Tradicionālā transkripcija

[cerĩba]

 

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʦeriːbɑ]


[c] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[r] – ’skanenis’.’]

[ĩ] – garais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

 

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – ī.



cer-sakne

-īb– – piedēklis

cerīb- – vārda celms

-agalotne



cerība

→cer-īb+iņ-a

→bez+cer-īb-a

    




cerībapatstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 

 

vsk.

dsk.

N.

cerīb-a

cerīb-as

Ģ.

cerīb-as

cerīb-u

D.

cerīb-ai

cerīb-ām

A.

cerīb-u

cerīb-as

I.

ar cerīb-u

ar cerīb-ām

L.

cerīb-ā

cerīb-ās

V.

cerīb-a!

cerīb-as!

 

 


Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmetsCerības – nomodā esošā sapņi. (Platons)

2) izteicēja daļa – Ja naudas daudzums ir tava cerība uz neatkarību, to tu nekad nedabūsi. (Henrijs Fords)

3) galvenais loceklisPēdējā cerība.

4) papildinātājs – Nekad nevajag zaudēt cerību.

5) apzīmētājsJaunība ir sapņu un cerību laiks.

6) vietas apstāklisVilties cerībās ir sāpīgi.

 



cerību atdzimšana, cerību gals, cerību laiks, cerību liesma, cerību piepildīšanās, cerību prieks, cerību spārni, cerību stars, cerību uzplaiksnījums

pēdējā cerība, pilns cerību, veltīgas cerības

atmest cerības, attaisnot cerības, dot cerību, dzīvot cerībās, lolot cerību, vilties cerībās, zaudēt cerību



 cerības, dsk. (cerība vsk.) s. lietv.

1. Gaidas, ilgas pēc kā laba īstenošanās.

Lielas cerības. Cerības piepildās. Zaudēt cerības. Dzīvot cerībās, ka viss nokārtosies.

// Iespējas, izredzes (ko īstenot).

Nav nekādu cerību. Vēl ir cerības, ka izdosies izglābties. Dot cerību.

2. vsk. Paļāvība (ka notiks vēlamais).

Ticība, cerība, mīlestība. Cerība uz Dievu.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv]


cerības, -u, vsk. cerība, -as, s.

Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.

Rodas cerības. Dzīvot cerībās. Lolot cerības. Zaudēt cerības. Atmest cerības.

Tauta gaida no strādnieku šķiras, ka tā .. radīs apstākļus pārtikušai dzīvei. Strādnieku šķira nekad nav pievīlusi savas tautas cerības un nepievils arī šoreiz. Vilks 1, 99.

Katru, kas pret tumsu karo, Lieli mērķi augšup ceļ, Cerībām un ilgām baro, Latvija lai zied un zeļ. Sudrabkalns 1, 109.

Egle zināja, ka Dāle slimojusi visus pēckara gadus. Tuberkuloze beidzot aizgājusi .. un aiznesusi līdzi jaunību un sievišķīgās cerības. Birze 5, 50.

// Iespējas, izredzes (ko īstenot).

.. zēns nu bij atgriezies atpakaļ un biedriem paziņojis notikumu, bet, kad tie visi bij saskrējuši pie ledus gabala malas, tad vairs nebij cerības aizpeldēt uz krastu. Blaumanis 6, 20.

Nav vairs cerību, ka sastapšos ar mugursomas īpašnieku, viņa vārdu tik un tā nezinu. Bērce 5, 53.

Harijs īpaši necentās to [jauno kuģi] iekārtot un komplektēt komandu, jo bija cerības, ka jaunajam drīzumā apstiprinās citu kapteini. Talcis 7, 294.

  [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]


cerība, die Hoffnung: cerība aust, ataust; cerību luoluot, zaudēt; vilties savās cerībās. dē̦ls bijis pašās cerībās, der Sohn war zu erwarten, zu erhoffen LP. VI, 1001, cerība neatstāj kaunā.

[Sagatavots pēc: ME I : 375]

 


cereiba – (nūvac.) nūceja

[http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]


ceres subst. ce:rs, ceres. Cerības. ne·kâc liẽls ce:rs meît us tuô puĩs nevax likt, vin̦̂č joû suôl viên meît precet, suôl uõtr̥ precet, bet neprece viên.

[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 117]


Mehānikāgadījumslogošanas matemātiskā cerība.


VietvārdiCerība 2, mājvārds Viļānu novadā.

 

ErgonīmiCerība, sociālā atbalsta centrs Viļānos; Cerība, dzīvokļu īpašnieku biedrība Ogrē.

 


Vārds cerība atvasināts ar piedēkli –īb– no darbības vārda cerēt tagadnes 3. personas formas cer.


angļu hope

baltkrievu надзея

čigānu pačaipén

franču espoir

igauņu lootus

krievu надежда

latīņu spero

lietuviešu viltìs

lībiešu lūotõks

poļu nadzieja

somu toivo

spāņu esperanza

vācu die Hoffnung

zviedru hoppas



No muļķīga vairāk cerības nekā no pļāpas.

Cerība uz dievu nevienu nepieviļ.

Cerība ir augstākā vara virs zemes.

Cerība ir zvaigzne pi debesim, kas tymsā naktī ceļu ruoda.

Kas cerības zaudē, tas zaudē visu.

Ja cerība irst, tad laime kā rudens lapas birst.

Cerība ir dienišķā maize nelaimīgajiem.

No cerības iznāk pievilšanās, bet no pievilšanās – nekad cerība.

Kas cerības zaudē, tam briesmas draudē.

Kas cerību pazaudējis, tam vairs nav ko pazaudēt.

Nepaļaujies daudz uz cerību, jo tas daudz reiz pieviļ.

Cerība neatstāj kaunā.



 

 

Ir 1660. gada 10. maijs.

Pēc lielā ugunsgrēka

jaunajā Pētera tornī ceļ gaili.

***

 

Deg saule zilās debesīs,

Un vara gailis deg,

Un šampanieša putas

Pa gaiļa spārnu tek,

 

Pa zilgmi tek, pa jumtiem tek

Un Rīgai galvā sit,

Un glāze krītot nozvana:

Div-pads-mit!

 

Smej zelta smieklus gailis,

Un paies gadi, pirms

Viņš nosarks.

Un tad nomelnēs.

Un tad kļūs zaļi sirms.

 

Vēl viena sirma cerība.

Vēl viena laika acs.

No cerības aug pacietība.

Naktī redzošs skats.

 

Un vecie gaiļi sacīs:

– Jauno lidojums nav velts,

Un pāri visām tautām vēlreiz

Vara gailis celts.

 

Gan brīva torņa laktā lēcis

Nav neviens no mums,

Gan smagi, smagi spārnos gulsies

Gadu sūbējums,

 

Tu rīkli turi spodru –

Tā stunda varbūt nāks,

Kad visi gaiļi reizē

Pār Rīgu dziedāt sāks! –

 

Pret gaiļa seksti saule

Deg mēmās gavilēs.

Vēl viens ir tornī pacelts.

Vēl dzīvi esam mēs. [Belševica 2000 : 138–139]

 

 

Cerība

Ai, cerība,
par piecām kapeikām!…
(Bet viņa vispār
nav par kapeikām.)

 

Ai, cerība,
ar tevi pārgulēt
ir kļuvis mums par
pieradumu. Bet

 

tu vienīgā mūs

īstenībā atgriez.

Un padari mūs

cilvēcīgi agrus. [Čaklais 1989 : 60]

 


Man pieder magonīte, kas uzsmaida no nezālēm. Vasaras tveices izkveldētajā laukā viņa uzplaukusi kā mazs brīnums: trausla liesmiņa līganā kātā, spoži sārtām muslīna ziedlapām. Kā vāra cerība – uz ko? Kā nedroša ticība – kam?

Man pieder vara zvani eglē pie pagraba un aiz piedarba izslējies ozols daudzām zīļu zīmotnēm, kas vēstījot ziemas bardzību. Vai atvasarai piemīt teicama intuīcija? Vai viņa ir tikai nojautas mantiniece? [Ezera 1994 : 87]

 

Cerība (Janvāris)

Es nezinu, kas tas ir, un tomēr eju uz to. Tas, kam es tuvojos, ir neiespējams, taču es to redzu. Ja būtu augusta pusnakts, es domātu, ka tā malduguns, un īsi pēc jūlija saulrieta teiktu, ka jāņtārpiņš, un vilku mēnesī noturētu par pelēča aci. Bet aust Jaungada rīts. Zem matētā klusuma mežs nosūbējis kā sudrabs, un svīdums slinki maisa tumsu ar gaismu, maz pamazām atšķaidīdams par mijkrēsli. Te nav kam mirdzēt. Taču, apstrīdot loģiku, vāri spīguļo tas, kas nevar būt, tomēr ir un starp krēslas apņemtiem stumbriem uzlūko mani.

Izgaisa …

Un vienatne saslēdzas blīva un zaļa kā dīķa ūdens. Kas dega? Kas apdzisa? Un vai vispār bija? Varbūt vienīgi iedomu vīzija, redzes māns – varbūt tikai debesu asara nobira no bezvēja smaguma?

Ja būtu jūnija vakars, es sacītu, ka uzdvesmoja pēc naktsvijoles. [..]

Bet naktī pār kupenām uzzied zvaigznāji. Nule dzimušas supernovas staro kopā ar sen apdzisušām Visuma vecavām. Vai tur, augstu augšā, ir arī mana zvaigzne? Vai sabirza pērnruden lielajā zvaigžņu lietū, kritienā pārtapusi par skaņu? Reižreizēm no miega iztrūkstas bezvējš. No kokiem tad nogāžas sniega blāķi. Un izklausās, ka tur noslēpumaini staigā. Jo kādam tas taču ir jādara – jāstaigā un jāiededz cerības, lai pasaule neiegrimst tumsā.

[Ezera 1993 : 13; 15]

 

Un atkal krīt zvaigzne un ceļas cerība. Ka bizonis ceļas cerība, kā baldriāns.

Cerība iekāpj galvā, es noreibstu no baldriāna, sāk bangoties soļi, un roka vicinās. Mana cepure cer un ceļgali arī. Es nometos uz ceļgaliem ceļa galā, tāda ir mana starta stāja, – es ceļinieks, es ceļotājs, cerības apmirdzētais.

[Ziedonis 1978 : 129]

 

Lebersteiniete bija dižciltīga, bet mazturīga muižniece, kas atradās mūžīgā cīņā ar nabadzību un nabadzības slēpšanu no svešām acīm. Gādīgās mātes atraitnes vienīgais prieks un cerība bija viņas trīs meitas, pēc vecuma vārdā Ilona, Tusnelda un Asta. Ilona bija 22 gadi veca, Tusnelda 18 gadi, bet Asta 12 gadi jauna.

Prieku par meitām Lebersteiniete baudīja pati, kaut dažreiz grūti nopūzdamās, bet cerību viņa meta pilnīgi uz to kungu”, kurš viņas vecāko rozi noplūks.

[Zeibolts 1985 : 238]

Todien pie vakariņu galda visiem bija jautrākas runas un pat smaidi. To darīja Kristīnes noslēpums, par kuru, zināms, neviens nerunāja.

Ilgi vēl šīs baumas par strēlniekiem un varonīgo pulkvedi Briedi visneticamākās variācijās uzliesmoja kā pēkšņa uguns zem pelniem, uzturēdamas pacilātību prātos un cerības sirdīs, tikpat kā no katastrofā bojā gājuša debesu spīdekļa vēl gadu simtus cauri viņa gaisma priecina zemes bērnu skatus. Baumas un cerības radīja tautas pašuzturēšanās instinkts kā pretnāvekli badam, slimībām, salam un tumsai. [Brigadere 1940 : 185]

Tei beja taisneiba, ka vacika Ignata dūbē dreiž sameļnej, sadzeļtej ci sovaižuok pagaist sevkurs laknuokais stuods. Tys puorrunuots rodūs symtim reižu, zeme treis reizis puormeita, ar kū viņ namāsluots, a ni. Kū tī, vaine lykta i iz sābru kopa augstuo dzeivžūga pakriesli, a tod i cytim nikas naaugtu. Jūs pošu Milei i Juram aug grīzdamīs. Tai i nūsprīduši, ka Ignats pats pi vainis. Baba jau dzeivis laikā nagribiejuse vaira ar jū gulēt, i kopūs naguļ – nu sešu div bārni pyrma babys paglobuoti, tai i saguojs, ka dzymdynuotuoju storpā īguluši. Daudz kas jūs dzeivē škeirs – i 27 godu starpeiba, i vacika lieniešonuos nu dorba, i tei nasaprūtamuo nesšonuos par muižinīku… Unukim jau vysa nadazynuot, a par tū gadīni puorsprīsts na reizi, kod jis ar mozim bārnim iz rūkys i pi rūkys nūguojs pi vacuos bryutis, kod tei myruse. Sabejs tī vysu dīnu, a baba vokorā, nu teiruma atguojuse, motus sev plāsuse i ratunkuos klīguse, ka klāvā viņ gulieškūte, a taipoš piec tuo vysa vēļ div bārni pīdzymuši.

Tai i dajiukuši par Ignatu ni švakuo miereit, ni lobuo saceit. A kur palīk cylvāka sirdī puordzeivuotais? Ci nūguož kai leits, ci nūspaitoj kai saulis syltums? Namosna kai bārna dvēseleitis suope, kai saduzuse iļgi globuotuo cereiba i reizē breinums.

[Ūdre 2018 : http://www.lakuga.lv/2018/07/19/sandrys-udris-stuosts-unuks/]

 

 


LAIMONS.

Vai tad arvienu manim mierā stāvēt,

Lai notiktos ar mums kas notikdamies?

Nē, arī es ko tagad iesākt gribu –

Es tevi, mana dārgā, gribu aizvest

No svētnīcas.

 

ASJA.

Ai, ko tu saki! Aizvest

Tu mani gribētu? Vai tas patiesi

Tavs nodoms, jeb ar jaukām cerībām

Tu mani maldini?

 

LAIMONS.

Patiesi, mīļā,

Šis vien ir ceļš, pa kuru glābties spējam.

Man galma glaunā dzīve apnikusi,

Tur ārīgs spožums apslēpj dziļas brūces.

Ar tevim, Asja, svešā tālumā,

No varmācības rokas neaizsniegti,

No trokšņa slēpti, klusā būdiņā

Mēs mīlestības laimi baudīsim. [Aspazija 1986 : 148–149]

 

ANTONIJA.

Redzi, to es tev reiz gribēju pastāstīt… Bet nu tas viss pārdzīvots. Nu ar patīkamu vīru dzeršu kāzas, un tu… (šķelmīgi) tu, mīļo Dūdar, neapskaud manis un nedusmojies par to.

DŪDARS (Antonijā noskatīdamies).

Brīnums jau nekāds nebūtu, ja es to darītu. Bet tā nav. Es visas savas cerības esmu sasējis pauniņā un nolicis pašā lādes dibinā. Lai nu viņas tur mierīgi satrun! Bet tevi gan es labprāt redzētu tā īsti laimīgu. Ar pirmo vīru tev vīlās. Lai nu laime nāk ar otru! Tā ir mana vēlēšanās, un tādēļ es runāju. Es baidījos, ka Aleksis mantas dēļ… bet, ja tu zini, ka tā nav, tad jau viss labi.

ANTONIJA (viņam roku uz pleca uzlikdama).

Tu man esi labs draugs, Dūdar. Nudie, es neesmu tik laba pret tevi kā tu pret mani. (Iziet.)

[Blaumanis 1997 : 51]



Kas ir cerības pirkuma līgums?

Visbiežāk cerības pirkuma līgumu noslēdz par mantotajiem nekustamajiem īpašumiem reizēs, kad ir skaidri zināms, ka ir tikai viens likumiskais mantinieks un tam ir nolūks mantojamo īpašumu tūlīt pēc mantošanas pārdot. „Pastāv gadījumi, kad darījuma priekšmeta vēl nav, bet tas radīsies nākotnē – šādā gadījumā tiek slēgts cerības pirkuma līgums. Tā ir rakstveida vienošanās – cerība pircējam par līgumā ierakstīto summu savā īpašumā iegūt dzīvokli, tiklīdz pārdevējs saņems to mantojumā. Savukārt pārdevējam tā ir cerība, ka īpašumam, kuru tas mantos, uzreiz būs pircējs,” skaidro Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

Cerības pirkuma darījumā iesaistītās puses jau sākotnēji fiksē visas darījuma būtiskās sastāvdaļas – darījuma priekšmetu, pirkuma līguma noslēgšanas termiņu, pirkuma maksu un samaksas kārtību, nosacījumus, pie kādiem pārdevējs apņemas pārdot un pircējs pirkt nekustamo īpašumu, kā arī citus pusēm svarīgos nosacījumus. Tiklīdz mantotais vai citādi iegūtais īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, tas jāpārdod cerības pirkuma līgumā ierakstītajam pircējam.

[Petrāne 2017 : http://www.db.lv/zinas/notari-skaidro-kas-ir-ceribas-pirkuma-ligums-465366]

 

Iedzīvotāju skaita pieaugums: pazīmju nav, ir tikai cerības

Latvijā jau vismaz 25 gadus turpinās strauja depopulācija, un gan Eurostat”, gan ANO prognozes uzrāda, ka mūs arī turpmāk sagaida būtisks iedzīvotāju skaita samazinājums. Diemžēl pagaidām (2018. g.) nav pazīmju, bet ir tikai plikas cerības, ka samazināšanās nākotnē izbeigsies un Latvijas iedzīvotāju skaits kādreiz varētu arī pieaugt.

[Sagatavots pēc: Mežs 2018 : https://lvportals.lv/norises/296532-iedzivotaju-skaita-pieaugums-pazimju-nav-ir-tikai-ceribas-2018]


Motivācijas pētnieki skata nākotni kā laika zonu, kurā pastāv mērķi, plāni un cerības, tādējādi aplūkojot orientāciju uz nākotni kā nozīmīgu uzvedības aspektu, kā saistītu ar akadēmiskajiem sasniegumiem un kā spēcīgu motivējošu spēku. Personības pētnieki orientāciju uz nākotni uzskata par stabilu personības iezīmi, kas pastiprina plānošanu, veicina akadēmiskos sasniegumus, aizsargā no riskantas uzvedības, pastiprina dzīves enerģiju draudu un konfliktu laikā. [..]

Orientācija uz nākotni ir relatīvi plašs jēdziens, kas ietver gaidas, cerības un bailes, kādas ir raksturīgas indivīdam (orientācijas uz nākotni saturs), to, cik tālu nākotnē šīs gaidas un cerības sniedzas (dziļums), to, kā cilvēki domā par faktoriem, kas ietekmē nākotni (pārliecība par kontroli, cēlonību), to, kā cilvēki jūtas attiecībā uz savu nākotni (optimisms, pesimisms), un to, ko tie izmanto, lai sasniegtu savus nākotnes mērķus (Nurmi, 1991). [..]

Cerība sniedz būtisku ieguldījumu sasniegumu gūšanā rehabilitācijas jomā. Kā savā pētījumā noskaidroja K. Korte (Kortte) ar kolēģiem, pozitīvi psiholoģiskie mainīgie, piemēram, cerība, rehabilitācijas laikā spēj sniegt būtisku ieguldījumu rehabilitācijas rezultātos. Pētījuma rezultāti parādīja, ka intervijas terapijas laikā, kas ietver cerības palielināšanu un cilvēka psiholoģisko spēju stiprināšanu, uzlabo sasniegumus rehabilitācijas procesā (Kortte, Stevenson, Hosey, Castillo, & Wegener, 2012). Tādā veidā šis pētījums parāda, ka, palielinoties pacienta cerībai, iespējams uzlabot tā rehabilitācijas rezultātus. [..]

Arī mācību sasniegumos nozīme ir cerībām, turklāt cerību saturam. J. D. Hoss (House), pētot skolēnu ticības saviem sasniegumiem matemātikā un patieso sasniegumu saistību, noskaidroja, ka tie skolēni, kas pret nākotnes sasniegumiem matemātikā attiecas ar cerību uz panākumiem, tajos, izmantojot kontrolētus faktorus (piepūli, mācības mājās utt.), uzrādīja augstākus testa rezultātus šajā priekšmetā nekā tie, kuriem ir cerība uz panākumiem matemātikā, balstoties uz  ārējiem faktoriem (veiksmi utt.) (House, 2006). Šī pētījuma rezultāti parāda, ka, cerot uz apkārtējo apstākļu vai cilvēku ieguldījumu personīgajos sasniegumos, iespējams sasniegt mazākus panākumus, nekā cerot gūt panākumus, veicot ieguldījumu no savas puses. Tas nozīmē, ka svarīga ir ne tikai cerība uz panākumiem, bet arī šīs cerības saturs.

Cerība ietekmē ne tikai pašus sasniegumus, bet arī ar tiem saistīto mērķu izvirzīšanu. Aptaujājot studentus, M. Kavusanū (Kavussanu) pētīja, vai un kādā veidā sasniegumu mērķi ir saistīti ar cerību, aizrautību un trauksmi un vai šī saistība ir pastarpināta ar izaicinājumu un draudu novērtējumu. Pētījuma laikā studentiem lūdza aizpildīt aptauju par sasniegumu mērķiem, izaicinājuma un draudu novērtējumu, kompetenci, cerībām, aizrautību, koncentrēšanos, raizēm un somatisko trauksmi pirms komandu sacensību pārbaudījuma. Tika noskaidrots, ka sasniegumu mērķi ir pozitīvi saistīti ar aizrautību un cerību tos sasniegt, turklāt šīs attiecības ir pastarpinātas ar izaicinājuma novērtējumu (Kavussanu, 2014). Iegūtie rezultāti parādīja, ka augstākus sasniegumu mērķus veicina cilvēka aizrautība un cerība uz nākotnes sasniegumiem, ja mērķis tiek novērtēts kā izaicinājums.

Tāpat kā cerības, arī bailes nozīmīgi ietekmē sasniegumus. Cerības uz mērķu veiksmīgu sasniegšanu to ietekmē pozitīvi, savukārt bailes no iespējamas neizdošanās var vai nu samazināt cilvēka sasniegumus, jo mazinās cilvēka motivācija un spējas veiksmīgai uzdevuma risināšanai, vai arī palielināt piepūli, ko cilvēks pieliek, lai izvairītos no negatīvā scenārija, un tā rezultātā gūst panākumus (Seginer, 2009).

Kā tika noskaidrots orientācijas uz nākotni kognitīvā komponenta un sasniegumu saistības pētījumos, sasniegumu gūšanu sportā, mācībās un veselības jomā ietekmē cerības un bailes. Cerības palīdz sasniegt labākus rezultātus gan veselības, gan izglītības jomā. Turklāt nozīme ir ne vien cerības esamībai, bet arī saturam. Cerības ietekmē gan sasniegumus kā tādus, gan arī ar tiem saistīto mērķu izvirzīšanu. Savukārt bailes no neizdošanās var rosināt uz aktivitāti, lai izvairītos no nevēlamām sekām, kas var gan veicināt sasniegumus, gan arī bremzēt vēlmi tuvoties izvirzītajam mērķim, kas sasniegumus samazina. Turklāt gan cerību, gan baiļu pieredze ietekmē turpmāko mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu.

[Litiņš 2016 : 19–29]


Dokumentālā filma Igarka, Cerība un Taurenis (2008). Režisore Dzintra Geka-Vaska, kinostudija „Sibīrijas bērni”.

Dokumentālā filma Un atkal cerība (1992). Režisore Skilla Ilze Rikarde, kinostudija „Telefilma-Rīga”.

 


Dziesma Par ticību un cerību. A. Deigeles mūzika, A. Deigeles un O. Deigeļa vārdi.

Dziesma Mazliet cerību. E. Zariņa mūzika un vārdi.

Dziesma Ne jaunu cerību. V. Pūces mūzika, A. Aizpurietes vārdi.

Dziesma Cerību iela 21. K. Lāča mūzika, J. Elsberga vārdi. 

Dziesma Tumši zilā. R. Paula mūzika, J. Petera vārdi.

Dziesma Liesmiņa. U. Marhileviča mūzika, G. Rača vārdi.

Dziesma Atgriešanās. Z. Liepiņa mūzika, M. Zālītes vārdi.


„Nūgrymušuo pile” ir Daugovpiļs teatra duovona Latvejis symtgadē. Rodūšuo komanda davuse izruodei apakšnūsaukumu „Lūgšana par Latviju”, cereibā, ka izruode vīnuos vysu skateituoju sirds mīlesteibā pret sovu dzymtū zemi.

Lugys autors ir Fraņcs Trasuns, kurs beja vīns nu Latvejis apsavīnuošonys idejis iniciatorim. Jis vysod ir pastreipuojs, ka nikod nav gribējs byut par rakstnīku, nu itū dorbu ir darejs kai pīnuokumu, kab kolpuotu latgalīšu literaturai. Godim ilgi par itū lugu beja damiersts, i niu, gondreiž piec symtu godu, tauta otkon tiks uzrunuota Fraņča Trasuna vuordim. Skateituoji teik aicynuoti aizadūmuot par tū, kaidi beja latvīšu tautys sapyni tūreiz i voi kas ir pasamainejs itūs godu laikā.

[Sagatavots pēc: http://www.lakuga.lv/2018/05/03/izruodi-nugrymuso-pile-vares-nusavert-raidejuma-teatris-zip/]