja vērienīga koncerttūre, kas noslēdzās 2005. gada augustā koncertā Mežaparkā ar 40 000 skatītāju. Albums ir pārsniedzis platīna diska statusu, kas tiek piešķirts par 15 000 pārdotām kopijām.

2006. gadā tika izdota Četru krastu angliskā versija Four Shores.

Pēc albumam sekojošās koncerttūres Prāta vētra” izdeva tūres noslēguma koncerta Mežaparkā DVD ierakstu Četri krasti. Koncerts Mežaparkā. Jau 10 dienu laikā DVD sasniedza zelta statusu ar pārdotām 4000 kopiju. Četri krasti. Koncerts Mežaparkā 2005. gadā ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par labāko koncertierakstu video.
[Sagatavots pēc: http://www.micrec.lv/]